Dienesta suns robežas kontrolpunktā Vientuļi

Nemanāmas pārmaiņas: kontroles pastiprināšanās uz Šengenas robežām

114
(atjaunots 08:41 11.04.2017)
Pārbaudes tiek veiktas dzelzceļa stacijās Zilupē un Kārsavā, muitas punktos Silenē, Terehovā, Pāterniekos, Grebņevā, Vientuļos un Pededzē. Vienota datorizēta pārbaude tiek ieviesta arī Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās, kā arī lidostā Rīga.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Terorisma apkarošanas ietvaros no pagājušās piektdienas tika pastiprināts dokumentu pārbaudes režīms Šengenas zonas ārējās robežās. Latvijā pārmaiņas skārušas kopīgo robežu ar Baltkrieviju un Krieviju. ES iekšējās robežās, tāpat kā iepriekš, pārbaude notiek izlases kārtībā.

Pastiprināta pārbaude

Kas ir paplašinātā pārbaude? Līdz šim ES pilsoņiem tika pārbaudīta tikai dokumentu esamība, bet tagad katrs iebraukušais pilsonis tiek piereģistrēts elektroniskā datu bāzē.

Pases un identifikācijas kartes pārbauda Šengenas informācijas sistēmā, Interpola bāzē, nacionālās nozagto, nelikumīgi piešķirto, zaudēto un nederīgo braukšanas dokumentu datu bāzēs. Agrāk šādu pārbaudi robežsargi veica tikai izlases kārtībā, bet tagad tai pakļauti visi iebraucēji.

"Tā kā visiem ES pilsoņiem (un tiem pielīdzinātiem Latvijas nepilsoņiem) ir biometriskās pases, tad pārbaude un ieviešana bāzē notiek elektroniski, ar pasu skenera palīdzību," — pastāstīja Sputnik Valsts robežsardzes sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Pēc viņas teiktā, pases datu nolasīšana aizņem pāris sekundes un ilgi cilvēkus neaizkavē. Ja agrāk robežsargi vienkārši salīdzināja pases fotogrāfiju ar cilvēku, tad tagad tie vēl skenē pasi speciālā skenerī.

Sputnik pajautāja, kā notiek Latvijā dzīvojošo Krievijas vai ASV pilsoņu pārbaude.

"Trešo valstu pilsoņi arī agrāk tika ierakstīti datu bāzē, — atzīme Pētersone. — Biometrisko pasu īpašnieki pārbaudi izgāja ātrāk, citiem nācās gaidīt ilgāk. Bet jebkurā gadījumā trešo valstu pilsoņu pārbaude notika jau sen, un viņiem nekas nav mainījies."

Uz riteņiem

Ja robežu šķēržošie ES pilsoņi pārvietojas ar savu auto, tiek pārbaudīta starptautiskā apdrošināšana un automašīnas derīga tehniskā apskate. Pirmie pārkāpēji jau konstatēti, taču pie Latvijas robežas aizturēto skaits nevis pieaudzis, bet samazinājies.

Fiksēto pārkāpumu vidū — nederīgi dokumenti, robežas šķēršanai nepieciešamo izziņu, apdrošināšanas vai automašīnas tehniskās apskates trūkums, nederīgas vīzas pasēs. Robežsargiem gadās aizturēt arī iereibušus autovadītājus.

Autovadītāju ērtībai robežsargi sākuši izmantot servisu, kas ļauj katram izsekot automašīnu rindas garumu uz robežas. Var apskatīt rindas vēsturi par vairākām nedēļām vai pat mēnešiem. Tas palīdz aprēķināt maršrutu un šķērsot robežu tur, kur rindas ir īsākas. Dati tiek atjaunoti vairākas reizes diennaktī.

Lielākās rindas ir kravas automašīnām. Piemēram, kontrolpunktā Terehovā rinda reizēm pārsniedz 300 autokravas. Bet KP "Grebņevā" tā ir trīs reizes mazāka. Pārējos kontrolpunktos nedēļas nogalē vispār nebija rindas.

114
Pēc temata
Robežsargi aizturējuši Albānijas pilsoni ar viltotiem dokumentiem
Taps lidmašīnu pasažieru reģistrs terorisma apkarošanas pasākumu ietvaros
Dubulta kontrole: Latvijas un Lietuvas robežsargi sāk patrulēt robežu
Rokudzelži

VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti

15
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklētājiem radušās aizdomas, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.  

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus. Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu šobrīd atturas.

"VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā," teikts specdienesta paziņojumā.

Iepriekš jau norādīts, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

15
Tagi:
sankcijas, Sputnik, žurnālists, Drošības dienests
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā
Ūdensvada krāns

"Nelietība": publicists sašutis par aizliegumu pārdot saimniecības preces brīvdienās

24
(atjaunots 12:04 04.12.2020)
Pazīstamais latviešu publicists Jurijs Paiders asi novērtēja jaunos ierobežojumus ar mērķi ierobežot koronavīrusa izplatību Latvijā – visvairāk viņš sašutis par aizliegumu pārdot saimniecības preces brīvdienās.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Izdevuma "Neatkarīgā rīta avīze" analītiķis, ģeogrāfijas zinātņu doktors, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Juris Paiders asi kritizēja jaunos ierobežojumus.

Atgādināsim, ka līdztekus citiem ierobežojošo pasākumu sarakstā iekļauts aizliegums brīvdienās strādāt visiem veikaliem, izņemot pārtikas preču un pirmās nepieciešamības preču (zāles, higiēnas priekšmeti).

Saimniecības preču veikalu slēgšana, pēc Jura Paidera domām ir ārkārtīgi sāpīga – izrādās, viņš nedzīvo pilsētā.

"Kariņam pilsētas dzīvoklī ir elektrība, siltums, ūdens u.c. Ja man laukos, piektdienas vakarā pārsprāgs ūdens pievads, tad mocies līdz pirmdienai. Latvijā katrs piektais dzīvo lauku mājā! Aizliegums pārdot saimniecības preces brīvdienās ir nelietība pret visiem lauku ļaudīm," savā lapā Twitter uzrakstīja Juris Paiders.

​Liela daļa komentētāju žurnālista sašutumu uztvēra sarkastiski, piemēram, atzīmēja, ka rūpīgam lauciniekam vienmēr ir vajadzīgo instrumentu un materiālu krājums. Pat radās aizdomas, ka žurnālistam nav ne jausmas, kā dzīvo laukos.

"Jūs laikam nepazīstat lauku ļaudis. Lauku ļaudis ūdens pievadu saremontēs pirms tas pārsprāgs. Un ja vajadzēs ienesīs ūdeni ar spaini, bet svētdien nemaz nebrauks uz veikalu, jo tā diena ir atpūtai, protams, ja nav lopi jāapkopj," norādīja Normunds Medens.

​Tomēr Paiders noliedza visas lasītāju aizdomas un parādīja savu malkas grēdu. Viņš stāstīja, ka dzīvo laukos jau trešo gadu desmitu un zina, kā tas ir, kad sestdien pēkšņi salūst apkures katls vai ūdens sūknis.

​"Sveiciens visiem apmelojošo tvītu rakstītājiem un melu tvītu retvītotājiem! Tas ir mans malkas šķūnis, mans Saules enerģijas akumulācijas panelis, par kur es neprasu ne no viena Latvijas iedzīvotāja man maksāt OIK, atšķirībā no valdībai pietuvinātajiem korumpantiem!" stāstīja Paiders.

"Visi baigi gudrie, bet, ja ārā ir -20 un kaut kas tāds notiek, tad tā tiešām ir ārkārtas situācija, kas jālabo nekavējoties, citādi var iedzīvoties baigos visas sistēmas bojājumos. Turklāt strādājošam cilvēkam tik uz veikalu darba dienā nav nemaz tik viegli," žurnālistu atbalstīja Vilnis.

​Citi iebilda, ka jaunajos ierobežojumos ir daudz nopietnākas lietas.

"Aizliegums pārdod šmigu brīvdienās vispār ir genocīds pret iedzīvotājiem, jo bez elektrības un ūdens pievadiem var izdzīvot!" ironiski konstatēja Arvis.

​Atzīmēsim, ka jaunie ierobežojumi paredz arī alkohola un cigarešu tirdzniecības aizliegumu brīvdienās un svētku dienās. Tie radīja asāko kritikas vilni sabiedrībā. Tomēr epidemiologi centās apliecināt, ka ar šo iniciatīvu nav saistīti.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību risku analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tirdzniecības aizliegums nav epidemiologu lēmums, taču viņi to atbalsta, jo alkohola lietošana veicina socializāciju.

"Alkohola lietošana saistās ar plašāku socializēšanos, tāpēc ir augstāki kovida izplatīšanās riski, teica Perevoščikovs. tāpēc jāaizliedz tā tirgošana brīvdienās. man gan šķiet, ka manu kotlešu un rosola smarža daudz vairāk socializē apkārtējos. Aizliedzam kotletes un rosolu!" ziņu komentēja publiciste Elita Veidemane.

​Trešdien, 2. decembrī Latvijas valdība nolēma pagarināt ārkārtējās situācijas režīmu līdz 11. janvārim un ieviesa stingrākus ierobežojumus, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos.

Cita starpā no 3. decembra visā Latvijas teritorijā aizliegts pulcēties kopā vairāk nekā diviem cilvēkiem (izņēmums – ģimenes), pie tam jāievēro 2 metru distance. Atcelti visi privātie pasākumi, ballītes un sapulces.

24
Tagi:
pandēmija, tirdzniecība, Latvija
Pēc temata
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir uzsāktas 600 lietas par ierobežojumu pārkāpumiem
Elpot ir bīstami: PVO iesaka valkāt maskas visur
Petrovs: Covid-19 pasākumi ir absurdi un tiek ieviesti demonstratīvos nolūkos