Rēzekne

Rēzekne vēlēšanu priekšvakarā: bezmaksas transports un nekādu intrigu

80
(atjaunots 12:46 03.04.2017)
Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes domes vadītājs kopš 2009. gada, ne tikai plāno piedalīties pašreizējās pašvaldības vēlēšanās, bet arī sper aktīvus soļus, lai gūtu vēlētāju atbalstu.

RĪGA, 3. aprīlis — Sputnik, Andrejs Solopenko. Sestajā pēc iedzīvotāju skaita lielākajā pilsētā Latvijā pie varas atrodas partijas "Saskaņa" pārstāvis, kurš cer ar bezmaksas transportu gūt vēlētāju atbalstu pašvaldību vēlēšanās.

Aleksandrs Bartaševičs vada Rēzeknes domi kopš 2009. gada. Tolaik viņa partija vēl ar nosaukumu "Saskaņas Centrs" pašvaldībā ieguva 9, bet nākamajās pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā — 8 vietas no 13, kas ļāva viņam vadīt pilsētu bez koalīcijas veidošanas ar citiem politiskajiem spēkiem. Nākamajās vēlēšanās viņš atkal būs savas partijas saraksta priekšgalā, plānojot saņemt domē absolūtu mandātu vairākumu.

Mazo partiju palīdzība

Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka 2009. gadā Rēzeknē par "Saskaņas Centru" pašvaldību vēlēšanās bija nobalsojuši mazāk nekā puse balsstiesīgo pilsoņu — 43,51%. Taču partija ieveda pašvaldībā gandrīz 70% deputātu korpusa, kas deva tai iespēju koncentrēt savās rokās lielāku varu.

Tāda neproporcionāla pārstāvība kļuva iespējama citu politisko spēku sadrumstalotības dēļ. Vēlēšanās piedalījās 17 dažādi saraksti, no kuriem līdz ar "Saskaņas centru", 5% barjeru pārvarējuši tikai trīs — "Vienotā Rēzekne", kas saņēmusi divus mandātus, kā arī Tautas partija un Sociāldemokrātiskā partija, kuras saņēmušas pa vienam mandātam.

Pārējie saraksti pārsvarā saņēma 2-4%, bet divām partijām — TB / LNNK un LPP / LC pietrūka teju dažu desmitu balsu, lai tiktu pašvaldībā. Kopumā balsu īpatsvars par partijām, kuras nav pārvarējušas barjeru, sasniedza 32,58% un bija proporcionāli sadalīts starp četriem sarakstiem, kas tikušas Rēzeknes domē.

"Saskaņas centra" bija lielu soli priekšā citiem politiskajiem spēkiem, tāpēc tā saņēma lielāko daļu "papildu" balsu, tātad Bartaševiča frakcijā darbu sāka vēl trīs deputāti. Varēti teikt, ka viņš guvis mēra krēslu ne tikai pateicoties viņa vēlētāju aktivitātei, bet arī daudzu pilsētas iedzīvotāju balsu izkliedēšanai, kuri atbalstījuši nepārprotami nepopulāras partijas.

Opozīcija nav spējusi vienoties

2013. gada vēlēšanās situācija pilsētā nedaudz mainījusies. Atceroties sakāvi pirms četriem gadiem, pret Aleksandru Bartaševiču noskaņotās latviskās partijas nolēmušas apvienoties plašā koalīcijā, ko veidoja pieci politiskie spēki, uzskatot, ka kopā viņi varēs piesaistīt vairāk vēlētāju nekā vienatnē un nomainīs mēru.

Tomēr viņu cerības nav vainagojušās ar panākumiem. Vienotais saraksts saņēma tikai 15,92% balsu, un ieveda domē tikai divus deputātus — Nacionāla bloka Rēzeknes nodaļas līderi Edmundu Teirumnieku un ārstu-narkologu Jāzepu Korsaku. Savukārt "Saskaņa" salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām, pat uzlaboja savu popularitāti, iegūstot 48,34% balsu.

Kā intervijā uzsvēra Latgales partijas pārstāvis Jāzeps Korsaks, tas bija nepareizi, ka "Vienotība" atteicās no vienotā saraksta un nolēma startēt atsevišķi. Rezultātā vēlētāju balsis sadalījās, "Vienotība" domē nav tikusi, bet Latgales partijai pietrūka pavisam nedaudz balsu, lai iegūtu trešo deputāta vietu.

Patiesībā, "Vienotībai" piedaloties kopējā sarakstā, "Saskaņa" iegūtu par vienu mandātu mazāk, un zaudētu vairākumu domē. Taču vienotības trūkuma dēļ opozīcijas rindās, Bartaševiča saraksts papildinājās ar diviem deputātiem, kas nodrošināja viņam kārtējo bezkonkurentu ievēlēšanu pilsētas vadītāja amatā.

Vai spēku apvienošana palīdzēs

Papildus savas frakcijas balsīm Bartaševičs saņēmis arī atbalstu no Igora Lucijanova ("Vienotā Rēzekne") un Raimonda Arbidana ("Vienoti Latvijai") puses, kuri kļuvuši par, tā saucamo, "konstruktīvo opozīciju". Savukārt trīs pārējie deputāti izveidojuši domē kopējo frakciju ar nosaukumu "Patrioti sauc!" un ir kritiski noskaņoti attiecībā pret pilsētas administrāciju un personīgi pret pilsētas mēru.

Pēc visa spriežot, šie trīs piedalīsies vēlēšanās no kopēja Latviešu partiju saraksta, kuram šoreiz varētu arī pievienoties pilsētas domē nepārstāvētā "Vienotība". Šīs partijas Rēzeknes nodaļas līderis Vasilijs Smuļs, intervijā laikrakstam Diena uzsvēra, ka tādas sarunas bija, un viņš pilnībā atbalsta pret pašreizējo domes vadību vērsto politisko spēku apvienību.

Acīmredzot opozīcija atkal mēģinās gāzt Rēzeknes vadītāju, un, ja pretendentu vidū neparādīsies liels skaits sīku partiju, viņiem ir laba iespēja savākt opozīcijas elektorāta balsis. Ņemot vērā, ka Latgales vēlētāju ierašanās pašvaldību vēlēšanās tradicionāli ir zema, piesaistot savā pusē, tos, kuri iepriekš nav balsojuši, viņiem ir izredzes palielināt savu pārstāvniecību pašvaldībā.

Tomēr Aleksandrs Bartaševičs arī cer palielināt savu popularitāti vēlētāju vidū un sper konkrētus soļus. Piemēram, šā gada februārī pilsētā sāka izsniegt "Rēzeknes iedzīvotāja kartes", kas jau no 1. aprīļa atļāva visiem pašvaldībā deklarētiem iedzīvotājiem bez maksas izmantot sabiedrisko transportu.

Tāpat ar karti varēs apmaksāt pusdienas skolas ēdnīcās, un saņemt atlaides preču iegādei noteiktos pilsētas veikalos. Tādējādi skaidrs, ka daudziem rēzekniešiem kartes ļaus būtiski ietaupīt, un nav izslēgts, ka šāds sociālais iedzīvotāju atbalsts, varētu piešķirt "Saskaņai" papildu balsis, dodot Bartaševičam iespēju palikt mēra amatā vēl vienu termiņu.

80
Pēc temata
Rēzeknes mērs samaksās 70 eiro par bezatlīdzības palīdzību eirodeputātam
Rēzeknes mērs netic krievu draudiem
Rēzeknē izdomāja, kā piesaistīt tūristus no kaimiņu rajoniem un kaimiņvalstīm
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

11
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

11
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

31
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

31
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi