Konservi. Foto no arhīva

Baltijas valstu zaudējumi Krievijas embargo rezultātā joprojām nezūd

65
(atjaunots 13:43 11.03.2017)
Krievijas tirgus bija pievilcīgāks nekā citi, un Baltijas valstu pārtikas produktu ražotāju pārdošanas apjomi auga. Taču eksporta svētkiem pienāca beigas.

RĪGA, 8. marts — Sputnik, Ludmila Pribiļska, žurnāla "Biznes KLASS" redaktore. Nevienai no Baltijas valstīm nav izdevies kompensēt zaudējumus, ko Krievijas embargo rezultātā cietusi pārtikas rūpniecība, pie tam neglābj pat eksports uz citām valstīm. Pie tāda slēdziena nonākuši divu lielāko Latvijas banku analītiķi.

Iepriekš Latvijas Zemkopības ministrija atzina, ka sankciju perioda sākumā izskanējušais aicinājums "meklēt citus tirgus" palicis neīstenots. Baltijas valstu pārtikas produktu eksporta dinamikas analīze sīki ataino notiekoši.

Arī pirms sankcijām uzņēmēji mēģināja diversificēt tirgu, taču no objektīvā viedokļa Krievijas tirgus bija pievilcīgāks nekā citi, un pārtikas produktu ražotāju pārdošanas apjomi auga — ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs. Pārdošanas apjomu dinamika liecina, ka Krievijas tirgus kļuva par Baltijas valstu "glābējzvanu" pēc 2008.-2009. gg. finansiālās krīzes, un pēc tam ieņēma dominējošu stāvokli: 2013. gadā eksports uz Krieviju pārsniedza visus pārējos.

Lietuva: mīnus 282 miljoni

Īpaši aktīva bija Lietuva: maksimālais eksports uz Krieviju sasniedza gandrīz 650 miljonus eiro un pārsniedza otru lielāko eksporta tirgu — Latviju — vairāk nekā divkārt. 2014. gadā kritums lietuviešiem tikai sākās: viņi zaudēja tikai 100 miljonus. Toties 2015. gads bija patiešām dramatisks — no 550 miljoniem eiro peļņa kritās gandrīz divkārt — uzņēmumi nopelnīja mazāk nekā 300 miljonus. Un tagad mazā kaimiņvalsts Latvija patērē vairāk Lietuvā ražotu produktu nekā milzīgā Krievija.

"Lietuviešiem izdevies palielināt aktivitāti Polijā, Vācijā un Itālijā, pateicoties spējām iziet tirdzniecības tīklos ar lieliem gatavās produkcijas apjomiem," — skaidro Swedbank uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante. 

Ražotājiem no Latvijas tādas konkurences apstākļos nav ne mazāko iespēju: visi piena kombināti Latvijā, kopā ņemti, ražo tikpat daudz produkcijas, cik viens no trim Lietuvas uzņēmumiem. Žēlodamies par to, ka nākas pārāk daudz izejvielu izvest uz Lietuvu un Poliju, Latvijas pieninieki zaudēja konkursā vietējā tirgū: konditorejas fabrika "Pobeda", kas ar Krievijas kapitāla atbalstu, pirms gada sāka darbu Ventspilī, uzvaru konkursā par piena piegādi šokolādes ražošanai piešķīra… poļiem.

Galu galā no Krievijā zaudētajiem 356 miljoniem eiro lietuvieši spējuši kompensēt tikai 74 miljonus.

Swedbank slēdziens: ja Krievijā ciestos pienrūpniecības zaudējumus vēl izdodas zināmā mērā kompensēt (no 159 miljonu eiro apgrozījuma 34 miljoni ir atgūti), taču lietuviešu vodka un desas nevienu nav ieinteresējušas.

Igaunija: mīnus 205 miljoni

Savaldīgie Baltijas ziemeļnieki nekad nav plānojuši ekspansiju Eiropas dienvidos un tikuši galā ar eksportu uz kaimiņvalstīm. Krievijas tirgū viņu rekords 2013. gadā sasniedza gandrīz 240 miljonus eiro, bet 2014.-2015. gg. eksports pikēja līdz 100 miljoniem, bet 2016. gadā — līdz 80. 

Latvija, kas pabalstīja igauņu pārtikas ražotājus, atdeva Somijai otro vietu pēc Krievijas, un šajā draudzīgajā tirgū igauņiem 2016. gadā izdevās nopelnīt par 20 miljoniem eiro vairāk nekā 2013. gadā. Tagad Somija igauņu eksporta jomā ieņem pirmo vietu — 23%, taču 2014. gadā Krievijas daļa tajā bija par 30% lielāka nekā Somijai.

Vēl aptuveni 10 miljonus eiro igauņiem ienes Zviedrija. Taču arī Latvija un Lietuva ir novērsusies no igauņiem, samazinot iepirkumus par 40 un 35 miljoniem eiro atbilstoši, aprēķini liecina, ka kopējais sankciju radītais zaudējums sastādījis 205 miljonus eiro. 

Latvija: mīnus 216 miljoni

Veiksmes ziņā mēs tradicionāli piekāpjamies ne tikai lietuviešu, bet arī igauņu priekšā. Lietuvas pārtikas rūpniecība ražo divreiz vairāk produktu un dzērienu nekā Latvija un Igaunija kopā (4 miljardi eiro salīdzinājumā ar 1,7 un 1,8 miljardiem atbilstoši), turklāt relatīvi lielākajā Latvijā ražošanas apjoms tomēr ir mazāks nekā mazajā Igaunijā. Taču eksports pie tam ir lielāks.

Pēc Krievijas embargo Latvija tāpat kā Igaunija nav atguvusi 2014. gada līmeņa eksporta apjomus.

"Patriotisms, iegādajoties vietējos produktus, aug, taču cilvēku skaits iet mazumā un ierobežo patēriņa pieauguma iespējas. Eksporta preces mēs varam pārdot dārgāk, un arī apjoms var būt lielāks. Taču to, ko zaudējām Krievijā, mēs neesam atguvuši citās vietās. Krievijas tirgus Latvijā sastādīja 27% apgrozījuma, un kopš 2014. gada tas krities gandrīz divkārt," — konstatēja Swedbank nodaļas vadītājs Edijs Kupčs.

Realizācija ir tas akmens, uz kura pastāvīgi klūp Latvijas eksports. Taču izdevumi aug: obligātā "zaļās" elektronerģijas iepirkšanas kvota, izdevumi darbaspēkam, dabas resursu nodoklis.

Edijs Kupčs sevi mierina ar to, ka Latvijai ir liels skaits perspektīvu tirgu, kurp tā piegādā pa 3% sava eksporta saskaņā ar principu: iebāžam kāju durvīs un varam paplašināt darbību. Vācija un Polija — pa 4%, Ukraina, Nīderlande, Kazahstāna, Dānija — pa 3%, Zviedrija — 2%. Ja izdotos palielināt šīs sīkās piegādes (tie ir veseli 20% pārtikas produktu ražotāju eksporta)! Taču optimistiskās cerības gaist SEB bankas analīzes priekšā.

Izrādās, ka perspektīvos tirgos ar 2-3% apjomu Latvija klanās jau labu laiku un ar spīdošiem panākumiem palepoties nevar. Polijā eksporta apjoms 2016. gadā pat kritās par 13,7%. Zaudējumi fiksēti Baltkrievijas tirgū (trešā daļa), Čehijā, Turcijā, ASV, Francijā un Lietuvā. Pozitīva dinamika bija vērojama Zviedrijā un Dānijā — pieaugums no 9 līdz 14% gadā, taču kopapjoms ir tik mazs, ka šo valstu daļas dubultošanai eksporta bilancē būs vajadzīga vesela piecgade.

Swedbank analītiķi norāda, ka jaunu eksporta tirgu Latvija atradusi Kazahstānā: valsts sākusi iepirkt dzērienus un piena produktus, no kā atteikusies Krievija. Zivju konservu kategorijā pikējums turpinājās arī 2016. gadā. Un kopējais eksporta zaudējumu saldo pārtikas ražošanā sasniedzis 216 miljonus eiro.

Banku speciālisti vienbalsīgi apgalvo, ka ekonomika visā pasaulē aug, tostarp arī visos eksporta tirgos. 2016. gadā pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas tirdzniecības bilance bija pozitīva.

"Uzņēmumi kļūst efektīvāki uz darbinieku skaita samazinašanas rēķina, kas pārstrādes rūpniecībā no 2013. līdz 2016. gadam krities par 16%. Mūsu attīstības modelis joprojām ir vecais — eksports," — skaidro Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Taču pienu fabrikai "Pobeda" piegādā poļi…

65
Pēc temata
ES ar bažām gaida turpmākās pārrunas par "Turcijas straumi"
Tranzīts: ik gadus Latvija zaudē 20 tūkstošus darbspējīgo iedzīvotāju
Lielbritānijas ārlietu ministrs: nekādas sankciju mīkstināšanas pret Krieviju
Nošķaudīties: Krievijas vicepremjers komentēja baumas par jaunām sankcijām
Covid-19 antivielu testi, foto no arhīva

Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem

10
(atjaunots 15:52 30.11.2020)
Tomēr Veselības ministrijā atzīmēja, ka, ja situācija ar koronavīrusu valstī mainīsies, testēšanas algoritms var tikt pārskatīts.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne paziņoja, ka dotajā posmā netiek plānots paplašināt Covid-19 testēšanu, iekļaujot testēšanas algoritmā cilvēkus, kuri strādā noteiktās profesijās, kā tas notika pavasarī, raksta Press.lv.

Uz jautājumu, vai netiek plānots prioritāri testēt noteiktas cilvēku grupas, ja tas būs nepieciešams drošai profesionālo pienākumu izpildei, Veselības ministrijas pārstāve atbildēja, ka pagaidām šādu plānu nav, bet, ja situācija mainīsies, testēšanas algoritms var tikt pārskatīts.

Veselības ministrija uzskata, ka esošais algoritms garantē mērķtiecīgu valsts apmaksātu testēšanu – tā ir pieejama visiem ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ja rodas saslimšanas simptomi vai epidemioloģiskie rādītāji. Turklāt Slimību profilakses un kontroles centrs lemj, kādos gadījumos ir pamats plašākai testēšanai uzņēmumos, skolās un citās iestādēs.

Tāpat testēšana tiek nodrošināta medicīnas iestādēs un sociālās aprūpes centros, kur ir daudz riska grupu.

Veselības ministrijā atzīmēja, ka pašlaik testēšanas punktos visā Latvijā rindu nav, un jebkurš cilvēks, iepriekš pierakstoties, var operatīvi nodot testu tajā pašā vai nākamajā dienā un tikpat operatīvi saņemt rezultātus.

10
Tagi:
Latvija, koronavīruss, Veselības ministrija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Jaunas šausmas: ASV cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, sāk izkrist zobi
P. Stradiņa slimnīca, foto no arhīva

Ar pneimoniju mājās: slimnīcās beidzas gultasvietas pacientiem

15
(atjaunots 15:02 30.11.2020)
P. Stradiņa slimnīca vairs nevar uzņemt visus pacientus ar pneimoniju – dažiem nāksies ārstēties ambulatori.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Vieglākos plaušu iekaisuma gadījumos tagad nākas ārstēties mājās – slimnīcās nav vietu, vēsta LTV.

Vakar Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš savā uzrunā Latvijas iedzīvotājiem atzina, ka veselības sistēma valstī ir uz izdzīvošanas robežas, savukārt ieviestie drošības pasākumi nav atnesuši gaidīto efektu.

Pacientu skaits ar Covid-19, kuri nokļuvuši stacionāros, sasniedzis 510 cilvēkus. Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijas valsts sekretāre Diāna Mūrmane-Umbraško pastāstīja, ka šobrīd Covid-19 slimniekiem ir pieejamas 629 gultasvietas, savukārt akūtas nepieciešamības gadījumā to skaitu iespējams palielināt par 81. Tomēr var pienākt brīdis, kad veselības aprūpes sistēma nebūs spējīga palīdzēt visiem, kam ir nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Venspilī
© Sputnik / Sergey Melkonov

Mediķi uzsver: slimnieku jau ir tik daudz, ka visus uzņemt nav iespējams. Piemēram, Mārtiņš Purenkovs, P. Stradiņa slimnīcas interns atzīmēja, ka visnopietnākās komplikācijas, no kurām pacients var pat nomirt, – tā ir pneimonija un elpceļu mazspēja. Pacienti visbiežāk nokļūst slimnīcā šo iemeslu dēļ. Diemžēl slimnīca vairs nevar uzņemt visus pacientus ar pneimoniju, atzīmēja viņš. Medicīnas darbinieki cenšas sekot līdzi tam, vai pacients spēj turpināt ārstēties ambulatori – vai arī viņš ir jāievieto stacionārā.

Par to, ka tas var notikt, ārsti ir brīdinājuši jau vairākas reizes. Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs iepriekš skaidroja, ka ne tik svarīgas ir gultasvietas, bet gan personāla skaits, kurš netiek galā ar lielo pacientu skaitu. Neskaitot pārējo, liels daudzums mediķu šobrīd ir inficēto kontaktpersonas vai arī paši slimo ar Covid-19.

15
Tagi:
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, veselības aprūpes sistēma, Latvija
Pēc temata
"Slimnīcas ir pilnas ar inficētajiem": aizsardzības ministrs aicina rīkoties radikāli
VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas
Jāpalīdz mediķiem: kas traucē piesaistīt vairāk brīvprātīgo Latvijas slimnīcās
No slimnīcas mājup par 150 eiro: jauna problēma ar Covid-19 pacientiem
VAS Latvijas dzelzceļš

"Latvijas Dzelzceļš" izpārdod lokomotīves

0
(atjaunots 16:41 30.11.2020)
Izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves un sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru kopējā sākumcena ir 704 680 eiro.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. "Latvijas Dzelceļa" meitasuzņēmums "LDz cargo" pārdod izsolē astoņas dīzeļlokomotīves ar kopējo sākumcenu 704 680 eiro, tiek ziņots oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Tiek atzīmēts, ka izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves ar sākumcenu 92 920 eiro un 93 560 eiro. Tāpat tiks piedāvātas sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru sākumcena sastāda 82 850 eiro, 83 250 eiro, 84 850 eiro, 86 550 eiro, 88 050 eiro un 92 650 eiro.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada peļņu 14,408 miljonu eiro apmērā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno kravu plūsmas daļu pa Latvijas dzelzceļiem veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

Kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

0
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
"Latvijas Dzelzceļš" pārdod jau otro staciju