Pasaules pilsētas. Mančestera

New York Times: pieci cilvēki gaida Brexit

27
(atjaunots 11:47 15.03.2017)
Vācu profesors, studente no Latvijas, angļu pensionāri, tēraudlietuves direktors un itāļu delikatešu veikala īpašnieks – Lielbritānija vēl nav atstājusi ES, bet viņu dzīves jau ir mainījušās.

RĪGA, 15. marts — Sputnik. Pieci cilvēki, no kuriem trīs dzīvo Lielbritānijā, divi — kontinentālajā Eiropā, pastāstījuši laikrakstam The New York Times, ko gaida no Brexit.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja plāno līdz marta beigām iniciēt Lisabonas līguma 50. pantu par izstāšanos no ES, tādējādi sākot sarežģītas sarunas ar 27 ES valstīm, kas ilgs divus gadus.

Šo pārrunu rezultāti noteiks Lielbritānijas jaunu lomu pasaulē, mainīs migrācijas un tirdzniecības likumus un ietekmēs visu — no specdienestu sadarbības līdz banānu klasifikācijai. Taču parastu cilvēku dzīve jau sākusi mainīties, un galvenais viņiem izrādījās tas, ko viņi nezina par Brexit.

Profesors no Vācijas

Henings Meijers ar sievu nodzīvojis Londonā pietiekami ilgi, lai pretendētu uz Lielbritānijas pilsonību. Turklāt valdība, visticamāk, ļaus ES pilsoņiem palikt valstī arī pēc Brexit, tāpēc britu pases viņiem nav vajadzīgas.

Taču Mejieri brauc prom: viņi pārdod savu māju Londonas ziemeļos un ceļ jaunu, Berlīnē. Viņiem šķiet, ka tolerantā, multikulturālā sabiedrība, kurā viņi nodzīvojuši ilgus gadus, ir nelabojami mainījusies. Viņi ir informēti par poļu vajāšanām pēc referenduma, un pati Brexit reklāmas kampaņa ir popularizējusi ksenofobijas stereotipus.

Meijers stāstīja, ka viņa draugi baidās uz ielas runāt ar bērniem vāciski, vai slēpj savu Vācijas vai Polijas izcelsmi. Viņš vairs nevēlas tā dzīvot.

Latvijas studente

Katrīnai Rubīnai gandrīz izdevies īstenot savu sapni, bet viņa baidās, ka Brexit pieliks visam punktu.

18 gadu vecā skolniece vēlas mācīties Lielbritānijā, valstī, kuras augstskolu absolventi var sekmīgi konkurēt Eiropas darba tirgū, pateicoties senām izglītības tradīcijām. Bērnībā viņa domāja, ka visas skolas šeit izskatās kā "Harija Potera" Cūkkārpa, tagad viņa zina, ka tā nav, tomēr nepārtrauc sapņot — viņai Lielbritānija simbolizē jaunu sākumu.

Viņa raizējas par to, ka pēc Brexit studentiem no ES būs grūtāk mācīties Lielbritānijā, un gaida daudz šķēršļu savā ceļā: jauni vīzu noteikumi, cenu pieaugums izglītībai ārzemju studentiem un ES stipendiju samazināšanās.

Tāpat kā vairākiem citiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri cenšas iestāties britu universitātēs, arī Katrīnai jautājums ir vienkāršs: tagad vai nekad. Katrīna iepriekš iestājusies Londonas universitātes Starptautiskā biznesa fakultātē, taču viņai teicami jānokārto eksāmeni. Konkurence ir pieaugusi: daudzi studenti vēlas doties uz Lielbritāniju tagad, kamēr likumi nav mainījušies.

Cilvēks no tērauda

Kompānija "Džons Rīds un dēli" gatavojas nolīgt sešus jaunus strādniekus tēraudlietuvē Anglijas dienvidos, un tās pārvaldnieks Saimons Boids ir pārliecināts, ka par savu paplašināšanu 98 gadus vecā firma var pateikties Brexit.

Ilgus gadus viņš pierādīja, ka dalība ES kaitē Lielbritānijai tās noteikumu un ierobežojumu dēļ. Viņš uzskata, ka dienā, kad Brexit stāsies spēkā, Apvienotā Karaliste atbrīvosies no nevēlamās Eiropas darba likumdošanas un Eiropas tiesas diktāta. Boids zina, ka juridiskā ziņā vēl nekas nav mainījies, taču, viņaprāt, biznesa klimats ir uzlabojies.

Sterliņu mārciņas kritums pēc referenduma palīdzēja eksportētājiem, un firma, ko pārvalda Boids, ieplānojusi lielāko paplašināšanu savā vēsturē. 56 gadus vecais Boids, kurš sāka savu karjeru kā apkopējs, saka, ka pasūtījumu skaits pieauga uzreiz pēc referenduma rezultātu paziņošanas, un vēl pieaugšot tuvākajos gados.

Viņš saskata tikai izmaiņas uz labo pusi.

Britu pensionāri Spānijā

Ja Brexit liks Pīteram un Karenai Voterlingiem pamest Spānijas Vidusjūras krastmalu un atgriezties Anglijā, viņus nāksies stūķēt lidmašīnā ar spēku.

Pirms Brexit lēmums pārcelties uz Spāniju pēc aiziešanas pensijā likās viņiem ļoti loģisks. Lielbritānijas un Spānijas līgums par veselības aprūpi starp ļauj viņiem saņemt bezmaksas medicīnisko aprūpi un bezmaksas medikamentus, kas ir ļoti svarīgi 70 gadus vecajam Pīteram, kurš ir nopietni slims. Karena nedomā, ka šis līgums paliks spēkā arī pēc Brexit, tāpēc viņiem būs jāiegādājas medicīniskā apdrošināšana Spānijā, kas izmaksās vairāk nekā 300 eiro mēnesī, vai jāatgriežas Anglijā.

Brexit jau ir samazinājusi viņu pirktspēju — viņi saņem pensijas sterliņu mārciņās, kuru vērtība pēc referenduma kritās par 15% attiecībā pret eiro.

Karena ir dusmīga uz valdību, uzskata, ka ES dzivojošie briti ir pamesti. Viņu satrauc tas, ko referenduma rezultāti liecina par valsti, kurā viņa vairākus gadu desmitus nostrādājusi par skolotāju.

Itālis Londonā

Kad gaļas un siera importa cenas pieauga mārciņas vērtības krišanās dēļ, Marko Vineiss zaudēja daudz naudas. Tomēr veikala Gastronomica īpašniekam rūp ne tikai finansiālie zaudējumi, bet arī emocijas. Vineiss, kurš nodzīvojis Londonā 25 gadus, vairs te nejūtas kā mājās.

Viņš uzskata, ka viņa bizness izdzīvos, pat ja viņam nāksies tirgot angļu Čedera sieru, kad itāļu pekorino siera imports kļūs pārāk dārgs. Taču Lielbritānijas lēmums izstāties no ES viņu ir samulsinājis un sāpinājis.

Pēc visiem šiem kariem un konfliktiem Eiropai beidzot izdevies izveidot lielisku sistēmu, kuras ietvaros pilsoņi var brīvi pārvietoties no valsts uz valsti, un tagad Lielbritānija ir nolēmusi no visa atteikties. Marko nespēj to saprast.

27
Temats:
Atvadas angļu stilā (130)
Pēc temata
Lielbritānijas Brexit lietu ministrs: "Brexit" nav šķiršanās, tās ir jaunas attiecības
Meja vēlas atteikties no 60 miljardu eiro izmaksas Eiropas Savienībai pēc Brexit
Nav darba – nav Lielbritānijas
Eksperts: Baltija pasaules politikas kartē nav atrodama
Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas dalībnieki

Pulks bija tik liels, nekad: krievi atbildēja uz Sarkanās armijas formas aizliegumu

18
(atjaunots 11:53 20.10.2020)
Latvijā ir aizliegts Sarkanās armijas un Padomju armijas formastērps, un Ķīšezera forsēšana Rīgas atbrīvošanas piemiņas pasākumu ietvaros varēja izjukt, taču krievi devuši atbildi varasiestādēm.

RĪGA, 20. oktobris – Sputnik. Ķīšezera forsēšanas tradicionālā rekonstrukcija piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā, lai arī mazliet neierastā vidē, tomēr notika aizvadītās nedēļas nogalē.

Rekonstrukciju neizdevās organizēt pilnā apjomā, tomēr dalībnieku skaits bija tik liels, kā vēl nekad, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Latvijas antinacistiskās komitejas vadītājs Aleksejs Šaripovs. Viņš pastāstīja, ka visiem interesentiem neizdevās piedalīties rekonstrukcijā Sarkanās armijas karavīru formas tērpā – tajā pašā, kurā bija atbrīvota Rīga.

  • Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    © Sputnik / Sergey Melkonov
  • Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    Sergey Melkonov
  • Krievijas vēstniecības Latvijā militārais atašejs Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki noliek ziedus un vainagus pie Piemiņas obeliska
    Krievijas vēstniecības Latvijā militārais atašejs Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki noliek ziedus un vainagus pie Piemiņas obeliska
    © Sputnik / Sergey Melkonov
  • Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki fotografējas pie Piemiņas obeliska
    Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki fotografējas pie Piemiņas obeliska
    Sergey Melkonov
1 / 4
© Sputnik / Sergey Melkonov
Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki

"Valsts viedoklis ir absolūti noteikts – ne tikai vēstures sagrozīšana, bet arī tās pārvešana nacistiskajā izpratnē. No šī gada 1. jūlija Latvijā aizliegts izmantot Sarkanās armijas un Padomju armijas formu jebkādos sabiedriskajos pasākumos. Faktiski saskaņā ar šo likumu aizliegts pat iziet uz ielas ne tikai formas tērpā, bet pat ar tās elementiem. Tāpēc šajā aspektā mūsu rekonstrukcija nenotika," paskaidroja Šaripovs.

Tomēr, viņš piebilda, Latvijas valdības aizliegumiem bijusi sava reakcija – šogad piemiņas pasākuma dalībnieku skaits bija tik liels, kā vēl nekad.

"Jā, cilvēki nebija formas tērpā, taču viņa bija ļoti daudz. Genocīda nebūs. Mēs cenšamies panākt, lai mūsu atmiņa par Sarkanās armijas karavīru varoņdarbu saglabātos. Pateicoties šim varoņdarbam, mēs esam dzīvi un dzīvojam Latvijas valstī," noslēgumā piebilda Šaripovs.

Padomju informācijas birojs paziņoja: 1944. gada 13. oktobrī 3. Baltijas frontes karaspēki ar 2. Baltijas frontes spēku atbalstu triecienā ieņēma Padomju Latvijas galvaspilsētu Rīgu. 42 dienas vēlāk, 1944. gada 24. novembrī Sarkanā armija pilnībā atbrīvoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritoriju no vācu fašistiskajiem spēkiem.

18
Tagi:
Rīga, Sarkanā armija
Pēc temata
"Simtiem brāļu kapu Latvijā - tas ir inscenējums?" Krievijas vēstnieks par reālo karu
Nacisti plānoja uzspridzināt Rīgu: ģenerāļa Jerjomenko arhīvs
Medicīnas darbinieki, foto no arhīva

"Vai nav citas slimības?": Covid dēļ pacients ar insultu nonācis slimnīcā pēc divām dienām

16
(atjaunots 11:25 20.10.2020)
Organizācijas "Māmiņu Klubs" vadītāja Sandija Salaka sūdzas par ārstu attieksmi – viņas tuvinieks ar insultu nonāca slimnīcā tikai pēc divām dienām.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Nepatīkamu situāciju iedzīvojusi organizācijas un vecākiem paredzēta medija "Māmiņu Klubs" vadītāja Sandija Salaka. Sociālajos tīklos viņa pastāstīja, kā tika hospitalizēts viņas mātes vīrs. Izrādās, ārsti nav vēlējušies vest sirmgalvi uz slimnīcu koronavīrusa dēļ.

"Vai nav citas slimības? Manas mammas vīram pirms pāris dienām bija insults. Mājās pēkšņi nokrita uz grīdas. Atbrauca ātrie, nepaņēma, jo taču covid, nevar visus ņemt. Nekonstatēja it kā arī to insultu. Jauni ārsti. Teica, ka neņems uz slimnīcu, jo taču covid, varbūt nav tik traki. 2 dienas pagāja. Aizgāja pie ģimenes ārsta, kura nolamāja, ka vispār ir atnācis, jo taču covid! Lai sēž mājās. Tomēr aizbrauca uz slimnīcu, kur konstatēja insultu. Tuviniekiem nav nekādas iespējas sazināties, telefons ir atņemts, jo taču covid. Nevienu nelaiž klāt. Vai saslimstība ar insultu ir mazinājusies, jo taču covid? Manam tuviniekam reāli netika sniegta medicīniskā palīdzība, jo visi ir iebaidīti. Tagad viņš nevar staigāt, jo taču covid," Sandija Salaka aprakstīja pārdzīvoto savā lapā Facebook.

Liela daļa komentētāju sašutumam piekrita, tikai daži nenoticēja producentes stāstam.

"Medicīnas sistēma kā tāda brūk, un Covid tai ir lielisks iegansts. Pirms 2 nedēļām dēlu aizvedu ar milzīgām sāpēm labajā pusē vēderā un temperatūru. Viņš gulēja gandrīz dienu izolatorā, jo jāizslēdz Covid, dēļ Covid apciemot nedrīkst, bet dēļ datu aizsardzības info sniegšana ir ierobežota. Viņam tikko 18 gadi. Ko tāds jauns cilvēks, kuram ir augsta temperatūra un sāpes, var pa telefonu kaut ko paskaidrot un pateikt, ka vienīgi, es guļu. Noturēja viņu vairākas dienas neatliekamajā, tad ievietoja nodaļā. Vederplēves iekaisums. Ir diagnoze izrakstīti es, bet cēlonis konkrēts nav. Teikšu godīgi, man vēl šajā situācijā paveicās, ka palīdzēja kontakti, lai vēlāk varētu sazināties ar ārstiem, lai medmasinas, atļautu tikšanos pie loga. Bet pirmās divas dienas es biju izmisumā, līdz metu kaunu pie malas un saslēdzu kontaktus. Dzirdot šādas situācijas un piedzīvojot to, ir skumji, ka vīruss stāv par visu un ir attaisnojums bardakam veselības sistēmā. Šāds pats bardaks ir arī izglītības un aizsardzības jomā. Uz visām pāri Covid," savu iespaidu atstāstīja Zane Cinglere-Kraukle.

Savu sāpi pastāstīja arī Ligita Ikere:

"Man pāris nedēļas atpakaļ radiniece saslima-38,5 temperatūra un viss, ģimenes ārste atteica izmeklēt, pieņemt. Tikai pēc Covid testa, kas bija pieejams tikai pēc nedēļas. Tas bija negatīvs. Bet visu nedēļu cilvēks dzīvoja neziņā par savu veselību - no rītiem 37,3 un vakaros 37,7.Pašam bija jāmin, kas tas varētu būt. Ārste nekonsultēja pat pa telefonu. Tā ka veselības aprūpe Latvijā nav pieejama akūtiem slimniekiem, kam nav nekāda sakara ar Covid. Tas ir Fašisms!!!!!!" viņa bija sašutusi.

Savukārt citi stāstīja pozitīvus stāstus un pateicās ārstiem.

"Te nostrādājis "cilvēciskais faktors". Šonedēļ biju lieciniece pilnīgi pretējam stāstam - kundze 86 g., ar līdzīgiem simptomiem, tika hospitalizēta bez jebkādām diskusijām. Nav dzirdēts, ka kāds būtu par to atštaukāts. Un telefons bija, arī avīze, brilles..." pastāstīja Sigita Bukolovska.

"Labdien. Tuviniekam, protams, veselību un jums izturību. Nevaru nepadalīties. Man līdzīga situācija bija sestdienas vakarā. Cilvēks saļima manā acu priekšā. Ātrie ieradās 5 min. laikā. Jauni speciālisti. Konstatēja faktu un to, ko var noskaidrot uz vietas. Pielika visas pūles, lai pacients dotos līdz, jo situācija nopietna. Slimnīcā 4 stundu laikā tika viss izmeklēts. Rezultātā konstatēja trombu. Telefons netika noņemts pat intensīvajā palātā. Šobrīd, paldies Dievam, viss ir labi. Pārveda uz parasto palātu, un viss iet uz labo pusi. Jā, apciemot nevar, bet varu caur posteni nodod paciņu. Visu šo laiku sazvanāmies. Nezinu, kādēļ tik dažādas situācijas. Esmu pateicīga dakteriem," pastāstīja Iveta Smilga.

"Manai vecmammai pirms pāris gadiem bija insults, pirms visa Covid. Atbrauca ātrie, nekonstatēja insultu, teica, ka varētu būt alerģija pret zālēm. Mēs sazvanījāmies ar ģimenes ārstu, izstāstījām situāciju, teica, ka varētu tas būt insults, lai zvanot vēlreiz ātrajai palīdzībai. Atbrauca ātrie vēlreiz. Labi, tā kā esot tas insults, bet viņi uz slimnīcu nevedīšot, jo vecmamnai svars pa lielu, lai domājot paši, kā uz slimnīcu. Tā kā ne visur Covid vainojams, šādas kļūdas bija arī pirms Covid. Protams žēl, ka tiek nepareiza diagnoze uzstādīta," piezīmēja Liene Bojāre.

"Pilnīgākās muļķības! Insulti tiek ārstēti kā līdz šim. Pilnīgi nekas nav mainījies. Lūdzu, nobildējiet NMP talonu, ko Jums brigāde iedeva, atsakot hospitalizāciju (droši aizsedzot pacienta datus), nevis izplatiet muļķības!" droši iebilda ārsts Sergejs Daņilovs.

Tomēr publikācijas autorei, šķiet, aug jautājumu skaits par veselības aprūpes iestāžu darbību. Komentāros viņa atklāja jaunākas ziņas par pacienta uzturēšanos slimnīcā "Gaiļezers".

"Situācija ir šausmīga. Cilvēks no intensīvās terapijas ir pārvests uz parasto, bet telefonu nedod. Viņš ir redzes invalīds, pats nevar paiet. Nevienu nevar sazvanīt tajā slimnīcā, un neviens nevar apciemot. Pateica, ka telefonu iedos tikai tad, kad rakstīs ārā. Bet kā tuvinieki var uzzināt, kā cilvēkam iet? Nav nekādu mantu, neko nedrīkst dēļ tā covida nogādāt! Pat zāles, kas ir vajadzīgas acīm," jaunākās ziņas publicēja Sandija Salaka.

Atgādināsim, ka pēdējo nedēļu laikā Latvijā fiksēts Covid-19 gadījumu skaita pieaugums. Slimnīcās ārstējas 80 pacienti ar koronavīrusa infekciju – lielākais hospitalizēto pacientu skaits kopš pandēmijas sākuma, norāda Nacionālais veselības dienests.

16
Tagi:
sociālie tīkli, sirds slimības, pacienti, koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Covid-19 pasliktinājis sirds slimnieku stāvokli Latvijā
"Latvieši, karš ir sācies!": sociālie tīkli par infekcijas jauno antirekordu Latvijā
Daugavpils slimnīca uz mēnesi palikusi bez ķīmijterapeita
Mirstība hepatīta dēļ Latvijā ir viena no augstākajām ES
Covid-19 apdraud visu cilvēka nervu sistēmu, uzskata zinātnieki
KF vēstniecība Vašingtonā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība komentēja apsūdzības pret sešiem KF pilsoņiem ASV

0
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas vēstniecība Vašingtonā noraida ASV apsūdzības Krievijas pilsoņiem par destabilizējošu un hakeru darbību visā pasaulē, sarunā ar RIA Novosti paziņoja diplomātiskās misijas pārstāvis.

Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai. Cita starpā viņi apsūdzēti par vīrusa NotPetya izplatību 2017. gadā. Apgalvots, ka šīs personas esot Galvenās izlūkošanas pārvaldes darbinieki, kuri cita starpā esot organizējuši kiberuzbrukumus Olimpiādei Dienvidkorejā. Gandrīz vienlaikus Lielbritānijā izskanēja apgalvojumi, ka Krievijas izlūkdienesti esot plānojuši arī kiberuzbrukumu Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā pirms tās tika atliktas.

"Absolūti skaidrs, ka šādām ziņām nav nekā kopēja ar realitāti, to mērķis ir vienkārši saasināt rusofobo noskaņojumu amerikāņu sabiedrībā, "raganu medību" izvēršanos un spiegu māniju. Tāda jau vairākus gadus ir Vašingtonas politiskās dzīves īpatnība. ASV vadība konsekventi grauj agrāk pragmatiskās Krievijas un ASV attiecības un mākslīgi uzspiež iedzīvotājiem toksisku iespaidu par Krieviju un visu, kas ar to saistīts," komentēja vēstniecības pārstāvis. 

Aģentūras sarunbiedrs uzsvēra, ka Krievijai nav un nav arī bijuši nodomi nodarboties ar "destabilizējošām operācijām" visā pasaulē.

"Tas neatbilst mūsu ārpolitikai, nacionālajām interesēm, kā arī mūsu izpratnei par, to, kā veidojas valstu attiecības. Krievija ciena citu valstu suverenitāti un neiejaucas to darīšanās," viņš piezīmēja.

Informācijas avots Ārlietu ministrijā informēja, ka ASV un Lielbritānijas apsūdzības par Krievijas hakeru saiknēm ar dažādiem uzbrukumiem, arī Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā, ir nepamatotas un vērstas pret iekšējo auditoriju.

0
Tagi:
Krievijas vēstniecība, kiberuzbrukums, ASV