Formastērpa uzšuve

Rezerves kapteinis par karaklausības atjaunošanu: izskatās pēc priekšvēlēšanu reklāmas

80
(atjaunots 11:28 17.03.2017)
NBS rezerves kapteinis Sandris Bergmanis uzskata, ka obligātais militārais dienests nāktu par labu mūsdienu latviešiem, taču visas runas par iesaukšanas atjaunošanu ir pirmsvēlēšanu reklāma.

RĪGA, 15. marts — Sputnik. Runas par iespējamo obligātā militārā dienesta atjaunošanu Latvijā vairāk izskatās pēc priekšvēlēšanu kampaņas, sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves kapteinis Sandris Bergmanis radio Baltkom ēterā.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece intervijā LNT telekanāla raidījumam "900 sekundes" paziņoja, ka tuvākajā nākotnē Latvijā tikšot atjaunots obligātais militārais dienests.

"Redziet, aina ir sekojoša: spīkers apgalvo, ka ir jāievieš, NBS uzstāj, ka tam pietrūkst naudas, bet aizsardzības ministrs vispār klusē. Patiesībā, ar šo tematu saistīts liels skaits jautājumu, kam jāmeklē atbildes! Piemēram, kāda formātā notiks šīs dienests? Es personīgi iebilstu pret tā, kā tas notika 90. gados, kad iesauca uz 2 gadiem un neviens neko nezināja par šo cilvēku. Šī tēma jau cilāta ne reizi vien. Izklausās pēc priekšvēlēšanu reklāmas, kas pēc tām apklusīs. Pagaidām tas viss atgādina pirmsvēlēšanu kampaņu," — teica Bergmanis.

Tāpat viņš piebilda, ka priekšlikumu par militārā dienesta atjaunošanu atbalsta.

"Es to uztveru pozitīvi. Mums tagad ir tādi jaunieši, kas tikai sēž pie datora, viņiem nav nekādas motivācijas kaut ko darīt. Viss, kas dienēja, saprot, ko armija dara ar puisi. Tie, kuri ir dienējuši, zina, ka tas nāks par labu," — norādīja Bergmanis.

Gan politiķi, gan parastie pilsoņi laiku pa laikam pauž ideju par obligātā iesaukuma atjaunošanu. Tomēr aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis paziņoja, ka Latvija nevar atļauties ieviest obligāto militāro dienestu, jo tam vajadzīgi ievērojami resursi un attīstīta infrastruktūra, kuru Latvijas teritorijā nav.

Lietuva 2008. gadā atteicās no obligātā iesaukuma, bet no 2015. gada martā tas tika īslaicīgi atsākts. Pēc tam valstī bija vērojams jauniešu emigrācijas viļņa uzplūds.

80
Pēc temata
Latvijas zemessardzē būs speciālo uzdevumu vienības
Aizsardzības ministrija palielinās armiju
Panorāmas rats Amsterdamā

Lietuvas uzņēmums uzbūvēs Rīgā panorāmas ratu

3
(atjaunots 14:58 31.05.2020)
Panorāmas rata būvniecības projektam Uzvaras parkā Rīgā jābūt īstenotam līdz 2022. gada septembrim.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Izsoles laikā Lietuvas uzņēmums "RPR Operators" ieguva tiesības uzbūvēt Pārdaugavā Raņķa dambī panorāmas ratu, raksta Tvnet.lv.

Lēmumu par apbūvi Rīgas dome pieņēma jau 2019. gada jūlijā.

Izsole notika 2019. gada oktobrī. Par uzvarētāju kļuva Lietuvas kompānija, kura nodarbojas ar atrakciju un atpūtas parku būvniecību.

Pēc izsoles apbūvētājam nodeva zemesgabalu 5,7 tūkstošu kvadrātmetru platībā Uzvaras parkā, starp Raņķa dambi un Slokas ielu. Saskaņā ar noteikumiem, panorāmas rata augstums nedrīkst pārsniegt 60 metrus. Kompānijai tiek dotas apbūves tiesības uz 30 gadiem.

Līdz 2021. gada 30. septembrim "RPR Operators" ir jāizstrādā un jāapstiprina panorāmas rata projekts, kurš ir jāsaskaņo ar departamentu. Būvniecības beigas ir ieplānotas līdz 2022. gada septembra beigām.

Pēc Rīgas Būvvaldes pārstāvja Edgara Butāna sacītā, jau ir saņemta Lietuvas uzņēmuma būvniecības ideja par rata uzstādīšanu, lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts 2020. gada 20. jūnijā.

3
Tagi:
Rīga
Pēc temata
Poļu tūristi iedarbinājuši panorāmas ratu mirušajā Pripetē
Televizori un wi-fi augstumā: Ķīnā atklāts jauns panorāmas rats
Cietumā, foto no arhīva

Latvijā samazinājies nāvessoda atjaunošanas piekritēju skaits

3
(atjaunots 14:44 31.05.2020)
Cik Latvijas iedzīvotāju uzskata par iespējamu atjaunot nāvessodu, kā augstāko soda mēru valstī.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzstājas par nāvessoda kā augstākā soda mēra atjaunošanu, pēdējo trīs gadu laikā samazinājies līdz 11%. Par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati, vēsta Grani.lv.

Vēl 20% ir drīzāk par, nekā pret nāvessoda atjaunošanu.

Toties stingri pret nāvessodu Latvijā uzstājās 56% aptaujāto. 27% respondentu pozīcija svārstās. Viņi ir drīzāk pret, nekā par.

Cietums. Foto no arhīva
© Sputnik / Иван Руднев

Vien 13% nespēja izlemt, ko viņi domā par nāvessodu.

2016. gadā par nāvessoda atjaunošanu Latvijā bija 35% respondentu, 2017. gadā – 45%.

Latvijā nāvessods netiek pielietots kopš 1996. gada, lai gan Krimināllikums pieļāva augstākā soda mēra iespēju vīriešiem, kuri kara laikā pastrādāja slepkavību ar vainu pastiprinošiem apstākļiem.

Eiropas valstu vidū nāvessods mūsdienās pastāv tikai Baltkrievijā. 2020. gadā tur jau tika paziņots nāvessoda spriedums brāļiem no Mogiļevas apgabala – 21 gadu vecajam Iļjam un 19 gadus vecam Staņislavam Kosteviem, kuri nogalināja kaimiņos dzīvojušo skolotāju.

3
Tagi:
Latvija, nāvessods, cietums, cietumsods
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, foto no arhīva

Peskovs par ožas zudumu Covid-19 laikā: zemenes no vistas jūs neatšķirsiet

0
(atjaunots 15:22 31.05.2020)
KF prezidenta preses sekretārs pastāstīja, ka sajūtas koronavīrusa saslimšanas laikā līdzinās tām, kuras rodas gripas saslimšanas laikā, turklāt sākumā simptomi nešķiet nopietni.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, kurš nesen izslimoja koronavīrusu, pastāstīja par savas slimības gaitu, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Peskovs atzīmēja, ka sajūtas līdzinās tām, kuras parādās gripas saslimšanas gadījumā, turklāt sākumā simptomi nešķiet nopietni. Tā, dienā, kad, spriežot pēc visa, preses sekretārs inficējās ar Covid-19, pēc viņa sacītā, viņš "nodarbojās ar sportu sporta zālē un noskrēja 7 kilometrus, izjuta spēku pieplūdumu un izbaudīja fizisko un morālo stāvokli". Par to Dmitrijs Peskovs pastāstīja raidījumā "Maskava, Kremlis. Putins".

Nākamajā dienā viņam pacēlās temperatūra.

"Absolūti neparastas sajūtas, kad tu zaudē ožu un garšas sajūtu… Zemenes no vistas jūs nespēsiet atšķirt," piebilda viņš.

Atgādināsim, ka par to, ka KF prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs inficējās ar koronavīrusu, kļuva zināms 12. maijā, savukārt 25. maijā viņš tika izrakstīts no slimnīcas, kur izgāja ārstēšanos.

Tuvākajā laikā Dmitrijs Peskovs plāno palikt karantīnā, un pēc tam pakāpeniski atgriezties pie darba mājas režīmā.

0
Tagi:
koronavīruss, Peskovs
Pēc temata
Nosaukta koronavīrusa bīstamākā īpašība
Atklāta koronavīrusa spēja skart visus orgānus
"Plaušas krakšķ": pacienti ar Covid-19 pastāstīja par pirmajiem simptomiem
Bioloģe aprakstīja, kā Covid-19 iespaido pacientu smadzenes un plaušas