Latvijas iedzīvotāju skaits joprojām katastrofiski sarūk

Latvijas iedzīvotāju skaits joprojām katastrofiski sarūk

198
(atjaunots 15:28 14.03.2017)
Ik pēc divām nedēļām Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās par mazpilsētas, piemēram, Jaunjelgavas vai Skrundas iedzīvotāju skaitu, uzsver demogrāfs Pēteris Zvidriņš.

RĪGA, 14. marts — Sputnik. Kopš 1991. gada Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās par 23 tūkstošiem cilvēku gadā, pastāstīja Latvijas universitātes profesors, akadēmiķis, demogrāfs Pēteris Zvidriņš intervijā radio Baltkom.

Viņš atgādināja: neatkarības gadu laikā Latvija zaudējusi 700 tūkstošus cilvēku. Patlaban valsts iedzīvotāju skaits sarūk aptuveni par 55 cilvēkiem dienā, jeb 1650 cilvēkiem mēnesī. Citiem vārdiem sakot, ik pēc divām nedēļām Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās par mazpilsētas, piemēram, Jaunjelgavas vai Skrundas iedzīvotāju skaitu.

Zvidriņš norāda, ka šai tendencei meklējami vairāki iemesli, taču galvenais to vidū ir emigrācija. Lai arī emigrācijas virsotnes jau ir pāri, ar to skaidrojama iedzīvotāju skaita mazināšanās aptuveni par 70%.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcībā esošā informācija liecina, ka 2016. gadā Rīga kļuva par vienīgo pilsētu valstī, kurā bija vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums. Eurostat dati liecina: 25 gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits no 2,6 miljoniem krities līdz 1,9 miljoniem cilvēku. Ja iedzīvotāju skaits turpinās rukt tādā tempā, 2040. gadā Latvijā būs mazāk nekā 1,5 miljoni iedzīvotāju.

198
Pēc temata
Baltijas valstis bez reformām sasniegs ES līmeni pēc 15 gadiem
Tranzīts: ik gadus Latvija zaudē 20 tūkstošus darbspējīgo iedzīvotāju
Deputāti ierosina paplašināt "latviešu" aprindas
Brāķis ar nepilsoņiem: sākt no nulles
Alfrēds Rubiks

"Latvija nekaroja, cīnījās tauta": prezidenta Levita vārdus komentēja Alfrēds Rubiks

12
"Tauta karoja, bet Latvija kā valsts turēja sevi tīru": bijušais Saeimas deputāts un bijušais EP deputāts Alfrēds Rubiks pie Uzvaras pieminekļa Rīgā komentēja prezidenta Egila Levita vārdus par to, ka Latvija Otrajā pasaules karā nepiedalījās.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Svētdien, 9. maijā Uzvaras pieminekli Rīgā apciemoja arī bijušais Saeimas deputāts un bijušais EP deputāts Alfrēds Rubiks.

Izmantojot gadījumu, Sputnik Latvija korespondents nolēma apjautāties pieredzējušajam politiķim par to, vai taisnība ir prezidentam Egilam Levitam, kurš 8. maijā, Eiropas dienā, Brāļu kapos paziņoja, ka Latvija neesot piedalījusies Otrajā pasaules karā.

"Jūs palaidāt garām vienu svarīgu vārdu. Viņš teica "Latvija kā valsts". Tauta karoja, bet Latvija kā valsts tur sevi tīru. Tāpēc, ka padomju Latviju viņi neuzskata par valsti," paskaidroja Rubiks.

Viņš uzsvēra, ka Uzvaras diena ir svētki Latvijai, neskatoties ne uz kādiem politiskiem izteikumiem. Tie ir svētki ar asarām acīs.

"Es pats šajā dienā, atceros, biju Kurzemes katlā. Mans bioloģiskais tēvs gāja bojā tajā karā, cīnīdamies Sarkanās armijas pusē. Patēvs – latvietis – karoja Waffen SS. Tāpēc caur mani, caur manu galvu un sirdi ir izgājis viss," pastāstīja Rubiks.

Jautāts par to, kas būtu bijis ar Latviju, ja Padomju Savienība nebūtu to atbrīvojusi, Rubiks atbildēja, ka jūtas pārsteigts, kad latvieši tic: tie cilvēki, viņu tautieši, kuri gāja karot Waffen SS, karojuši par brīvu Latviju.

"Aizmirsuši, ko teica Hitlers. Viņš nekad nesolīja brīvību ne Latvijai, ne Lietuvai, ne Igaunijai. Viņš deklarēja, ka tā būs Ostlande. Un viņa labā roka – Rozenbergs – teica: kad mēs iegūsim šo telpu, mēs vienus apšausim, likvidēsim, bet citus atstāsim vairoties kā darba spēku," atgādināja Rubiks.

Pa to laiku cilvēki nesa ziedus pie žoga iejoztā Uzvaras pieminekļa. Ziedus lika uz speciāli novietotiem galdiem, no kurienes "Rīgas meži" pārstāvji tos aiznes tālāk pie pieminekļa.

Notika vairāki nenozīmīgi incidenti, taču kopumā at;mosfēra bija mierīga.

Policisti pat palīdzēja novietot pie monumenta plakātu, kas veltīts "Nemirstīgajam pulkam".

12
Tagi:
Uzvaras diena, Otrais pasaules karš
Pēc temata
Rīdzinieki iet pie pieminekļa Atbrīvotājiem: 75 gadi Latvijas atbrīvošanai no nacistiem
Izdota Latvijas "Atmiņas Grāmata": atslepenotie materiāli par karu un uzvaru
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka SS latviešu leģionāri ir jāgodina
Latvijas vēstures melnās lappuses: soda bataljoni un Waffen SS leģionāri
Policija Uzvaras parkā Rīgā, 9. maijā

Policisti slēdza piekļuvi Uzvaras piemineklim

43
(atjaunots 15:15 09.05.2021)
Brīdinājumus par to, ka piekļuve Uzvaras piemineklim tiks slēgta jebkurā brīdī, policisti sāka īstenot jau kopš paša rīta. Piekļuve piemineklim ir slēgta. Cilvēki stājās rindās.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Policisti brīdināja: ja Uzvaras dienā pie Uzvaras pieminekļa Rīgā ieradīsies pārlieku daudz cilvēku, piekļuve piemineklim tiks slēgta.

Brīdinājumu policisti sāka īstenot jau kopš paša rīta.

Piekļuve piemineklim tika slēgta, monumentu apjoza ar nožogojumu, pie tā nolika galdus, uz kuriem cilvēki var nolikt atnestos ziedus. Pēc tam tos nolikšot pieminekļa pakājē.

Цветы предлагают оставлять на столах, установленных возле памятника
© Sputnik / Sergey Melkonov
Policija Uzvaras parkā Rīgā, 9. maijā

Cilvēki, kuri Uzvaras dienā vēlējās godināt varonīgo padomju karavīru piemiņu, stājās rindā pie pieminekļa.

Полиция в парке Победы 9 Мая
© Sputnik / Sergey Melkonov
Policija Uzvaras parkā Rīgā, 9. maijā

Individuālā kārtībā ziedus pie monumenta izdevās nolikt tikai Krievijas Federācijas pagaidu pilnvarotajam Latvijas Republikā V. Vasiļjevam. Citus diplomātus pie monumenta nelaida. Arī žurnālistiem piekļuve bija slēgta.

Sestdien, 8. maijā preses konferencē Latvijas Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks brīdināja, ka policisti var kuru katru brīdi slēgt piekļuvi monumentam, ja viņiem radīsies iespaids, ka cilvēku skaits pie pieminekļa ir pārāk liels.

43
Tagi:
policija, Uzvaras piemineklis, Uzvaras diena
Pēc temata
Uzvaras diena Rīgā būs! Piekļuve Uzvaras piemineklim netiks slēgta
Jūrmalā atļauta 9. maija akcija "Nemirstīgais pulks"
9. maijā Nacionālā apvienība dosies pie Uzvaras pieminekļa
Putins apsveica ārvalstu līderus un pilsoņus Uzvaras dienā

Lielās Uzvaras latviešu durkļi. Brīvībai un Mieram

0
(atjaunots 09:14 10.05.2021)
Jūsu priekšā – dokumentālās filmas "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" trešā daļa. Tā tapusi par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai.

Dokumentālās filmas "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" trešā daļa veltīta Latvijas atbrīvošanai no vācu okupācijas – tā bija nenovērtējama velte 130. Latvišu strēlnieku korpusa karavīriem, ko komandēja ģenerālmajors Detlavs Brantkalns.

Latvijas atbrīvošana bija ļoti svarīgs elements Staļina Astotajā triecienā – triju Baltijas frontu stratēģiskā uzbrukuma operācijā.

1944. gada 17. jūlijā 307. Latviešu strēlnieku divīzijas vienības iegāja Šķaunes ciemā dzimtajā zemē. Līdz 1944. gada jūlija beigām visa Latvijas austrumu daļa bija atbrīvota.

Latgali līdz Aiviekstes upei korpuss šķērsoja triju nedēļu laikā. Priekšā bija Lubānas-Madonas un Rīgas uzbrukuma operācijas. Padomju Latvijas galvaspilsēta Rīga tika atbrīvota 1944. gada 13. oktobrī.

Dokumentālo filmu "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" īpašā projekta "Lielās Uzvaras latviešu durkļi: Latvijas īstie varoņi" ievaros sagatavoja Sputnik Latvija par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai. Tas stāsta par latviešu ieguldījumu visu padomju tautu lielajā kopīgajā uzvarā.

0