Žurnālisti salīdzinājuši dzīves līmeni lielākajās Latvijas pilsētās

150
(atjaunots 15:15 17.04.2017)
Latgale ir čempione nabadzibas ziņā, trīs lielas pilsētas uztur pārējās sešas, Jūrmalā daudz naudas izdod skolām, bet Daugavpilī ierēdņi pilsētai izmaksā divkārt mazāk nekā Jelgavā.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. LTV žurnālisti salīdzinājuši dzīves līmeņa rādītājus deviņās lielākajās Latvijas pilsētās — Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī, vēsta Lsm.lv.

Iedzīvotāju skaits audzis tikai Jūrmalā (+1,86%), citās pilsētās tas ir krities. Rīgā iedzīvotāju skaits samazinājies tikai par 0,1%, Jelgavā — par 3,06%, Ventspils zaudējusi 5,23% iedzīvotāju, Daugavpils — 5,69, Valmierā iedzīvotāju skaits krities par 6,12%, Jēkabpilī — par 6,95%, bet lielākais rādītājs vērojams Rēzeknē — 8,34%.

Vidējā alga pirms nodokļu nomaksas (neņemot vērā privātos uzņēmumus, kuros nodarbināti vairāk kā 50 cilvēki) ir lielākā Rīgā — 1048 eiro. Galvaspilsētai seko Ventspils (917 eiro), Liepāja (855 eiro) un Valmiera (827 eiro). Vidējā alga Jūrmalā — 780 eiro, Jelgavā — 768 eiro, bet Jēkabpilī — 747 eiro. Pēdējās vietās Rēzekne un Daugavpils: Rēzeknē vidējā alga sastāda 672 eiro, Daugavpilī — 632 eiro.

Zemākais bezdarba līmenis ir Rīgā — 4%. Mazliet sliktāks, taču galvaspilsētas datiem līdzīgs ir rezultāts Valmierā (4,2%), Jūrmalā (4,3%) un Jelgavā (4,4%). Ventspilī ir 5,6% bezdarbnieku, Jēkabpilī — 7%, bet pēdējā trijniekā ar bezdarbniekiem, kuru skaits ir ir krietni lielāks, nokļuvusi Liepāja ar 8,6% Daugavpils — 9,1% un Rēzekne — 11,8%.

Dzīves līmeņa starpību pilsētās mazina Izlīdzināšanas fonds. Iemaksas tajā veic tikai trīs pilsētas no deviņām: Rīga (gandrīz 92 milj. eiro gadā), Jūrmala (11 milj.eiro) un Ventspils (2 milj. eiro). Pārējās sešas pilsētas saņem dotācijas: Valmiera — 200 tūkst. eiro gadā, Jelgava — 2,5 milj. eiro, Jēkabpils — 3,2 milj. eiro, Rēzekne — 4 milj. eiro, Liepāja — 9,5 milj. eiro. Visvairāk naudas saņem Daugavpils — 15 milj. eiro, vairāk nekā iemaksā Jūrmala.

Latvijas pilsētas saņem arī finansējumu no ES fondiem. Visaktīvāk ES naudu infrastruktūras un sociālajiem projektiem tērē Ventspils (3 milj. eiro uz tūkstoš iedzīvotājiem), tai seko Liepāja (2,3 milj. eiro), Jelgava un Valmiera tērē aptuveni 1,5 milj. eiro, Rīga un Rēzekne — aptuveni pa miljonam, Daugavpils — gandrīz 900 tūkst. eiro, Jēkabpils — aptuveni 800 tūkst., un visvairāk atpaliek Jūrmala — 300 tūkst. eiro uz tūkstoš iedzīvotājiem, desmitkārt mazāk nekā Ventspils.

Lielāko naudu izglītībai tērē Jūrmala — vairāk nekā 5 tūkst. eiro vienam skolniekam, taču, spriežot pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, nauda tiek palaista vējā — Jūrmala sarakstā ir pēdējā. Arī Valmiera ne īpaši sekmīgi tērē 4 tūkst. eiro vienam skolēnam — eksāmenu rezultātu ziņā pilsēta ieņēmusi septīto vietu. Turpretī Jēkabpils, kur vienam skolniekam tiek tērēti tikai 3,7 tūkst. eiro, lepni ieņem pirmo vietu teicamnieku sarakstā, bet Rēzekne, kur vienam skolniekam tiek tērēti 3,4 tūkst. eiro, ir ieņēmusi ceturto vietu — rezultāts ir augstāks nekā vidējais valstī.

Pilsētas ierēdņi un administratīvie izdevumi visdārgāk izmaksā Jelgavai — vidēji katrs pilsētas iedzīvotājs šiem mērķiem atdod 78,4 eiro gadā. Otrajā vietā Rēzekne — 63,8 eiro. Bagātā Ventspils, Jūrmala un Rīga tiek pārvaldītas daudz lētāk — 50,7 eiro, 40,5 eiro un 40,4 eiro no iedzīvotāja. Vismazāk tērē Daugavpils — 36,7 eiro no iedzīvotāja, tātad divreiz mazāk nekā Jelgavā.

150
Pēc temata
Līdzināties! Mierā! Kāpēc vietējie iedzīvotāji bēg no Baltijas valstīm
Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku vietējiem pārtikas produktiem
Latvija iekļauta zemas labklājības valstu grupā
Covid-19

Latvijā straujš Covid-19 saslimstības kāpums: 95 jauni gadījumi

2
(atjaunots 19:26 30.09.2020)
Diennakts laikā Latvijā ir atklāti 95 jauni Covid-19 gadījumi – tas ir lielākais skaits visā novērojumu laikā.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Latvijā diennakts laikā ir veikts rekordliels koronavīrusa testu skaits – 4271, atklāti 95 jauni inficēšanās gadījumi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Saskaņā ar SPKC datiem, 63 cilvēkiem inficēšanās avots ir zināms, četri atgriezās no ārzemēm (Ukraina, Krievija, Austrija), par 28 cilvēkiem informācija tiek noskaidrota.

Kopumā Latvijā kopš epidēmijas sākuma ir veikti 320 018 Covid-19 izmeklējumi, 1824 cilvēkiem diagnoze apstiprinājās, no tiem 1307 izveseļojās, bet 37 nomira.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti 5 cilvēki ar Covid-19. Kopumā slimnīcās ārstējas 19 pacienti, vienam no viņiem ir smaga slimības gaita, pārējie 18 atrodas vidēji smagā stāvoklī. Kopumā no slimnīcām pēc ārstēšanās saistībā ar Covid-19 izrakstīti 229 cilvēki.

Lietuvā diennakts laikā atklāti 115 jauni inficēšanās ar koronavīrusu gadījumi, kopējais saslimšanas gadījumu skaits sasniedzis 4693, paziņoja trešdien Lietuvas Veselības ministrija. Covid-19 aiznesa 92 cilvēku dzīvības, 19 inficētie nomira citu iemeslu dēļ. Aizritējušajā diennaktī veikti 6993 koronavīrusa testi.

Igaunijā diennaktī veikti 2733 Covid-19 testi, 57 gadījumos rezultāts bijis pozitīvs. Kopumā Igaunijā ir veikts vairāk nekā 213 000 pirmreizējo testu, no tiem pozitīvi bijis 3371 (1,58%). Kopš ziemas Igaunijā no koronavīrusa miruši 64 cilvēki.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33,8 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 1 miljons cilvēku nomira, savukārt izveseļojās vairāk nekā 25,1 miljons.

2
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim
Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas
Covid-19 pasliktinājis sirds slimnieku stāvokli Latvijā
Latvijā samazināts pašizolācijas termiņš ar Covid-19 inficēto kontaktpersonām
Zinību diena Rīgas 88. vidusskolā

Rīgas skolas pagaidām neplāno pāriet pie tālmācībām

3
(atjaunots 14:36 30.09.2020)
Vairums Rīgas skolu strādā pēc klātienes mācību modeļa un atteiksies no tā tikai ārkārtējās situācijas režīma gadījumā

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Rīgas pašvaldības skolas neplāno mainīt mācību modeli, vēsta BB.lv.

Pašlaik ir zināms par 19 mācību iestādēm Latvijā, kuras ir skāris Covid-19, tostarp 11 skolām, pieciem bērnudārziem un divām augstskolām.

Šonedēļ izglītības un zinātnes ministrs Ilga Šuplinska ieteica valsts lielākajām skolām, tostarp Rīgā, pāriet pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātā B mācību modeļa – daļējām tālmācībām vecāko klašu skolēniem.

Taču Rīgā neplāno ieklausīties ministres padomā.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā paziņoja, ka patlaban klātienē (pēc A modeļa) strādā 56 Rīgas skolas, pēc A un B modeļa (klātienē un daļēji tālmācībās) – 33 skolas, savukārt pēc B modeļa (daļēji tālmācībās) – 19 skolas.

Gadījumā, ja Latvijā atkal tiks ieviests ārkārtējās situācijas režīms Covid-19 pandēmijas dēļ, skolas pārkārtos savu mācību procesu, taču pagaidām tas nenotikšot.

Iepriekš Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga atzīmēja, ka skolu atgriešanās pie daļēji attālināta mācību režīma "notiks uz skolotāju rēķina" – viņu darba slodze pieaugs, taču alga, pēc būtības, nē.

Septembra vidū valdība nolēma piešķirt IZM 4 miljonus eiro portatīvo datoru iegādei skolām, jo iepriekš noskaidrojās, ka ne visiem skolēniem mājās ir iekārtas, kas nepieciešamas tālmācību organizēšanai.

3
Tagi:
skola
Pēc temata
Skolotāji vazājas pa klasēm: Vladova aicina Šuplinsku demisionēt
Valdība atļāvusi: skolas uzņems audzēkņus no 1. septembra
Šuplinska: datori Latvijas skolās nonāks tikai oktobra beigās
Jaunāko klašu skolēni apmeklēs skolu arī Covid-19 otrā viļņa gadījumā