Tatjanas Ždanokas un Miroslava Mitrofanova grāmata

Krievi Latvijā atļāvušies runāt par sevi

137
(atjaunots 13:42 27.03.2017)
Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs laiduši klajā grāmatu, kas jau pirms parādīšanās grāmatveikalu plauktos izraisījusi asu reakciju latviešu politiķu un nacionālo mediju vidū.

RĪGA, 27. marts – Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. "Latvijas krievi krustcelēs. No PSRS norieta līdz Eiropas Savienības krīzei" – jaunā "Latvijas Krievu savienības" līderu grāmata ir patiesi fundamentāls darbs. Izdevums ir ļoti nopietns – 430 lappuses, cietie vāki, laminēts papīrs, dažādas ilustrācijas, kurās krievu kustība mūsu valstī tiek parādīta ļoti skaidri – no 80.gadu beigām līdz mūsdienām.

Taču pats galvenais ir grāmatas saturs, un tas iespaido: tie, kuri pēkšņi aizmirsuši, kas notika ar "krieviem Latvijā" – atcerēsies un aizdomāsies. Uz grāmatas prezentācijas pasākumu viesnīcā "Monika" ieradās gandrīz visu krievu nacionālo apvienību pārstāvji, kuri piedalās kustībā. Iemesls ir saprotams: grāmata vēl nav atrodama veikalos, taču jau ir izraisījusi asu reakciju no latviešu politiķu un žurnālistu puses.

Татьяна Жданок и Мирослав Митрофанов на презентации своей книги Русские Латвии на изломе веков
© Sputnik / Sergey Melkonov
Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs grāmatas "Latvijas krievi krustcelēs. No PSRS norieta līdz Eiropas Savienības krīzei" prezentācijā

"Tāda reakcija ir saprotama un loģiska, jo, pēc latviešu amatpersonu viedokļa, visi politiskie procesi Latvijas krievu vidē pēdējā gadsimta ceturkšņa laikā nav nekas vairāk kā "Maskavas uzdevumu izpildīšana". Savukārt grāmatā mēs runājam par ko citu – par Latvijas krievu kustības pašpietiekamību, par to, kā mēs paši risinājām problēmas, kuras parādījās mūsu zemē. Un tagad Latvijā ir ļoti daudz tādu, kuriem nav vajadzīgi atgādinājumi," – Tatajana Ždanoka pastāstīja Sputnik.

Kurš dabūs pa mici

Prezentācijas laikā Ždanoka pastāstīja, ka grāmatas ideja paradījās pirms dažiem gadiem. Kad tika izlemts pārdēvēt "PCTVL" partiju par "Latvijas Krievu savienību". Toreiz valsts visbeidzot un neatgriezeniski pārvērtās par divu kopienu valsti, un lielas sabiedrības daļas intereses vispār netika ņemtas vērā.

"Tagad tiek izdots daudz pseidozinātnisku rakstu un pat grāmatu, kurās jaunās Latvijas vēsturiskie notikumi tiek stipri sagrozīti. Taču mēs ar Miroslavu centāmies maksimāli patiesi aprakstīt notikumus, " – atzīmēja Ždanoka.

Savukārt Miroslavs Mitrofanovs paskaidroja, ka grāmata tika izdota arī tādēļ, ka nav pamata gaidīt, ka Latvijā parādīsies oficiāli vēsturnieki un politologi, kuri uzņemsies objektīvi aprakstīt situāciju un dot tai politisku novērtējumu.

"Latvijas valsts nav ieinteresēta skaidrot notikumus krievu kustības kontekstā. Pašlaik mūsu valsts nodarbojas ar Pirmā pasaules kara un neatkarības cīņu aprakstīšanu – viss pārējais ir ārpus tās interešu loka," – teica Mitrofanovs.

Grāmatas "Krievi Latvijā" autori ir divi, taču atbalstu viņiem snieguši daudzi jo daudzi. Piemēram, profesionālais vēsturnieks Aleksandrs Gurins palīdzēja savākt kopā daudzus faktus grāmatas pamatam. Vēlāk daudzi labojumi un skaidrojumi tika izdarīti, pateicoties bijušajam Saeimas deputātam, dažādu pētījumu un grāmatu autoram Vladimiram Buzajevam. Redkolēģijā strādāja Aleksandrs Kuzmins, Jakovs Pliners, Dmitrijs Žiļins, Andrejs Tolmačovs, Jurijs Petropavlovskis.

Grāmata izdevusies ļoti kvalitatīva, pateicoties arī Vitālija Drobota dizainam. Tāpēc var droši teikt, ka tas ir kolektīvs darbs, bet, kā joko Tatjana Ždanoka, "atbildība gulsies tikai uz viņas un Mitrofanova pleciem".

Kas stāvēja "aiz Atmodas" – tas stāv arī "aiz Eiromaidana"

Protams, grāmata nav par "Līdztiesību" un "PCTVL". To Ždanoka īpaši uzsvēra. Grāmatā tiek stāstīts tieši par krievu kustību Latvijā (kaut arī tajā, pats par sevi saprotams, šie politiskie spēki vienmēr bijuši klāt), ko apstiprina gan daudzas fotogrāfijas, gan veselas nodaļas.

"Centāmies visu maksimāli korekti aprakstīt – gan Atmodas laikus, gan 90. gadu sākumu, gan krievu skolu aizstāvēšanas periodu, pastāstījām arī par sekojošiem "referendumu sacīkšu" gadiem, un Nila Ušakova personības kulta stiprināšanos, " – sarunā uzsvēra Ždanoka.

Līdzautori atklāti paziņoja, ka grāmatā tiek runāts arī par kļūdām: "Mēs taču 80. gados un 90. gadu sākumā nebijām īpaši gatavi politikai. Ar to bija jānodarbojas citiem cilvēkiem. Taču, redzot kas te notiek, mēs nevarējām vienkārši klusēt un sākām rīkoties."

Vienīgais, kas grāmatā tiešām tika atstāts "aiz iekavām", ir daudzo Latvijas notikumu finansiālais pamats. Neuzrakstījām arī par liela mēroga biznesa un politisko partiju savstarpējām attiecībām – par pārmaiņu "pasūtītājiem". Kaut arī, kā teica līdzautori, varēja pastāstīt par tiem, kuri stāvēja aiz Atmodas Latvijā un, piemēram, Eiromaidana Ukrainā.

"Pie tam, vienā no Latvijas telekanāliem jau notikusi diskusija latviešu valodā: kā "viņi atļāvās" – mēs atļāvāmies – tā nosaukt grāmatu! Kādi tādi "Latvijas krievi"! Vēlāk kāds žurnālists nedaudz nomierināja dalībniekus: bet Latvijā taču ir krievi – tas diemžēl ir acīmredzams fakts… Starp citu, viena tipogrāfija, ar kuru bija sākotnēji līgums par grāmatas izdošanu, atteicās to izdot, tāpēc ātri nācās meklēt citu," – stāstīja Tatjana Ždanoka.

Vai Eiropā sadzirdēs

Sputnik korespondents painteresējās Ždanokai, vai netiek plānots šo grāmatu izdot arī latviešu valodā, lai to izlasītu ne tikai krievi, un pie reizes arī angļu valodā – kolēģiem Eiroparlamentā? Sarunbiedre atbildēja, ka angļu valodā jau ir iznākusi cita grāmata – par Latvijas nepilsoņiem, kura ir domāta Eiroparlamentam.

"Taču šī grāmata, pirmkārt, ir rakstīta tiem, kuri dzīvo šeit: lai Latvijas krievi paši neko neaizmirstu," – stāstīja eirodeputāte.

Tomēr atgādināt, protams, ir jau par ko. Piemēram, par to, ka 1990.gadā uzņēmumos Latvijā strādāja 1 miljons 409 tūkstoši cilvēku. Tagad, šķiet, tāds pats ir Latvijas iedzīvotāju kopējais skaits, pensionārus un jaundzimušos ieskaitot. Vērts atgādināt arī par to, ka 1993.gadā Latvijas cilvēktiesību komitejā tika savākti 100 tūkstoši parakstu pret masveida nepilsonību. Un par to, kā 1995.gadā Latvijā tūkstošiem iedzīvotāju iestājās pret kara operāciju Dienvidslāvijā. Krieviem valstī vienmēr bija aktīva dzīves pozīcija. Vai kāds par to aizmirsis?

Protams, grāmatas autori atgādina arī par to, kā 1996. gada februārī Saeima sāka izskatīt jauno likumu par izglītību. Viena no likuma normām paredzēja mazākumtautību vidējās izglītības pāreju uz latviešu valodu. Un kā norisinājās pirmās akcijas pret šo likumu.

Vai nav aizmirsuši, kā "to krievu" protesta akciju rezultātā 2005. un 2006. gadā varas iestādes nesaskaņoja Latvijas radikāļu 16. marta gājienu pie Brīvības pieminekļa? Un 2007.gadā pie šī pieminekļa antifašisti nolika vainagus ar sēru lentēm, atgādinot par nacisma upuriem.

Svarīgi ir atgādināt arī par to, kā 2011. gadā notika skandalozais "Saskaņas centra" balsojums – par naudas sodu paaugstināšanu darbiniekiem, kuri nepārzina pietiekamā mērā latviešu valodu. Tā gada 16.jūnijā Saeima pieņēma šo likumu, par kuru balsoja "Saskaņas centra" deputātu vairākums. Tagad Nils Ušakovs par to izvēlas klusēt.

"Grāmata ir paredzēta tiem, kuriem vispār ir interesanta krievu kustības vēstures tēma. Mūsu mērķis bija objektīvs notikumu atspoguļojums. Protams, ka ar šo grāmatu mēs nemudinām kaut kādai pretestības kustībai vai barikādēm. Mēs piedāvājam aizdomāties, sakārtojam iemeslus un to sekas: kāpēc nonācām situācijā, kādā diemžēl esam pašlaik, un kādas kļūdas vairs nedrīkst pieļaut, " – ir pārliecināts Miroslavs Mitrofanovs.

Un vēl. Šai grāmatai ir jākļūst par pamatu vērienīgam nākotnes interneta projektam "par krieviem Latvijā". Sagatavošanas darbi tam rit pilnā sparā.

137
Pēc temata
Mediji ziņo: Jelgavas policija atteikusies pieņemt iesniegumu krievu valodā
Moldovas prezidents ierosinājis atsākt obligāto krievu valodas apmācību skolās
Mūžīgā cīņa: Ušakova un VVC konfrontācija turpinās
Ērģelniece: skatītāji sūdzas VVC, kad koncertā skan vārdi krievu valodā
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

17
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

17
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

31
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

31
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes