Restorāns LIDO tirdzniecības kompleksā Origo

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk ieturas ārpus mājām

111
(atjaunots 16:17 25.02.2017)
Aptauja parādīja, ka Latvijas iedzīvotāji ar katru gadu aizvien biežāk pusdieno sabiedriskās vietās, kas varētu liecināt par pakāpenisku iedzīvotāju materiālās labklājības uzlabošanos, lai gan pirmskrīzes rādītājus tā vēl nav sasniegusi.

RĪGA, 25. februāris - Sputnik, Andrejs Solopenko. Aptuveni 51% Latvijas iedzīvotāju nekad neizmanto sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, liecina Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS janvāra aptaujas dati. 45% respondentu, gluži otrādi, izvēlas ēst kafejnīcās, restorānos un citviet ārpus mājām. 10% viņu vidū apmeklē sabiedriskās ēdināšanas iestādes katru vai gandrīz katru dienu, 11% - ne mazāk kā reizi nedēļā, bet 24% iedzīvotāju - vairākas reizes mēnesī vai retāk.

Pusdienas ārpus mājas kļūst arvien populārākas

Šādu aptauju pētnieciskā firma rīko katru janvāri jau 15 gadus - no 2003. gada, un kā savā lapā Twitter tīklā norāda uzņēmuma direktors Arnis Kaktiņš, "gada laikā pavisam nedaudz ir pieaudzis pusdienotāju ārpus mājām īpatsvars," un piebilst: "Tam būtu jāliecina par nelielu labklājības pieaugumu!".

Gada laikā pavisam nedaudz ir pieaudzis pusdienotāju ārpus mājām īpatsvars. Tam būtu jāliecina par nelielu labklājības pieaugumu! pic.twitter.com/zkpWNdjLTb

Dati lieicina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem par dažiem procentiem pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri atļaujas laiku pa laikam apmeklēt kafejnīcas un restorānus. Tiesa, detalizētāka rezultātu analīze liecina, ka tie, kuri agrāk deva priekšroku pusdienām ārpus mājas, sākuši to darīt biežāk, bet tie, kuri ēd tikai mājās, savus paradumus nav mainījuši.

Vai labklājība aug?

Izpētot datus par visu aptaujas laiku, var secināt, ka pusdienotāju ārpus mājas īpatsvars sākumā pieauga, tad strauji kritās, bet pēc kāda laika atkal sāka pieaugt. Piemēram, pieaugumu varēja novērot periodā no 2003. gada līdz 2008. gadam, kas nepārprotami liecināja par Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeņa augšanu.

Pēc pieciem gadiem, 2009. gadā strauji samazinājās to iedzīvotāju skaits, kuri atļāvās šādu dzīvesveidu. No 2010. gada līdz 2012. gadam tikai aptuveni 30% valsts iedzīvotāju varēja atļauties periodiski pusdienot ārpus mājas. Tomēr no 2013. gada šādu cilvēku īpatsvars kaut lēnām, bet neatlaidīgi pieaug.

Kā zināms, tēriņi kafejnīcām un restorāniem ir pirmie, uz kuru rēķina iedzīvotāji izvēlas ietaupīt, kad ieņēmumi sāk samazināties. 2008-2010. gada ekonomiskā krīze Latvijā nopietni mainīja valsts iedzīvotāju paradumus, kas pēdējo piecu gadu laikā pamazām sāk atgriezties pie pirmskrīzes laiku ieradumiem.

Vienlaikus aptauju rezultāti liecina, ka vēl ir tālu līdz 2007.-2008. gada rezultātiem, kad vairāk nekā puse respondentu varēja atļauties regulāri ēst pusdienas ārpus mājas. Latvija vēl nav sasniegusi iedzīvotāju labklājības pirmskrīzes rādītājus, tātad, lai arī iedzīvotāju dzīves līmenis ir pieaudzis, taču ne tik lielā mērā, lai tauta atgrieztos pie saviem kādreizējiem ieradumiem.

111
Pēc temata
Starbucks ierašanās Latvijā ir maz ticama
Tēju, kafiju vai tomēr padejosim
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

17
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

17
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

31
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

31
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes