Latvijas ekonomika augs ātrāk. Foto no arhīva

Eiropas Komisija pozitīvi vērtē Latvijas ekonomiku

43
(atjaunots 13:58 14.02.2017)
Eiropas Komisija devusi visu trīs Baltijas valstu ekonomikas attīstības pozitīvas prognozes, taču iekšzemes kopprodukta produkta pieauguma tempi gaidāmi dažādi. Vislabāk, pēc EK domām, situācija attīstīsies Lietuvā. Vienlaikus Finanšu ministrija paredz ievērojamu inflācijas pieaugumu visās reģiona valstīs.

RĪGA, 14. februāris — Sputnik. 2017. gadā Latvijas ekonomika augs ātrāk nekā Igaunijā, taču lēnāk nekā Lietuvā, izriet no nesen publicētās Eiropas Komisijas (EK)prognozes.

Pēc EK prognozēm, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP), kurš 2016. gadā paaudzies par 1,6%, 2017. gadā pieaugs par 2,8%, 2018 — par 3%.

2016. gadā Lietuvas IKP pieauga par 2,2%, 2017. gadā tas pieaugs par 2,9%, 2018. — par 2,8%.

2016. gadā Igaunijas IKP, kas pieaudzis par 1,1%, pēc EK prognozēm, 2017. gadā pieaugs par 2,2%, 2018. — par 2,6%.

ES apsteigs eirozonu

Eiropas Komisija prognozē, ka ES ekonomikas atveseļošanās kopumā turpinās, tomēr to joprojām apdraud tādi "ārkārtēji riski", kā Lielbritānijas izstāšanās no ES un ASV prezidenta Donalda Trampa jaunās administrācijas neprognozējamā politika. Pēc prognozēm, ekonomika ES paaugsies par 1,8% gan 2017., gan 2018. gadā. Inflācijas līmenis ES pērn sastādīja 0,3%, 2017. gadā tā tiek prognozēta 1,8%, 2018. — 1,7%.

Eirozonā EK prognozē IKP pieaugumu 2017. gadā par 1,6%, 2018. — par 1,8%. Šīs prognozes ir optimistiskākās nekā iepriekšējās, kad pieaugums sastādīja attiecīgi 1,5% un 1,7%. Inflācija eirozonā, pērn sasniegusi 0,2%, šogad tiek prognozēta 1,7% apmērā, nākamgad — 1,4%.

Inflācijas lēciens

Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm, inflācijas līmenis Baltijas valstīs ievērojami pieaugs. Latvijā pērn inflācija sasniedza 0,1%, EK prognoze šim gadam — 1,9%, 2018. — 2%. Inflācija Lietuvā pērn piefiksēta līmenī 0,7%, šogad, pēc prognozēm, tā sasniegs 2,1%, 2018.- 1,9%. Igaunija gan neatpaliek no kaimiņienēm: no 0,8% 2016. gadā — līdz rādītājam 2,8% 2017. un 2018. gadā.

Bezdarbs eirozonā, pēc EK prognozēm, samazināsies no 10% 2016. gadā līdz 9,6% 2017. gadā un 9,1% — 2018. gadā. Eiropas Savienībā, kur bezdarbs pagājušajā gadā sastādīja 8,5%, 2017. gadā tā samazināsies līdz 8,1%, 2018. — līdz 7,8%. Šie rādītāji joprojām ir augstāki nekā pirms krīzes.

Latvijā bezdarbs 2016. gadā bija 9,7%, šogad EK prognozē tās samazinājumu līdz 9,5%, nākamgad — līdz 9%.

Lietuvā bezdarbs var samazināties no 8% 2016. gadā līdz 7,5% 2017. gadā, 2018. gadā — līdz 7,1%. Igaunijā, savukārt EK paredz bezdarba pieaugumu: pērn rādītājs sasniedzis 6,9%, šogad tas pieaugs līdz 7,9%, nākamgad — līdz 8,7%.

43
Pēc temata
Latvijas ostas zaudējušas kravu apgrozījumu 6 miljonu tonnu apmērā
"RB Rail" prasa ES piešķirt finansiālu atbalstu "Rail Baltica" projektam
VID vēlas sodīt par nodokļu nemaksāšanu elektroniski
Lielākais nereģistrēto strādnieku skaits nodarbināts būvniecības nozarē
Meitenes skolā, foto no arhīva

Šuplinska paņēma savus vārdus atpakaļ: vecākiem neatļaus izvēlēties tālmācības

14
(atjaunots 19:13 29.10.2020)
Vecāki nevarēs paši izvēlēties starp mācībām klātienē vai attālinātām mācībām – tas padara skolotāju darbu neiespējamu.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Nav iespējams atļaut vecākiem pašiem pieņemt lēmumu par attālinātu mācību režīmu, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska preses konferencē.

Šonedēļ tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka tiek izskatīta iespēja ļaut vecākiem pašiem izlemt, vai bērni ir jāsūta uz skolu, vai jāturpina viņu mācības attālināti, un ka Šuplinska devusi tam principiālu piekrišanu.

Tas izraisīja kārtējo kritikas vilni attiecībā pret ministri: pedagoģijas zinātņu doktors, Rīgas domes deputāts Jakovs Pliners (Latvijas Krievu savienība) paziņoja, ka Šuplinska pārlika atbildību par bērnu izglītošanu uz vecāku pleciem, savukārt Rīgas 80. vidusskolas direktore, Rīgas domes deputāte Anna Vladova ("Saskaņa") uzrakstīja sašutuma pilnu publikāciju Facebook.

Pēc tam Šuplinska paziņoja, ka šāds lēmums ne vien dubultotu pedagogu darbu, bet padarītu to vienkārši neiespējamu.

Tajā pašā laikā Šuplinska norādīja uz virkni alternatīvu, kuras varētu izmantot vecāki, ja viņi baidās sūtīt bērnus uz skolu risku dēļ, kas saistīti ar Covid-19 izplatību.

Pirmkārt, vecāks var uzņemties atbildību par bērna izglītošanu saslimšanas vai īpašu ģimenes apstākļu gadījumā. Ja vecākiem ir iespēja pieskatīt un atbalstīt bērnu, tad, konsultējoties ar skolu, var savstarpēji organizēt mācību procesu, saņemot vienīgi skolotāja konsultācijas.

Otrkārt, var organizēt mācības mājās. Taču ministre uzsvēra, ka pamatizglītība ir obligāta, un nepamatota skolas neapmeklēšana ir pārkāpums, kura gadījuma ir iespējama pat sociālā dienesta iejaukšanās.

"Ja vecāks ir sazinājies ar skolu un vienojies, ka viņam ir bažas, var pieskatīt bērnu, pieskatīt, atbalstīt un sagādāt mācību materiālus, ir gatavs skolotāja konsultāciju vienreiz nedēļā saņemt, tur nav bažu. Līdzīgi, kā tas ir saslimšanas gadījumos, līdzīgi, kā tas ir kāda ģimenes apstākļa gadījumā, organizēt šo mācību procesu kopīgi. Un tad no skolotāja saņemt tikai to konsultāciju," paziņoja Šuplinska.

Atbildot uz jautājumu par to, kādā situācijā tomēr var tikt izskatīts tālmācību variants visiem skolēniem, Šuplinska atbildēja, ka tas var notikt ārkārtējās situācijas režīma ieviešanas gadījumā valstī. Iepriekš šādu iespēju pieļāva Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele.

14
Tagi:
Ilga Šuplinska, attālinātās mācības, Latvija
Pēc temata
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Maiņas vai tālmācības ik pēc nedēļas: kā skolas sāks mācību gadu
Valdībai ir izdevīgi turēt skolēnus mājās: kāpēc LKS iebilst pret tālmācībām
Zīme Bioloģiskie draudi Latvijas infektoloģijas centrā

Latvijā miris viens cilvēks ar Covid-19, atklāts 251 inficēšanās gadījums

11
(atjaunots 18:32 29.10.2020)
Aizritējušajā diennaktī Latvijā ir veikti 5105 Covid-19 testi, pozitīvo testu daļa sastādīja 4,9%.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī ir veikti 5105 koronavīrusa testi, reģistrēts 251 jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs. Miris viens cilvēks ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi – vecuma grupā 85-90 gadi.

Kopumā kopš epidēmijas sākuma Latvijā ir atklāti 5395 Covid-19 gadījumi, 1406 cilvēki izveseļojās, 64 – nomira.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti 35 cilvēki ar Covid-19, kopumā stacionāros ārstējas 197 pacienti, 189 no tiem ir vidēji smaga slimības gaita, astoņi atrodas smagā stāvoklī.

Lietuvā diennakts laikā ir atklāti 950 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi – tas ir jauns maksimums. No Covid-19 miruši vēl seši cilvēki, citu iemeslu dēļ miruši trīs inficētie.

Kopumā līdz ar vīrusa izplatības sākšanos Lietuvā inficējušies 13 088 cilvēki, turpina slimot 8301, izveseļojās 4582.

No Covid-19 Lietuvā kopumā miruši 150 cilvēki, citu iemeslu dēļ miruši 55 ar koronavīrusu inficētie.

Pēdējo 24 stundu laikā veikti 11 866 koronavīrusa testi, kopā veikti 997 860.

Igaunijā atklāti 82 jauni Covid-19 gadījumi. Pēdējo 24 stundu laikā veikts vairāk nekā 1700 pirmreizējo koronavīrusa testu.

11
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Rožkalns: Latvija palielinājusi investīciju pieplūdumu pēc veiksmīgas pretošanās Covid-19
Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas
Slimnīca Rīgā informēja par plānveida operāciju pārtraukšanu Covid-19 draudu dēļ
Rīgā augs Covid-19 testēšanas punktu skaits
Laboratorijas darbiniece, foto no arhīva

Latvijā ievests jauns Covid-19 paveids

0
(atjaunots 19:47 29.10.2020)
Spānijas izcelsmes jauno Covid-19 paveidu vasarā ieveda Eiropas valstīs, kā arī Honkongā un Jaunzēlandē.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Zinātnieki atklāja jaunu koronavīrusa paveidu, kurš parādījās Spānijā 2020. gada vasarā un ātri izplatījās visā Eiropā, tiek ziņots Bāzeles Universitātes mājaslapā.

Lai gan pagaidām nekādu pierādījumu tam, ka šis SARS-CoV-2 paveids ir bīstamāks, viņa izplatība var sniegt priekšstatu par politikas efektivitāti ceļojumu nozarē, kuru Eiropas valstis pieņēma vasarā.

Tiek skaidrots, ka zinātnieki izanalizēja un salīdzināja vīrusa genoma secības, kas tika paņemtas Covid-19 pacientiem visā Eiropā, lai izpētītu patogēna evolūciju un izplatību. Analīze atklāja, ka paveids 20A.EU1 parādījās Spānijā vasarā un pirmo reizi tika konstatēts lauksaimniecības strādniekiem.

Saskaņā ar zinātnieku datiem, jaunais Covid-19 paveids pārvietojās kopā ar ceļotājiem pa visu Eiropu kopš 20. jūlija līdz ar robežu atvēršanu, un tagad tas ir atklāts 12 Eiropas valstīs, kā arī Honkongā un Jaunzēlandē.

Tiek atzīmēts, ka 20A.EU1 veido 90% koronavīrusa inficēšanās gadījumu Lielbritānijā, aptuveni 80% - Spānijā, 60% - Īrijā un no 30 līdz 40% - Šveicē un Nīderlandē. Jaunais vīrusa paveids tika atklāts arī Francijā, Beļģijā, Vācijā, Itālijā, Latvijā, Norvēģijā un Zviedrijā.

Eiropas pētnieki uzskata, ka šī Covid-19 paveida izplatību veicinājuši braucienu atvieglojumi un sociālās distancēšanās pasākumu pārkāpumi vasarā.

Pēc starptautisko reisu atsākšanas jūnija vidū Covid-19 tiek atklāts vidēji vienam no 8000 pasažieriem lidostā "Rīga". Saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras datiem, vairums Covid-19 inficēto cilvēku atlidoja uz Latviju no Lielbritānijas, Spānijas un Itālijas.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Gripa vai masalas? Akadēmiķis aprakstījis SARS-CoV-2 evolūcijas scenārijus
Covid-19 apdraud visu cilvēka nervu sistēmu, uzskata zinātnieki
Nosaukta koronavīrusa bīstamākā īpašība
Ārste pastāstīja par neizskaidrojamām koronavīrusa sekām