lifts. Foto no arhīva

Deputāts Parādnieks: kājām pa trepēm, lai iezāģētu Krievijai

111
(atjaunots 12:05 29.03.2017)
Diezgan ticams, ka tuvākajā laikā Latvijas Nacionālās apvienības locekļu sāks visai askētisku dzīvi. Jau tagad Saeimas deputāts Imants Parādnieks ir atteicies izmantot liftu.

RĪGA, 29. marts — Sputnik, Valentīns Rožencovs. No civilizācijas labumiem atteikties deputātu mudina nevis interese par veselīgu dzīvesveidu, bet gan tīri politiski motīvi.

Domāju, lasītāju vidū radīsies pamatota neuzticība, ja vienkārši atstāsim šī lēmuma nianses, tāpēc citēsim Parādnieka teikto:

"Redziet, es principiāli liftu nelietoju nekur un nekad. Tāpēc, ka tādējādi mēs barojam Krievijas ekonomiku, jo pērkam daļēji enerģiju no viņiem."

Atliek paskaidrot, ka šo solījumu deputāts deva telekanāla LNT ēterā, studijas prožektoru gaismā un kameru priekšā, kuras nebūt nedarbina ne Saules enerģija, ne muskuļu spēks — tām vajadzīga vecā labā, taču, kā nu noskaidrojies, nosodāmas izcelsmes elektrība.

Nemēģināsim meklēt Nacionālās apvienības deputāta rīcības loģiku. Tās meklējumi nav vainagojušies ar panākumiem arī iepriekšējā spilgtajā incidentā, kurā bija iesaistīts Imants Parādnieks. Daudzi rīdzinieki noteikti atceras, kā viņu sarūgtināja kafejnīcas "Ļeņingrad" izkārtne Latvijas galvaspilsētas centrā. Protams, vēlāk politiķis publiski atvainojās un paškritiski atzina, ka rīkojies glupi, tomēr šī situācija lieliski demonstrē, cik bezjēdzīgi ir mēģinājumi rast veselo saprātu deputāta rīcībā.

Kafejnīca "Ļeņingrad", ko Parādnieks nodēvēja par " komunistu atraugu kirilicā Latvijas brīvvalstī", ir latviska iestāde, viņu mājas lapā rodams viens vienīgs ieraksts krievu valodā, un tas pats brīdina, ka kafejnīca ir latviska, lai arī priecāsies par visiem apmeklētājiem.

Diemžēl Parādnieks nepastāstīja sīkāk, kādus soļus spers tālāk, lai atteiktos balstīt Krievijas ekonomiku. Taču ja viņa piemērs būs lipīgs Latvijas patriotu aprindās, nāksies viņiem atgādināt arī par dabasgāzi, kas tiek iepirkta no austrumu kaimiņa.

Viena lieta ir pārvarēt kājām dažus kāpņu posmus, pavisam cita — gatavot pusdienas ugunskurā modernā dzīvoklī. Ugunsdrošības inspektoru reakcija ir viegli paredzama. Nu, ja jau elektriskās vai gāzes plīts lietošana ir patiesa patriota necienīga, atliek tikai ķerties pie jēlēšanas.

111
Pēc temata
Intriga nožmiegta šūpulī: kāpēc šogad vēlēšanas būs garlaicīgas
Nē – saskaņai ar "Saskaņu": Rīgas opozīcijas memorands
Nacionālā apvienība nevēlas piešķirt nepilsoņiem politiskās tiesības
Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca

Izmeta no slimnīcas uz ielas: stāsts par Ogres priestera aiziešanu viņsaulē

23
(atjaunots 13:29 06.08.2020)
Priesteris no Ogres novada apciemojis tuvinieku Rīgā un miris, lai arī neatliekamā palīdzība atbraukusi divas reizes un vienu reizi viņš pat nogādāts Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pieņemšanas nodaļā.

RĪGA, 6. augusts - Sputnik. Par 87 gadus vecā katoļu priestera pēdējām dzīves dienām pastāstīja Romas katoļu baznīcas priesteris Ilmārs Tolstovs.

"Šo liecību raksta prāvesta Gregora Ķibuļa tuvs radinieks, kura vārdu un uzvārdu paturēšu neatklātu. Viņš lūdza mani, lai es šo problēmu mazliet aktualizēju. Pilnībā saprotu ārstus, medicīnas sistēmu pazīstu labi, jo ilgus gadus esmu kalpojis dažādās Rīgas slimnīcās, arī šobrīd kalpoju RAKUS Tuberkulozes un Plaušu centrā kā apkalpojošais priesteris kapelānes vadībā. Saprotu arī COVID-19 situāciju. Tomēr..." ar kristietisku samierināšanos un pazemību stāsta ievadā raksta Ilmārs Tolstovs savā blogā.

Ratiņos zem atklātas debess

Mirušā priestera tuvinieks stāsta, ka prāvests Gregors Ķibulis atbraucis pie viņa uz Rīgu 22.jūlijā ap plkst. 11.00. Pāris stundas vēlāk viņam piezvanījis Ogres prāvests Bojārs un jautājis, kur viņš ir un kāpēc nav rekolekcijās (garīgie vingrinājumi katram priesterim, obligāti reizi gadā).

Izrādījies, ka pr. Gregors bija aizmirsis par rekolekcijām un bija ļoti satraukts par to. Radinieks aizvedis viņu uz garīgajiem vingrinājumiem un pats atgriezies Rīgā. Dažas stundas vēlāk Gregors piezvanījis tuvinieka dzīvesbiedrei un pastāstījis, ka jūtas slikti un viņš guļ savā istabā. Sieviete ieteikusi priesterim izsaukt NMPD un pēc tam paziņot, uz kādu slimnīcu viņu vedīšot. Noskaidrojies, ka priesteris nogādāts Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.

"Pats arī devos uz P.Stradiņa slimnīcu, lai saprastu, kas notiks ar viņu un kurā nodaļā viņu ievietos. Aizbraucot uz slimnīcu, pr. Gregors gulēja uz pārvietojamās gultas uzņemšanas nodaļā, viņam ļoti sāpēja vēders, sūdzējās par sliktu dūšu, nepatīkamām atraugām un sāpēm mugurā ap nieru apvidu," stāsta tuvinieks.

"Medicīnas personāls nesteidzīgi kārtoja savas lietas, printēja papīrus, tā vietā, lai operatīvi noreaģētu uz ar akūtām sāpēm ievesto priesteri. Galu galā viņš taču tika atvests ar ātro palīdzību. Pēc kāda laika viņu paņēma, lai vestu uz izmeklējumiem un noņemtu analīzes. Man neviens nevēlējās pateikt, kur viņu vedīs, atteicās, kaut ko sīkāk paskaidrot, sakot, ka tā ir datu aizsardzība. Medicīnas personāls laikam uzskatīja, ka priesterim radinieku nav un mani ignorēja. pr. Gregors teica, lai braucu mājās, ka viņš vēlāk piezvanīs, lai pateiktu, kurā nodaļā viņu ielika," viņš atcerējās.

Taču jau pēc pāris stundām priesteris piezvanījis un teicis, ka viņu var vest mājās – viņu izraksta no slimnīcas.

"Es ar sievu nespēju noticēt, kā tas ir iespējams. Aizbraucu uz slimnīcu un pr. Gregors jau pārvietojamos ratiņos bija izstumts ārā no slimnīcas un gaidīja mani zem atklātas debess. Nespēju noticēt, ka šādi var izrīkoties ar cilvēku, kuram ir sāpes. Laimīgā kārtā nelija lietus, citādi viņš vēl klāt pie visa būtu samircis," vīrietis bija šausmās.

Ierodoties mājās, sirmgalvis atkal sūdzējās par slikto pašsajūtu, sakot, ka viņam ir auksti, ļoti sāp viss vēders un mugura nieru apvidū, ir slikta dūša un augsts asinsspiediens. Viņš negribēja neko ēst, uzreiz gāja uz savu istabu. Tuvinieks atminējās, ka viņam bija palikuši pretsāpju plāksteri, kuru sastāvā ir morfijs. Vienu no tiem viņš pielīmējis slimajam. Uz kādu laiku viņam patiešām kļuva vieglāk.

Miris ārstu rokās

"Mūs abus ar sieviņu izbrīnīja tas, ka pr. Gregoru no slimnīcas izrakstīja ar visām adatām rokās. Viņam bija sadurtas melnas abu roku vēnas un abās rokās atstātas adatas no sistēmas," atcerējās autors.

"Nākošās dienas rītā viņam sāpes bija mazinājušās un viņš neatteicās no vieglām brokastīm. Arī asinsspiediens bija normas robežās. Mana sieviņa vairākkārt centās sazvanīt pr. Gregora ģimenes ārsti, taču neveiksmīgi. Viņš izteica varbūtību, ka iespējams viņa ir atvaļinājumā un medmāsa ir tikai pāris stundas no rīta," turpināja stāstu priestera radinieks.

Pēcpusdienā viņam atkal kļuva sliktāk, viņš sāka sūdzēties par spēcīgām sāpēm vēderā, palūdza viņam atnest Borjomi ūdeni. Redzot, ka sirmgalvis smagāk elpo, tuvinieki atkal izsauca ātro palīdzību. Ātrā palīdzība bija nesteidzīga, lēnām uztaisīja kardiogrammu, teica, ka ir "mirgošana", tāpēc uz slimnīcu varētu neaizvest.

"Es teicu, lai dara kaut ko, vai tad neredz, ka viņam ir slikti. Ātrās palīdzības feldšere palūdza viņam atbrīvot roku, sakot, ka vajag iešpricēt. Ātrās palīdzības ārsts pateica man, lai izeju ārā no istabas. Nezinu, cik laika pagāja, taču man likās, ka ļoti ilgi viņi ir ar pr. Gregoru, tāpēc nolēmu iet iekšā istabā. Paverot istabas durvis redzēju, ka viņš ir noguldīts zemē uz grīdas un ātrās palīdzības ārsts viņu elpina. Pamanot mani, ārsts uz mani sakliedza un nolamāja, sakot, ko es atļaujos, lai tūlīt pat eju ārā no istabas un nenāku iekšā. Pēc kāda laika ārsts iznāca no istabas sakot, ka viņi darīja ko varēja, taču pr. Gregoru glābt neizdevās, viņš ir miris," vīrietis turpināja stāstu.

Tagad Gregora Ķibuļa tuvinieks nespēj aptvert, kā tas nācies, ka priesteris miris tik pēkšņi, kāpēc viņam nepateica, ko plāno injicēt, kāpēc ievajadzējās mākslīgā elpināšana un ko nozīmē "mirgošana", ja priesterim bija aritmija un viņš ar to "sadzīvoja" ar zāļu palīdzību.

"Nezinu, vai šeit ko varēs panākt, taču ārstu attieksme kopumā ir ārpus jebkuras kritikas. Kā var slimnīcā ignorēt ar ātro palīdzību ievestu cilvēku, kurš cieš spēcīgas akūtas sāpes, kāpēc tuviniekam atsakās sniegt jebkādu informāciju, aizbildinoties ar datu aizsardzību, kā var pēc pāris stundām izrakstīt no slimnīcas cilvēku ar akūtām sāpēm nemaz neievietojot to nodaļā, neatstājot slimnīcā uz novērošanu. Ar kādām tiesībām ātrās palīdzības ārsts var lamāt tuvinieku, izdzīt no istabas savā paša mājā, kāpēc ātrās palīdzības personāls nerunā cilvēkiem saprotamā valodā……….šie visi ir jautājumi uz kuriem nav atbilžu," secināja bloga autors.

Rakstam pievienoti divi dokumenti, arī izraksts no Stradiņa slimnīcas, kurā norādīts: pacientam konstatēta vēdera aortas aneirisma un hipertoniskā krīze, ko ātrās palīdzības mediķi esot pārvarējuši.

23
Tagi:
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, veselība, Latvija
Pēc temata
Vadāja turpu-šurpu un pārbaudīja COVID-19: paciente nomira, nesagaidot MPV
"Latviski nesaprot": ārsts ir šokēts – pacients ar galvas traumu nerunā latviski
Ja naktī nav pacientu, nebūs ārstu: Veselības ministrija izdomājusi jaunu slimnīcu reformu
Airbus A220-300, airBaltic

Ja atcelts reiss uz Maskavu, lidojiet uz Rodosu: airBaltic jaunie noteikumi

13
(atjaunots 09:38 06.08.2020)
Pasažieri, kuru reisus airBaltic atcēlusi mazāk nekā 14 dienu laikā pirms ieplānotā lidojuma Covid-19 izplatības ierobežošanai pieņemto noteikumu dēļ, var bez maksas nomainīt biļetes pret citu reisu un citu datumu.

RĪGA, 6. augusts Sputnik. Latvijas aviokompānija "аirBaltic" ieviesusi jaunus noteikumus: pasažieriem, kuru reisi atcelti mazāk nekā divas nedēļas pirms ieplānotā brauciena ierobežojumu grozījumu rezultātā, tagad ir iespēja nomainīt lidojuma mērķi, vēsta pārvadātājs savā vietnē.

Rezervēt biļetes citam reisam un datumam iespējams bez papildu piemaksas. Jauno lidojuma datumu uz jauno mērķi jāizvēlas laika posmā līdz 2020. gada 31. decembrim. Noteikumi būs spēkā līdz 2020. gada 30. septembrim.

Jūlijā Eiropas Savienība atvēra ārējās robežas ar vairākām valstīm. Šis saraksts divas reizes pārskatīts, un patlaban tajā ir 12 valstis: Austrālija, Kanāda, Gruzija, Japāna, Maroka, Jaunzēlande, Ruanda, Dienvidkoreja, Taizeme, Tunija, Urugvaja, kā arī Ķīna – ar noteikumu, ka tiek apstiprināta savstarpēja robežu atvēršana.

Atvērtas ir arī ES iekšējās robežas.

Latvijā 14 dienas ilga pašizolācija jāievēro pilsoņiem, kuri atgriezušies no Austrijas, Andoras, Beļģijas, Bulgārijas, Spānijas, Luksemburgas, Maltas, Monako, Portugāles, Rumānijas, Francijas, Horvātijas, Čehijas, Zviedrijas un Šveices, kā arī visiem, kuri šķērsojuši minētās valstis tranzītā.

13
Tagi:
aviosatiksme, karantīna, koronavīruss, airBaltic
Pēc temata
Reisus no Rīgas uz Tbilisi airBaltic atsāks no 5. augusta
Sliktāk, nekā šķiet: eksperti atklāj patiesību par avioceļojumu atjaunošanu
Neļauj vīrusam ceļot: Rīgas lidosta atsāk darbu
Lielākais aviopārvadātājs Eiropā atsāk reisus no Rīgas
Aleksejs Zubecs

Ekonomists: Brisele izvēlas zaudēt ienākumus vai riskēt ar cilvēku veselību

0
(atjaunots 17:00 06.08.2020)
Riskēt ar pilsoņu veselību, lai tikai nepaliktu bez naudas: Brisele uzskata, ka robežu slēgšana ir daudz smagāka problēma, nekā iespējamais mirstības pieaugums.

RĪGA, 6. augusts – Sputnik. Eiropas Komisija aicināja visas Eiropas Savienības valstis ievērot ES Padomes ieteikumus braucienu ierobežojumu atcelšanas jautājumā. EK pārstāvis norādīja, ka brīvas pārvietošanās ierobežojumi ES ir jāizmanto tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Pēc ES robežu slēgšanas visiem kļuva skaidrs, kāda ir šī soļa cena, konstatēja ekonomikas zinātņu doktors, KF valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs.

"Eiropas valstu IKP lejupslīde pārsniedza 14% ceturksnī, tas ir ļoti daudz. Skaidrs, ka otru tādu slēgšanu Eiropas ekonomika neizturēs – tas būs Eiropas – pasaules līmeņa ekonomiskā spēka – gals. Šodien katras valsts vadībai ir tiesības pavaicāt saviem pilsoņiem, vai viņi vēlas, lai tas viss atkārtotos. Sabiedriskais viedoklis pauž, ka robežu slēgšana ir milzīgs ļaunums," Zubecs pastāstīja Sputnik Latvija.

Eksperts uzskata, ka patlaban ES izvēlas starp ienākumu kritumu un risku zaudēt dzīvību.

"Skaidrs, ka spēcīgas ekonomikas un pietiekami attīstītas medicīnas apstākļos dzīvības risks nav tik liels, izņemot seniorus. Piemēram, Vācijā un Itālijā mirstība starp koronavīrusa infekcijas pacientiem vecumā virs 80 gadiem bija gandrīz 70%. Neapšaubāmi, sociālās distancēšanās un slimnieku izolēšanas pasākumi tiks saglabāti, tomēr neviens neriskēs ar ekonomikas krahu tādēļ, ka cilvēkiem zudīs iespēja strādāt," atzīmēja Zubecs.

Viņš norādīja, ka cilvēki ir gatavi riskēt ar veselību, lai nepaliktu bez naudas, - tāpēc Brisele uzskata, ka robežu un ekonomikas slēgšana rada daudz lielāku problēmu nekā iespējamais mirstības pieaugums.

"Tagadējā pandēmija par 90% ir informācijas un tikai par 10% medicīniska problēma. Kad mediji stāsta par cilvēku bojāeju no koronavīrusa un rāda šausminošus kadrus ar zārkiem ielās, bet valdība to fonā nesper nekādus soļus, pilsoņiem rodas jautājums: vai tā ir adekvāta. Tāpēc valdība ir spiesta reaģēt, tomēr Eiropas valdības nevēlas vēlreiz uzķerties uz šī informatīvā āķa," secināja Zubecs.

Nedēļas sākumā Eurostat informēja, ka ES valstu IKP otrajā ceturksnī krities par 14,4% gada izteiksmē, eirozonas valstu IKP – par 15%. Pēc ES statistikas aģentūras datiem, rādītāju kritums ir lielākais 25 gadu laikā. Jūlijā EK informēja, ka saskaņā ar gada rezultātiem ES IKP kritīsies vismaz par 8,3%.

Зубец: ЕС выбирает между падением доходов и ростом смертности
0
Tagi:
koronavīruss, ekonomiskā krīze, Eiropas Savienība
Pēc temata
Latvija izrādījusies starp ES valstīm ar vismazāko IKP
Latvija var panākt Eiropas attīstītās valstis. Neuzmanības dēļ
Panākumi Baltijai, neveiksme ES: eksperts novērtēja ekonomikas glābšanas plānu
Ekonomists: no skaistām prognozēm vien situācija Baltijā neuzlabosies