Slimnīca Valgā. Datortomogrāfs

Latvijas onkoloģijā moderni medikamenti neienāk hroniska līdzekļu trūkuma dēļ

37
(atjaunots 11:54 20.02.2017)
Onkologu asociācijas vadītājs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Onkoloģijas katedras asociētais profesors Jānis Eglītis intervijā pastāstījis par onkoloģijas nozares problēmām Latvijā.

Rīga, 20. februāris — Sputnik. Hroniska līdzekļu trūkuma dēļ Latvijas medicīnā neienāk moderni un inovatīvi medikamenti, intervijā "Neatkarīgajai" uzsvēris Onkologu asociācijas vadītājs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Onkoloģijas katedras asociētais profesors Jānis Eglītis, interviju citē aģentūra LETA.

"Arī onkoloģijā, tāpat kā visā medicīnā, kur ir hronisks līdzekļu trūkums, modernie, inovatīvie medikamenti nav parādījušies, tostarp tādi, kādi ir Lietuvā vai Igaunijā. Tagad medicīnas saietos mēs izskatāmies vissliktāk, pat Rumānijā, Bulgārijā ir labāka situācija ar jaunajiem medikamentiem, kas sevi pierādījuši daudzos pētījumos," sūrojies mediķis, "protams, vienmēr ir jautājums, cik valsts var atļauties, vai arī godīgi jāatbild, ka spējam nodrošināt tikai elementārāko bāzes līmeni — ķirurģiju, pavisam vienkāršu ķīmijterapiju un staru terapiju, bet pārējam jāmeklē līdzekļi ārpus valsts budžeta."

Eglītis atzīmējis, ka ārstēšanas process pie mums ir ļoti lēts — "ar dempinga cenām tas nemaksā neko". "Modernā ķīmijterapija ir vairāki desmiti tūkstošu uz vienu pacientu gadā. Tas nav lēti, arī bagātajās valstīs ir dilemma, ko tās var atļauties un ko ne. Bet to pacientu jau nav tik daudz, un šie medikamenti parasti tiek lietoti slimības progresijas gadījumā, turklāt tie negarantēs izārstēšanu, bet var būtiski pagarināt dzīves ilgumu, kvalitāti, dod iespējas atrasties sabiedrībā, varbūt arī strādāt. Valstij vajadzētu būt kādam plānam, kādā veidā, kurām lokalizācijām un kādā laika periodā spēsim šos medikamentus pielikt klāt. Pašreiz nekā tāda nav."

"Jā, neesam no tām pārtikušākajām valstīm, bet negribētos palikt Āfrikas līmeni tikai ar ķirurģisko ārstēšanu un staru terapiju, un ar ļoti minimālu medikamentozo terapiju. Gribētos tomēr iet vairāk Rietumu civilizācijas virzienā,"- piebildis Eglītis.

"Pārējā ārstēšana notiek par dempinga izmaksām, jo sarežģītās mūsdienu vēdera dobuma, gremošanas trakta, ginekoloģisko, urīncelu audzēju operācijas, nemaz nerunājot par rekonstruktīvajām operācijām, maksā ievērojami dārgāk, nekā nosedz valsts," turpinājis speciālists, "un tā jau gadiem krājas parādi lielajām slimnīcām."

Taujāts, vai tehnoloģiju un adekvātas apmaksas jautājums tiks risināts ar šogad onkoloģijai papildus atvēlētajiem 12,3 miljoniem eiro, Eglītis uzsvēris, ka no tehnoloģijām tas maz ko spēs nosegt. "Tas spēs nosegt speciālistu konsultācijas zaļā koridora ietvaros un papildu izmeklējumus, kas, visticamāk, radistes. Iespējams, drusciņ būs pieaugums kompensējamo medikamentu apmaksai, jo pacientu, kuri lieto šos sistēmiskās ārstēšanas līdzekļus — hormonterapiju vai ķīmijterapiju —, skaits pieaug. Gadu no gada kļūst vairāk pacientu, kam slimība atgriežas vai progresē, un viņiem arī jāsaņem ārstēšana! Finansiālais pieaugums nenosedz visas augošās vajadzības, tā ir tikai caurumu lāpīšana."

"2017.-2020. gada programmā paredzētas krietni lielākas summas atvēlēt tehnoloģiju uzlabošanai, kā arī radioloģisko izmeklējumu aprites sistēmas radīšanai, lai izmeklējumu attēlus varētu centralizēti skatīties jebkurā medicīnas iestādē Latvijā, kā arī centralizētas ķīmijpreparātu jaukšanas un pagatavošanas sistēmas ieviešanai. Jācer, ka ar šīm aktivitātēm nebūs līdzīgi kā ar e-veselību, kas ilgi ir veidota, bet, cik tā ir dzīvotspējīga un cik vēl līdzekļus prasīs, ir liels jautājums. Varbūt šis lietas ir vienkāršāk nokopēt no Igaunijas veselības aprūpes sistēmas,"- piebildis onkologs.

 

37
Pēc temata
Latvijā ir ļoti augsts grūtnieču mirstības rādītājs
Melot nav labi
Latvijas medicīna – viena no labākajām pēcpadomju valstīs
Britānijā ārstus lūdz nesaukt grūtnieces par topošām mammām
Guļamistaba, foto no arhīva

Ārzemnieki izpirka, bet tagad tiek vaļā: Ogres novadā par 1 eiro pārdod muižu

8
(atjaunots 17:05 09.07.2020)
Uzņēmējs no Polijas par grašiem pārdod zemi 2,5 hektāru platībā un muižas ēku ar 60 istabām, taču būs jāpierāda, ka topošajam īpašniekam ir nauda rekonstrukcijai.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lielu muižu Ogres novada Madlienas pagastā īpašnieks pārdod par 1 eiro, taču šāda simboliska summa ir tikai juridiska formalitāte. Potenciālajam pircējam būs jāpierāda, ka viņam ir nauda vecās ēkas rekonstrukcijas veikšanai, raksta Lsm.lv.

Pašlaik muižas ēka, kuras uzbūvēšanas gads precīzi nav zināms, pieder uzņēmējam, kurš dzīvo Polijā.

" Viens eiro ir juridisks termins, ko izveidoja juristi. Jo bez samaksas tas būtu kā dāvinājums. (…) Idejas var būt jebkādas. Bet pircējam precīzi jāuzrāda, kā viņš to realizēs, kur ņems naudu," paskaidroja īpašnieks, kurš vēlējās palikt anonīms.

Līdz 1972. gadam muižā atradās skola, pēc kuras likvidācijas ēka tika atstāta novārtā, kā arī izlaupīta.

Pagaidām muižai nav atradies neviens pircējs, taču interese pastāv.

Zināms, ka iepriekš Madlienas pagasts bijis muižām bagāts, kopumā bija aptuveni 10 vēsturiskas muižas. Pašlaik daudzas no tām ir bēdīgā stāvoklī. Pēc Madlienas pagasta pārvaldes vadītāja sacītā, problēma ir tajā, ka daudzas no šīm ēkām pieder ārzemniekiem, kuriem nav nedz laika, nedz vēlmes nodarboties ar vēstures pieminekļu rekonstrukciju.

8
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija, ārzemnieki
Pēc temata
''Leģendu nakts'' Latvijas pilīs un muižās
Militārās mācības, foto no arhīva

Uzirdināja pludmali: Jūrmalciema iedzīvotāji noguruši karot ar armiju

17
(atjaunots 16:36 09.07.2020)
Mācību laikā Nīcas novadā kareivji izdangāja vietējo ceļu, kā arī izbrauca ar bruņutehniku pa pļavām un pa pludmali.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Militārās mācības Nīcas novadā jau ne pirmo reizi bojā ceļus, vēsta Skaties.lv.

Ivars Krieders dzīvo Jūrmalciemā. Nokļūt pie viņa mājās pēc militārajām mācībām ir praktiski neiespējami: uz izdangātā smilšu ceļa pastāvīgi iestrēgst automobiļi. Mācību laikā pagalmā iebrauca divas armijas mašīna. Kareivji nesaprata, kur atrodas, kā nokļūt pie jūras, tādēļ, ilgi nedomājot, brauca pa īsāko ceļu – caur pļavu.

Arī viņa kaimiņš Jānis Cibulis ir neapmierināts – tagad uz jūru nākas doties ar kājām, ar mašīnu nevar izbraukt.

"Ja kaut kas ir tagad vajadzīgs, ātrā palīdzība, tad mums iznāk, ka līdz šai vietai, iepriekš jau tur ir ceļš izdangāts, tad jānes uz nestuvēm līdz šai vietai, līdz ātrajai palīdzībai," sūdzas Jānis.

Nacionālo bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības mācību laikā šī gada jūnijā armijas vienības pārvietojās pa ciema teritoriju ar militāro tehniku un atstāja aiz sevis pamatīgu postažu. Tā ir bijis arī agrāk, tādēļ vietējās domes pacietības mērs šoreiz ir pilns.

"2017. gadā tad mums bija arī problēmas, pa šo ceļu, pa kuru mēs braucām, kur uzbērta grants, ja nemaldos, 600 metru garumā. Armija par saviem līdzekļiem saveda kārtībā, bet pagāja mums kādi trīs mēneši, kamēr tikām pie laba rezultāta. Kamēr nebijām aizrakstījuši aizsardzības ministram vēstuli," saka Nīcas novada domes pārstāvis Aigars Veiss.

Militārā tehnika sabojājusi arī Jūrmalciema pludmali, vienu no tīrākajām Latvijā.

"Pa pludmali viņi braukāja tā kā pa lielo autostrādi. Kaut gan principā viņiem ir atsevišķs ceļš, atsevišķa piebrauktuve, un viņi varēja to darīt visu no tās puses," pastāstīja Veiss.

Pēc viņa sacītā, armija vietējiem iedzīvotājiem sagādājusi vilšanos.

Vides dienesta pārstāvis Jānis Junkurs paskaidroja, ka pārbaudes tika veiktas gan pirms, gan pēc mācībām, un kaitējums dabai neesot konstatēts. Pludmale patiešām ir uzirdināta, taču lietus un vējš pakāpeniski izlīdzinās nestabilās smiltis.

NBS Gaisa spēku komandieris Viesturs Masulis atvainojās Jūrmalciema iedzīvotājiem par sabojāto ceļu. Viņš paskaidroja, ka jau 27. jūnijā pārstāvji devās uz ciemu un saveda kārtībā ceļu. Masulis apsolīja, ka nākotnē, kamēr ceļi netiks sakārtots sākotnējā izskatā, mācību dalībnieki nepametīs rajonu.

Tāpat viņš apsolīja turpmāk pats personīgi tikties ar pašvaldību un vietējiem iedzīvotājiem, lai informētu viņus par plānoto mācību norisi un atbildētu uz visiem jautājumiem

17
Tagi:
militārās mācības, Latvija, NBS
Pēc temata
Latvijas zemessargu mācības nobiedējušas Salaspils iedzīvotājus
Latvijā audzētās ogas, foto no arhīva

Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz

0
(atjaunots 17:13 09.07.2020)
Jaunā zemnieku saimniecību un tirdzniecības tīklu sadarbības memoranda mērķis ir palīdzēt vietējiem dārzeņiem un augļiem paaugstināt piedāvāto preču apjomu vietējos veikalos, taču patērētājs vienalga beigu beigās vadās pēc cenas; risinājums ir.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Latvijas fermeri un tirdzniecības tīkli vienojās veltīt vairāk uzmanības tam, lai veikalu plauktos būtu vairāk vietējo ogu, dārzeņu un augļu. Šāda iecere ir nosprausta speciālā memorandā, kuru pirmdien, 6. jūlijā, parakstīja nozares pārstāvji, kā arī Zemkopības ministrija, vēsta TV3

Labumu no šādas pieejas ir jāgūst gan zemniekiem, gan gala patērētājiem.

"(Cilvēki varēs) saņemt kvalitatīvu Latvijas produktu ikdienā savām vajadzībām, kvalitatīvu, atbilstošu visām prasībām. Un, no otras puses, lai arī stiprinātu Latvijas vietējo ražotāju pārliecību un iespējas ražot kvalitatīvu produkciju, piegādāt viņu Latvijas tirgos," pastāstīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

"Lauksaimniekiem būs stabilitātes sajūta, viņi zinās, ka viņu produkciju ņems. Jo tas jau tomēr ir ilgtermiņa process, zemniekam ir jārēķinās ar to, cik viņam ir jāražo, cik varēs pārdot. Un arī patērētājiem būs garantija, ka viņi pirks kvalitatīvu produkciju," piebilda Lauksaimnieku organizāciju Sadarbības padomes vadītājs Edgars Treibergs.

Iniciatīvu atbalstīja arī tirdzniecības tīkli. Jau šobrīd tie ir pamanījuši, ka liela daļa iedzīvotāju vēlas pirkt vietējo produkciju, taču ne visi veikali spēj to nodrošināt, jo ir nepietiekama sadarbība ar ražotājiem.

"Šis memorands ir tieši laikā un vietā. Tas ir nepārprotams signāls, ka sezonas laikā prioritāte ir Latvijas dārzeņi, ogas un augļi. Un tam būtu jādominē gandrīz visos mazumtirdzniecības veikalos. To arī vēlas pircējs," uzskata Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš uzskata, ka, lai arī sezonā Latvijas lauksaimnieki spēs saražot pietiekami daudz vietējās produkcijas, lai nodrošinātu veikalus, lielāka pieprasījuma gadījumā tiem nāksies tikt galā ar veselu virkni izaicinājumu – tie ir gan kvalitātes nodrošināšana, gan spēja piegādāt produkciju ar konkrētu biežumu.

"Un trešais arī cena. Jo šobrīd, kā rāda pēdējie pētījumi, ka cilvēki arvien vairāk orientējas uz cenu un mazāk ir nacionālpatriotiski.

Pēdējos gados mazāk izvēlas Latvijas produktu neatkarīgi no cenas. Savukārt cenas princips joprojām ir ļoti spēcīgs un ir pat pieaudzis," atzina Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Tādēļ tirgotāji vēlētos PVN samazinājumu ne tikai Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, bet arī citiem pārtikas produktiem. Tad iedzīvotāji spētu atļauties iegādāties kvalitatīvus produktus un palīdzētu vietējiem ražotājiem pārdot savu produkciju lielākā apjomā.

0
Tagi:
Zemkopības ministrija, veikals, Latvijas prece
Pēc temata
Dārzeņi ar atlaidi un stikla taras pieņemšana: kā tauta spējusi ietekmēt varu Latvijā
Latvijā ievērojami sadārdzinājušies dārzeņi un kartupeļi
Dārzeņi Latvijā kļūs dārgāki, bet augļi Latvijas iedzīvotājiem jau sen nav pa kabatai
Latvijā var atkal palielināt PVN vietējiem dārzeņiem un augļiem