Aina no izrādes Tuvā pilsēta

Kirils Serebreņņikovs iestudējis Rīgā izrādi "par seksa-tūrismu"

304
(atjaunots 13:06 06.03.2017)
"Par seksa-tūrismu," – atgaiņājas no žurnālistiem Krievijas režisors Kirils Serebreņņikovs, atbildot uz jautājumu, par ko stāsta viņa jaunā izrāde "Tuvā pilsēta" Rīgas Nacionālajā teātrī. Patiesībā viss ir daudz nopietnāk.

RĪGA, 4. marts — Sputnik, Karīna Evansa. 4. martā rīdziniekiem būs iespēja noskatīties Nacionālā teātra jauno izrādi "Tuvā pilsēta", ko iestudējis "Gogoļa centra" vadītājs un viens no atzītākajiem režisoriem Krievijā — Kirils Serebreņņikovs.

Rīdziniekiem veicas — Nacionālajā teātrī Serebreņņikovs iestudē izrādes apskaužami bieži. 2010. gadā — Gogoļa "Mirušās dvēseles", kas izcīnīja vietējo teātra prēmiju "Spēlmaņu nākts" nominācijā "Gada izrāde", 2012. gadā — izrāde "Voiceks" pēc vācu dramaturga Georga Bīhnera lugas motīviem, bet 2015. gadā- "Raiņa sapņu" iestudējums, veltīts "Latvijas Puškina" 100 gadu jubilejai.

Руководитель Национального театра Оярс Рубенис (слева) и режиссер Кирилл Серебренников
Sputnik / Oksana Dzadan
Nacionālā teātra vadītājs Ojārs Rubenis (no kreisās) un režisors Kirils Serebreņņikovs

"Tuvā pilsēta" ir Kirila Serebreņņikova pirmais mēģinājums Rīgā pievērsties mūsdienu dramaturģijai. Šīm nolūkam režisors izvēlējies lietuviešu autora Marjusa Ivaškeviča lugu. Viņš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem mūsdienu dramaturgiem Eiropā. Rīgas skaitītājiem darbs bija stipri pārveidots, jo Ivaškeviča lugas pamatā ir reāls stāsts — par to, kā sieviete, kārtīga māte un sieva no Malmes pilsētas Zviedrijā tika atrasta mirusi Kopenhāgenas sarkano lukturu kvartālā, ko ar Malmi savieno vairāk nekā 7 kilometru gars tilts.

Rīgas variantā darbība notiek divās netālās provinces pilsētās. Vienā no tiem dzīvo pāris, kurai ir trīs bērni un 14 gadi kopējas sadzīves — gan prieki, gan bēdas. Vīrs bēg no sievas uz otru pilsētu gandrīz katru nedēļu, it kā gribēdams tikties ar draugiem. Reiz sieva arī nolemj paskatīties uz sava dzīvesbiedra "sapņu pilsētu", un tad sākas "seksa-tūrisms".

Сцена из спектакля Ближний город
Sputnik / Oksana Dzadan
Aina no izrādes "Tuvā pilsēta"

Izrādei ir vecuma ierobežojums "18 +" zīmi, bet izrādes mēģinājumā Sputnik pārliecinājās, ka seksa un vardarbības ainas nebūt nav galvenais. Serebreņņikovs, kurš, starp citu, nodarbojas arī ar "Tuvās pilsētas" scenogrāfiju, ir iestudējis izrādi par ilūzijām, kam esam gatavi pakļauties, mēģinot aizbēgt no ikdienas un vientulības. Tāpēc dzimtā pilsēta, kas apnikusi galvenajiem varoņiem, skatuvē atšķiras no sapņa pilsētas tikai ar neona izkārtnēm "šeit" un "tur". Viss pārējais — drūmas māju sienas un ietinušies kapucēs gājēji, mūžīga migla un kraukļi — tas abās pilsētās nemainās. Vienīgais gaišs plankums — plats balts matracis, uz kura šad un tad piepildās vēlēšanās.

"Teātris ir izdomāts, lai cilvēki šķirtos no savām sāpēm un neirozēm, — sacīja Kirils Serebreņņikovs preses konferencē pirms pirmizrādes. — Ja nepārrunāt sāpīgākas tēmas, tumsa neizklīdīs. Tāpēc aktieri uzņemas milzīgu darbu un grimst šajā tumsā."

"Lugā es spēlēju vīrieti, kurš nodarbojas ar prostitūciju, — pastāstīja viens no lugā nodarbinātajiem aktieriem Artūrs Krūzkops. — Un kad Latvijas "Google" iedrukāju vārdus "vīrietis-prostitūta", jūs neticēsiet, ko es atklāju. Tik daudzas sievietes meklē vismaz seksu, ja nav mīlestības. Un visi to zina, bet neviens par to nerunā".

"Kopumā tā ir izrāde par sievietes spēku, par to, ka to nevar nogalināt," — optimistiski noslēdza preses konferenci Kirils Sereberņņikovs. — Par to, ka visi vīrieši ir upuri, kas apkalpo spēcīgu sieviešu dabu".

Tuvākās Kirils Sereberņņikova izrādes Nacionālajā teātrī notiks 4., 5., 8. un 21. martā. Izrāde tiek demonstrēta ar subtitriem krievu un angļu valodās.

Субтитры к спектаклю Ближний город
Sputnik / Oksana Dzadan
Izrādes "Tuvā pilsēta" subtitri
304
Pēc temata
Noskaidrojies, kas vainojams par jucekli ar labāko filmu "Oskara" ceremonijā
Orbakaites koncerti Ukrainā atlikti iespējamo provokāciju dēļ
Latvieši palīdzējuši uzvest "Salomi" Marijas teātrī
Anatolijs Bažans

Gada laikā Latvija zaudējusi pusi kravu: Krievija deva padomu, glābt tranzītu

10
(atjaunots 17:39 04.06.2020)
Pirmā ceturkšņa katastrofālie rezultāti kravu pārvadājumu jomā Latvijā: ko vēl var paspēt veikt, lai glabtu tranzīta nozari.

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms 2020. gada pirmajā ceturksnī valstī sasniedza 5,983 milj. tonnu – par 48,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Naftas produktu transportēšanas apjoms pa maģistrālajiem cauruļvadiem sarucis par 44,6% - līdz 529 tūkstošiem tonnu, vēsta Ventasbalss.lv, atsaucoties uz Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Ja valsts tranzīta nozare nesaņems investīcijas, to gaida ne īpaši patīkamas perspektīvas, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja ekonomikas zinātņu doktors, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Ekomikas pētījumu nodaļas vadītājs Anatolijs Bažans.

"Perspektīvas nav īpaši spīdošas, ja netiks ieguldītas pietiekamas investīcijas. Kas pašreizējos apstākļos investēs Latvijā? Iespējams, Ķīna ieinteresēsies, ja, protams, Baltijas valsts valdība izšķirsies par tādu sadarbību," paskaidroja Bažans.

Pēc viņa domām, Ķīna kopumā ir ieinteresēta izvietot savus uzņēmumus Eiropā, tāpēc liela investīciju plūsma no Pekinas puses ir iespējama, tomēr tikai pēc pandēmijas beigām.

Ja nu Latvija sakārtos attiecības ar Krieviju, tās ostas atkal kļūs par budžeta ienākumu avotu, atzīmēja ekonomists.
"Jau padomju laikā Latvijas ostas bija svarīgs pārkraušanas punkts kravu piegādei uz dažādiem reģioniem ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. Patlaban to nozīme ir kritusies, kravu plūsmas iet garām – caur ostām Krievijas ostām Baltijā. Ostas atkal kļūs par ienākumu avotu Latvijai, ja tā sakārtos attiecības ar Krieviju," teica Bažans.

Eksperts uzsvēra, ka valstu sakaru noregulēšana lielākā mērā ir atkarīgka no Latvijas valdības politikas – Krievija ir gatava sadarboties ar noteikumu, ja tiks normalizētas divpusējās attiecības un uzlabosies iekšējais politiskais klimats Latvijā.

Pērn dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā samazinājās par 15,8% salīdzinājumā ar 2018. gadu. Šogad Latvijas dzelzceļa ienākumi nesedz izdevumus, uzņēmums pieprasījis dotāciju no Latvijas budžeta 25 miljonu eiro apmērā. Līdz gada beigām uzņēmums atlaidīs 1,5 tūkst. darbinieku – apmēram ceturto daļu štata.

Lielākās ostas 2020. gada pirmajā ceturksnī demonstrē negatīvu kravu apgrozījuma dinamiku. Rīgas osta samazinājusi pārkraušanu līdz 8,23 milj. tonnu – par 25,2% mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils ostā lejupslīde sasniegusi 41% - līdz 4,75 milj. tonnu, bet Liepājas ostā kravu pārkraušana kritusies par 22,7% - līdz 2,17 milj. tonnu.

За год Латвия потеряла половину транзита: Бажан указал пути спасения
10
Tagi:
Kravu pārvadājumi, tranzīts, Latvija, Krievija
Pēc temata
Kravu tranzīts caur Latviju krities vairāk nekā divkārt – un tās vēl nav krīzes beigas
Ideoloģiski nepareiza nozare: Latvija iznīcina tranzītu krievu dēļ
Linkaits pastāstīja par Latvijas jauno ostu pārvaldes modeli: varasiestādes tās piesavinās
Latvijai no krīzes jāizkļūst saviem spēkiem: eksperts iesaka atteikties no ilūzijām par ES
Pludmale

Kādas pludmales Latvijā saņēmušas tiesības pacelt "Zilo karogu"

3
(atjaunots 17:25 04.06.2020)
Līdz 6. jūnijam "Zilais karogs" pacelsies 14 vietās Latvijā. Starp tām nav nevienas Jūrmalas pludmales – pārlieku dārgs prieks.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. "Zilā karoga" programmā, kas apstiprina pludmaļu atbilstību virknei starptautisko standartu, 2020.gadā Latvijā ekoloģiskās kvalitātes sertifikātu saņēmušas 14 peldvietas, vēsta Rus.lsm.lv.

To vidū ir Liepājas pilsētas Dienvidrietumu peldvieta, Liepājas pilsētas peldvieta pie stadiona, Liepājas pilsētas Beberliņu peldvieta, Rīgas pilsētas Vakarbuļļu peldvieta, Rīgas pilsētas Vecāķu peldvieta, Daugavpils pilsētas peldvieta "Stropu vilnis", Daugavpils pilsētas Stropu ezera peldvieta, Ventspils pilsētas pludmale, Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuves peldvieta, Engures novada kempinga "Abragciems" peldvieta, Kuldīgas novada Mārtiņsalas peldvieta, Limbažu novada Lielezera peldvieta, Saulkrastu novada Centra peldvieta, kā arī jahtu ostā Liepājā "Liepāja Marina".

Jūrmalas šajā sarakstā nav. Iepriekš jau vēstīts, ka 2020. gadā Jūrmalas dome varētu atteikties no programmas "Zilais karogs", jo pieaugusi tās dalības maksa. Iepriekš tā sastādīja 200 eiro par pludmali gadā, bet no 2020. gada pieaugusi līdz 1000 eiro.

Iepriekš Jūrmalā bija 8 pludmales, kas pacēla "Zilo karogu", tātad kūrortpilsētai būtu nācies sameklēt 8 tūkstošus eiro, lai piedalītos programmā.

Sertifikāts "Zilais karogs" apliecina, ka pludmale atbilst visiem 33 kritērijiem, kas vērtē ūdens kvalitāti, ekoloģisko pārvaldi, informēšanu un izglītošano apkārtējās vides jautājumos, kā arī labiekārtošanu un apkalpošanas sfēru.

2019. gadā sertifikātu "Zilais karogs" Latvijā saņēma 21 pludmale un divas jahtu ostas. Visā pasaulē to izpelnījušās 4560 vietas 45 valstīs.

3
Tagi:
Jūrmala, Latvija
Pēc temata
Latvijā palielinājies "Zilā karoga" pludmaļu skaits
Latvijas pludmalēs paceļas "Zilie karogi"
Turcijas pludmalēs aizliegs smēķēt cigaretes un ūdenspīpes
MiG-29SMT

Sīrija saņēmusi Krievijas iznīcinātāju MiG-29 otro partiju

0
(atjaunots 17:44 04.06.2020)
MiG-29 ir ceturtās paaudzes iznīcinātājs, paredzēts darbam pret visu tipu gaisa mērķiem vienkāršos un sarežģītos laikapstākļos, kā arī virszemes mērķu likvidācijai.

RĪGA, 4. jūnijs - Sputnik. Sīrijas armija saņēmusi no Krievijas pilnveidoto iznīcinātāju MiG-29 otro partiju, vēsta Krievjas vēstniecība Sīrijā savā lapā Twitter.

Lidmašīnas nodotas Sīrijai abu valstu militāri tehniskās sadarbības ietvaros, informēja diplomātiskā misija.

Diplomāti precizeja, ka Tuvo Austrumu valsts piloti jau sākuši lidojumus ar šiem iznīcinatājiem.

Laikā, kad Sīrijā sākās militārais konflikts, valsts Gaisa spēku bruņojumā bija vairāki desmiti MiG-29, to piegādes turpinājās kopš 80. gadu sāuma. Bez tam Krievijas Gaisa Kosmiskie spēki izmantoja vairākus MiG-29SMT operācijā pret teroristiem Arābu republikā.

MiG-29 ir ceturtās paaudzes iznīcinātājs. Tas paredzēts visu tipu gaisa mērķu likvidācijai ar vadāmo raķešu un borta lielgabala palīdzību vienkāršos un sarežģītos laikapstākļos, brīvā telpā un zemes fonā, arī traucējumu apstākļos, kā arī virszemes mērķu likvidācijai ar nevadāmiem lādiņiem vizuālas redzamības apstākļos.

MiG-29 pirmo reizi pacēlās gaisā 1977. gadā. Piecus gadus vēlāk to saņēma Bruņotie spēki, zināmu laiku tas bija Krievijas Gaisa kara spēku galvenais iznīcinātājs. Patlaban lielākā daļa šo lidmašīnu GKS aizvietota pret jaunāka tipa mašīnām.

0
Tagi:
Sīrija, Krievija
Pēc temata
Nevajag kļūt nekaunīgiem: Krievijas Su-35 sastapušas ASV spiegu pēc visiem noteikumiem
Krievijas GKS iznīcinātāji un trieciennieki sacensībās "Aviadarts"
MiG-31 maksimālā ātrumā un augstumā: pārtveršana stratosfērā
Kādiem nolūkiem Krievijai tālā darbības rādiusa raķešu bumbvedēji Tu-22M3