Pensionāre vizinās no kalniņa

Līdz 2025. gadam pensijas vecums Latvijā sasniegs 65 gadus

132
(atjaunots 08:16 16.04.2017)
Turpmāka pensijas vecuma palielināšana netiek plānota, paziņoja Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa.

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Pensiju vecums Latvijā 2025. gadā sasniegs 65 gadus, vēsta Mixnews.lv. Tas pieaug pakāpeniski ik pēc trim mēnešiem kopš 2014. gada, pastāstīja Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa.

Pēc viņas vārdiem, tālāka pensijas vecuma palielināšana netiek plānota.

Stabiņa paskaidroja, ka Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, vērojama pakāpeniska sabiedrības novecošana, pieaug padzīvojušu cilvēku skaits, mazinās dzimstība un darbspējīgu iedzīvotāju skaits. Šie faktori, tāpat kā dzīves ilguma pieaugums, tieši ietekmē pensiju sistēmu, kuras pamatā ir solidaritātes princips.

Pie tam darbspējīgo iedzīvotāju skaits valstī nerimstoši krītas. Ekonomikas ministrijas apkopotie dati liecina, ka pēdējo 14 gadu laikā Latviju ir pametuši 238 tūkstoši cilvēku. Lielākais emigrācijas vilnis bija vērojams 2009. gadā, kad valsti pameta 125 tūkstoši iedzīvotāju.

Centrālā statistikas pārvalde informēja, ka 2010. gadā uz katru pensionāru Latvijā dzīvoja 3,1 darbspējīgs cilvēks, patlaban — 2,7, turklāt Eurostat prognozes liecina, ka 2030. gadā šis rāditājs sasniegs 2,4 darbspējīgos iedzīvotājus uz katru pensionāru. Prognozes aprēķinā iekļautais pensiju vecums — 65 gadi.

Pētījums, ko publicējis medicīnas žurnāls The Lancet, rāda, ka pēdējo 20 gadu laikā vidējais plānotais mūža ilgums Latvijā pieaudzis par 3-6 gadiem. Vidējais vīriešu mūža ilgums Latvijā 1990. gadā bija 64,79 gadi, 2005. gadā — 65,42, bet 2013. gadā — 70,17. Sievietes dzīvo ilgāk: 1990. gadā- 75,03 gadi, 2005. gadā — 76,21, bet 2013. gadā- 79,83 gadi.

132
Pēc temata
Skolotāji Latvijā saņem tikpat, cik apsargi
Emigranti neatgriezīsies Latvijā bez nopietna iemesla
Dažkārt viņi atgriežas: nosaukti reemigrācijas iemesli
Vidējā pensija Latvijā lielāka nekā Lietuvā un mazāka nekā Igaunijā

Pandēmija nav iemesls stiprināt divvalodību: VVC vadītājs neatbalsta avīzi krievu valodā

2
(atjaunots 12:47 08.05.2021)
Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš paskaidroja, kāpēc informatīvos materiālus par vakcināciju nedrīkst izplatīt latviešu un krievu valodās.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik, Dmitrijs Oleiņikovs. VVC vadītājs Māris Baltiņš, komentējot iespēju publicēt informatīvu avīzi par vakcinēšanas pret Covid-19 jautājumiem tai skaitā krievu valodā, paziņoja, ka Valsts valodas centrs joprojām uzstājas pret to. Pēc viņa vārdiem, "pastāv citi veidi, kā krievu valodā runājošos valsts iedzīvotājus informēt par vakcinēšanu pret Covid-19".

Baltiņš atzīmēja, ka pastāv normatīvs regulējums, kas aizliedz izplātīt visiem valsts iedzīvotājiem informatīvos materiālus divās valodās. VVC par to esot brīdinājis vakcinācijas projekta organizatorus, aicinot viņus "meklēt citus risinājumus".

Pēc Baltiņa vārdiem, izplatīt informāciju krievu valodā būtu iespējams šaurākā un mērķētākā veidā. Piemēram, sadarbībā ar pašvaldībām, kas labāk zina, kurā mājā kādā valodā runā cilvēki. Attiecīgi "izplatīt materiālus svešvalodā tieši konkrētām mājsaimniecībām, nevis bez skatīšanās visiem valsts iedzīvotājiem".

Tāpat Baltiņš komentēja savu nesenāko iekļaušanos Krievijas sankciju sarakstā un aizliegumu ieceļot valstī. Pēc viņa vārdiem, "šī vēsts viņam bijusi pārsteigums, kas gan viņa dzīvē neko diži nemainot, jo Krievijā neesot bijis jau gadus desmit un arī neesot plānojis turp doties". Pēc viņa domām, Krievijas lēmums liecina, ka Latvija konsekventi īsteno savu valodas politiku un nostiprina latviešu valodas pozīcijas.

Atzīmēsim, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes 2017. gadā veiktajiem pētījumiem 60,8% Latvijas iedzīvotāju uzskata par savu dzimto valodu latviešu, 36% - krievu valodu un 3,2% - citas valodas.

2
Tagi:
Valsts valodas centrs, VVC, krievu valoda, latviešu valoda, vakcinācija, vakcīna, pandēmija, koronavīruss
Pēc temata
Kļūda vai draudi? Sociālās reklāmas tulkojums sūta krievus pie senčiem
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
"Lai dzīvo mana tauta": latviešu zvaigznes vakcinācijas kampaņā

Latvijā uzstādīts vakcinācijas rekords: dienā tika sapotēti vairāk nekā 15 000 cilvēku

5
(atjaunots 12:42 08.05.2021)
Covid-1 vakcinācijas kampaņa Latvijā uzņem apgriezienus. Ceturtdien tika fiksēts līdz šīm lielākais vakcinēto cilvēku skaits.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Latvijas Nacionālais veselības dienests (NVD) ziņo par vakcinācijas rekordu Latvijā. Ceturtdien, 6. maijā, izdevās sapotēt 15 549 cilvēku, no tiem 3 307 neietilpa prioritārajās grupās, raksta Press.lv.

Līdz šim maksimālais savakcinēto cilvēku skaits fiksēts 28. aprīlī - 14 276 cilvēku.

6. maijā pirmo Covid-19 vakcīnas devu Latvijā saņēma 8 665 cilvēku, bet 6 810 cilvēku – otro devu. 74 cilvēkus vakcinēja ar preparātu Johnson & Johnson, kuram nepieciešama tikai viena deva.

Vakcinācija notika 464 ārstniecības iestādēs. Noslogotākas bija SIA "Veselibas centrs 4", SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" un SIA "Vizuālā diagnostika".

​Ceturtdien Latvijā tika izlietotas 110 "AstraZeneca" vakcīnas pirmās devas un 3 184 šīs vakcīnas otrās devas, 2 167 "Moderna" vakcīnas pirmās devas un 1 560 šīs vakcīnas otrās devas, 6388. "Pfizer"/"BioNTech" ražotās vakcīnas pirmās devas un 2 066 šīs vakcīnas otrās devas.

No visiem ceturtdien sapotētājiem gandrīz trešdaļa— 5 104 — bijuši cilvēki vecumā virs 60 gadiem.

5
Tagi:
Nacionālais veselības dienests, vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Katrs desmitais tests ir pozitīvs: Covid-19 saslimušo skaits pieaug
Mediķis pastāstīja, kā Covid-19 ilgtermiņa periodā "iedarbojas uz galvu"
Eiropas Savienībā sākas Covid-19 sertifikātu sistēmas testēšana
Nosaukta labākā Covid-19 vakcīna: atzīšanas kritēriji – "tumša bilde"