Latvijas nepilsoņa pase

Kur nu vēl vienkāršāk: vai tiks mainīta Latvijas pilsonības saņemšanas procedūra

32
(atjaunots 13:41 25.04.2017)
Vairāki Saeimas deputāti uzskata par nepieciešamu grozīt Latvijas pilsonības saņemšanas procedūru, ņemot vērā lēno naturalizācijas procesu, taču Nacionālā bloka pārstāvji ir pārliecināti, ka mehānisms ir pietiekami vienkāršs.

RĪGA, 25. aprīlis — Sputnik. Vairāki Saeimas deputāti ierosinājuši vienkāršot Latvijas pilsonības saņemšanas procedūru, raksta Mixnews.lv, atsaucoties uz "Latvijas Avīzi". Vienošanās par to tika panākta Naturalizācijas pārvaldes locekļu starpā.

Tiesa, izdevums vēsta, iniciatīva nav guvusi atbalstu, jo pašreizējā naturalizācijas kārtība tiek uzskatīta par pietiekami vienkāršu un pieejamu. 

Pagājušonedēļ Naturalizācijas pārvalde informēja, ka kopš 1995. gada 1. februāra Latvijas pilsonību saņēmuši 144 515 cilvēki, pie tam valstī vēl joprojām dzīvo 242 tūkstoši nepilsoņu. Ik gadus viņu skaits sarūk vidēji par 10 tūkstošiem, taču visbiežāk tas saistīts ar cilvēka nāvi vai pāriešanu citas valsts pilsonībā, atzīmē mediji. Ik gadus naturalizējas aptuveni tūkstoš cilvēki — 2016. gadā to skaits bija 987. 

Naturalizācijas procesa nelielā tempa dēļ daži Saeimas deputāti ierosinājuši mīkstināt pilsonības saņemšanas kārtību.

"Vienotības" deputāts Hosams Abu Meri paziņojis, ka būtu pareizi automātiski piešķirt pilsonību cienījama vecuma cilvēkiem. Viņa kolēģis no "Saskaņas" Artūrs Rubiks paudis uzskatu, ka Latvijas pilsonība jāpiešķir piespiedu kārtībā.

Pret to iebilst Nacionālās apvienības pārstāvis, Saeimas Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis. Pēc viņa domām, lēnā naturalizācija nav pietiekams iemesls pilsonības saņemšanas procedūras grozījumiem.

Politiķis pavēstīja, ka nesaskata nekādus iemeslus šīs procedūras vienkāršošanai. Iespējams, atsevišķās situācijās process varētu būt elastīgāks, taču kopumā tas esot pietiekami vienkāršs, uzskata Latkovskis.

Atgādināsim, ka pērnā gada maijā Latvijas Simtgades padome nāca klajā ar ierosinājumu paieties pretī nepilsoņiem līdz pat automātiskai pilsonības piešķiršanai.

32
Pēc temata
Jaunie Igaunijas un Latvijas nepilsoņi drīkstēs iebraukt Krievijā bez vīzas
Pilsoņi bez valsts: itāļu fotogrāfs piesaistījis uzmanību Latvijas iedzīvotāju problēmai
Brāķis ar nepilsoņiem: sākt no nulles
Nacionālā apvienība nevēlas piešķirt nepilsoņiem politiskās tiesības
Palāta slimnīcā, foto no arhīva

Sirmgalvjus un "hroniskos" Latvijā neglābs. Likumīgi

39
(atjaunots 16:13 28.10.2020)
Latvijas Veselības ministrija atbildējusi uz "Saskaņas" deputātu pieprasījumu par veselības aprūpes sistēmas gatavību koronavīrusa epidēmijas otrajam vilnim.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik, Jūlija Granta. Covid-19 jaunā uzliesmojuma apstākļos Veselības ministrija atzinusi, ka ārkārtas apstākļos (MPVI noslogotas par 90%) ārsti varētu likumīgi atteikt ārstēšanu senioriem (vecākiem par 75 gadiem) un hroniskiem slimniekiem. Iepriekš par tādu scenāriju ziņoja Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija. Oficiālā atbilde partijas "Saskaņa" deputātu grupai liecina, ka koronavīrusa otrais vilnis resoram sagādājis pārsteigumu.

VM norāda, ka MPVI sadales principiem pandēmijas periodā ir ieteikumu raksturs, tie minēti Valsts katastrofu medicīnas plāna 24. pielikumā, kas attiecas tikai uz pandēmiju. Patlaban Latvijā ir 596 šādi aparāti – par 42 vairāk nekā gadu iepriekš.

Var pietrūkt gultasvietu

No 8845 valstī esošajām gultasvietām 19. oktobrī bija pieejamas 2323 (aizņemtas par 70-75%), pie tam reanimācijas vietas aizņemtas pat mazāk: par 65-66%. 2. un 3. līmeņa intensīvās terapijas nodaļās ir 272 vietas, un 220 vietas – 1. līmeņa intensīvās terapijas nodaļās. Līdz šim bija vien atsevišķi pacienti smagā stāvoklī, un stacionārā tika nogādāts tikai katrs desmitais inficētais. Taču, apstiprinošajiem testu rezultātiem pieaugot virs 3% no veiktajiem testiem, epidēmija kļūst nekontrolējama, tātad gultasvietas slimnīcās var ātri aizpildīties.

Šajā brīdī atmiņā ataust fakts, ka neatkarības periodā Latvija iegāja ar augstāko slimnīcu gultasvietu skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju starp PSRS republikām (1987. gadā – 1424 vietas), bet līdz 2014. gadam samazināja šo skaitu gandrīz trīskārt (567), bet patlaban – pat vairāk (453).

Koronavīrusa pacientus hospitalizē trijās universitātes slimnīcās un četras reģionālās. Katram gadījumam gatavas ir arī citas, mazāk apgādātas klīnikas. Pie tam tikai 15. septembrī no neparedzētiem izdevumiem paredzētajiem līdzekļiem valdība piešķīra 1,4 miljonus eiro Daugavpils reģionālās slimnīcas intensīvās terapijas nodaļas paplašināšanai, izolatoriem un pacientu plūsmu sadalei. 90 tūkstoši eiro piešķirti Vidzemes slimnīcai tādiem pašiem steidzamiem darbiem, bet reanimācijas paplašināšanai, izolatoram un pacientu plūsmu sadalei 2021. gadā piešķirs 2,8 miljonus.

Uz apropriācijas rēķina (atlikušo budžeta līdzekļu pārdale gada beigās) 6,1 miljons eiro tiks piešķirts Stradiņa slimnīcai, lai nodrošinātu jaunā korpusa A2 funkcionēšanu, kā arī veikt renovāciju 15., 32 un 109. korpusā. No nākamā gada VM sāks lielus būvdarbus galvenajā universitātes slimnīcā un piešķirs minēto korpusu renovācijai 29,5 miljonus eiro.

Bērnu republikāniskajai klīniskajai slimnīcai steidzami piešķirs 120 tūkstošus eiro – pamatkapitālā, bet 2021. gadā ieplānota ambulatorā korpusa būvdarbi ar uzņemšanas nodaļu un diagnostikas nodaļu par 10,1 miljonu eiro.

Varētu teikt, ka šajā gadījumā nelaime palīdzējusi. Pandēmijas apstākļos slimnīcām ir vieglāk saņemt naudu nepieciešamajam remonta un būvdarbiem, taču veselības aprūpes attīstības stratēģijas valstī nav vēl joprojām. Vairākas reģionālās slimnīcas (Ludzas, Bauskas) tika izremontētas un apgādātas par Eiropas naudu, pēc tam – slēgtas. Bērnu slimnīcu "Gaiļezers" slēdz, lai uzbūvētu jaunu korpusu Vienības gatvē, jo esot grūti vadāt dokumentus no vienas slimnīcas uz otru – tā pavisam nopietni tika skaidrots, kāpēc tiek likvidēta viena no mūsdienīgākajām slimnīcām valstī ar bezbarjeru telpu pacientiem, liftiem, labu infrastruktūru...

Tātad no VM atbildes kļūst skaidrs: ir gandrīz nereāli sadalīt slimnieku plūsmas lielākajās slimnīcās pašreizējā koronavīrusa uzliesmojuma gaitā. Taču resors vēsta deputātiem, ka rekomendācijas, kā rīkoties ambulatorajās iestādēs un kā soli pa solim uzvilkt un novilkt individuālās aizsardzības līdzekļus, izsūtījis Slimību kontroles un profilakses centrs un  Veselības inspekcija.

Masku pietiks. Mēnesim vai diviem?

Būtu labi, ja Veselības ministrija izsūtītu tos pašus individuālās aizsardzības līdzekļus, ko agrāk katrai slimnīcai bija jāiegādājas pašai, bet martā to iepirkums un sadale bija organizēti centralizēti. Drīz vien atgriezīsies prakse "katrs par sevi" - nesen valstī ienāca pēdējā par budžeta naudu iepirktā IAL partija. Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska sāka celt trauksmi par šo jautājumu jau pirms divām nedēļām.

Jautājums nav tikai par naudu, kuras IAL iepirkumiem pandēmijas periodā vajag daudz vairāk. Kad pieprasījums visā pasaulē pieauga, slimnīcām vienkārši nebija iespēju veikt iepirkumus.

Partneriem, kas sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, individuālo aizsardzības līdzekļu rezerves piešķirtas līdz gada beigām, stāstīja Valsts Veselības dienesta pārstāve Ginta Ozoliņa. Viņa apgalvoja, ka ģimenes ārstu prakses un feldšeru punkti nodrošināti ar sejas maskām, respiratoriem un aizsargbrillēm, stomatologi, mājas palīdzības dienesti un sekundāro neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesti nodrošināti ar maskām un respiratoriem.

No Veselības ministrijas vēstules izriet, ka IAL rezerve vērtējama kā "apmierinoša" un ar to pietiks diviem mēnešiem vai vienam. Acīmredzot, patēriņa vērtējums tika veikts, ņemot vērā pavasara datus, ko pašreizējā statistika pārsniedz dienu no dienas.

Tāda notikumu attīstība augšpusē nebija plānota: tiklīdz situācija ar piegādēm stabilizējās, valdība nolēma nelutināt vairs mediķus ar centralizētiem iepirkumiem. Jautājums par augošo izdevumu kompensāciju vēl joprojām nav atrisināts. VM pieprasīja līdzekļus šiem mērķiem 2021. gada un tālāko gadu budžetos. Aprēķināts, ka tikai IAL vien vajadzīgi 52 miljoni eiro. Mehānisms, kas ļautu veselības aprūpes iestādēm un ģimenes ārstiem saņemt kompensācijas "tiek precizēts".  

Vienlaikus dažu iepirkumu aspektā situācija nepavisam nav stabilizējusies. Piemēram, ir grūtības ar nesterilajiem ķirurģiskajiem cimdiem. "Mēs meklējam risinājumu," apgalvo VM preses sekretāre Undīne Šulca. Līga Kozlovska ir pārliecināta, ka centralizētie iepirkumi pandēmijas periodā ir ērtāki. Jādomā, arī lētāki uz lielas partijas rēķina: iedzīvotāji jau noskaidrojuši, ka ir daudz izdevīgāk pirkt maskas internetā, nekā mazumtirdzniecībā: viena maska cena Ķīnas noliktavā ir 2 centi, aptiekās Latvijā – vismaz 75 centi.

Ģimenes ārsti pamatoti satraukušies par birokrātiskajām grūtībām ar atskaitēm par iepirkumiem – Latvija vienmēr ir izcēlusies ar prasmi sarežģīt atskaites tā, lai ne prātā nenāktu prasīt naudu no valsts.

Tomēr arī ar VM centralizētajiem iepirkumiem nebija īstas kārtības: Valsts kontrole ierosināja policijas pārbaudi pasūtījumiem marta beigās un aprīļa sākumā, kad aizsarglīdzekļiem bija iztērēti 5,7 miljoni eiro pieciem dažādiem piegādātājiem, kuru izvēle kontrolieriem radīja šaubas.

Tomēr Latvija pievienojās Eiropas medicīnisko iekārtu un inventāra centralizēto iepirkumu platformai Clearing House, piemēram, MPVI un masveida vakcinācijas inventāra iegādēm. Izdarīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kuri nosaka zāļu krājumus stacionāros: tiem ļauts veidot rezerves trim mēnešiem uz priekšu, nevis mēnesim.

Ārsti: iztiksim ar savējiem

"Saskaņas" novatorisko ierosinājumu rekrutēt ārstus no Baltkrievijas cīņā ar koronavīrusu Veselības ministrija noraidīja ar datiem par medicīnas darbinieku rezervēm, kurus no 17. aprīļa izdevies mobilizēt ar anketēšanas palīdzību. Par gatavību iekļauties štatā ziņoja 344 cilvēki, no viņiem 109 ārsti un rezidenti, 72 māsas, 75 ārstu palīgi (studenti). Tiesa, pagaidām nav izlemts, kā noformēt darba attiecības ar tādiem brīvprātīgajiem: pieņemt vakantajās štata vietās ar darba līgumu uz nenoteiktu laiku vai noalgot uz laiku.

Ministru kabinets ar lēmumu no 2. jūnija piešķīris cīņai ar pandēmiju 120 miljonus eiro – vienu desmito daļu veselības aprūpes budžeta.

39
Tagi:
Veselības ministrija, Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Vācu tirdzniecības tīkla Lidl logo, foto no arhīva

Kas ir labāk: lielveikals Lidl vai gandrīz 160 koki: iedzīvotāju domas dalās

16
(atjaunots 10:56 28.10.2020)
Ziepniekkalnā ļoti trūkst zaļo zonu, taču tagad plānots izcirst 157 kokus. Tiesa, apbūvētājs sola iestādīt to vietā citus un rūpēties par jaunajiem apstādījumiem vēl desmit gadus.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Apbūvētājs "VPH Latvia" sācis jauna tirdzniecības centra būvdarbus Ziepniekkalnā, Valdeķu un Graudu ielu stūrī. Viens no šī centra nomniekiem būs mazumtirdzniecības tīkls "Lidl". Tas būs pirmais projekts Latvijā, kura ietvaros Lidl nomās telpas.

Lai uzbūvētu jauno tirdzniecības centru, nāksies nocirst 157 kokus, ziņo Neatkarīgā.

Ziepniekkalna iedzīvotāju domas dalās: vieni ir neapmierināti ar koku izciršanu un uzskata, ka veikalam varēja sameklēt arī kādu citu vietu, tomēr daudzi uzskata, ka Lidl ir izcirsto koku vērts.

Iestādīs jaunus

SIA "VPH Latvia" direktors Juris Barkāns skaidro, ka uzņēmums ir sociāli atbildīgs apbūvētājs, kurš Latvijas tirgū nodarbojas ar nekustamo objektu būvdarbiem atbilstoši pasaules labākajiem standartiem un ieviešot tos Latvijā. Jaunā tirdzniecības centra koncepciju raksturo stabili ekoloģiskie risinājumi, apkārtējo iedzīvotāju drošība, kvalitatīva un arhitektoniski pievilcīga pilsētas vide.

Viņš atklāja, ka projekta autori centušies izraudzīties tehniskos risinājumus, kas ļaus saglabāt pēc iespējas vairāk koku. Katra nozāģētā koka vietā apkaimē tiks iestādīts jauns, tuvākos desmit gadus apzaļumošanas speciālisti sekos to pašsajūtai – tā būs jauna iniciatīva Latvijā pieņemtajā praksē.

Jaunais Ziepniekkalns būvēts pagājušā gadsimta beigās, un zaļo zonu tajā ir maz. Koki tiks izcirsti pie Valdeķu un Graudu ielām, kurās fiksēta intensīva satiksme. Pret izciršanu iebilst Rīgas domes deputāts Valters Bergs. Viņš pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā pašvaldības lēmumu izsniegt būvatļauju, un 17. septembrī tiesa viņa sūdzību apmierināja. Tātad pagaidām 157 koku izciršana nedraud.

Šogad apbūvētājs pieprasīja atļauju vēl 13 koku izciršanai gar Spulgas ielu. Tie traucē ielas paplašināšanai, kas nepieciešama ērtākas piebrauktuves iekārtošanai topošajiem veikaliem. 5. oktobrī Rīgas domes apstādījumu saglabāšanas komisija atļauju izsniedza, tomēr nolēma, ka apbūvētāja pienākums būs samaksāt 3540,40 eiro par dabas daudzveidības samazināšanu.

Juris Barkāns stāsta, ka projekts paredz vienu no zaļākajām autostāvvietām, kurā būs saglabāts pēc iespējas vairāk koku – stāvvieta būs pielāgota to izvietojumam. Viņš uzskata, ka Lidl atvēršana Ziepniekkalnā palielinās lielveikalu konkurenci rajonā un paplašinās iedzīvotāju iespējas.

Neparasts lēmums

Jaunais tirdzniecības centrs Graudu un Valdeķu ielas stūrī ietvers divas ēkas: vienā būs Lidl, otru pielāgos citu nomnieku – sadzīves preču veikalu, aptieku, zooveikalu un sabiedriskās ēdināšanas iestāžu vajadzībām. Jaunā tirdzniecības centra platība sasniegs apmēram 5000 kvadrātmetrus, investīciju apjoms – 8 miljonus eiro.

Parasti Lidl pats būvē savas ēkas, tomēr korporatīvās saziņas departamenta vadītāja Dana Hasana apstiprināja, ka šoreiz ir gatavs nomāt telpu. Apbūvētājs piedāvājās uzbūvēt Lidl standartiem atbilstošu ēku.

"Novērtējot mūsu veikalu potenciālās vietas, Lidl elastīgi izraugās nekustamā īpašuma formātu. Mēs izskatām dažādus variantus, arī apbūvētāju piedāvājumus un vienojamies par piemērotāko risinājumu katrā konkrētā situācijā. Protams, saglabājot veikalu Lidl standartus. Ziepniekkalna gadījumā tas ir sadarbības projekts," pastāstīja Hasana.

16
Tagi:
Rīga, Ziepniekkalns, Lidl
Pēc temata
Kārtējais skandāls: "Lidl" Rīgā vēlas uzbūvēt veselībai bīstamā vietā
Jaunais veikals "Lidl" ir labāk jāiekļauj Āgenskalna stilistikā
"Greizs valsts tēls": par Lidl pasūdzējās sakarā ar prasību zināt krievu valodu
Pacietībai ir mērs: rīdzinieki iesniegs prasību tiesā pret Lidl
BelAES, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, no izbijusies Lietuva pirms BelAES palaišanas

0
(atjaunots 16:32 28.10.2020)
Lietuva ir aptvērusi, jo zaudējusi: reģiona valstu piekļuve lētajai elektroenerģijai no Baltkrievijas ir viens no svarīgākajiem faktoriem ekonomikas atjaunošanā pēc pandēmijas.

RĪGA, 28. oktobris – Sputnik. Lietuva nosūtījusi Baltkrievijas Ārlietu ministrijai protesta notu jautājumā par Baltkrievijas AES pirmā bloka gaidāmo startu, vēsta Sputnik Lietuva. Viļņa nosauca to par "sasteigtu" un "bīstamu lietuviešiem, baltkrieviem un ES pilsoņiem".

Baltkrievijas atomelektrostacijas palaišana ir ļoti svarīga visa reģiona ekonomikai, ieskaitot Krieviju, Baltkrieviju un Baltijas valstis, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja ekonomists Vladislavs Giņko.

"Patlaban reģiona ekonomika ir nokļuvusi tuvu zemākajam attīstības punktam, pie tā novedusi koronavīrusa pandēmija. Visu reģiona valstu ekonomikas ir saskārušās ar vērienīgiem izaicinājumiem, bijušas spiestas pārveidoties. Tas attiecas gan uz sašķidrināto gāzi, gan elektroenerģijas piegādēm, gan valstu tirdzniecisko apgrozījumu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka darbu sāks Baltkrievijas AES, – kad reģiona valstu ekonomika sāks augt, elektroenerģijas pieprasījums būs viens no svarīgākajiem," paskaidroja Giņko.

Eksperts norādīja, ka valstīs, kam ir droša piekļuve lētajai elektroenerģijai no Baltkrievijas, ekonomika atjaunosies ātrāk.

"BelAES dāvās jaunas enerģētiskās iespējas Baltkrievijas un Krievijas ekonomikai, bet Lietuva saprot, ka tādēļ cietīs sakāvi," akcentēja Giņko.

Kad Krievijas un Baltkrievijas enerģētisko kopprojektu cenšas nepamatoti un nelaicīgi kritizēt, skaidrs, ka tas notiek politisku apsvērumu dēļ, norādīja eksperts. "Tādējādi cenšas aizskart arī Krieviju," viņš piebilda.

Pirmā atomstacija Baltkrievijā ir lielākais Maskavas un Minskas kopprojekts kodolenerģētikas nozarē. Stacija ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo noteikto jaudu 2400 MW apjomā uzbūvēta Astravjecas pilsētā Grodņas apgabalā saskaņā ar mūsdienīgu Krievijā izstrādātu 3+ paaudzes projektu, kas atbilst visām starptautiskajām normām un IAEA rekomendācijām drošības jomā.

Kopš Baltkrievijas AES būvdarbu sākuma Lietuva turpina plašu kampaņu – tās politiķi apgalvo, ka stacija nav droša. Viļņa uzskata, ka atomstacija apdraudot Lietuvu, un aicināja kaimiņus boikotēt Baltkrievijā ražoto elektroenerģiju. Oktobrī BelAES pirmajā blokā tika aizsākta ķēdes reakcija minimāli kontrolējamā līmenī. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka AES pirmā energobloka starts ieplānots 7. novembrī.

0
Tagi:
Krievija, Baltkrievija, elektroenerģija, Lietuva, BelAES
Pēc temata
BelAES saņēma atļauju pirmā energobloka palaišanai
Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes
"Krievija izrakstīs latviešiem sertifikātus": Lietuvā strīdas par BelAES boikotēšanu
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas