Nodokļi. Norēķini.

Ekonomikas ministrija vēlas ierobežot mazo uzņēmumu apgrozījumu un algas

58
(atjaunots 18:18 19.04.2017)
Latvijas Ekonomikas ministrijas piedāvātie grozījumi likumā par mikrouzņēmumiem attiecas uz mazajā biznesā nodarbinātā darbinieka sociālās apdrošināšanas izmaksu apjomu, maksimālo gada apgrozījumu un darbinieku atalgojumu. Turklāt nodokļu likme paliks nemainīga, sola iestāde.

RĪGA, 19. aprīlis – Sputnik. Latvijas Ekonomikas ministrija piedāvā ierobežot maksimālo gada apgrozījumu mikrouzņēmumiem ar summu līdz 50 tūkstošiem eiro un maksimālo algu vienam darbiniekam līdz 900 eiro mēnesī. Turklāt atvieglotā nodokļa nomaksas princips un vienotā MUN likme 15% no apgrozījuma apmērā, pēc iestādes iecerēm, jāsaglabā.

Šobrīd augstākais atļauts apgrozījuma apmērs Latvijas mikrouzņēmumiem ir 100 tūkstoši eiro, un maksimālā darbinieka alga ir 720 eiro mēnesī. Pēc iestādes ieceres, pēc grozījumu pieņemšanas MUN sistēmu varēs pielietot ap 27 tūkstošiem mikrouzņēmumiem visā Latvijā, kuros ir nodarbināti gandrīz 68 tūkstoši cilvēku. Šobrīd 80% mikrouzņēmumu nodokļa sastāda VSAO iemaksas. Iepriekš varas iestādes piedāvāja papildināt sociālo budžetu uz obligāto sociālo iemaksu rēķina. Taču bizness kategoriski iestājās pret šādu iniciatīvu, līdz pat piketa organizēšanai pie parlamenta ēkas.

Pagājušā gada beigās Saeima pieņēma likuma grozījumus par valsts sociālo apdrošināšanu, kuri paredzēja atteikšanos no minimālo sociālo iemaksu ieviešanas 2017. gadā, līdz ar to tika pieņemts paaugstināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 15%, sākot ar 2017. gadu, un neliela apgrozījuma uzņēmumiem (līdz 7 tūkstošiem gadā) līdz 12%. 

Lai garantētu mikrouzņēmumu darbiniekiem sociālās garantijas, Ekonomikas ministrija piedāvā novirzīt valsts sociālajai apdrošināšanai ne mazāk, kā 95% MUN maksājumu. Turklāt, iestāde uzstāj uz darba līgumā noteiktām mikrouzņēmuma darbinieka tiesībām brīvprātīgi pievienoties valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai. Likuma grozījumi par mikrouzņēmumu nodokli ir nosūtīti saskaņošanai. Iestāde domā, ka tie stāsies spēkā kopš 2018.gada 1.janvāra.

Aprīļa ziņojumā Pasaules Bankas (PB) ekonomisti iestājās par Latvijas nodokļu sistēmas izmaiņām. Mazā biznesa nodokļu sloga jautājumā eksperti iesaka pilnībā atteikties no esošā mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas. Pēc viņu vērtējuma, tas ļautu samazināt negodprātīgo obligāto iemaksu maksātāju skaitu un likvidēt negodīgu nodokļu konkurenci.

Pēc PB ekonomistu viedokļa, pārmaiņas ļautu palielināt sociālo iemaksu apjomu un tai pašā laikā samazināt augsto nodokli mazāk apmaksātam darbam, lai paaugstinātu oficiālas iekārtošanās darbā procentu. Turklāt, pēc PB ekspertu aprēķiniem, samazināt sociālo nevienlīdzību un pacelt Latvijas budžeta ienākumus varētu ar diferencētas ienākumu nodokļa skalas ieviešanu.

58
Pēc temata
Pētījums: vairāk nekā 40% latviešu iedzīvotāju darba algas aiziet nodokļos
Šadurskis prognozējis skolotāju minimālās algas pieaugumu līdz 900 eiro
Latvijā minimālā alga ir trešā zemākā ES
Nodzīvot līdz algai Valsts ieņēmumu dienestā
Minimālās algas paaugstināšana par 10 eiro – mārketinga gājiens
Stryker

Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā

3
(atjaunots 18:24 22.09.2020)
Latvijas galvaspilsētā šonedēļ notiks vērienīgas militārās policijas mācības, iedzīvotājus aicina neuztraukties.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies manevri mācību "Namejs 2020" ietvaros, kuru laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji apgūs objektu apsargāšanas tehniku, kā arī darbu ar aizturētajiem, raksta ВВ.lv.

Tiek ziņots, ka mācības notiks Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē.

Latvijas Aizsardzības ministrijā brīdina, ka mācības notiks dienas un nakts stundās, uzdevumu apgūšanas laikā tiks izmantota mācību munīcija un kaujas simulatori, kuri nerada draudus, taču var radīt daudz trokšņu. Mācību rīkotāji iepriekš atvainojas tuvējo māju iedzīvotājiem par iespējamajām neērtībām un palūdza neuztraukties, mācības ir rūpīgi izplānotas.

Tāpat militārās tehnikas virzības uz mācību norises vietu dēļ dažviet var tikt ierobežota civilā autotransporta kustība. NBS lūdz autovadītājus neradīt šķēršļus kolonnu virzībai.

Atgādināsim, ka mācības "Namejs 2020" norisinās visā Latvijā kopš 15. augusta līdz 4. oktobrim. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš nosauca šīs mācības par vēl nebijušām. Pēc NBS komandiera sacītā, tā būs "ļoti liela aktivitāte".

Attiecībā uz NATO kareivju dalību gaidāmajās mācībās, Kalniņš skaidroja, ka militārie manevri Latvijā neiztiek bez ārzemju partneriem, taču vairums karavīru, kuri piedalīsies galvaspilsētas mācībās, tomēr būs no Zemessardzes.

3
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju
RĪGA

Rail Baltica projekta nolūkos starp Imantu un Zolitūdi parādīsies ceļa pārvads

6
(atjaunots 18:19 22.09.2020)
Pēc Rail Baltica izbūves Rīgas mikrorajoni izmainīsies – dzelzceļa pārbrauktuvju vietā parādīsies ceļa pārvadi un tuneļi.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Pārdaugavas iedzīvotāji ir neapmierināti ar galvaspilsētas domes plāniem uzbūvēt ceļa pārvadu starp Imantu un Zolitūdi projekta Rail Baltica ietvaros, vēsta LTV7 Krievu apraide.

Šobrīd Zolitūdi un Imantu atdala dzelzceļš, savukārt abus rajonus savieno dzelzceļa pārbrauktuve Zolitūdes ielā. Taču, kad Rīgā sāksies aktīva Rail Baltica būvniecība, visiem to šķērsojošajiem autoceļiem būs jākļūst vai nu par ceļa pārvadiem, vai arī par tuneļiem, citādi šķērsot dzelzceļu nedrīkst.

Starp Imantu un Zolitūdi plānots uzbūvēt gaisa tiltu, kurš savienos Anniņmuižas ielu un Anniņmuižas bulvāri, taču abu mikrorajonu iedzīvotāji ir pret šādu ieceri, jo raizējas, ka šis ceļa pārvads būs trokšņains, savukārt tā radītās vibrācijas var sabojāt vecās mājas.

Tāpat iedzīvotāji pārdzīvo arī par gājēju pārejām. Ja šobrīd kaimiņu mikrorajonā nokļūt var visnotaļ viegli, tad jau pēc dažiem gadiem iet nāksies pa tuneļiem, turklāt viens no tiem var sastādīt 248 metrus garumā.

Šīs ieceres vietā iedzīvotāji piedāvā pacelt uz estakādi pašas sliedes, tomēr gan uzņēmumā "RB Rail", gan Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā šāds notikumu attīstības variants izskatās apšaubāmi.

"Man ir jāatgādina – 2015. gadā šī ideja tika vērtēta, taču pēcāk bija nolemts būvēt dzelzceļu uz zemes, lai nepasliktinātu apkārtējo vidi. Mēs runājam par milzīgu infrastruktūru ar vairākiem sliežu ceļiem! Tas stipri ietekmē gan vizuāli, gan trokšņa un vibrāciju ziņā," saka "RB Rail" reģionālais vadītājs Ģirts Bramans.

Turklāt dzelzceļa estakādes izbūves nolūkos ir jāpārbūvē arī esošie sliežu ceļi. Dzelzceļu nāksies pacelt vairāku kilometru garumā.

"Mēs runājam par vietu, kur jau tagad atrodas "Latvijas Dzelzceļa" sliežu ceļi. Tādēļ ir jādomā par pārbrauktuvēm citā līmenī – virs zemes vai zem zemes. Savukārt tunelis zem zemes ir gandrīz divas reizes dārgāks," skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniece Inese Sirmā.

Projekta publiskā apspriešana tā esošajā veidā, visticamāk, notiks nākošgad, taču savu viedokli iespējams pausts arī sapulcē, kura notiks Satiksmes ministrijā 24. septembrī.

6
Tagi:
Rail Baltica
Pēc temata
Zaiceva: priekš kam Latvijai Rail Baltica, ja pasažieru pārvadājumi 2 gadus būs "miruši"
Kā Rail Baltica šķērsos Pārdaugavu? Rīdzinieki uztraucas par gaidāmajām pārmaiņām
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi