Tiesībsargs Juris Jansons

Tiesībsargs piedāvājis atcelt nodokli vienīgajam mājoklim

40
(atjaunots 09:41 03.04.2017)
Tiesībsargs Juris Jansons uzskata situāciju, kad cilvēki nav spējīgi samaksāt nodokli par vienīgo dzīvesvietu, par nacionalizāciju un cilvēka tiesību pārkāpumu

RĪGA, 30.marts — Sputnik. Ja cilvēki nevar samaksāt nodokli par savu vienīgo dzīvesvietu, tā ir nacionalizācija, paziņoja tiesībsargs Juris Jansons intervijā LNt telekanāla raidījumam "900 sekundes".

Šādu situāciju viņš uzskata par cilvēktiesību pārkāpumu un uzskata, ka visīsākajā termiņā jāvēsta sabiedrībai, kādi būs tālākie lēmumi un kā tie ietekmēs cilvēku turpmāko dzīvi. Jansons apstiprina piedāvājumu atcelt nekustamā īpašuma nodokli par vienīgo mājokli.

Petīcija par nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim tika publicēta sabiedrības iniciatīvu mājas lapā Manabalss.lv pagājušā gada martā.

"Ņemot vērā pēdējo gadu NĪN straujo kāpumu, kas nu jau ir kļuvis konfiscējošs un reāli sāk apdraudēt mūsu valsts iedzīvotāju Satversmē garantētās tiesības uz īpašumu un mājokli, ierosinu, ņemt par piemēru citu ES dalībvalstu labvēlīgo attieksmi pret saviem iedzīvotājiem un atcelt NĪN vienīgajam īpašumam," — raksta petīcijas autore Liāna Hiršsone.

Nepieciešamais 10 tūkstošu balsu skaits petīcijas nodošanai Saeimā tika savākts mazāk nekā trīs nedēļu laikā. Saeima nozīmēja Finanšu ministrijai sagatavot piedāvājumus līdz 1.oktobrim, Finanšu ministrija solīja izanalizēt šo piedāvājumu līdz pagājušā gada rudenim. Nodokļu reforma, ko piedāvāja Finanšu ministrija pērnā gada rudenī, paredz tostarp nodokļu atvieglojumus vienīgajai dzīvesvietai.

Šī gada martā petīcijas autore, Liāna Hiršsone, Rīgas skolotāja, saņēma paziņojumu par nekustāmā nodokļa samaksu (namiņš Pētersalā) vairāk nekā 1700 eiro apmērā, taču pērn par šo pašu īpašumu viņa samaksāja 1100 eiro. Šonedēļ pēc Hiršsones iniciatīvas pie Saeimas notika "tautas sapulce" pret nodokli vienīgajam mājoklim. Tajā piedalījās vairāk nekā 300 cilvēki.

Šobrīd petīciju parakstījuši jau vairāk nekā 18 tūkstoši cilvēku. Liāna Hiršsone aicina iedzīvotājus turpināt parakstīties, lai savāktu 50 tūkstošus balsu.

40
Pēc temata
Saeima apspriedīs nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam
Uzsākta parakstu vākšana par NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam
Premjers uzskata par iespējamām nodokļu reformas
Skolnieks. Foto no arhīva

Šuplinska: vecāko klašu skolēniem tālmācības nav kļuvušas par izaicinājumu

4
(atjaunots 14:51 01.06.2020)
Vecāko klašu skolēni jau tā prot strādāt patstāvīgi, savukārt jaunāko klašu skolēniem tika palaists kanāls "Tava klase": izglītības un zinātnes ministre nesaskata problēmas tālmācībās.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Eksāmenu rezultāti 12. klasēs nebūs atkarīgi no tālmācībām, paziņoja Latvijas Radio intervijā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

Devīto klašu skolēnu centralizētie valsts eksāmeni šogad ir atcelti, savukārt 12. klašu skolēniem tie notiks saīsinātā veidā.

Eksāmenu laikā telpās varēs atrasties ne vairāk par noteiktu cilvēku skaitu, kas ievēros sociālo distanci. Tā kā katrs eksāmens ilgs ne vairāk par 3 stundām, skolēni var nenēsāt sejas maskas. Par izņēmumu var kļūt klases, kurās mācās bērni ar hroniskām slimībām vai ir skolotāji no riska grupām.

Skolniece, foto no arhīva
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Šuplinska ir pārliecināta, ka Latvijas skolu pāreja pie tālmācībām marta vidū neietekmēs eksāmenu rezultātus. Pēc viņas sacītā, parasti jaunas vielas apgūšana 12. klasē tiek pabeigta marta sākumā.

Tiesa, viņa pieļauj, ka tālmācību dēļ varēja parādīties stress. No otras puses skatoties, pēc viņas teiktā, maija otrajā pusē skolēniem bija iespēja tikties ar skolotājiem un klasesbiedriem konsultācijās, kas mazināja spriedzi.

"Cits jautājums, cik skolēni paši bijuši gatavi un noskaņojušies mācību procesam, vai daudzi nav paļāvušies uz medijos vairākkārt izskanējušo iespējamo [eksāmenu] atcelšanu," sacīja Šuplinska.

Kopumā, novērtējot tālmācības, ministre atzīmēja, ka sākumā process gāja grūti, pēc tam kļuva par ieradumu un beidzās samērā neslikti.

"Kā norāda direktori, grūtības bija tiem bērniem, kuri arī skolas laikā nespēj īsti tikt ar vielu galā. Savukārt vecākajām klasēm īsti izaicinājumu nebija. Patstāvīgais un plānotais darbs viņiem ir krietni ierastāks."

Viņa piekrita tam, ka 1.-6. klašu skolēniem ir bijušas grūtības, taču atgādināja, ka viņiem bija pieejams izglītojošais telekanāls "Tava klase".

Aprīļa beigās trīs 12. klases skolnieces no Rīgas uzrakstīja Šuplinskai atklātu vēstuli ar piedāvājumu atcelt centralizētos valsts eksāmenus 12. klasēs vai pārtraukt mācības visos priekšmetos, izņemot tos, kuros obligātie eksāmeni notiks.

Viņas norādīja, ka tālmācības neatstāj viņām laiku gatavoties eksāmeniem. Turklāt pandēmijas apstākļos eksāmeni un neziņa par to, kā un kādā formātā tie notiks, rada papildu stresu, tādēļ arī rezultāti var izrādīties sliktāki, nekā iepriekšējos gados.

Rīgas 34. vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva uzskata, ka tālmācības ir palielinājušas noslāņošanos starp bērniem: skolēni, kuriem palīdzēja vecāki, jutās ērti, izjuta atbalstu un veiksmīgi turpināja mācības, atšķirībā no bērniem, kuri palika viens pret vienu ar skolotāju aiz kadra.

4
Pēc temata
Vecāki jau ir krituši izmisumā: Šuplinska pastāstīja par attālinātām mācībām
Vanaga: ar attālinātajām mācībām visi pagaidām tiek galā
Atjaunojiet krievu valodu skolās vismaz karantīnas laikā: aktīvists vēršas pie premjera
Kādus eksāmenus šogad kārtos skolēni
Robežkontrole

Robežkontrole starp Latviju un Lietuvu ir atcelta

24
(atjaunots 17:42 01.06.2020)
Lietuvas Nacionālā sabiedriskās veselības aprūpes centra speciālisti turpinās dežurēt kopā ar robežsargiem; tas pats notiks arī Latvijā.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Sākot no 1. jūnija, plkst. 00:00 ir atcelta kontrole uz robežas starp Latviju un Lietuvu, vēsta Sputnik Lietuva.

Tagad ceļotāji drīkst šķērsot robežu tieši tāpat, kā to darījuši kopš 2007. gada, kad Lietuva un Latvija kļuva par Šengenas zonas dalībvalstīm. Līdzi ir jānēsā pase vai jebkurš cits personu apliecinošs dokuments. Tāpat ir svarīgi neaizmirst par to, ka gan Lietuvas, gan Latvijas teritorijā amatpersonām ir tiesības veikt atsevišķas pārbaudes.

Atbildīgo iestāžu speciālisti gan Latvijā, gan Lietuvā turpinās dežurēt kopā ar robežsargiem, lai mērītu ķermeņa temperatūru tiem, kas šķērso valstu robežu, un pārbaudīt cilvēkiem Covid-19 iespējamo simptomu klātbūtni.

Iekšējā ES robežkontrole ar Poliju paliek. Tas nozīmē, ka šo valsti drīkst pamest vai iebraukt tajā caur diviem pašreizējiem robežkontroles punktiem Lietuvā: Lazdiji – Aradninki un Kalvarija – Budzisko.

Līdz 1. jūnijam robežas šķērsošana starp Latviju un Lietuvu notika četros robežkontroles punktos: "Grenctāle - Saloči", "Rucava - Būtiņģe", "Medumi – Smeline" un "Meitene – Kalvji".

Maija vidū Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību vadītāji paziņoja, ka Baltijas valstīm ir izdevies pārvarēt pirmo Covid-19 vilni, un tādēļ tās atver iekšējās robežas. Taču premjeri aicināja iedzīvotājus ievērot drošības pasākumus un saudzēt viens otru.

24
Tagi:
robeža, Latvija, Lietuva
Pēc temata
Eksperts: lietuvieši un igauņi nesteidz braukt uz Latviju
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Polija atver robežas: atļauti tranzītbraucieni
Bulgārija atvērusi robežu visiem ES pilsoņiem

Polijā startējušas mācības "Anakonda": uz sauszemes un jūrā tiks iesaistīti 5000 kareivju

0
(atjaunots 17:11 01.06.2020)
Polijas Karaspēka kareivjiem ir jātrenējas, neraugoties uz pandēmiju, Polija neatcēla mācības "Anakonda".

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Polijā startēja liela mēroga mācības "Anakonda", manevros piedalīsies 5 tūkstoši kareivju, paziņoja valsts nacionālās aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks.

"Šodien sākas "Anakonda 2020". Tās ir mācības, kurās piedalīsies 5 tūkstoši kareivju. Neraugoties uz koronavīrusa epidēmiju un ieviestajiem ierobežojumiem, mēs neatsakāmies no mācībām. Polijas Karaspēka kareivjiem pastāvīgi ir jātrenējas, jāpaaugstina sava kvalifikācija un jābūt gataviem rīkoties," uzrakstīja Blaščaks Twitter.

​Manevru mērķis - "pārbaudīt dažādu veida karaspēku ar vienu mērķi atklāt uguni". Mācību laikā ir paredzētas darbības uz sauszemes, jūrā, kiberdrošības jomā. Tomēr koronavīrusa Covid-19 pandēmijas dēļ daži mācību elementi tiks atlikti uz gada beigām vai 2021. gadu.

"Anakonda" ir lielākās Polijas armijas mācības, kas tiek rīkotas reizi divos gados. Varšava organizē "Anakonda" manevrus kopš 2006. gada, kopš 2012. gada tās ir iekļautas NATO militāro mācību pasākumu sarakstā. Līdz 2018. gadam tās tika rīkotas tikai Polijas teritorijā, taču pirms diviem gadiem pirmo reizi tajās tika iesaistīti poligoni Baltijas valstīs.

Gadiem ejot, mācību mērogs ir pieaudzis. 2006. gadā manevros piedalījās aptuveni 10 tūkstoši militārpersonu, 2008. un 2010. gadā – ap 7 tūkstošiem, 2012. gadā – 11,5 tūkstoši kareivju, tai skaitā NATO kareivji. 2014. gadā mācībām tika piešķirts karaspēku militāri mācību pasākuma statuss ar praktisko mērķi "apgūt karaspēku rīcības veidus krīzes situācijas eskalācijas apstākļos". Toreiz manevros tika iesaistīti 12,5 tūkstoši kareivju. 2016. gadā mācībās piedalījās aptuveni 31 tūkstotis kareivju.

2018. gadā tajās piedalījās 17,5 tūkstoši kareivju – 12,5 tūkstoši Polijā un aptuveni 5 tūkstoši Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Mācībās tika apgūts jauns elements – iedzīvotāju evakuācija no apdzīvotām vietām Krievijas un Baltkrievijas robežu tuvumā, to atzīmēja arī Krievijas ĀM. "Tostarp pievērsām uzmanību principiāli jaunam momentam. Pēc Pentagona prasības šo mācību gaitā no konflikta zonas, jeb no apdzīvotajām vietām, kuras atrodas Krievijas un Baltkrievijas robežu tuvumā. Iedomājaties, līdz kam noved šo pašu apdzīvoto vietu iedzīvotājus?" komentēja KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

0
Tagi:
militārās mācības, NATO, Polija
Pēc temata
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
Analītiķis paskaidroja, kādēļ ASV nosauca Kaļiņingradu par "dunci Eiropas sirdī"
NATO paskaidroja Krievijai, kāpēc apmāca karavīrus pandēmijas laikā
Zemessargi apgūs kaujas iemaņas Rīgas ielās: bez ieročiem