Dārzeņu paviljons Rīgas tirgū

PVN likme 21% apmērā pasliktina Latvijas dārzeņu audzētāju konkurētspēju

56
Latvijā šogad, beidzoties pērnā gada vietējai ražai, varētu palielināties dārzeņu cenas.

RĪGA, 26. februāris — Sputnik. Viena no Latvijas dārzeņu audzētāju lielākajām problēmām joprojām ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme pārtikai 21% apmērā, kamdēļ ir grūti konkurēt ar no ārvalstīm ievesto preci, aģentūrai LETA teica lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Mūsmāju dārzeņi" vadītāja Edīte Strazdiņa.

"Ir brīži, kad tirgotāji vai vairumtirgotāji preci labprātāk iepērk jebkurā citā valstī, kur šo produkciju var iegādāties bez PVN. Brīdī, kad jāskaita nauda, ir ļoti būtiski, vai tu maksā ar 21% vai maksā nodokli, ko valsts pieliek, pēc preces pārdošanas. Augstākas PVN likmes dēļ visās tirdzniecības vietās Latvijā ir tik liels importa produkcijas īpatsvars. Tirgotājam ir vienkāršāk un lētāk nopirkt dārzeņus bez PVN," — teica Strazdiņa.

Viņa piebilda, ka, samazinot PVN likmi dārzeņiem Latvijā, dārzeņu audzētāju konkurētspēja, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, būtiski uzlabotos.

Strazdiņa arī sacīja, ka kopumā Latvijas dārzeņu audzētājiem šis gads varētu būt daudzsološāks nekā iepriekšējais. Šogad dārzeņu cenu līmenim Eiropā ir tendence celties saistībā ar to audzēšanai nelabvēlīgajiem laikapstākļiem daudzviet Eiropā un grūtībām atklātā tipa siltumnīcās iegūt gana kvalitatīvu un labu ražu. Arī Latvijā šogad, beidzoties pērnā gada vietējai ražai, varētu palielināties dārzeņu cenas. Viņa norādīja, ka PVN likmi 21% apmērā vajadzētu samazināt līdz 5%.

"Dārzeņu cenas ir kā amerikāņu kalniņi — tad augšā, tad lejā, kaut kādā brīdī tās ir traģiski zemas, bet citā salīdzinoši saistošas, un šis gads izskatās daudzsološāks,"- sacīja Strazdiņa.

Vienlaikus viņa piebilda, ka dārzeņu audzētājus lielā mērā ietekmēs ne tikai cenas un ražas apmēri, bet arī grūti prognozējamie laikapstākļi. "Laikapstākļus mēs nevaram prognozēt, it īpaši, attiecībā uz lauka dārzeņiem. Ja ir ļoti sauss, iespēju robežās mēs varam dārzeņus laistīt, bet ļoti slapjos laikapstākļos esam diezgan bezspēcīgi. Cerēsim uz labu vasaru un normālām vidējām gaisa temperatūrām," — sacīja kooperatīva vadītāja, paužot bažas, ka pēdējos gados laikapstākļi jūnijā ir līdzīgi tam, kādi tie ir februārī. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka Latvijas dārzeņu audzētāji pēdējos gados kļūst arvien labāk pielāgojas nelabvēlīgiem laikapstākļiem, pateicoties zināšu pilnveidei un jaunas agrotehnikas iegādei.

Strazdiņa teica, ka Latvijas veikalos pērn ievāktā vietējā dārzeņu raža daļā veikalu varētu nepietikt līdz pavasara beigām, bet tas nav arī dārzeņu audzētāju pašmērķis. "Būs tukšais periods, kad nepietiks ražas, jo jau līdz šim daudz esam iztirgojuši. Tāpēc nevaru 100% solīt, ka varēsim pilnīgi visus veikalus nodrošināt ar preci. Taču to arī nemaz necenšamies darīt, jo drīzumā martā mēs tāpat veikalos redzēsim, piemēram, itāļu kāpostus. Tas nozīmē, ka importa produkcija būs neatkarīgi no tā, vai mūsu kāposts vēl būs noliktavās vai nebūs. Speciāli necenšamies uzglabāt dārzeņus ilgāk. Ja mums ir iespēja tos pārdot ātrāk, tā arī rīkojamies," teica Strazdiņa.

Kooperatīvs "Mūsmāju dārzeņi" reģistrēts 2006. gadā Ogres novada Galiņu pagastā, un apvieno SIA "Dimdiņi Agro", SIA "Sigro", kā arī zemnieku saimniecības "Galiņi", "Bračas", "Dārzi", "Zūmaņi", "Sīļi", "Sviķi", "Īskāji" un "Kliblapsas".

Jau ziņots, ka iespējas izvērtēšanai samazināt PVN pārtikai Zemkopības ministrija izveidoja ekspertu darba grupu, kurā strādā Zemkopības ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Augļkopju asociācijas, biedrības "Latvijas dārznieks", Zemnieku saeimas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas eksperti.

Lauksaimnieku organizācijas vairākkārt aicinājušas samazināt PVN likmi pārtikai no standarta 21% līdz 12% vai 5%. Tomēr Finanšu ministrija līdz šim to vērtēja piesardzīgi, argumentējot, ka budžeta ieņēmumi, piemēram, 2015. gadā būtu samazinājušies par 194,8 miljoniem eiro.

Lielāko fiskālo ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem veido PVN ieņēmumi no gaļas, piena, siera un olu, kā arī dārzeņu, maizes un graudaugu izstrādājumu realizācijas — budžeta ieņēmumi samazinātos par 142,5 miljoniem eiro.

56
Pēc temata
Latvijas vieta ekonomiskās brīvības indeksā liecina par atvērtību globālajai tirdzniecībai
Ekonomiskā brīvība Latvijā paaugusies, taču līdz kaimiņiem vēl tālu
Eiropas Komisija pozitīvi vērtē Latvijas ekonomiku
Latvijā aug pieprasījums pēc vegānu un veģetāriešu pārtikas produktiem
Latvijas Aizsardzības ministrija

Viņiem pielaidi nevajag: organizācija ar ārvalstu sponsoriem pēta AM iepirkumus

1
(atjaunots 12:39 02.06.2020)
Izrādās, ka organizācijām ar ārvalstu finansējumu nav obligāti saņemt pielaidi valsts noslēpumam, lai visdetalizētākajā veidā izpētītu ziņas par Latvijas Aizsardzības ministrijas iepirkumiem ārkārtējās situācijas periodā.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Lai saņemtu pielaidi aizsardzības iestādes iepirkumu dokumentācijai, parastiem mirstīgajiem, piemēram, uzņēmējiem, jāiziet sarežģīta pārbaudes procedūra un jāsaņem individuālās drošības sertifikāts. Savukārt organizācijai "Delna", kura saņem ārvalstu finansējumu, šim nolūkam pietika ar vienkāršu sadarbības līgumu, vēsta Neatkarīgā

Šī gada aprīlī sabiedrība par atklātību "Delna" un Aizsardzības ministrija noslēdza sadarbības līgumu par iepirkumu uzraudzību ārkārtējās situācijas periodā. Līgums ļauj organizācijai, kura saņem ārzemju finansējumu, saņemt brīvu pieeju Aizsardzības ministrijas informācijai, "tai skaitā grāmatvedības un finanšu dokumentiem, iepirkumu dokumentācijai un noslēgtajiem līgumiem, šo līgumu ietvaros veiktajiem maksājumiem, kā arī citiem ar iepirkumu saistītajiem dokumentiem, informācijai, telpām un citām materiālām vērtībām" saistībā ar individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādi. "Delna" ir saņēmusi tiesības piedalīties Iepirkumu komisijas sēdēs un aptaujās ministrijas amatpersonas.

Uz jautājumu par to, vai "Delna" pārstāvjiem nav jāsaņem pielaide valsts noslēpumam, pirms viņi sāk pētīt aizsardzības iestādes iepirkumus, ministrijas Publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins paziņoja, ka līgums ar "Delna" nav saistīts ar valsts noslēpumu.

"Arī pats iepirkumu process un ar to saistītie dokumenti nav informācija, kas satur valsts noslēpumu, kā arī darbam ar tiem jautājumiem, kuri ir iepirkumu darba grupas kompetencē, nav nepieciešama pielaide valsts noslēpumam," paziņoja Galkins.

Viņš uzsvēra, ka "Delna" pārstāvji nevar saņemt piekļuvi objektiem, kas satur valsts noslēpumu, jo neatrodas telpās, kur šie objekti tiek glabāti, apstrādāti vai apspriesti.

Neatkarīgā vērsās arī Satversmes Aizsardzības birojā, lai noskaidrotu, vai kādam no "Delna" darbiniekiem ir pielaide valsts noslēpumam.

Birojā paziņoja, ka jautājums par pielaidi valsts noslēpumam Aizsardzības ministrijā vai NBS nav SAB kompetencē, bet gan Militārās izlūkošanas un drošības dienesta kompetencē.

"SAB neizsniedz speciālās atļaujas nevalstisko organizāciju pārstāvjiem," atzīmēja iestādē.

Saskaņā ar pēdējo pieejamo "Delna" atskaiti par 2018. gadu, ziedojumus organizācijai veikušas gan juridiskās personas, gan privātpersonas. Starp juridiskajām personām visvairāk līdzekļu tai ieskaitījusi ārzemju organizācija Transparency International, kas ir saistīta ar Džordžu Sorosu (75 465 eiro), un Vācijas vēstniecība (15 437 eiro).

1
Tagi:
Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Pabriks pastāstīja, kā ārkārtas situācijas režīmā tiek sargātas Latvijas robežas
Pazaudētā drona stāsts: ko īsti Latvija plānoja novērot
Latvijas NBS uzspridzināja padomju mantojumu
Zemessargi apgūs kaujas iemaņas Rīgas ielās: bez ieročiem

Nelegālās sacīkstes Rīgā: simtiem dragreisa cienītāju sapulcējās lidlaukā

4
(atjaunots 12:21 02.06.2020)
Aptuveni 800 cilvēku sapulcējās nelegālās sacīkstēs Rīgas Rumbulas lidlaukā, neraugoties uz masveida pasākumu aizliegumu; Sporta lietu apakškomisijas vadītājs gaida policijas paskaidrojumus.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Piektdien, 29. maijā, vēlā vakarā Rīgas Rumbulas lidlauka teritorijā notika nelegālas sacīkšu sacensības. Ar šo informāciju padalījies Saeimas deputāts no Jaunās konservatīvās partijas Sandis Riekstiņš.

Riekstiņš vada arī Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas Sporta lietu apakškomisiju, un šī dragreisa cienītāju pulcēšanās viņam izraisījusi dziļu sašutumu.

"Piektdienas vakars, Rumbula (video atrasts instagram), nelegālas dragreisa sacensības. Pēc neoficiālas informācijas tur bija ap 800 cilvēkiem un policija neparādījās. Kamēr oficiālie sacensību organizatori cieš zaudējumus, jo godprātīgi ievēro visus noteikumus, nelegālie rullē! Vērsīšu valdības uzmanību uz šo un gribēšu dzirdēt policijas paskaidrojumus. Ķerstīt tos, kuri atrodas pašizolācijā ir vieglāk, bet te atklāti ignorē visu un klusums?" uzrakstīja savā Facebook Riekstiņš, pievienojot klāt video no Instagram.

Vērts atzīmēt, ka Rumbulā šādas nelegālās sacīkstes notiek pietiekoši sen. Jā, tas nav droši, bet no otras puses, labāk ir rīkot sacīkstes uz bijušā skrejceļa, nekā Rīgas ielās. Cits jautājums, ka pašlaik ārkārtējās situācijas režīma laikā valstī visi masveida pasākumi ir aizliegti.

Nesen Lietuvā šāda veida nelegālo sacīkšu laikā Šauļos policija aizturēja deviņus cilvēkus, ieskaitot Lietuvas sporta zvaigzni Danu Rapšīsu. Slavenais peldētājs pēcāk atvainojās par tik neapdomātu rīcību no viņa puses, taču no soda neizspruka – viņam izrakstīja 85 eiro sodu un uz 3 mēnešiem atņēma vadītāja tiesības.

4
Tagi:
Rīga