Daugavpils, tramvajs

Žurnālisti salīdzinājuši dzīves līmeni lielākajās Latvijas pilsētās

148
(atjaunots 15:15 17.04.2017)
Latgale ir čempione nabadzibas ziņā, trīs lielas pilsētas uztur pārējās sešas, Jūrmalā daudz naudas izdod skolām, bet Daugavpilī ierēdņi pilsētai izmaksā divkārt mazāk nekā Jelgavā.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. LTV žurnālisti salīdzinājuši dzīves līmeņa rādītājus deviņās lielākajās Latvijas pilsētās — Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī, vēsta Lsm.lv.

Iedzīvotāju skaits audzis tikai Jūrmalā (+1,86%), citās pilsētās tas ir krities. Rīgā iedzīvotāju skaits samazinājies tikai par 0,1%, Jelgavā — par 3,06%, Ventspils zaudējusi 5,23% iedzīvotāju, Daugavpils — 5,69, Valmierā iedzīvotāju skaits krities par 6,12%, Jēkabpilī — par 6,95%, bet lielākais rādītājs vērojams Rēzeknē — 8,34%.

Vidējā alga pirms nodokļu nomaksas (neņemot vērā privātos uzņēmumus, kuros nodarbināti vairāk kā 50 cilvēki) ir lielākā Rīgā — 1048 eiro. Galvaspilsētai seko Ventspils (917 eiro), Liepāja (855 eiro) un Valmiera (827 eiro). Vidējā alga Jūrmalā — 780 eiro, Jelgavā — 768 eiro, bet Jēkabpilī — 747 eiro. Pēdējās vietās Rēzekne un Daugavpils: Rēzeknē vidējā alga sastāda 672 eiro, Daugavpilī — 632 eiro.

Zemākais bezdarba līmenis ir Rīgā — 4%. Mazliet sliktāks, taču galvaspilsētas datiem līdzīgs ir rezultāts Valmierā (4,2%), Jūrmalā (4,3%) un Jelgavā (4,4%). Ventspilī ir 5,6% bezdarbnieku, Jēkabpilī — 7%, bet pēdējā trijniekā ar bezdarbniekiem, kuru skaits ir ir krietni lielāks, nokļuvusi Liepāja ar 8,6% Daugavpils — 9,1% un Rēzekne — 11,8%.

Dzīves līmeņa starpību pilsētās mazina Izlīdzināšanas fonds. Iemaksas tajā veic tikai trīs pilsētas no deviņām: Rīga (gandrīz 92 milj. eiro gadā), Jūrmala (11 milj.eiro) un Ventspils (2 milj. eiro). Pārējās sešas pilsētas saņem dotācijas: Valmiera — 200 tūkst. eiro gadā, Jelgava — 2,5 milj. eiro, Jēkabpils — 3,2 milj. eiro, Rēzekne — 4 milj. eiro, Liepāja — 9,5 milj. eiro. Visvairāk naudas saņem Daugavpils — 15 milj. eiro, vairāk nekā iemaksā Jūrmala.

Latvijas pilsētas saņem arī finansējumu no ES fondiem. Visaktīvāk ES naudu infrastruktūras un sociālajiem projektiem tērē Ventspils (3 milj. eiro uz tūkstoš iedzīvotājiem), tai seko Liepāja (2,3 milj. eiro), Jelgava un Valmiera tērē aptuveni 1,5 milj. eiro, Rīga un Rēzekne — aptuveni pa miljonam, Daugavpils — gandrīz 900 tūkst. eiro, Jēkabpils — aptuveni 800 tūkst., un visvairāk atpaliek Jūrmala — 300 tūkst. eiro uz tūkstoš iedzīvotājiem, desmitkārt mazāk nekā Ventspils.

Lielāko naudu izglītībai tērē Jūrmala — vairāk nekā 5 tūkst. eiro vienam skolniekam, taču, spriežot pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, nauda tiek palaista vējā — Jūrmala sarakstā ir pēdējā. Arī Valmiera ne īpaši sekmīgi tērē 4 tūkst. eiro vienam skolēnam — eksāmenu rezultātu ziņā pilsēta ieņēmusi septīto vietu. Turpretī Jēkabpils, kur vienam skolniekam tiek tērēti tikai 3,7 tūkst. eiro, lepni ieņem pirmo vietu teicamnieku sarakstā, bet Rēzekne, kur vienam skolniekam tiek tērēti 3,4 tūkst. eiro, ir ieņēmusi ceturto vietu — rezultāts ir augstāks nekā vidējais valstī.

Pilsētas ierēdņi un administratīvie izdevumi visdārgāk izmaksā Jelgavai — vidēji katrs pilsētas iedzīvotājs šiem mērķiem atdod 78,4 eiro gadā. Otrajā vietā Rēzekne — 63,8 eiro. Bagātā Ventspils, Jūrmala un Rīga tiek pārvaldītas daudz lētāk — 50,7 eiro, 40,5 eiro un 40,4 eiro no iedzīvotāja. Vismazāk tērē Daugavpils — 36,7 eiro no iedzīvotāja, tātad divreiz mazāk nekā Jelgavā.

148
Pēc temata
Līdzināties! Mierā! Kāpēc vietējie iedzīvotāji bēg no Baltijas valstīm
Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku vietējiem pārtikas produktiem
Latvija iekļauta zemas labklājības valstu grupā
Rīdzinieka karte, foto no arhīva

Norēķini ar QR kodu: Rīgu sagaida jaunas sabiedriskā transporta biļetes

4
(atjaunots 15:28 10.07.2020)
"Rīgas satiksme" grasās atteikties no sadarbības ar "Rīgas karte" un pilnveidot e-talonu sistēmu.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Jau līdz gada beigām "Rīgas satiksme" plāno ieviest pasažieriem jaunu brauciena apmaksas veidu – ar QR kodu, vēsta TV3

Šāda projekta īstenošanas iepirkums tiks izsludināts jau šonedēļ.

Valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa pastāstīja, ka "Rīgas satiksme" grasās ieviest jaunus biļešu veidus, lai padarītu to iegādi tehnoloģiskāku, ērtāku un pasažieriem vienkāršāku.

No nākamā gada visu e-talonu sistēmu uzturēs "Rīgas satiksme", savukārt sadarbība ar uzņēmumu "Rīgas karte", vismaz esošajā formātā, tiks izbeigta.

Kā tehniski tiks īstenota šī pāreja, pagaidām īsti nav skaidrs, taču "Rīgas satiksmē" apgalvo, ka rīdzinieku ikdienas dzīvi tas nekādā veidā neietekmēšot.

Sputnik Latvija jau stāstīja par neseno incidentu Rīgas transportā, kad kontrolieri skarbi sagrāba bezbiļetnieku un aizrādīja aculieciniecei, kura centās iejaukties.

4
Tagi:
sabiedriskais transports, Rīgas Satiksme
Pēc temata
Rīga atjaunojusi visus braukšanas atvieglojumus sabiedriskajā transportā
Luksemburga – pirmā valsts ar bezmaksas transportu
Brauciens par 4 eiro, maksa par dzīvokli – 300: ar ko rīdziniekiem draud "Māršala plāns"
Veselības ministre Ilze Viņķele, foto no arhīva

Viņķele: par otro vilni vēl ir pāragri runāt

3
(atjaunots 15:10 10.07.2020)
Līdz šim Slimību profilakses un kontroles centram ir izdevies noskaidrot Covid-19 inficēšanās avotus Latvijā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Runāt par otro Covid-19 vilni pēc trīs dienu rādītājiem būtu priekšlaicīgi, taču tuvākās dienas būs izšķirošas, pastāstīja TV3 raidījuma "900 sekundes" intervijā veselības ministre Ilze Viņķele.

Pēdējo dienu laikā Latvijā ir atklāts vairāk nekā 30 jaunu Covid-19 saslimšanas gadījumu, lai gan pirms tam jaunu inficēto skaits saglabājās zemā līmenī.

Ministre uzsvēra, ka šī ir situācija, kurā noteikti ir jāizvairās no emocionāliem vērtējumiem un jāskatās uz faktiem. Viņa paskaidroja, ka Latvijā Covid-19 gadījumu skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju joprojām nepārsniedz 15, taču nevajag gaidīt, kamēr saslimstība aizies tik tālu.

Tai pat laikā, viņasprāt, uz trīs dienu pamata būtu pāragri runāt par otro Covid-19 vilni un secināt, ka inficēšanās izaugsmes tendence ir stabila. Viņa paskaidroja, ka novērtējums tiek veikts katru nedēļu.

"Acīmredzot šodienas un vēl īpaši brīvdienu rādītāji būs tie izšķirīgie, vai otrdien uz Ministru kabineta sēdi man diemžēl būs jādodas ar striktākiem ierobežojumiem," uzsvēra ministre.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) saista pēdējo dienu uzliesmojumu ar Rīgas restorāniem "Aqua Luna" un "Riviera", kuros paviesojās cilvēku kompānija, tai skaitā divi tūristi.

SPKC atzīmēja, ka, ja speciālisti līdz nedēļas beigām nenoskaidros visus jaunos koronavīrusa inficēšanās avotus, nākamnedēļ valsts var atgriezties pie striktākiem ierobežojumiem saistībā ar Covid-19 izplatību.

Ministre uzsvēra, ka, risinot jautājumu par iespējamajām izmaiņām ierobežojumiem, tiks novērtēts inficēšanās raksturs un kur tā notiek. Šobrīd, pēc viņas sacītā, ir redzams, ka inficēšanās notiek cilvēkiem, kuri atbraukuši no ārzemēm un rīkojuši ballītes vai pasākumus.

"Tātad uzsvars ir ārzemes un iekštelpas - acīmredzot šis būtu tas virziens, kurā mums būtu jāseko notikumu rašanās cēloņiem un arī uz tiem jāiedarbojas," sacīja ministre.

Iepriekš Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis pauda pieņēmumu par to, ka "otrais vilnis", ja tas notiks, būs saistīts ar robežu atvēršanu un ārzemju braucieniem.

3
Tagi:
Latvija, koronavīruss, Ilze Viņķele
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Jauns Covid-19 uzliesmojums Latvijā: inficējušies vēl 13 cilvēki
Palielināts izmeklējumu skaits: valstī krasi pieaudzis Covid-19 gadījumu skaits
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi