Kartupeļi un redīsi grozos

Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku vietējiem pārtikas produktiem

88
(atjaunots 12:04 18.02.2017)
Aptauja liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju izvēlas Latvijā audzētus produktus, tomēr ar katru gadu "produktu patriotu" skaits sarūk.

RĪGA, 17. februāris — Sputnik, Andrejs Solopenko. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS organizētās aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, izvēloties pārtikas produktus, dod priekšroku pašmāju ražojumam.

Šādu viedokli pauduši 61% respondentu. Viņu vidū 21% norādījis, ka produktu izcelsme ir ļoti svarīga, 40% šis aspekts izrādījies "svarīgs". Mazākumā palikuši tie, kas produktu izcelsmei uzmanību nepievērš — 36%. No viņiem 10% nav svarīgi, kādā valstī produkti ražoti, savukārt 26% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju šo faktoru uzskata par mazsvarīgu. 3% respondentu uz šo jautājumu atbildēt nevarēja.

Patriotu skaits mazinās

Šādu aptauju SKDS organizē katru gadu janvārī jau no 1999. gada.

SKDS centra direktors Arnis Kaktiņš savā lapā Twitter atzīmēja: "Ar pārtikas iegādi saistītais nacionālpatriotisms Latvijā turpina samazināties."

"Tā ir slikta ziņa vietējiem pārtikas ražotājiem," — viņš piebilda.

 

Patiešām, SKDS dati liecina, ka jau sesto gadu no vietas mazinās patriotu skaits, kuriem rūp vietējo produktu izvēle. 2012. gadā "produktu patriotu" skaits aptaujāto vidū sasniedza 68%, un tagad tas krities par 7%. Savukārt par tiem pašiem 7% pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri pauž pretēju viedokli.

Tātad ir skaidrs: lai arī pagaidām lielākā daļa valsts iedzīvotāju produktu izcelsmi uzskata par nozīmīgu, daudzi par noteicošo faktoru uzskata nevis to ražošanas valsti, bet gan pievērš uzmanību citam kritērijam. Centrālā statistikas pārbaude informē, ka aptuveni piektajai daļai Latvijas iedzīvotāju draud nabadzība, tātad acīmredzot uzmanība tiek pievērsta cenai.

Krīzes iespaidā

Lielākais skaits "produktu patriotu" bija vērojams 2000. gadu pirmajā pusē, tā saucamajos "treknajos gados", kad, pateicoties lētajiem kredītiem, valsts ekonomika plauka un palielinājās patēriņš. Laikā no 2001. līdz 2007. gadam aptuveni 75% respondentu izvēlējās Latvijas produktus.

2008. gadā, kad Latviju skāra nopietna ekonomiskā krīze un lielai daļai iedzīvotāju ienākumi strauji kritās, tikpat strauji mazinājās arī "produktu patriotu" īpatsvars. Līdz ar to iespējams secināt, ka daudzi valsts iedzīvotāji izvēlējās iespēju ietaupīt uz pārtikas rēķina un pirkt lētākus, citās valstīs ražotus produktus.

Taču interesants ir fakts: kopš ekonomiskās krīzes beigām iedzīvotāji, kam produktu izcelsme bija nozīmīgs faktors, pie agrākajiem uztura paradumiem neatgriezās. Tikai 2012. gadā rādītājs nedaudz pieauga, taču vēlāk turpināja samazināties.

Acīmredzot daudzi Latvijas iedzīvotāji aizvadītajos gados jau pierada pie lētākajiem ārvalstu produktiem un nevēlas pirkt vietējos, par augstāku cenu. Tāpēc pat situācijā, ja iedzīvotāju labklājība augs, iespējams, tas neietekmēs Latvijas pārtikas ražotāju ienākumus, un vienīgais, ko viņi varētu uzsākt, lai pievilinātu pircējus, ir preču cenu samazināšana.

88
Pēc temata
Wall Street Journal par to, kā Krievijas produkti palīdzēs pabarot Ķīnu
Top grozījumi noteikumos par kontrolpirkumiem
Krievi brauc uz Igauniju pēc pārtikas, igauņi – uz Latviju pēc alkohola
Skolas tāfele, foto no arhīva

Skolnieka tēvs kļuva par skolotāju: Rīgas skolā ar grūtībām atrada matemātikas skolotāju

1
(atjaunots 21:25 18.09.2020)
Divpadsmit skolas Rīgā joprojām meklē matemātikas skolotājus, viena no tām palīgā nācās saukt kāda skolēna tēvu.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Sakarā ar matemātikas skolotāju trūkumu Rīgas 40. vidusskolas sestās klases skolēniem nenotika neviena mācību stunda šajā priekšmetā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Informātikas stunda skolā, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

Tiesa, pagaidu risinājums ir atrasts – matemātiku pasniegs kāda skolēna tēvs. Atbilstoša izglītība viņam ir, mācību stundas atsākās jau piektdien.

Skolas direktore Jeļena Vediščeva paskaidroja, ka pedagogu trūkums nav tikai šīs skolas problēma. Rīgā 12 skolas joprojām meklē matemātikas skolotājus, tikpat daudz skolu meklē mūzikas, datorzinību pasniedzējus un citus pedagogus.

"Citi meklē privāto skolotāju, citi matemātikas pulciņu apmeklē. Bet ikvienam ir tiesības uz izglītību, to Satversme nosaka, un bez maksas. Par to nav jācīnās!" uzskata skolēna māte Vita Ozera.

Pedagogu trūkums skolās vērojams jau ilgus gadus. Statistika rāda, ka lielākais kadru trūkums vērojams starp latviešu valodas un svešvalodu, kā arī matemātikas pasniedzējiem. Slodze tiek sadalīta starp esošajiem skolotājiem, kuri rezultātā ir spiesti strādāt daudz vairāk. Īpaši aktuāla šī problēma ir lielpilsētās.

Aleksandrs Ļivčaks
© Photo Из личного архива Александра Ливчака

Situāciju pasliktina arī tas, ka jaunie kadri ne labprāt nāk strādāt izglītībā, jo alga nav liela, savukārt profesijas prestižs pieaug lēni. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) datiem, Latvijas skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi, savukārt vairāk nekā puse skolotāju (51%) ir vecāki par 50 gadiem. Tas nozīmē, ka nākamajā desmitgadē nāksies atjaunot aptuveni pusi skolotāju sastāva.

Pērn Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja jaunu pedagogu piesaistes programmu skolās. Paredzēts, ka skolotāja profesiju vien viena gada laikā varēs apgūt tie, kam jau ir kāda cita augstākā izglītība.

1
Tagi:
skola, skolotāji, Latvija
Pēc temata
Algas nelielas, zems prestižs: Latvijas skolās trūkst vairāki simti skolotāju
Publicēts kārtējais Latvijas skolu reitings
Fizika un matemātika joprojām "pieklibo": kā Latvijas skolēni nokārtojuši eksāmenus
Ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav ātrgaitas interneta
Pasažieri lidostā Rīga

Latvija ievieš elektronisko anketēšanu visiem ieceļotājiem: jāpaspēj 24 stundu laikā

3
(atjaunots 21:01 18.09.2020)
Tuvāko nedēļu laikā Latvijā sāks darboties mājaslapa, kur absolūti visiem valstī ieceļojošajiem būs jāaizpilda anketa.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Septembra beigās vai oktobra sākumā Latvijā darbību uzsāks portāls, kurā visiem valstī ieceļojošajiem būs jāaizpilda speciāla anketa. Šī prasība skars arī ieceļotājus ar privāto transportu, kā arī tālbraucējus un tos, kuri šķērso Latviju tranzītā, vēsta Latvijas Radio 4.

Pašlaik anketu ar nesen apmeklēto valstu un (virknē gadījumu) ar 14 dienu pašizolācijas vietas adreses norādīšanu starptautisko reisu pasažieri aizpilda papīra formātā.

Portāls ar anketu latviešu, krievu un angļu valodās uzsāks darbu pēc dažām nedēļām. Līdz ar elektroniskās anketas parādīšanos paredzēts, ka tā būs jāaizpilda ne vien starptautisko reisu pasažieriem, bet absolūti visiem ieceļotājiem – gan Latvijas pilsoņiem, gan ārzemniekiem. Tas būs jāizdara 24 stundas pirms robežas šķērsošanas, paziņoja IeM Informācijas centra pārstāvis Jānis Dreimanis.

Jaunā sistēma automātiski sadalīs saņemto informāciju starp Valsts policijas un Valsts robežsardzes struktūrvienībām.

"Ņemot vērā, ka turpmāk šī anketa būs jāaizpilda visiem, kas šķērso mūsu valsts robežu, rodas jautājums, kā mēs spēsim pilnvērtīgi pārliecināties, ka neviens nešķērso mūsu robežu, neaizpildot šo anketu. Šeit uzreiz ir jāsaka, ka mēs pārejam pie ļoti plašas kontroles. Dēļ kā paša fakta kontrole, ka Latvijā iebraucošais ir aizpildījis anketu, iespējams, kļūs nedaudz vājāka. Bet, protams, tiks rīkoti arī citi kontroles un uzraudzības pasākumi, lai tie cilvēki, kuriem paredzēta pašizolācija, to ievērotu," piebilda Dreimanis.

3
Tagi:
Latvija, robeža, koronavīruss
Pēc temata
Viņķele aicina atturēties no braucieniem uz Lietuvu un Igauniju
Igaunija pacels pieļaujamo Covid-19 saslimstības līmeni Lietuvai un Somijai
Mīlestība nav tūrisms: Latvijā aicina aizsargāt neprecētu pāru tiesības pandēmijas laikā