Rīgas ēka

Nekustamā īpašuma nodoklis: īpašums ar konfiskāciju

248
(atjaunots 13:43 11.03.2017)
Straujš nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums un nekustamā īpašuma īpašnieka interešu aizsardzības mehānisma trūkums padara privātā īpašuma jēdzienu par bezvērtīgu – mēs visi esam tikai īrnieki, kuri maksā valstij pārmērīgu īri.

RĪGA, 10. marts —Sputnik, Ludmila Pribiļska, žurnāla " Bizness Klass" redaktore. Skolotāja Liāna Hiršsone no Rīgas par senču zemē Pētersalā uzbūvēto mājiņu šogad saņemusi paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokļa apmaksu vairāk nekā 1700 eiro apmērā. Pērn viņa par šo pašu īpašumu samaksāja 1100 eiro. Tādējādi apstiprinājušās viņas ļaunākās aizdomas, par ko viņa stāstija pirms kada, kad paziņoja, ka dzimtās valsts apreķinātais nekustamā īpašuma nodoklis vienīgajam īpašumam ir konfiscējošs un ES likumdošanai neatbilstošs.

Skolotāja uzsāka parakstu vākšanu tautas iniciatīvu portālā Manabalss par NĪN atcelšanu vienīgajam nekustamajam īpašumam. Īsā laikā tika savākti 10 tūkstoši balsu, kas nepieciešami iniciatīvas pārsūtīšanai Saeimā.

2016. gada 16. jūnijā parlamenta priekšsēdētāja I.Mūrniece publicēja oficiālu paziņojumu, par to ka, pamatojoties uz pilsoņu kolektīvo iesniegumu par nodokļu atcelšanu vienīgajam īpašumam, Saeima uzdevusi Finanšu ministrijai līdz 1. oktobrim sagatavot priekšlikumus. Oktobris pagājis, pienācis jauns gads, bet risinājuma nav. FM ir izskatījusi aptuveni 10 dažādus modeļus, taču neviens nav atzīts par pieņemamu.

Skolotāja Hiršsone negrasās padoties un tagad ir pieteikusi mītiņus, ieplānots marta pēdējā dekādē (ar sīkāku informāciju iespējams iepazīties Lianas Hirssones lappusē sociālajā tīklā Facebook).

Tikmēr kopš nākamā gada kadastrālā vērtība atsevišķām nekustamā īpašuma grupām pieaugs aptuveni par 62%, taču nevienā ministrijā nav aprēķinu, cik cilvēku zaudēs īpašumu, jo nevarēs apmaksāt nodokli un nodokļu parādus.

"Kas notiek ar nekustamā īpašuma nodokli?— citē Liāna komentāros rakstīto, —Tagad dzīvojam kapitālismā, kur privātīpašums ir pasludināts par svētu, bet valdības nepārtrauktās manipulācijas ar "svētā" privātīpašuma nodokļiem, liecina tikai par to, ka Latvijā svēts ir tikai valdības budžets (varas sile) un nekas vairāk. Ja jums pieder privāta māja un zeme zem tās, tad kādu simbolisku nodokli būtu jāmaksā, bet to kas notiek pašlaik,citādi kā par nekustamā īpašuma teroru nosaukt nevar. Rodas iespaids, ka mans privātīpašums nemaz nav mans, bet es to iznomāju vai izpērku no valdības ar ikgadējiem, nepārtraukti augošiem maksājumiem, kuri pilnībā atkarīgi no NĪ spekulantu aktivitātēm mana privātīpašuma apkārtnē. NĪ spekulanti uzšūpo mājokļu "tirgus vērtību", kas sajūgta kopā ar kadastrālo vērtību un mājokļa īpašniekam nav vairs citas iespējas nomaksāt nenormāli uzpūsto NĪ nodokli, kā vienīgi to pārdodot. Tas jau ir klasisks terors."

Tā pati Liāna publicēja sižetu par šī nodokļa parādu apjomiem 2015. finanšu gadā, pamatojoties uz Latvijas televīzijas sižetu par Valsts kases datiem. Rīgā parāds ir vairāk nekā 14 miljoni eiro, kaut gan budžetā bija ieplānots savākt 100 miljonus, un tas nozīmē, ka katrs sestais nekustāma īpašuma īpašnieks nevar tikt galā ar nodokļu slogu.

Džemmas Skulmes lieta

"Latvijas tautas māksliniece Džemma Skulme spiesta pārdot ģimenes relikvijas, lai samaksātu nodokli par māju Mežaparkā" — šis virsraksts marta sākumā parādījās visos informatīvajos portālos.

Ziņa par to, ka Skulmei aprēķinājuši nodokli par summu vairāk nekā 3 tūkstošu eiro apmērā, izsaukusi visai pretrunīgu reakciju. Vieni atriebīgi teica: "dzīvojot šādā mājā, vari to atļauties". Sak, lai pārceļas uz "hruščevku" ja nav naudas.

Citi sēroja: "Mēs esam nabagi un ļauni. Nevaram mīlēt un cienīt sevi un savus labākos. Džemma ir nacionālā bagātība. Dieva dāvana Latvijas tautai. Riebīgi gan skaitīt naudu viņas kabatā. Nedrīkst pieprasīt tik lielu sagudrotu nodokli par vienīgo mājokli. Dzīvot mājā vairākās paaudzēs nav greznība".

Džemmai Skulmei ir 90 gadi, bet viņai nav tiesību un maznodrošinātās statusu nedz no mājokļa kvadratūras viedokļa, nedz tāpēc, ka viņai ir radinieki. Nekādas nodokļu atlaides viņai nepienākas. Latvijā vispār pret nacionālajiem elkiem attieksme ir barbariska. Sanāk, ka vienīga valsts manta ir bijušie prezidenti, kuriem pienākas mūžīgi atvieglojumi. Nevienam citam nekas nepienākas. Nedz tautas aktieriem, nedz tautas māksliniekiem. Pat tāda titula vairs nav.

Kadastrs un konfiskācija

Aprēķināto nodokļu summas kļuvušas tādas, ka īpašniekiem tie var izvērsties par konfiskāciju. Ja dzīvokļus konfiscēte parādu dēļ, tos būtu vieglāk realizēt. Taču, ja nevar samaksāt "bagātie", tas ir bēdīgs signāls, jo dārgam īpašumam pašlaik nav pircēju.

Apartamenti, kas maksā vairāk nekā 500 tūkstošus eiro, faktiski interesē tikai pilsoņus no Krievijas un NVS valstīm. Vietējie iedzīvotāji šādu mājokli nevar atļauties, norāda eksperti. Tāpēc var runāt par to, ka ekskluzīvā nekustamā īpašumu tirgus Latvijā faktiski sabrucis, norādīja laikraksts Diena 24. februārī publicētā rakstā.

Ko valsts un pašvaldības darīs tālāk? Arestēs īpašumu, nacionalizēs? Kādiem nolūkiem tām vajag tik daudz īpašumu, ja tās nezina, ko darīt ar jau esošajiem? Kurš, piemēram, apmaksā nodokli 19 tūkstošus eiro gadā par Nacionālās bibliotēkas ēku Barona ielā, kas stāv tukša kops 2014. gada? Ar kadastrālo vērtību 1 266 711 eiro un ņemot vārā, ka tur nav deklarēts neviens iedzīvotājs, tās nodokļa likme sastāda vismaz 1,5 %!

Un kā notiek Eiropā?

Nenomierināmā Liāna Hiršsone piesaistīja presi un nodokļu konsultantus. Analizējot ES dalībvalstu nodokļu noteikumus, pētnieki atklājuši, ka Latvija ir absolūts čempions nekustamā īpašuma nodokļa ziņā, turklāt, korelējot to ar minimālās algas lielumu, mums vispār nav konkurentu.

Lielākajā ES valstu daļā nekustamā īpašuma nodoklis vienīgajam īpašumam nav jāmaksā vispār, un pat otram īpašumam pastāv ar nodokli neapliekamais minimums.

Visiem skaidrs, ka no savāktiem nodokļiem tiek apmaksāti pašvaldību izdevumi, tai skaitā Rīgā apmēram puse tiek tērēti izglītībai — bērnudārzu audzinātāju un skolu pedagogu algām. Taču šie paši izdevumi ir arī Lietuvā, Igaunijā un citās ES valstīs, kur nez kāpēc nodokļu politika ir citāda un arī pedagogiem netrūkst.

248
Pēc temata
Nelikumības autoservisos un auto tirdzniecībā valstij rada lielus zaudējumus
Pasaules Banka uzskata, ka Latvijā nepieciešams nodokļu samazinājums darbaspēkam ar zemiem ienākumiem
Latvijā krītas alkohola ražošana
Daugavpils Reģionālā slimnīca, foto no arhīva

Situācija ir nomācoša: Latvijas ārstiem nemaksā par darbu ar Covid-19

2
(atjaunots 07:58 24.10.2020)
Nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas mediķiem nav pietiekamas motivācijas strādāt valsts slimnīcās.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Mediķu noslodze Covid-19 dēļ ir palielinājusies un ir acīmredzama, taču valsts neparūpējās par pienācīgu atalgojumu par papildu slodzi, paziņoja LTV raidījuma "Rīta Panorāma" intervijā Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Ceturtdien veselības ministre Ilze Viņķele pastāstīja, ka Latvijas slimnīcās atrodas lielākais Covid-19 pacientu skaits kopš pavasara. Taču ārstu ienākumos tas nekādā veidā nav atspoguļojies.

"Ja runājam par piemaksām pirmā Covid-19 viļņa periodā, tad, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, mēs esam bēdīgā situācijā. Lietuvā bija un arī tagad ir gandrīz dubults atalgojums ārstiem, kuri nodarbojas ar Covid pacientu ārstēšanu. Igaunijā tās ir vienreizējas izmaksas 1500 eiro apmērā," sacīja Kalējs.

Kalējs atzīmēja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ, mediķiem nepietiek motivācijas strādāt slimnīcās. Pie tam, no Eiropas valstīm – visbiežāk no Itālijas un Spānija – regulāri tiek saņemti pieprasījumi pēc medicīnas nozares darbiniekiem, un viņiem piedāvā atalgojumu krietni augstāku, nekā Latvijā.

Viņš norādīja, ka šobrīd slimnīcas izmanto pusi savas jaudas Covid-19 ārstēšanas jautājumos, taču, piemēram, Daugavpilī resurss ir praktiski izsmelts.

Komentējot Covid-19 testēšanas kārtības izmaiņas – kad prioritāti tiks atdota cilvēkiem ar ārsta nosūtījumu, Kalējs pateica, ka šīs pārmaiņas palielinās plūsmu pie speciālistiem, kas paaugstinās pašu ārstu inficēšanās risku.

2
Tagi:
ārsti, koronavīruss
Pēc temata
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Covid-19 pasliktinājis sirds slimnieku stāvokli Latvijā
"Vai nav citas slimības?": Covid dēļ pacients ar insultu nonācis slimnīcā pēc divām dienām
Latvijas iedzīvotāji baidās iet pie ģimenes ārstiem Covid-19 uzliesmojuma dēļ
 Fotoradars

Meteostacijas uz Latvijas autoceļiem pārvērsīs radaros: orģinālajiem nav naudas

10
(atjaunots 18:18 23.10.2020)
Satiksmes ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras pilda fotoradaru funkcijas, iesaistot autoceļu meteostacijas.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Satiksmes ministrijas jaunā koncepcija paredz ceļu satiksmes dalībnieku kontroles un uzraudzības uzlabošanu ar jau esošās infrastruktūras starpniecību. Fotoradaru vietā piedāvāts izmantot meteostacijas uz Latvijas autoceļiem, pa priekšu uzstādot speciālu programmnodrošinājumu, vēsta Press.lv.

Koncepcija tika izskatīta 22. oktobrī Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

Ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras veic fotoradaru funkciju: izmēra ātrumu, pārbauda tehniskās apskates vai OCTA polises esamību pēc auto numurzīmes un tā tālāk. Turklāt, kā atzīmēja Satiksmes ministrijā, šim nolūkam netiek plānots attīstīt fotoradaru tīklu, bet gan iesaistīt meteostacijas, kuras ir uzstādītas uz Latvijas autoceļiem. Meteostacijas jau ir aprīkotas ar videokamerām, pēc ierēdņu ieceres, tās tikai ir jānodrošina ar speciālu programmnodrošinājumu, kurš, būtībā, pārvērsīs tās jau esošo fotoradaru analogos.

"Parasto" radaru iekārtošanai naudas šobrīd nepietiek, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Pērn stacionārie fotoradari piereģistrēja 302 638 pārkāpumus, kas ir par 28 691 pārkāpumu vairāk, nekā pirms gada. Tostarp pērn fotoradari piefiksēja vairāk nekā 3000 automobiļu bez OCTA, šogad, saskaņā ar septembrī apkopotajiem datiem, jau ir 1061. 2019. gadā radari atklāja pusotru tūkstoti mašīnu bez tehniskās apskates, šogad – 673.

10
Tagi:
fotoradari, radari, ceļi
Pēc temata
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem
Latvijai nav naudas "gudrajiem" fotoradariem: projekts ir slēgts
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari