Skaidrā nauda

Pētījums: vairāk nekā 40% latviešu iedzīvotāju darba algas aiziet nodokļos

132
(atjaunots 09:44 18.04.2017)
ESAO valstīs augsti nodokļi bieži tiek kompensēti ar augstu darba stundas likmi, taču Latvijai nav veicies. Darbinieku bez ģimenēm nodokļi šeit ir augsti, bet atalgojums zems.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija publicējusi pētījumu Taxing Wages 2017, kurā Latvija ieņem 11.vietu: 42,6% darbinieka, kuram nav ģimenes, atalgojuma summas darba devējs samaksā nodokļos un sociālajās iemaksās.

Atskaitē tiek salīdzināta starpība starp darba devēja aprēķināto algu un darbiniekam faktiski izmaksāto summu: cik jāsamaksā ienākumu nodoklis un darba algas nodoklis, kā arī visi darbiniekam pieejamie atvieglojumi un atlaides. Visvairāk valsts paņem no darbiniekiem, kuriem nav nedz ģimenes, nedz bērnu, Beļģijā (54%), Vācijā (49,4%) un Ungārijā (48,2%). Igaunijā no atalgojuma atskaita 38,9%. Pēc šī rādītāja tā ierindojas 16.vietā no 35 valstīm. Vidēji ESAO no darba algas tiek atskaitīti nodokļos 36%. 

Ģimenēm ar bērniem ir paveicies vairāk: tām tiek piemērotas citas nodokļu likmes. Latvijā no šāda darbinieka atalgojuma atskaitīs 31,7% (13.vieta), Igaunijā 28,1% (18.vieta). Līderu trijniekā atkal ir Beļģija (38,6%), Somija (39,2%) un Francija (40%). Viens no zemākajiem nodokļu sloga rādītājiem darba devējiem ir Čīlē un Jaunzēlandē. Tieši šīs valstis ieņem pēdējās vietas darbinieku reitingā.

Taču ievērojams nodokļu slogs ne vienmēr atspoguļojas uz ienākumiem. Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016.gadā viena no augstākajām daba stundas likmēm izrādījās Beļģijā (39,2 eiro; otra ES pēc Dānijas ar 42 eiro) un Francijā (35,6 eiro, jeb piektā vieta). Iznāk, ka pat pēc iespaidīgo nodokļu nomaksas, darbiniekam uz rokām paliek pietiekami daudz iztikas līdzekļu. Latvijā vidēji vienas darba stundas tarifa likme ir piecas reizes mazāka, jeb 7,5 eiro (25.vieta). Igaunijā viena darba stunda izmaksā 10,9 eiro, tā ieņem 19.vietu.

Latvija ir jaunākā ESAO dalībvalsts. Tā pievienojās organizācijai 2016.gada jūnijā un kļuva par otro Baltijas valstī pēc Igaunijas, kura iestājusies organizācijā 2010.gadā.

132
Pēc temata
Zombiju apokalipse, jeb sapņu darbs
Nav darba – nav Lielbritānijas
Ātrāk prom un nesteidzies atgriezties: Latvijas iedzīvotāji pārvācas uz Krieviju
No Latvijas prom devušies visi bēgļi, kuriem nācies pamest Muceniekus
Nosvērti un laimīgi: kāpēc bēgļi bēg tālāk
Rīgas Dzemdību nama darbiniekiem palielinātas algas par 4,5% prasīto 50% vietā
Finanšu ministrija sola vidējo algu Latvijā virs 1000 eiro
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

4
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

4
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Stryker

Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā

8
(atjaunots 18:24 22.09.2020)
Latvijas galvaspilsētā šonedēļ notiks vērienīgas militārās policijas mācības, iedzīvotājus aicina neuztraukties.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies manevri mācību "Namejs 2020" ietvaros, kuru laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji apgūs objektu apsargāšanas tehniku, kā arī darbu ar aizturētajiem, raksta ВВ.lv.

Tiek ziņots, ka mācības notiks Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē.

Latvijas Aizsardzības ministrijā brīdina, ka mācības notiks dienas un nakts stundās, uzdevumu apgūšanas laikā tiks izmantota mācību munīcija un kaujas simulatori, kuri nerada draudus, taču var radīt daudz trokšņu. Mācību rīkotāji iepriekš atvainojas tuvējo māju iedzīvotājiem par iespējamajām neērtībām un palūdza neuztraukties, mācības ir rūpīgi izplānotas.

Tāpat militārās tehnikas virzības uz mācību norises vietu dēļ dažviet var tikt ierobežota civilā autotransporta kustība. NBS lūdz autovadītājus neradīt šķēršļus kolonnu virzībai.

Atgādināsim, ka mācības "Namejs 2020" norisinās visā Latvijā kopš 15. augusta līdz 4. oktobrim. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš nosauca šīs mācības par vēl nebijušām. Pēc NBS komandiera sacītā, tā būs "ļoti liela aktivitāte".

Attiecībā uz NATO kareivju dalību gaidāmajās mācībās, Kalniņš skaidroja, ka militārie manevri Latvijā neiztiek bez ārzemju partneriem, taču vairums karavīru, kuri piedalīsies galvaspilsētas mācībās, tomēr būs no Zemessardzes.

8
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju