Latvijas armijas karavīri ierindā

Latvijā katram pilsonim tiks sniegta iespēja kļūt par rezervistu karavīru

92
(atjaunots 18:05 23.04.2017)
Latvijas aizsardzības ministrija plāno aicināt brīvprātīgos, lai papildinātu rezervistus vēl par trīs tūkstošiem karavīriem, un sniegs iespēju visiem interesentiem piedalīties apmācībās un sākt dienestu Nacionālajā bruņoto spēku dienestā.

RĪGA, 23.aprīlis — Sputnik. Otrdien Latvijas valdība izskatīs likuma grozījumus par militāro dienestu, kuri paredz, ka katrs Latvijas pilsonis, kurš nevēlas iestāties Zemessardzē, varēs iziet militārās sagatavošanas kursus un kļūt par rezervistu karavīru, raksta Mixnews.lv.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezervi veido rezervisti — Latvijas pilsoņi, kuri atstājuši profesionālo dienestu un dienestu Zemessardzē un dienē NBS rezervistos. Šobrīd NBS rezervistos ir 7000 karavīru. Aizsardzības ministrija līdz 2018.gadam plāno apmācīt 3000 rezervistu karavīrus.

Kā uzsver Aizsardzības ministrija, lai palielinātu rezervistu skaitu, Latvijas pilsoņiem ir jādot iespēja brīvprātīgi iziet mācības un stāties dienestā NBS rezervistos.

Grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, taču nav sasniedzis rezervista vecumu, sev piemērotā laikā, piemēram, atvaļinājuma laikā, varēs iesniegt pieteikumu dienestam NBS rezervistos un iziet apmācības kursus. Pēc veiksmīgas šo kursu pabeigšanas viņš būs ieskaitīts NBS rezervistos ar atbilstošu amatu.

Tāpat grozījumi paredz, ka jaunsargi, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, brīvprātīgi izgājuši apmācību un veiksmīgi nokārtojuši speciālā jaunsargu apmācību kursu gala eksāmenus, ko apstiprina Aizsardzības ministrija, un dos zvērestu, tiks ieskaitīti NBS rezervistos karavīra amatā.

Likuma grozījumus ir jāapstiprina Saeimā.

Iepriekš Aizsardzības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupa piedāvāja pasniegt militārās sagatavošanas nodarbības no 1. līdz 9. klasei sākot ar 2018.gadu četru gadu laikā.

Vidusskolā jaunais priekšmets var parādīties no 2020. vai 2021.gada, militārā sagatavošana kļūs par vienu no sešiem obligātajiem izvēles priekšmetiem. Šajā mācību etapā tiks apgūtas praktiskās militārās iemaņas, tai skaitā ieroču apgūšana. Skolēni apgūs starptautiskās militārās likumdošanas pamatus un karavīru pienākumus, uzzinās par armijas lomu valsts aizsardzībā, mācīsies pārvarēt šķēršļus, iekurt uguni, šaut un cīnīties, pilnveidot savu fizisko sagatavotību.

92
Pēc temata
Rezerves karavīriem piemēro naudas sodus par neierašanos uz militārajām mācībām
Ierosināts piešķirt nodokļu atvieglojumus zemessargiem un viņu darba devējiem
Vējonis: armija un zemessargi – Latvijas drošības garants
Мужчина с сотовым телефоном

Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid

0
(atjaunots 18:40 03.07.2020)
Šobrīd Apturi Covid lieto pārāk maz cilvēku, lai lietotne varētu tikt uzskatīta par efektīvu palīgu Slimību profilakses un kontroles centram.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji nepietiekami aktīvi lejupielādē viedtālruņu mobilo lietotni Apturi Covid, un saslimušo cilvēku kontaktus ir grūti izsekot, vēsta Latvijas Radio 4.

Apturi Covid ir lejupielādējuši aptuveni 80 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, to skaitā arī valsts prezidents, aptuveni puse no viņiem lejupielādēja to pirmajā nedēļā pēc lietotnes ieviešanas. Taču, pēc speciālistu domām, tas ir pārāk maz.

Lietotnes autors Andris Bērziņš atgādina, ka šī lietotne, kura palīdz precīzāk noteikt cilvēku loku, ar kuriem kontaktējis pacients, ir izstrādāta, lai palīdzētu Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC). Taču šobrīd Apturi Covid izmanto pārāk maz cilvēku, lai lietotne tiktu uzskatīta par efektīvu palīgu.

Bērziņš aicina aktīvāk izmantot to, jo "otrais vilnis" nav aiz kalniem:

"Mēs esam ieslīguši kā nācija tādā pašapmierinātā leiputrijā, ka viss [Covid-19 izplatība] ir beidzies. Manuprāt, nenotiek pietiekami aktīva domāšana par to, kas notiks nākamais. Ārpus Latvijas daudzviet vēl plosās Covid-19 izplatības pirmais vilnis. Mēs kaut kur gribam pabraukāt, jo robežas taču ir vaļā. Tas ir tikai laika jautājums, kamēr vīruss atkal nonāks šeit," saka viņš.

Piemēra kārtā viņš minēja neseno gadījumu: SPKC meklē visus pasažierus, kuri brauca ar autobusu Rīga – Valmiera – Valka 26. jūnijā, jo tajā atradās ar Covid-19 inficēts pasažieris.

Pēc Bērziņa sacītā, šobrīd divu nedēļu karantīnā nonāk visi, kas bija autobusā, jo SPKC nevar pateikt, kurš tieši sēdēja blakus inficētajam cilvēkam. Ja vairāk cilvēku lietotu Apturi Covid, šobrīd karantīnā atrastos tikai tie, kas sēdēja blakus, bet pārējie varētu turpināt ierastās dzīves gaitas.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO pastāstīja par zinātnisko izrāvienu Covid-19 ārstēšanā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
KF Aizsardzības ministrijā pastāstīja par vakcīnas testēšanas dalībnieku stāvokli
Dzelzceļš

Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā

13
(atjaunots 15:44 03.07.2020)
Lietu stāvokli uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš" apsprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Lielie Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu, kuros bija plānots investēt ne mazāk par 534 miljoniem eiro, netiks īstenoti iecerētajos termiņos un ieplānotajā apjomā. Ar šādu ziņojumu Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē uzstājās Valsts kontrole, vēsta Latvijas Radio 4.

Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne paziņoja, ka, neraugoties uz to, ka LDz kravu pārvadājumu apjoms nemitīgi kritās, kompānija paradoksāli optimistiski plānoja savus ienākumus un izdevumus.

"Uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" izplānoja finanšu līdzsvara mehānismu neizskaidrojamā veidā, ja ņem vērā pretējo tirgus situācijas attīstību. Konkrētāk runājot, tas nolēma, ka kravu pārvadājumu apjomi nesamazināsies un ka Latvijas dzelzceļš turpinās strādāt ar peļņu. Un tiks pieņemti lēmumi par dividendu izmantošanu uzņēmuma vajadzībām," sacīja viņa.

Kalvāne atzīmēja, ka Valsts kontrole jau pārbaudes laikā saskatīja vērā ņemamus riskus tik optimistiskā scenārijā, uzskatot, ka kompānijas finanšu līdzsvara nodrošināšanai jau tuvākajā laikā var būt nepieciešams valsts finansējums.

Tā arī notika, jo "Latvijas Dzelzceļš" pieprasīja papildu finansējumu valstij 41 miljona eiro apmērā. Nauda pagaidām nav piešķirta, taču laikam ritot kļuva skaidrs, ka summa, kas ir nepieciešama LDz, var mainīties, paziņoja Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

"Pagaidām finansējums vēl nav piešķirts. Ir pieņemts tikai konceptuāls lēmums par 66 miljoniem eiro, kurus Satiksmes ministrija varētu novirzīt šo aktuālo jautājumu atrisināšanai. Ja runājam par "Latvijas Dzelzceļam" nepieciešamo finansējumu, tad patlaban rit darbs pie valdības lēmumu projektiem," sacīja viņa.

Pēc Valsts kontroles revīzijas rezultātiem noskaidrojies arī tas, ka lielie investīciju projekti, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā pusmiljards eiro, nevar tiks īstenoti noteiktos termiņos un ieplānotajā apjomā. Taču tiek uzsvērts, ka 454 miljoni eiro – tie ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi. Tādējādi pastāv risks šo naudu pazaudēt. Valsts kontrole norāda, ka izgāšanās ar investīciju projektiem ir saistīta tieši ar trūkumiem dzelzceļa sektora attīstības plānošanā un aktīvas rīcības trūkumu no ieinteresētajām pusēm, tostarp Satiksmes ministrijas un LDz puses.

"Latvijas Dzelzceļš" jau ir atteicies no lielākā investīciju projekta "Dzelzceļa tīkla elektrifikācija", kura sagatavošanā un saskaņošanā pagāja 5 gadi. Projekta izmaksas tika lēstas 440 miljonos eiro. Šis lēmums izraisīja kritiku, tā atkārtoti izskanēja arī šajā komisijas sēdē.

"Elektrifikācijas projekts ir ļoti svarīgs projekts, ja mēs skatāmies, kā turpmāk notiks kravu pārvadājumi pa tranzīta ceļiem ne tikai Latvijā, bet arī ņemot vērā konkurenci Eiropā. Un ja šādā situācijā mēs atsakāmies no šī projekta, tas nozīmēm, ka mēs atsakāmies no tranzīta biznesa kā tāda. Šobrīd man absolūti nav skaidrs, kā satiksmes ministrs var pateikt, ka tā ir "jaunā realitāte"! Manuprāt, mums ir jācīnās – tāpat kā tagad strādā lietuvieši, kuri pierāda, ka viņiem nekrīt, bet ceļas kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu un viņu ostās," paziņoja Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Savukārt Valsts kontrole atzīmē, ka esošo situāciju pasliktina pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, un turpmākos "Latvijas Dzelzceļa" nākotnes attīstības soļus noteikt tīri politiski lēmumi.

Problēmas LDz

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar 14,408 miljonu eiro peļņu iepriekšējā gadā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% no šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno Latvijas dzelzceļa kravu plūsmas daļu veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

"Latvijas Dzelzceļa" ienākumi šogad ir kritušies tik lielā mērā, ka vairs nesedz izdevumus. Šī iemesla dēļ uzņēmums prasa piešķirt no valsts budžeta 25 miljonus eiro finansiālā līdzsvara nodrošināšanai. Vēl 15,8 miljoni eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas izdevumu kompensācijai, paziņoja LDz.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis iespējas īstenot plānotos un iesāktos projektus, kurus līdzfinansē ES struktūrfondi. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To tika plānots īstenot kopā ar Daugavpils stacijas parka un piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Kā arī līdz šī gada beigām "Latvijas Dzelzceļš" būs spiests atlaist 1500 darbiniekus, kas ir aptuveni 24% no visiem darbiniekiem. Pašlaik ir atlaisti jau aptuveni tūkstotis darbinieku.

Turklāt LDz atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem. Tā, jūnija sākumā tika izsludinātas izsoles, kurās plānots pārdot 46 automobiļus. Savukārt maija vidū tika izsludināta Jelgavas ceha brigāžu atpūtas nama pārdošanas izsole.

13
Tagi:
tranzīts, Kravu pārvadājumi, Valsts kontrole, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Audi par 2300 eiro un GAZ par 115: "Latvijas Dzelzceļš" izpārdod mašīnas
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā