Kristāliskā fundamenta karte dažādos Rīgas rajonos

Ģeoekoloģija: bīstamākās vietas mājvietai Rīgā

1100
(atjaunots 12:25 01.04.2017)
Vienīgās daudzmaz labvēlīgās vietas galvaspilsētā un tās apkaimē atrodamas Imantā un Mārupē, tīri labi iecirkņi ir Tīturģē un Stopiņos. Toties apmesties uz dzīvi Sarkandaugavā un Mežaparkā ģeoekologs neiesaka.

RĪGA, 1. aprīlis — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Zinātnieki uzskata, ka Latvijas galvaspilsētā ir tikai dažas vietas ar labvēlīgu ietekmi — lielākā daļa pilsētas un tās apkaimes ir kaitīga veselībai.

Padomju gados Kr.Valdemāra (tolaik — Gorkija) ielā 38 atradās organizācija "Rīgas Ģenerālplāns", kur tika aprēķināta ikviena ēka pilsētā un projektēti veseli rajoni. Ar organizāciju sadarbojās arī ģeofiziķi un cilvēki, kas specializējās ģeoekoloģijas nozarē.

Pēc PSRS iziršanas tādas profesijas Latvijā ir gandrīz aizmirstas atšķirībā no Krievijas, kur strādā lieli zinātniski pētnieciskie institūti. Cita starpā zinātnieki sastāda pilsētu kartes, norādot dabisko magnētismu, kas ļauj secināt, kurš rajons ir labāks dzīvei, kurš — darbam un kur pat lieku reizi parādīties ir kaitīgi.

"Vai gribat zināt, kādas vietas Latvijā ir dzīvei labvēlīgākās? Atbildes meklēsim kartē, kur norādīts magnētisms. Taču, ja mēs runājam par dzīvei labvēlīgiem rajoniem, diemžēl nāksies izsvītrot gandrīz visu Rīgu — tā veselībai ir ļoti kaitīga," — Sputnik stāsta ģeofiziķe un ģeoekoloģe Ludmila Kartunova.

Pēc PSRS sabrukuma un Rīgas Ģenerālplāna slēgšanas viņa nodibināja savu organizāciju "Urboekoloģija" un vērīgi kontrolē situāciju mūsu republikā, piemēram, nosaka, kur ieteicams celt mājas un kur nekādā gadījumā nav vēlams apmesties, ja nu tikai laiku pa laikam atpūsties, kā, piemēram, Jūrmalā.

Ludmila Kartunova šajā profesijā strādā kopš 1965. gada. Viņa ir absolvējusi Rīgas Politehnisko institūtu, pēc tam sāka darbu Latvijas zinātniski pētnieciskajā celtniecības institūtā. Strādāja "Latgiprogorstrojā", pilsētu projektēšanas nodaļā. Speciāliste piedalījusies arī kūrortu projektēšanā Jūrmalā un Ķemeros.

Īpaša uzmanība tādos darbos vienmēr veltīta Zemes ģeofizikai, jo nav iespējams projektēt lielu apdzīvoto vietu, nepievēršot uzmanību tektonikai, ģeoķīmijai un dažādiem izstarojumiem. Mūsu planēta ir dzīvs organisms: elpo, izstaro un, protams, mūs visus iespaido. Cita starpā mūs ietekmē arī magnētiskie lauki.

Senatnē cilvēki mēdza ieklausīties, taču tagad Zemi vairs nedzird

"Mūsu planētai ir ciets dzelzs un niķeļa kodols, kam apkārt ir šķidrs kodols. Principā, var teikt, ka tāpēc rodas magnētiskais starojums. Vai esat redzējuši zemeslodes attēlus ar magnētiskajām līnijām, kas stiepjas no Ziemeļpola līdz Dienvidpolam? Otrs magnētiskā laika avots — zemes garoza ar granīta un dzelzs rūdas nogulsnēm. Cita starpā tās rada magnētiskas anomālijas," — stāsta Kartunova un rāda Latvijas kartē paaugstināta (zilā krāsā) un pazemināta (rožainas) magnētisma rajonus.

Людмила Картунова: Единственные более-менее благоприятные места в столице и окрестностях – это Иманта, а также Марупе
© Sputnik / Sergey Melkonov
Ludmila Kartunova

Cilvēks labi jūtas vietās starp "zilajām" un "rožainajām" joslām ar tā saucamo nulles gradientu, kur magnētiskais fons ir vienmērīgs — ne pārāk augsts, taču arī ne pārāk zems. Vai esat padomājuši, kāpēc jūs neparasti labi jūtaties daudzās vecās pilsētās vai vietās, kur pavisam dziļā senatnē bija apmetnes? Agrāk cilvēki intuitīvi apmetās tur, kur magnētiskā aktivitāte nav ne paaugstināta, ne pazemināta.

Taču gadsimtu gaitā dzīves temps auga, palielinājās dzimstība un ne vienmēr bija iespējams izvēlēties dzīves vietu, ņemot vērā "iekšējās sajūtas".

"Tagad jau vispār visi zemes gabali ir izpirkti, cilvēkiem vairs nav ko domāt par "kaut kādām tur magnētiskajām anomālijām", un labākajā gadījumā mājas tiek celtas "ar skaistu ainavu", taču biežāk pat kur pagadās, ņemot vērā materiālo stāvokli. Man šķiet, cilvēki nedzīvotu Rīgā, ja viņiem būtu tāda iespēja," — uzsvēra sarunbiedre.

Pārcelieties no Mežaparka uz Imantu

"Magnētiskā lauka norma cilvēkam: no —300 līdz +300 nanotesli. Sliktākajā gadījumā var dzīvot vietās, kur magnētiskā izstarojuma līmenis sasniedz —700 līdz +1000 nanoteslus. Bet Rīgā tas visur sastāda —700 līdz +1800 nanoteslus. Zinātniski sakot, mūsu galvaspilsēta atrodas ļoti intensīvā magnētiskajā anomālijā. Nav nekāds brīnums, ka cilvēki, kam ir iespēja, apmetas patālāk un brauc uz galvaspilsētu tikai uz darbu," — stāsta speciāliste.

Vienīgās daudzmaz labvēlīgās vietas galvaspilsētā un tās apkaimē atrodamas Imantā un Mārupē, tīri labi iecirkņi ir Tīturģē un Stopiņos.

Savukārt Rīgas centrālajā daļā un Zolitūdē magnētiskā lauka spriedzes līmenis pārsniedz +1000 nanoteslus. Nelabvēlīgākie rajoni ir Sarkandaugavā un Mežaparkā, kur tas pārsniedz +1800 un samazinās tikai Čiekurkalna vidusdaļā.

Dzīvojot paaugstinātas magnētiskās anomālijas vietās, pastāv risks sajukt prātā. Starp citu, nekādā gadījumā nebija pieļaujama pazīstamās ārsnieciskās iestādes celšana Tvaika ielā: tur cilvēki nevis ārstē savas dvēseles traumas, bet gan tikai padziļina problēmas.

Traki, taču ģēniji

"Paaugstināta magnētisma zonās cilvēkiem ir liels agresijas līmenis (Rīgā policijai nekad nenāksies sēdēt bez darba), bojājas nervi, rodas asinsvadu trombi un asins sabiezējumi, rodas endokrīnās sistēmas traucējumi. Taču pie tam paaugstināta magnētisma zonās pavājinās vīrusu un pat vēža šūnu vairošanās," — skaidro Kartunova.

Ne velti padomju gados tuberkulozes dziedinātavas tika celtas tādās zonās, piemēram, Tērvetē, kur cilvēki veseļojas ātrāk. Tolaik zinātnieki lūdza pārprofilēt psihiatrisko slimnīcu Streičos (kur magnētiskā laika spriegums pārsniedz 2000 nanoteslus) par tuberkulozes dziedinātavu, jo dvēseles traumas tur, tāpat kā Rīgā, Tvaika ielā, kļūst aizvien smagākas.

Карта магнитных аномалий Риги и окрестностей - все синее - магнитная аномалия зашкаливает
© Sputnik / Sergey Melkonov
Rīgas un tās apkaimes magnētisko anomāliju karte

Vēl viens pluss. Paaugstināta magnētisma zonās cilvēkam aktivizējas smadzeņu darbība. Jo intensīvāks ir magnētiskais lauks, jo talantīgāki ir jaundzimušie. Cilvēku talanti tajā ir fantastiski, taču zināmā mērā robežojas ar šizofrēniju…

Nekā dīvaina — kā jau teicām, cilvēki cenšas iespēju robežās apmesties ārpus Rīgas, bet pilsētā tikai strādāt, jo smadzenes te aktivizējas. Toties veselīgu un normālu ģimeņu skaits nav liels. Protams, labāk ģimeni veidot un bērnus audzināt rajonos, kur magnētiskā lauka spriegums ir zemāks, jo dzelzs rūdas nogulsnes zemē ir krietni vien dziļākas.

Daugavpils un Liepāja — vislabvēlīgākās

Visas dzīvei labvēlīgākās vietas ir tālu no Rīgas — Dobeles rajons, daļa Cēsu, Valkas, Bauskas, Madonas rajona. Speciālists iesaka dzīvot Smiltenē, Benē, Aurē, Naudītē, Krāslavā, Dagdā, Aglonā (ļoti laba vieta). Ļoti laba dzīvei ir Liepājas, kā arī Nīgrandes un Jelgavas apkaime, Latgalē — Daugavpils rajons.

Laba vieta atpūtai ir Jūrmala, taču pastāvīga dzīve tur var būt kaitīga. Nelabvēlīgas zonas ir arī Rēzeknes un Alūksnes rajonos, Kārsavā, Zilupē, Ludzā. Savukārt visspēcīgākais magnētiskais starojums Latvijā konstatēts Birzgalē (Ogres rajons), taču tur neviens nedzīvo — tur ir tikai mežs un purvs. Toties mežs tur patiešām ir varens!

"Runājot par Baltijas valstīm kopumā, jāsaka, ka Igaunijā magnētiskā lauka intensitāte ir lielākā, Latvijā tā ir zemāka, bet Lietuva ir mierīgs rajons. Kopš padomjuu laikiem ir zināms: lielāko daļu atklājumu cilvēki ir izdarījuši un pat labāk darbs viņiem veicies mūsu republikā un Igaunijā, toties dzimstība bija augstāka Lietuvā, kur dzīve bija stabilāka un tauta — mierīgāka," — skaidroja Ludmila Kartunova.

Красным указана линия Лиепайско-Псковской зоны тектонических разломных нарушений
© Sputnik / Sergey Melkonov
Liepājas-Pleskavas tektonisko lūzumu līnija

Noslēgumā jāpiebilst vēl kas. Arī tagad, protams, Lietuvā lauksaimniecībā apstrādājamo zemju platība ir lielāka salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm, toties Igaunijā dzīvo attapīgākie un gudrākie: tikai paskatieties, cik gudras un veiklas shēmas tur izgudrotas, piemēram, nodokļu likumdošanā, lai pārvilinātu biznesu no Latvijas. Izrādās, noslēpums meklējams magnētiskā lauka intensitātē.

1100
Pēc temata
111 metri virs zinātnes
Mežaparks: dzīve mežā rāmā garā
Čiekurkalns: strādnieku rajons ar ticību brīnumam
Imanta: rajona nozīmes lielpilsēta
Covid-19 antivielu testi, foto no arhīva

Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem

10
(atjaunots 15:52 30.11.2020)
Tomēr Veselības ministrijā atzīmēja, ka, ja situācija ar koronavīrusu valstī mainīsies, testēšanas algoritms var tikt pārskatīts.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne paziņoja, ka dotajā posmā netiek plānots paplašināt Covid-19 testēšanu, iekļaujot testēšanas algoritmā cilvēkus, kuri strādā noteiktās profesijās, kā tas notika pavasarī, raksta Press.lv.

Uz jautājumu, vai netiek plānots prioritāri testēt noteiktas cilvēku grupas, ja tas būs nepieciešams drošai profesionālo pienākumu izpildei, Veselības ministrijas pārstāve atbildēja, ka pagaidām šādu plānu nav, bet, ja situācija mainīsies, testēšanas algoritms var tikt pārskatīts.

Veselības ministrija uzskata, ka esošais algoritms garantē mērķtiecīgu valsts apmaksātu testēšanu – tā ir pieejama visiem ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ja rodas saslimšanas simptomi vai epidemioloģiskie rādītāji. Turklāt Slimību profilakses un kontroles centrs lemj, kādos gadījumos ir pamats plašākai testēšanai uzņēmumos, skolās un citās iestādēs.

Tāpat testēšana tiek nodrošināta medicīnas iestādēs un sociālās aprūpes centros, kur ir daudz riska grupu.

Veselības ministrijā atzīmēja, ka pašlaik testēšanas punktos visā Latvijā rindu nav, un jebkurš cilvēks, iepriekš pierakstoties, var operatīvi nodot testu tajā pašā vai nākamajā dienā un tikpat operatīvi saņemt rezultātus.

10
Tagi:
Latvija, koronavīruss, Veselības ministrija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Jaunas šausmas: ASV cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, sāk izkrist zobi
P. Stradiņa slimnīca, foto no arhīva

Ar pneimoniju mājās: slimnīcās beidzas gultasvietas pacientiem

15
(atjaunots 15:02 30.11.2020)
P. Stradiņa slimnīca vairs nevar uzņemt visus pacientus ar pneimoniju – dažiem nāksies ārstēties ambulatori.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Vieglākos plaušu iekaisuma gadījumos tagad nākas ārstēties mājās – slimnīcās nav vietu, vēsta LTV.

Vakar Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš savā uzrunā Latvijas iedzīvotājiem atzina, ka veselības sistēma valstī ir uz izdzīvošanas robežas, savukārt ieviestie drošības pasākumi nav atnesuši gaidīto efektu.

Pacientu skaits ar Covid-19, kuri nokļuvuši stacionāros, sasniedzis 510 cilvēkus. Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijas valsts sekretāre Diāna Mūrmane-Umbraško pastāstīja, ka šobrīd Covid-19 slimniekiem ir pieejamas 629 gultasvietas, savukārt akūtas nepieciešamības gadījumā to skaitu iespējams palielināt par 81. Tomēr var pienākt brīdis, kad veselības aprūpes sistēma nebūs spējīga palīdzēt visiem, kam ir nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Venspilī
© Sputnik / Sergey Melkonov

Mediķi uzsver: slimnieku jau ir tik daudz, ka visus uzņemt nav iespējams. Piemēram, Mārtiņš Purenkovs, P. Stradiņa slimnīcas interns atzīmēja, ka visnopietnākās komplikācijas, no kurām pacients var pat nomirt, – tā ir pneimonija un elpceļu mazspēja. Pacienti visbiežāk nokļūst slimnīcā šo iemeslu dēļ. Diemžēl slimnīca vairs nevar uzņemt visus pacientus ar pneimoniju, atzīmēja viņš. Medicīnas darbinieki cenšas sekot līdzi tam, vai pacients spēj turpināt ārstēties ambulatori – vai arī viņš ir jāievieto stacionārā.

Par to, ka tas var notikt, ārsti ir brīdinājuši jau vairākas reizes. Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs iepriekš skaidroja, ka ne tik svarīgas ir gultasvietas, bet gan personāla skaits, kurš netiek galā ar lielo pacientu skaitu. Neskaitot pārējo, liels daudzums mediķu šobrīd ir inficēto kontaktpersonas vai arī paši slimo ar Covid-19.

15
Tagi:
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, veselības aprūpes sistēma, Latvija
Pēc temata
"Slimnīcas ir pilnas ar inficētajiem": aizsardzības ministrs aicina rīkoties radikāli
VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas
Jāpalīdz mediķiem: kas traucē piesaistīt vairāk brīvprātīgo Latvijas slimnīcās
No slimnīcas mājup par 150 eiro: jauna problēma ar Covid-19 pacientiem
VAS Latvijas dzelzceļš

"Latvijas Dzelzceļš" izpārdod lokomotīves

0
(atjaunots 16:41 30.11.2020)
Izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves un sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru kopējā sākumcena ir 704 680 eiro.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. "Latvijas Dzelceļa" meitasuzņēmums "LDz cargo" pārdod izsolē astoņas dīzeļlokomotīves ar kopējo sākumcenu 704 680 eiro, tiek ziņots oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Tiek atzīmēts, ka izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves ar sākumcenu 92 920 eiro un 93 560 eiro. Tāpat tiks piedāvātas sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru sākumcena sastāda 82 850 eiro, 83 250 eiro, 84 850 eiro, 86 550 eiro, 88 050 eiro un 92 650 eiro.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada peļņu 14,408 miljonu eiro apmērā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno kravu plūsmas daļu pa Latvijas dzelzceļiem veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

Kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

0
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
"Latvijas Dzelzceļš" pārdod jau otro staciju