Formastērpa uzšuve

Rezerves kapteinis par karaklausības atjaunošanu: izskatās pēc priekšvēlēšanu reklāmas

85
(atjaunots 11:28 17.03.2017)
NBS rezerves kapteinis Sandris Bergmanis uzskata, ka obligātais militārais dienests nāktu par labu mūsdienu latviešiem, taču visas runas par iesaukšanas atjaunošanu ir pirmsvēlēšanu reklāma.

RĪGA, 15. marts — Sputnik. Runas par iespējamo obligātā militārā dienesta atjaunošanu Latvijā vairāk izskatās pēc priekšvēlēšanu kampaņas, sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves kapteinis Sandris Bergmanis radio Baltkom ēterā.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece intervijā LNT telekanāla raidījumam "900 sekundes" paziņoja, ka tuvākajā nākotnē Latvijā tikšot atjaunots obligātais militārais dienests.

"Redziet, aina ir sekojoša: spīkers apgalvo, ka ir jāievieš, NBS uzstāj, ka tam pietrūkst naudas, bet aizsardzības ministrs vispār klusē. Patiesībā, ar šo tematu saistīts liels skaits jautājumu, kam jāmeklē atbildes! Piemēram, kāda formātā notiks šīs dienests? Es personīgi iebilstu pret tā, kā tas notika 90. gados, kad iesauca uz 2 gadiem un neviens neko nezināja par šo cilvēku. Šī tēma jau cilāta ne reizi vien. Izklausās pēc priekšvēlēšanu reklāmas, kas pēc tām apklusīs. Pagaidām tas viss atgādina pirmsvēlēšanu kampaņu," — teica Bergmanis.

Tāpat viņš piebilda, ka priekšlikumu par militārā dienesta atjaunošanu atbalsta.

"Es to uztveru pozitīvi. Mums tagad ir tādi jaunieši, kas tikai sēž pie datora, viņiem nav nekādas motivācijas kaut ko darīt. Viss, kas dienēja, saprot, ko armija dara ar puisi. Tie, kuri ir dienējuši, zina, ka tas nāks par labu," — norādīja Bergmanis.

Gan politiķi, gan parastie pilsoņi laiku pa laikam pauž ideju par obligātā iesaukuma atjaunošanu. Tomēr aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis paziņoja, ka Latvija nevar atļauties ieviest obligāto militāro dienestu, jo tam vajadzīgi ievērojami resursi un attīstīta infrastruktūra, kuru Latvijas teritorijā nav.

Lietuva 2008. gadā atteicās no obligātā iesaukuma, bet no 2015. gada martā tas tika īslaicīgi atsākts. Pēc tam valstī bija vērojams jauniešu emigrācijas viļņa uzplūds.

85
Pēc temata
Latvijas zemessardzē būs speciālo uzdevumu vienības
Aizsardzības ministrija palielinās armiju

Preces, ko aizliegts tirgot brīvdienās, pieejamas internetā

8
(atjaunots 16:42 05.12.2020)
Alkoholu, zobu sukas un automašīnu eļļu brīvdienās būs iespējams nopirkt tikai interneta veikalos.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ierobežojumi tirdzniecībai brīvdienās attiecas uz degvielas uzpildes stacijām, taču ne interneta veikaliem, informēja Ekonomikas ministrijas pārstāvis Didzis Bruklītis preses konferencē.

Ierobežojošo pasākumu saraksts, ko Ministru kabinets pieņēmis šonedēļ, paredz, ka brīvdienās aizliegts strādāt visiem veikaliem, izņemot pārtikas produktu, kā arī pirmās nepieciešamības preču (medikamenti, higiēnas preces) tirdzniecības vietas.

Ekonomikas ministrija paskaidroja, ka "higiēnas preču" kategorija ietver šampūnus, mutes dobuma higiēnas līdzekļus, zobu sukas, ziepes, ķermeņa mazgāšanai paredzētus līdzekļus, tualetes papīru, kabatlakatiņus, kosmētiskās salvetes, dvieļus, galda salvetes, ieliktņus, tamponus, pamperus un sejas maskas.

Tirdzniecības aizliegums attiecas arī uz DUS. Brīvdienās un svētku dienās nebūs iespējams nopirkt auto kopšanas līdzekļus – šajā periodā DUS tirgos tikai degvielu, pārtikas preces un higiēnas preces. Aizliegums attiecas arī uz tādām precēm, kā, piemēram, stiklu mazgāšanas līdzeklis un autoeļļa.

Tomēr tirdzniecība internetā nav aizliegta – brīvdienās tiešsaistē iespējams nopirkt preces, kuru pārdošana veikalos aizliegta, arī alkoholu un cigaretes.

Domājams, šis lēmums dāvās papildu stimulu interneta tirdzniecības sektora attīstībai valstī. Jau pavasarī, ārkārtējās situācijas režīma darbības pirmajās dienās Latvijā bija vērojams straujš pārtikas preču tirdzniecības uzplaukums internetā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka salīdzinājumā ar pērno gadu par 9% pieaudzis cilvēku skaits, kuri pirkuši preces un pakalpojumus internetā (62,8%). Internetā visbiežāk pirka apģērbu, apavus un aksesuārus (45,4%), datorus, planšetdatorus, mobilos tālruņus vai to aksesuārus (28%), sadzīves tehniku (27,8%).

Aptauja, ko pasta pakalpojumu operators Omniva organizēja oktobrī, apliecināja, ka šogad gandrīz puse (45%) iedzīvotāju plāno nopirkt Ziemassvētku dāvanas internetā.

8
Tagi:
ierobežojumi, internets, tirdzniecība, ministru kabinets
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji cieš no krāpnieku darbībām, kuri krāpšanas nolūkos izmanto Covid-19
Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Dakteris Internets: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar pašārstēšanos
Aldis Gobzems

"Patiesi idioti vai arī viņiem par to maksā?" Gobzems kritizē valdību un iedzīvotājus

31
(atjaunots 16:01 05.12.2020)
Saeimas deputāts Aldis Gobzems nosaucis valdības lēmumus par "debīliem", tos, kuri tiem seko – par līdzskrējējiem, un prognozējis, ka viss beigsies ar masu nemieriem.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Masu nemieri Latvijā – lūk, pie kā var novest valdības "debīlie" lēmumi, uzskata Saeimas deputāts Aldis Gobzems. Iepriekš viņš paziņoja, ka viņu nevajagot glābt no Covid-19, ja viņš saslims, kā arī aicināja atcelt masku obligāto valkāšānu. Šajā kontekstā viņu atzina par vainīgu deputāta ētikas pārkāpumos, un politiķis pat saņēma sodu – rakstisku aizrādījumu.

Oktobrī Gobzems organizēja Rīgā protesta akciju, kurā piedalīties aicināja visus, kas neapmierināti ar varu Latvijā. Savukārt tagad viņš saplosījis lupatlēveros valdības lēmumus par ierobežojumiem ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību un paziņojis, ka masu nemieri vairs nav aiz kalniem. Vienlaikus politiķis apšaubīja savu kolēģu spējas. Savas pārdomas par minētajiem jautājumiem Gobzems publicējis mikroblogā Twitter.

"Es patiesi nevaru saprast, vai tie varas  līdzskrējēji ir patiesi idioti un neko neredz un nesaprot vai arī viņiem par to maksā. Nu kā var neredzēt, ka tuvojas masu nemieri. Kā var neredzēt, ka tiek pieņemti debīli lēmumi? Kā var neredzēt, ka valsti vada nulles?" deputāts pieminēja vairākus jautājumus, kas viņam neliek mieru.

​Iepriekš sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss bija publicēta petīcija "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" par obligātā masku režīma atcelšanu jaunāko klašu skolēniem. Vienas dienas laikā tā saņēma vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu. Petīcijas iesniegšanai Saeimā pietiek ar 10 tūkstošiem. Tagad to skaits pārsniedzis 25 tūkstošus.

Savukārt izdevuma "Neatkarīgā rīta avīze" analītiķis, ģeogrāfijas zinātņu doktors, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Juris Paiders asi kritizēja jaunos ierobežojumus. Viņš bija īpaši sašutis par saimniecības preču veikalu slēgšanu brīvdienās.

Virkne pretenziju izskanēja arī par citiem ierobežojumiem, kuru mērķis ir apturēt koronavīrusa izplatību – tos valdība ieviesusi no 3. decembra. Cita starpā pieņemtas stingrākas sanitārās prasības veikalu, skolu, slimnīcu un kultūras iestāžu darbam, aizsargmaskas tagad jāvalkā jebkurās telpās, izņemot mājokli.

31
Tagi:
Aldis Gobzems, ierobežojumi, ārkārtējā situācija
Pēc temata
"Man, latvietim, bija kauns": Gobzems pastāstīja, par ko nākas sarkt Latvijā
Veselības ministrija man nav noteicējs: Gobzems paskaidroja, kāpēc nevalkā masku
"Latvieši, karš ir sācies!": sociālie tīkli par infekcijas jauno antirekordu Latvijā