Cepums Korovka

"Korovka" īstam latvietim: uzņēmējs "troļļo" VVC

309
(atjaunots 11:03 18.03.2017)
Optikas salonu līdzīpašnieks Mārtiņš Kossovičs atradis Rīgā aizdomīgus cepumus ar uzrakstu "Korovka" kirilicā un aicinājis palīgā Valsts valodas centru.

RĪGA, 18. marts — Sputnik, Jeļena Kirillova. Šoreiz uzņēmējs Mārtiņš Kossovičs nolēmis piesaistīt sev uzmanību ar cepumiem – savā publikācijā Facebook viņš vērsies Valsts valodas centrā (VVC) un sauc palīgā.

"Labdien, Valsts valodas centrs! Pirms kāda laika jūs nolēmāt sodīt manu uzņēmumu par to, ka uz Sonya Riekel briļļu ietvara kājiņas uzraksts "handmade" nebij iztulkots latviešu valodā. Satraucoši! Bet…

Šodien manās rokās nonāca cepums ar šādu slāvisku uzrakstu "Karovka" un dīvaina paskata govs attēlu.. Sākot to uzmanīgi izgaršot, patiesi vienubrīd' sajutos kā nelatvietis, kā piemānīts, jo nezvai labi ir ļaut īstam latvietim ēst neizlasāmus, nesaprotamus uzrakstus.

Vēlos ātru Jūsu iesaisti, lai novērstu šo cepumu masveida nonākšanu īstu latviešu punčos! Gaidīšu, Jūsu atbildi, lai varētu atklāt, kur šādus cepumus joprojām var iegādāties!"

VVC atbilde vēl nav saņemta. Savukārt Mārtiņa Kossoviča lasītāji uzņēmēja joku vērtējuši dažādi: viens brīdinājis, ka Kossovičs pats "uzprasās", cits smej līdz ar viņu, sak, "Brīžiem šķiet, ka Valsts valodas centrs strādā pēc principa "piekasīties var pat stabam".

Jāpiebilst, ka publikācijas komentāros Kossovičs atzīmējis, ka cepumus nogaršojis, tie viņam iepatikušies, un viņš tos iesaka nomēģinat arī citiem.

Nav jau pirmā reize

Optikas salonu līdzīpašnieks Mārtiņš Kossovičs regulāri saskaras ar neparastām situācijām.

Situācijā ar gravējumu angļu valodā "handmade" uz kājiņas viņš tika vaļā salīdzinoši viegli. Viņš pats pastāstīja, ka inspektori ieteikuši viņam pielīmēt lapiņu ar tulkojumu pie katra briļļu pāra. "Taču es labāk samaksāšu sodu 50 eiro, nevis līmēšu lapiņas un izskatīšos kā idiots," – kādā intervijā atklāti atzina uzņēmējs.

Pēc tam Mārtiņš Kossovičs gandrīz sakašķējās ar VVC nopietni, kad pērnās vasaras nogalē nolēma oficiāli pieņemt darbā savā optikas salonā bēgli Filmonu no Eritrejas.

Izrādījās, ka valsts var sodīt uzņēmēju par to, ka Filmons nav pietiekamā līmenī apguvis latviešu valodu. šo situāciju biznesmenis nosauca par murgiem. "Pie tam valsts apmaksāja tikai dažas latviešu valodas nodarbības," – tolaik apliecināja Kossovičs.

Uzņēmējs gaidīja kārtējo VVC pārbaudi un sodu, lai arī pats pielika ne mazums pūļu, lai iemācītu Filmonam latviešu valodu. Viņš stāstīja, ka ar bēgli viņi vienojušies par to, ka viņš ik dienas apgūs piecus vārdus. Tomēr pārbaudi viņš nesagaidīja, jo mazāk nekā pēc diviem mēnešiem Filmons nolēma pamest "viesmīlīgo" Latviju un doties uz Rietumeiropu.

309
Pēc temata
Pieci jauni vārdi dienā: kā bēglim ilgāk padzīvot Latvijā
Mūžīgā cīņa: Ušakova un VVC konfrontācija turpinās
VVC stāsta, kā tūristu rādītāji krievu valodā grauj sabiedrību
VVC sācis Ventspils mēra darbības pārbaudi par uzrunu krievu valodā

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

13
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

13
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

16
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

16
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem