Kristāliskā fundamenta karte dažādos Rīgas rajonos

Ģeoekoloģija: bīstamākās vietas mājvietai Rīgā

493
(atjaunots 12:25 01.04.2017)
Vienīgās daudzmaz labvēlīgās vietas galvaspilsētā un tās apkaimē atrodamas Imantā un Mārupē, tīri labi iecirkņi ir Tīturģē un Stopiņos. Toties apmesties uz dzīvi Sarkandaugavā un Mežaparkā ģeoekologs neiesaka.

RĪGA, 1. aprīlis — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Zinātnieki uzskata, ka Latvijas galvaspilsētā ir tikai dažas vietas ar labvēlīgu ietekmi — lielākā daļa pilsētas un tās apkaimes ir kaitīga veselībai.

Padomju gados Kr.Valdemāra (tolaik — Gorkija) ielā 38 atradās organizācija "Rīgas Ģenerālplāns", kur tika aprēķināta ikviena ēka pilsētā un projektēti veseli rajoni. Ar organizāciju sadarbojās arī ģeofiziķi un cilvēki, kas specializējās ģeoekoloģijas nozarē.

Pēc PSRS iziršanas tādas profesijas Latvijā ir gandrīz aizmirstas atšķirībā no Krievijas, kur strādā lieli zinātniski pētnieciskie institūti. Cita starpā zinātnieki sastāda pilsētu kartes, norādot dabisko magnētismu, kas ļauj secināt, kurš rajons ir labāks dzīvei, kurš — darbam un kur pat lieku reizi parādīties ir kaitīgi.

"Vai gribat zināt, kādas vietas Latvijā ir dzīvei labvēlīgākās? Atbildes meklēsim kartē, kur norādīts magnētisms. Taču, ja mēs runājam par dzīvei labvēlīgiem rajoniem, diemžēl nāksies izsvītrot gandrīz visu Rīgu — tā veselībai ir ļoti kaitīga," — Sputnik stāsta ģeofiziķe un ģeoekoloģe Ludmila Kartunova.

Pēc PSRS sabrukuma un Rīgas Ģenerālplāna slēgšanas viņa nodibināja savu organizāciju "Urboekoloģija" un vērīgi kontrolē situāciju mūsu republikā, piemēram, nosaka, kur ieteicams celt mājas un kur nekādā gadījumā nav vēlams apmesties, ja nu tikai laiku pa laikam atpūsties, kā, piemēram, Jūrmalā.

Ludmila Kartunova šajā profesijā strādā kopš 1965. gada. Viņa ir absolvējusi Rīgas Politehnisko institūtu, pēc tam sāka darbu Latvijas zinātniski pētnieciskajā celtniecības institūtā. Strādāja "Latgiprogorstrojā", pilsētu projektēšanas nodaļā. Speciāliste piedalījusies arī kūrortu projektēšanā Jūrmalā un Ķemeros.

Īpaša uzmanība tādos darbos vienmēr veltīta Zemes ģeofizikai, jo nav iespējams projektēt lielu apdzīvoto vietu, nepievēršot uzmanību tektonikai, ģeoķīmijai un dažādiem izstarojumiem. Mūsu planēta ir dzīvs organisms: elpo, izstaro un, protams, mūs visus iespaido. Cita starpā mūs ietekmē arī magnētiskie lauki.

Senatnē cilvēki mēdza ieklausīties, taču tagad Zemi vairs nedzird

"Mūsu planētai ir ciets dzelzs un niķeļa kodols, kam apkārt ir šķidrs kodols. Principā, var teikt, ka tāpēc rodas magnētiskais starojums. Vai esat redzējuši zemeslodes attēlus ar magnētiskajām līnijām, kas stiepjas no Ziemeļpola līdz Dienvidpolam? Otrs magnētiskā laika avots — zemes garoza ar granīta un dzelzs rūdas nogulsnēm. Cita starpā tās rada magnētiskas anomālijas," — stāsta Kartunova un rāda Latvijas kartē paaugstināta (zilā krāsā) un pazemināta (rožainas) magnētisma rajonus.

Людмила Картунова: Единственные более-менее благоприятные места в столице и окрестностях – это Иманта, а также Марупе
© Sputnik / Sergey Melkonov
Ludmila Kartunova

Cilvēks labi jūtas vietās starp "zilajām" un "rožainajām" joslām ar tā saucamo nulles gradientu, kur magnētiskais fons ir vienmērīgs — ne pārāk augsts, taču arī ne pārāk zems. Vai esat padomājuši, kāpēc jūs neparasti labi jūtaties daudzās vecās pilsētās vai vietās, kur pavisam dziļā senatnē bija apmetnes? Agrāk cilvēki intuitīvi apmetās tur, kur magnētiskā aktivitāte nav ne paaugstināta, ne pazemināta.

Taču gadsimtu gaitā dzīves temps auga, palielinājās dzimstība un ne vienmēr bija iespējams izvēlēties dzīves vietu, ņemot vērā "iekšējās sajūtas".

"Tagad jau vispār visi zemes gabali ir izpirkti, cilvēkiem vairs nav ko domāt par "kaut kādām tur magnētiskajām anomālijām", un labākajā gadījumā mājas tiek celtas "ar skaistu ainavu", taču biežāk pat kur pagadās, ņemot vērā materiālo stāvokli. Man šķiet, cilvēki nedzīvotu Rīgā, ja viņiem būtu tāda iespēja," — uzsvēra sarunbiedre.

Pārcelieties no Mežaparka uz Imantu

"Magnētiskā lauka norma cilvēkam: no —300 līdz +300 nanotesli. Sliktākajā gadījumā var dzīvot vietās, kur magnētiskā izstarojuma līmenis sasniedz —700 līdz +1000 nanoteslus. Bet Rīgā tas visur sastāda —700 līdz +1800 nanoteslus. Zinātniski sakot, mūsu galvaspilsēta atrodas ļoti intensīvā magnētiskajā anomālijā. Nav nekāds brīnums, ka cilvēki, kam ir iespēja, apmetas patālāk un brauc uz galvaspilsētu tikai uz darbu," — stāsta speciāliste.

Vienīgās daudzmaz labvēlīgās vietas galvaspilsētā un tās apkaimē atrodamas Imantā un Mārupē, tīri labi iecirkņi ir Tīturģē un Stopiņos.

Savukārt Rīgas centrālajā daļā un Zolitūdē magnētiskā lauka spriedzes līmenis pārsniedz +1000 nanoteslus. Nelabvēlīgākie rajoni ir Sarkandaugavā un Mežaparkā, kur tas pārsniedz +1800 un samazinās tikai Čiekurkalna vidusdaļā.

Dzīvojot paaugstinātas magnētiskās anomālijas vietās, pastāv risks sajukt prātā. Starp citu, nekādā gadījumā nebija pieļaujama pazīstamās ārsnieciskās iestādes celšana Tvaika ielā: tur cilvēki nevis ārstē savas dvēseles traumas, bet gan tikai padziļina problēmas.

Traki, taču ģēniji

"Paaugstināta magnētisma zonās cilvēkiem ir liels agresijas līmenis (Rīgā policijai nekad nenāksies sēdēt bez darba), bojājas nervi, rodas asinsvadu trombi un asins sabiezējumi, rodas endokrīnās sistēmas traucējumi. Taču pie tam paaugstināta magnētisma zonās pavājinās vīrusu un pat vēža šūnu vairošanās," — skaidro Kartunova.

Ne velti padomju gados tuberkulozes dziedinātavas tika celtas tādās zonās, piemēram, Tērvetē, kur cilvēki veseļojas ātrāk. Tolaik zinātnieki lūdza pārprofilēt psihiatrisko slimnīcu Streičos (kur magnētiskā laika spriegums pārsniedz 2000 nanoteslus) par tuberkulozes dziedinātavu, jo dvēseles traumas tur, tāpat kā Rīgā, Tvaika ielā, kļūst aizvien smagākas.

Карта магнитных аномалий Риги и окрестностей - все синее - магнитная аномалия зашкаливает
© Sputnik / Sergey Melkonov
Rīgas un tās apkaimes magnētisko anomāliju karte

Vēl viens pluss. Paaugstināta magnētisma zonās cilvēkam aktivizējas smadzeņu darbība. Jo intensīvāks ir magnētiskais lauks, jo talantīgāki ir jaundzimušie. Cilvēku talanti tajā ir fantastiski, taču zināmā mērā robežojas ar šizofrēniju…

Nekā dīvaina — kā jau teicām, cilvēki cenšas iespēju robežās apmesties ārpus Rīgas, bet pilsētā tikai strādāt, jo smadzenes te aktivizējas. Toties veselīgu un normālu ģimeņu skaits nav liels. Protams, labāk ģimeni veidot un bērnus audzināt rajonos, kur magnētiskā lauka spriegums ir zemāks, jo dzelzs rūdas nogulsnes zemē ir krietni vien dziļākas.

Daugavpils un Liepāja — vislabvēlīgākās

Visas dzīvei labvēlīgākās vietas ir tālu no Rīgas — Dobeles rajons, daļa Cēsu, Valkas, Bauskas, Madonas rajona. Speciālists iesaka dzīvot Smiltenē, Benē, Aurē, Naudītē, Krāslavā, Dagdā, Aglonā (ļoti laba vieta). Ļoti laba dzīvei ir Liepājas, kā arī Nīgrandes un Jelgavas apkaime, Latgalē — Daugavpils rajons.

Laba vieta atpūtai ir Jūrmala, taču pastāvīga dzīve tur var būt kaitīga. Nelabvēlīgas zonas ir arī Rēzeknes un Alūksnes rajonos, Kārsavā, Zilupē, Ludzā. Savukārt visspēcīgākais magnētiskais starojums Latvijā konstatēts Birzgalē (Ogres rajons), taču tur neviens nedzīvo — tur ir tikai mežs un purvs. Toties mežs tur patiešām ir varens!

"Runājot par Baltijas valstīm kopumā, jāsaka, ka Igaunijā magnētiskā lauka intensitāte ir lielākā, Latvijā tā ir zemāka, bet Lietuva ir mierīgs rajons. Kopš padomjuu laikiem ir zināms: lielāko daļu atklājumu cilvēki ir izdarījuši un pat labāk darbs viņiem veicies mūsu republikā un Igaunijā, toties dzimstība bija augstāka Lietuvā, kur dzīve bija stabilāka un tauta — mierīgāka," — skaidroja Ludmila Kartunova.

Красным указана линия Лиепайско-Псковской зоны тектонических разломных нарушений
© Sputnik / Sergey Melkonov
Liepājas-Pleskavas tektonisko lūzumu līnija

Noslēgumā jāpiebilst vēl kas. Arī tagad, protams, Lietuvā lauksaimniecībā apstrādājamo zemju platība ir lielāka salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm, toties Igaunijā dzīvo attapīgākie un gudrākie: tikai paskatieties, cik gudras un veiklas shēmas tur izgudrotas, piemēram, nodokļu likumdošanā, lai pārvilinātu biznesu no Latvijas. Izrādās, noslēpums meklējams magnētiskā lauka intensitātē.

493
Pēc temata
111 metri virs zinātnes
Mežaparks: dzīve mežā rāmā garā
Čiekurkalns: strādnieku rajons ar ticību brīnumam
Imanta: rajona nozīmes lielpilsēta