Naudasmaksa

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju neapmierināta ar savu materiālo stāvokli

33
(atjaunots 12:30 24.03.2017)
Tikai vienu reizi 14 gadu laikā Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS organizētajā aptaujā vairāk nekā pusē Latvijas iedzīvotāju nosauca sevi par materiāli nodrošinātiem – tas atgadījās 2015. gadā.

RĪGA, 24. marts — Sputnik, Andrejs Solopenko. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS organizētās aptaujas rezultāti liecina, ka 46% respondentu uzskata sevi par materiāli nodrošinātiem. Savukart tikpat liels aptaujāto skaits uzskata, ka viņu finansiālais stāvoklis nav apmierinošs. 9% izvairījās sniegt atbildi.

Nodrošinātais mazākums

Šādu aptauju pētījumu centrs organizē jau 14 gadus no vietas — katru decembri, sākot no 2003. gada, izņemot vienīgi 2004. gadu. SKDS direktors Arnis Kaktiņš savā lapā Twitter tīklā ziņoja: "Tikai 46% sevi uzskata par materiāli nodrošinātiem. Pēc negaidītā pagājušā gada kāpuma šis rādītājs atgriezies 2014.gada līmenī."

Patiešām, salīdzinājumā ar aptauju 2015. gadā ar savu materiālo stāvokli apmierināto cilvēku skaits ir sarucis par 7%. Agrāk vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju bija apmierināti, taču tagad to skaits ir būtiski samazinājies.

Interesanti, ka visu 14 gadu laikā kopš norit aptauja, tikai vienu reizi — 2015. gadā ar savu materiālo stāvokli apmierināto respondentu skaits pārsniedza pusi.

Labklājība aug

Aptaujas norises periodā manāms, ka respondentu īpatsvars, kas pozitīvi vērtē savu materiālo labklājību, sākumā ir audzis, pēc tam ilgu laiku bija zems, taču pēdējos gados no jauna sācis pieaugt.

Piemēram, no 2003. līdz 2005. gadam tikai nedaudz vairāk kā 30% uzskatīja sevi par materiāli nodrošinātiem, no 2006. līdz 2008. gadam to skaits vidēji pieauga līdz 46,6%. Tie bija tā saucamie "treknie gadi", kad ekonomika Latvijā strauji auga, pateicoties lētajiem kredītiem, kas veicināja valsts iedzīvotāju ienākumu pieaugumu.

Straujais pieaugums nebija ilgs, un jau 2009. gadā valsti satricināja ekonomiskā krīze. Daudzi cilvēki zaudēja darbu, pārdzīvoja jūtamu ienākumu samazināšanos un bija spiesti nopietni ierobežot tēriņus. Protams, šajā gadā ar savu materiālo stāvokli apmierināto skaits kritās līdz 39%, bet nākamajā, 2010. gadā — pat līdz rekordzemam rādītājam — 33%.

Pakāpeniski valsts iedzīvotāji pielāgojās, un laikā no 2011. līdz 2013. gadam materiāli nodrošināto skaits vidēji sasniedza 40%. 2014. gadā tas izauga līdz 45%, un nākamajos trīs gados materiālās labklājības vidējais līmenis pamazām sasniedza 48%. Šis rādītājs pat mazliet pārsniedza pirmskrīzes rādītāju.

Un tomēr aptaujas liecina, ka par materiāli nodrošinātiem sevi joprojām neuzskata puse valsts iedzīvotāju. Daudzu cilvēku dzīves līmenis Latvijā vēl joprojām ir visai zems.

33
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku vietējiem pārtikas produktiem
Sabiedrības attieksme pret valdību pasliktinās, uzskata sociologs
Sistēmas jaunā koronavīrusa noteikšanai, foto no arhīva

Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem

7
(atjaunots 17:22 01.12.2020)
Jaunais Latvijā izstrādātais koronavīrusa noteikšanas ātrais tests ļaus noteikt rezultātu 15-30 minūšu laikā, tā precizitāti izstrādāji novērtēja ar 90%.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijā izstrādāti koronavīrusa ātrie testi, to precizitāte sastāda aptuveni 90%, taču to ražošana pagaidām nav uzsākta, vēsta telekanāla TV3 raidījums "900 sekundes".

Covid-19 siekalu testus izstrādāja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta laboratorijā pusgada garumā, pastāstīja ārsts Aigars Reinis. Viņš paskaidroja, ka šobrīd izmantotie Covid-19 testi atklāj vīrusa RNS, savukārt ātrie testi darbojas pēc cita principa.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt – ir vīruss materiālā vai nav," paskaidroja Reinis.

Jaunā testa rezultātu varēs uzzināt 15-30 minūšu laikā.

Viņš pagaidām nenosauca precīzu jauno testu validācijas procesa noslēguma termiņu.

"Skaidrs, ka mūsu slimnīca ir tikai izmēģinājumu bāze šīm jaunajām tehnoloģijām. Apgādāsim, tiklīdz būs komercpartneri, jo paši jau neko neražosim," pastāstīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs.

Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau pēc četriem mēnešiem varēs uzsākt testu ražošanu. Uzņēmēji jau izrādījuši interesi par to ražošanu, taču tā nevar tikt uzsākta pirms klīnisko izmēģinājumu beigām.

7
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Pirmais sniegs Rīgā, foto no arhīva

Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus

9
(atjaunots 17:08 01.12.2020)
Oficiāla lēmuma vēl nav, taču jau ir skaidrs, ka ārkārtējās situācijas režīms, turklāt ar pastiprinātiem ierobežojumiem, tiks pagarināts vismaz līdz 11. janvārim.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc tam, kad Latvijas prezidents Egils Levits 30. novembrī tikās ar premjerministru Krišjāni Kariņu un Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieci, kļuva skaidrs: varasiestādes atbalsta lēmumu par ārkārtējās situācijas režīma pagarināšanu un ar Covid-19 izplatību saistīto ierobežojumu pastiprināšanu līdz nākamā gada 11. janvārim. Papildu ierobežojošo pasākumu kārtā piedāvāts pagarināt ziemas brīvlaiku 1.-4. klašu skolēniem (attiecīgi, par vienu nedēļu tiks pagarināts mācību gads maijā-jūnijā).

Situācija ar koronavīurusu Beļģijā, foto no arhīva
© Sputnik / Тьерри Монасс

Tāpat stingrāki ierobežojumi skars pulcēšanos un publiskus pasākumus, iespējams, atkal tiks ieviests aizliegums tirdzniecības centru un veikalu darbam brīvdienās – atstās tikai pirmās nepieciešamības preču tirdzniecību. Var tikt ieviestas izmaiņas robežas šķērsošanas kārtībā. Un galvenais, premjers uzstāj uz masveida Covid-19 testēšanas sarīkošanu, tostarp to cilvēku vidū, kuriem nav nekādu saslimšanas simptomu. Par testēšanas kārtību pagaidām netiek stāstīts plašāk.

Komentējot gaidāmo karantīnas pasākumu pastiprināšanu, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece sacīja, ka esošie ierobežojumi nesamazina Covid-19 izplatību. Taču parlamenta priekšsēdētāja atzīmēja, ka stingrāki ierobežojumi ir jāievieš kopā ar atbalsta pasākumiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka galīgais lēmums tiks pieņemts otrdien, valdības sēdē, tomēr viņš uzsvēra: "Tas, ko es piedāvāju, jau ir stingrāk par režīmu, kas bija pavasarī. Vienīgā atšķirība ar pilnīgu slēgšanu būtu tā, ka nedēļas vidū veikali būs vaļā. Tagad piedāvājums ir pat stingrāks nekā pavasarī."

Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka papildu ierobežojumi tiks pieņemti uz jau ieviesto pamata, kas ir ieviesti reģionos ar vislielāko infekcijas izplatību. Turklāt otrdien valdības sēdē, kā tiek cerēts, tiks prezentēts gaidāmās iedzīvotāju vakcinācijas plāns pret Covid-19. Veselības ministre apsolīja, ka tā būs nebijuša mēroga, lieluma un ātruma vakcinācijas akcija.

Trafalgaras laukums Londonā, foto no arhīva
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Un par ekonomiskā atbalsta pasākumiem runājot. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs paziņoja, ka valdība grasās apzināti palielināt uzņēmumiem paredzētās palīdzības apmēru. Tostarp 30. novembra koalīcijas padomes sēdē tika pieņemts lēmums, ka subsīdijas apgrozījuma līdzekļiem varēs saņemt visi uzņēmumi, kuru apgrozījums novembrī, salīdzinājumā ar trim pēdējiem mēnešiem, samazinājies vairāk nekā par 20%. Šis pats kritērijs – apgrozījuma kritums par 20% – tiks ieviests uzņēmumiem, kuri pretendē uz dīkstāves pabalstiem. Tāpat dīkstāves pabalsti kļūs pieejami arī pašnodarbinātām personām, kā arī tiem, kas strādā ar patentmaksu. Dīkstāves pabalsta apmēru patenta maksātājiem plānots palielināt no 330 līdz 400 eiro. No valdības pārstāvju puses izskanējuši pat paziņojumi, ka ir vērts padomāt par beznosacījumu atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Ja par ekonomiskā atbalsta pasākumiem koalīcijai, spriežot pēc visa, ir vairāk vai mazāk izteikts konsenss, tad attiecībā uz gaidāmajiem karantīnas pasākumiem tā nav. Tātad, ko būs atļauts, bet ko nebūs atļauts darīt valsts iedzīvotājiem, un cik ilgu laiku – tas tiks lemts diskusiju laikā valdības sēdē.

9
Tagi:
Latvija, koronavīruss, valdība, ārkārtējā situācija
Pēc temata
Kariņš aicināja Latvijas iedzīvotājus neiet ciemos vienam pie otra
Naudas, vairāk naudas! Kāpēc Latvijas aizsardzības ministrs ceļ trauksmi Covid-19 dēļ
Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām