Dārzeņu paviljons Rīgas tirgū

PVN likme 21% apmērā pasliktina Latvijas dārzeņu audzētāju konkurētspēju

56
Latvijā šogad, beidzoties pērnā gada vietējai ražai, varētu palielināties dārzeņu cenas.

RĪGA, 26. februāris — Sputnik. Viena no Latvijas dārzeņu audzētāju lielākajām problēmām joprojām ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme pārtikai 21% apmērā, kamdēļ ir grūti konkurēt ar no ārvalstīm ievesto preci, aģentūrai LETA teica lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Mūsmāju dārzeņi" vadītāja Edīte Strazdiņa.

"Ir brīži, kad tirgotāji vai vairumtirgotāji preci labprātāk iepērk jebkurā citā valstī, kur šo produkciju var iegādāties bez PVN. Brīdī, kad jāskaita nauda, ir ļoti būtiski, vai tu maksā ar 21% vai maksā nodokli, ko valsts pieliek, pēc preces pārdošanas. Augstākas PVN likmes dēļ visās tirdzniecības vietās Latvijā ir tik liels importa produkcijas īpatsvars. Tirgotājam ir vienkāršāk un lētāk nopirkt dārzeņus bez PVN," — teica Strazdiņa.

Viņa piebilda, ka, samazinot PVN likmi dārzeņiem Latvijā, dārzeņu audzētāju konkurētspēja, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, būtiski uzlabotos.

Strazdiņa arī sacīja, ka kopumā Latvijas dārzeņu audzētājiem šis gads varētu būt daudzsološāks nekā iepriekšējais. Šogad dārzeņu cenu līmenim Eiropā ir tendence celties saistībā ar to audzēšanai nelabvēlīgajiem laikapstākļiem daudzviet Eiropā un grūtībām atklātā tipa siltumnīcās iegūt gana kvalitatīvu un labu ražu. Arī Latvijā šogad, beidzoties pērnā gada vietējai ražai, varētu palielināties dārzeņu cenas. Viņa norādīja, ka PVN likmi 21% apmērā vajadzētu samazināt līdz 5%.

"Dārzeņu cenas ir kā amerikāņu kalniņi — tad augšā, tad lejā, kaut kādā brīdī tās ir traģiski zemas, bet citā salīdzinoši saistošas, un šis gads izskatās daudzsološāks,"- sacīja Strazdiņa.

Vienlaikus viņa piebilda, ka dārzeņu audzētājus lielā mērā ietekmēs ne tikai cenas un ražas apmēri, bet arī grūti prognozējamie laikapstākļi. "Laikapstākļus mēs nevaram prognozēt, it īpaši, attiecībā uz lauka dārzeņiem. Ja ir ļoti sauss, iespēju robežās mēs varam dārzeņus laistīt, bet ļoti slapjos laikapstākļos esam diezgan bezspēcīgi. Cerēsim uz labu vasaru un normālām vidējām gaisa temperatūrām," — sacīja kooperatīva vadītāja, paužot bažas, ka pēdējos gados laikapstākļi jūnijā ir līdzīgi tam, kādi tie ir februārī. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka Latvijas dārzeņu audzētāji pēdējos gados kļūst arvien labāk pielāgojas nelabvēlīgiem laikapstākļiem, pateicoties zināšu pilnveidei un jaunas agrotehnikas iegādei.

Strazdiņa teica, ka Latvijas veikalos pērn ievāktā vietējā dārzeņu raža daļā veikalu varētu nepietikt līdz pavasara beigām, bet tas nav arī dārzeņu audzētāju pašmērķis. "Būs tukšais periods, kad nepietiks ražas, jo jau līdz šim daudz esam iztirgojuši. Tāpēc nevaru 100% solīt, ka varēsim pilnīgi visus veikalus nodrošināt ar preci. Taču to arī nemaz necenšamies darīt, jo drīzumā martā mēs tāpat veikalos redzēsim, piemēram, itāļu kāpostus. Tas nozīmē, ka importa produkcija būs neatkarīgi no tā, vai mūsu kāposts vēl būs noliktavās vai nebūs. Speciāli necenšamies uzglabāt dārzeņus ilgāk. Ja mums ir iespēja tos pārdot ātrāk, tā arī rīkojamies," teica Strazdiņa.

Kooperatīvs "Mūsmāju dārzeņi" reģistrēts 2006. gadā Ogres novada Galiņu pagastā, un apvieno SIA "Dimdiņi Agro", SIA "Sigro", kā arī zemnieku saimniecības "Galiņi", "Bračas", "Dārzi", "Zūmaņi", "Sīļi", "Sviķi", "Īskāji" un "Kliblapsas".

Jau ziņots, ka iespējas izvērtēšanai samazināt PVN pārtikai Zemkopības ministrija izveidoja ekspertu darba grupu, kurā strādā Zemkopības ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Augļkopju asociācijas, biedrības "Latvijas dārznieks", Zemnieku saeimas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas eksperti.

Lauksaimnieku organizācijas vairākkārt aicinājušas samazināt PVN likmi pārtikai no standarta 21% līdz 12% vai 5%. Tomēr Finanšu ministrija līdz šim to vērtēja piesardzīgi, argumentējot, ka budžeta ieņēmumi, piemēram, 2015. gadā būtu samazinājušies par 194,8 miljoniem eiro.

Lielāko fiskālo ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem veido PVN ieņēmumi no gaļas, piena, siera un olu, kā arī dārzeņu, maizes un graudaugu izstrādājumu realizācijas — budžeta ieņēmumi samazinātos par 142,5 miljoniem eiro.

56
Pēc temata
Latvijas vieta ekonomiskās brīvības indeksā liecina par atvērtību globālajai tirdzniecībai
Ekonomiskā brīvība Latvijā paaugusies, taču līdz kaimiņiem vēl tālu
Eiropas Komisija pozitīvi vērtē Latvijas ekonomiku
Latvijā aug pieprasījums pēc vegānu un veģetāriešu pārtikas produktiem
Sistēmas jaunā koronavīrusa noteikšanai, foto no arhīva

Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem

7
(atjaunots 17:22 01.12.2020)
Jaunais Latvijā izstrādātais koronavīrusa noteikšanas ātrais tests ļaus noteikt rezultātu 15-30 minūšu laikā, tā precizitāti izstrādāji novērtēja ar 90%.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijā izstrādāti koronavīrusa ātrie testi, to precizitāte sastāda aptuveni 90%, taču to ražošana pagaidām nav uzsākta, vēsta telekanāla TV3 raidījums "900 sekundes".

Covid-19 siekalu testus izstrādāja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta laboratorijā pusgada garumā, pastāstīja ārsts Aigars Reinis. Viņš paskaidroja, ka šobrīd izmantotie Covid-19 testi atklāj vīrusa RNS, savukārt ātrie testi darbojas pēc cita principa.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt – ir vīruss materiālā vai nav," paskaidroja Reinis.

Jaunā testa rezultātu varēs uzzināt 15-30 minūšu laikā.

Viņš pagaidām nenosauca precīzu jauno testu validācijas procesa noslēguma termiņu.

"Skaidrs, ka mūsu slimnīca ir tikai izmēģinājumu bāze šīm jaunajām tehnoloģijām. Apgādāsim, tiklīdz būs komercpartneri, jo paši jau neko neražosim," pastāstīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs.

Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau pēc četriem mēnešiem varēs uzsākt testu ražošanu. Uzņēmēji jau izrādījuši interesi par to ražošanu, taču tā nevar tikt uzsākta pirms klīnisko izmēģinājumu beigām.

7
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Pirmais sniegs Rīgā, foto no arhīva

Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus

9
(atjaunots 17:08 01.12.2020)
Oficiāla lēmuma vēl nav, taču jau ir skaidrs, ka ārkārtējās situācijas režīms, turklāt ar pastiprinātiem ierobežojumiem, tiks pagarināts vismaz līdz 11. janvārim.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc tam, kad Latvijas prezidents Egils Levits 30. novembrī tikās ar premjerministru Krišjāni Kariņu un Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieci, kļuva skaidrs: varasiestādes atbalsta lēmumu par ārkārtējās situācijas režīma pagarināšanu un ar Covid-19 izplatību saistīto ierobežojumu pastiprināšanu līdz nākamā gada 11. janvārim. Papildu ierobežojošo pasākumu kārtā piedāvāts pagarināt ziemas brīvlaiku 1.-4. klašu skolēniem (attiecīgi, par vienu nedēļu tiks pagarināts mācību gads maijā-jūnijā).

Situācija ar koronavīurusu Beļģijā, foto no arhīva
© Sputnik / Тьерри Монасс

Tāpat stingrāki ierobežojumi skars pulcēšanos un publiskus pasākumus, iespējams, atkal tiks ieviests aizliegums tirdzniecības centru un veikalu darbam brīvdienās – atstās tikai pirmās nepieciešamības preču tirdzniecību. Var tikt ieviestas izmaiņas robežas šķērsošanas kārtībā. Un galvenais, premjers uzstāj uz masveida Covid-19 testēšanas sarīkošanu, tostarp to cilvēku vidū, kuriem nav nekādu saslimšanas simptomu. Par testēšanas kārtību pagaidām netiek stāstīts plašāk.

Komentējot gaidāmo karantīnas pasākumu pastiprināšanu, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece sacīja, ka esošie ierobežojumi nesamazina Covid-19 izplatību. Taču parlamenta priekšsēdētāja atzīmēja, ka stingrāki ierobežojumi ir jāievieš kopā ar atbalsta pasākumiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka galīgais lēmums tiks pieņemts otrdien, valdības sēdē, tomēr viņš uzsvēra: "Tas, ko es piedāvāju, jau ir stingrāk par režīmu, kas bija pavasarī. Vienīgā atšķirība ar pilnīgu slēgšanu būtu tā, ka nedēļas vidū veikali būs vaļā. Tagad piedāvājums ir pat stingrāks nekā pavasarī."

Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka papildu ierobežojumi tiks pieņemti uz jau ieviesto pamata, kas ir ieviesti reģionos ar vislielāko infekcijas izplatību. Turklāt otrdien valdības sēdē, kā tiek cerēts, tiks prezentēts gaidāmās iedzīvotāju vakcinācijas plāns pret Covid-19. Veselības ministre apsolīja, ka tā būs nebijuša mēroga, lieluma un ātruma vakcinācijas akcija.

Trafalgaras laukums Londonā, foto no arhīva
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Un par ekonomiskā atbalsta pasākumiem runājot. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs paziņoja, ka valdība grasās apzināti palielināt uzņēmumiem paredzētās palīdzības apmēru. Tostarp 30. novembra koalīcijas padomes sēdē tika pieņemts lēmums, ka subsīdijas apgrozījuma līdzekļiem varēs saņemt visi uzņēmumi, kuru apgrozījums novembrī, salīdzinājumā ar trim pēdējiem mēnešiem, samazinājies vairāk nekā par 20%. Šis pats kritērijs – apgrozījuma kritums par 20% – tiks ieviests uzņēmumiem, kuri pretendē uz dīkstāves pabalstiem. Tāpat dīkstāves pabalsti kļūs pieejami arī pašnodarbinātām personām, kā arī tiem, kas strādā ar patentmaksu. Dīkstāves pabalsta apmēru patenta maksātājiem plānots palielināt no 330 līdz 400 eiro. No valdības pārstāvju puses izskanējuši pat paziņojumi, ka ir vērts padomāt par beznosacījumu atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Ja par ekonomiskā atbalsta pasākumiem koalīcijai, spriežot pēc visa, ir vairāk vai mazāk izteikts konsenss, tad attiecībā uz gaidāmajiem karantīnas pasākumiem tā nav. Tātad, ko būs atļauts, bet ko nebūs atļauts darīt valsts iedzīvotājiem, un cik ilgu laiku – tas tiks lemts diskusiju laikā valdības sēdē.

9
Tagi:
Latvija, koronavīruss, valdība, ārkārtējā situācija
Pēc temata
Kariņš aicināja Latvijas iedzīvotājus neiet ciemos vienam pie otra
Naudas, vairāk naudas! Kāpēc Latvijas aizsardzības ministrs ceļ trauksmi Covid-19 dēļ
Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām