Saeima. Foto no arhīva

Latvijas valdība garantējusi juridisko palīdzību ģimenēm ārzemēs

69
(atjaunots 11:18 14.02.2017)
Anglijā un Vācijā nedarbojas nevainības prezumpcija: sociālajiem dienestiem nav jāpierāda, ka vecāki sit bērnu – vecāki ir spiesti pierādī, ka nedara bērnam pāri.

RĪGA, 14. februāris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Pagājušā piektdien Saeima apstiprināja grozījumus Valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības likumā. Parlaments, ĀM un Latvijas Tieslietu ministrija gandrīz gadu strādāja pie dokumenta, kas reglamentētu palīdzību Latvijas pilsoņu ģimenēm ārzemēs, kam radušās grūtības no juvenālās justīcijas viedokļa.

2015. gada septembrī Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma nodibināja starpresoru darba grupu bērnu aizsardzības jautājumu risināšanai ārzemēs. 2016. gada janvārī Saeima pieņēma "Deklarāciju par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs", savukārt 3. februārī tika apstiprināti minētie grozījumi, kuru iniciatore ir deputāte Jūlija Stepaņenko.

Kā tiek pārkāpta Vīnes konvencija

"Grozījumu ir daudz, taču galvenais ir tas, ka mūsu valstij ir jāsaņem operatīva informācija par visām "juvenālajām" lietām, kas attiecas uz Latvijas pilsoņiem. Tiklīdz sociālie dienesti, piemēram, Anglijā vai Norvēģijā pievērš uzmanību ģimenei, viņu pienākums ir ziņot par to nekavējoties," — skaidroja Stepaņenko Sputnik.

Pēc viņas teiktā, patlaban valsts parasti uzzina visu par visu post factum, kad bērns jau ir izņēmts no ģimenes. Starp citu, novēlota Latvijas diplomātu informēšana pārkāpj Vīnes konvenciju. Saskaņā ar minēto konvenciju valsts pienākums ir sniegt informāciju otrai valstij, ja tās teritorijā tiek veiktas jebkādas darbības attiecībā uz otras valsts pilsoņiem. Britu tiesas ne vienu reizi vien atzinušas Vīnes konvencijas pārkāpumus, taču bērnu nav atdevušas. Kāpēc? Atbilde: "Tas neatbilst bērna interesēm."

Stepaņenko vēsta, ka pamazām izdodas lauzt stereotipu "labiem vecākiem bērnus neatņem".

"Nevajag būt narkomānam, dzērājam vai necilvēkam, lai nokļūtu rietumu sociālo dienestu redzeslokā. Tikai 2016. gadā vien Latvijas iedzīvotājiem ārzemēs atņemti 20 bērni, un kopējais skaits ir milzīgs. Un gandrīz visi vecāki, kuri griezušies pie manis un tiesībsargiem, ir jauki, mīloši un rūpīgi mammas un tēti," — saka politiķe.

Nevainības prezumpcija — tukša skaņa

Patlaban nav zināms precīzs ārzemēs kopā ar vecākiem esošo bērnu skaits. Aptuveni 13 tūkstoši pametuši valsti kopā ar vecākiem, bet uz jautājumu, cik piedzimuši tur, neviens nespēs atbildēt.

Lielākā daļa vecāku nezina ārvalstu likumus un juridiskās nianses, kā arī ārvalstu sociālo dienestu darba specifiku. Stepaņenko uzskata, ka vecākus par to nevar vainot. Viņi mierīgi dzīvo un strādā ārzemēs, audzina bērnus, un pēkšņi atnāk nelaime. Pie tam, piemēram, Lielbritānijā likumi ir tādi, ka pat pieredzējis jurists uzreiz ar tiem netiks galā: ir daudz zemūdens akmeņu, dažādu normu un noteikumu, ja runa ir par bērna audzināšanu, tiesībām un aizsardzību.

"Prasības tur ir stingras tāpat kā Norvēģijā. Audzinātāja bērnu dārzā ierauga zilumu uz bērna ādas, vai kaimiņi sadzirdējuši aiz sienas, ka vecāki sarunājas pārāk skaļi, un juvenālās struktūras tūlīt sanem signālu. Bērnus izņem uzreiz. Vecākiem viņus neatdod mēnešiem, kamēr šīs institūcijas "noskaidro" situāciju. Taču parasti tā netiek "noskaidrota" par labu vecākiem," — uzsver politiķe.

Anglijā un Vācijā nedarbojas nevainības prezumpcija: sociālajiem dienestiem nav jāpierāda, ka vecāki sit bērnu — vecāki ir spiesti pierādī, ka nedara bērnam pāri.

Esi informēts par risku ārzemes

Tagad ir izstrādāts palīdzības pasākumu komplekss vecākiem, kuriem nepieciešamas juridiskās konsultācijas un advokāts. Ja ģimene nespēj to atļauties ārzemēs, tad Latvija palīdzēs. Grozījumi stāsies spēkā 1. aprīlī. Valstspiederīgie var vērsties pēc palīdzības pie Latvijas Republikas vēstniecības konsulārā departamenta, jebkurā valstī vai tieši Latvijā — Juridiskās palīdzības administrācijā.

Valsts palīdzēs mainīt juristus vai advokātu, ja vecākiem radušās nopietnas bažas, ka speciālists nekvalitatīvi veic darbu. Starp citu, piemēram, Vācijā vietējie juristi reti piekrīt uzņemties migrantu lietas, ja runa ir par pretošanos valsts sistēmai.

Tuvākajā laikā tiks publicētas informatīvās brošūras par to, kas jāzina mammām un tētiem, ja viņi jau devušies uz ārzemēm kopā ar bērnu vai nolēmuši tur laist bērnu pasaulē.

Absurds, taču — saskaņā ar likumu

Vai Latvija var izdarīt spiedienu uz citu valsti, pieprasot, lai ģimenei ar bērnu tiktu dota iespēja atgriezties dzimtenē un bērns netiktu atņemts vecākiem? Sputnik sarunbiedre norādīja, ka šādi centieni jau ir bijuši, pat ar Rīgas bāriņtiesas starpniecību, taču nesekmīgi.

"Pats svarīgākais diskusiju arguments no britu valdības puses, kad Latvijas cenšas kaut ko darīt, —"bērna pastāvīgā dzīvesvieta". Ir Hāgas konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem. Tā jau sen ir morāli novecojusi, bet ko lai dara," — sūrojas Stepaņenko.

Piemēram, ģimene devusies uz Vāciju vai Norvēģiju, bet par dzimteni uzskata Latviju un varbūt vēlāk atgriezīsies. Ārzemēs piedzimis bērns. Bērns ir piedzimis citā valstī, un uz viņu attiecas konvencija, lai kā vecāki neapgalvotu, ka viņi ir Latvijas valstspiederīgie. Ja vecāki, pret kuriem ierosinājuši lietu sociālie dienesti, atgriežas mājās, vēlāk mēs saņemam oficiālu pieprasījumu: atgrieziet nepilngadīgo valstī, kur viņš dzimis.

Minēsim piemēru. Sieva — krieviete no Latvijas, vīrs — anglis. Piedzimis bērns. Viņa ar bērnu dodas atpakaļ uz Latviju. Viņai ir pierādījumi, ka ar vīru dzīvot ir bīstami gan viņai, gan bērnam. Vīrs ir alkoholiķis un narkomāns: ir medicīniskie slēdzieni, kas to apliecina, ir izziņas no policijas, ka policija ieradusies, kad vīrs bijis piedzeries. Taču sociālie dienesti pieprasa atgriezt zīdaini dzimšanas vietā: jāievēro Hāgas konvencija! Un pēc tam Lielbritānija spriedīs, vai atstāt "angļu bērnu" mātei no Latvijas, agresīvajam alkoholiķim vai vispār atdot citā ģimenē. Absurds, taču tāda ir realitāte.

"Jaunie grozījumi ir tikai pirmais solis ceļā uz mūsu pilsoņu aizsardzību ārzemēs, un daudzi jautājumi vēl nav izlemti, taču tas ir ārkārtīgi svarīgs," — ir pārliecināta Jūlija Stepaņenko.

69
Pēc temata
Nav darba – nav Lielbritānijas
Dombrovskis: Lielbritānija var nodarīt postu ES ekonomikai
Latvijā minimālā alga ir trešā zemākā ES
Laipni lūdzam, jeb Nepiederošiem ieeja aizliegta: kas pārceļas uz Latviju
Lucavsalas pludmale, foto no arhīva

Peldēšana par brīvu: līdz 2. augustam Rīgas pludmālēs mācīs peldēt bērnus un jauniešus

4
(atjaunots 09:49 09.07.2020)
Saskaņā ar statistiku ik gadus Latvijā noslīkt ne mazāk par 100 cilvēkiem, par galvenajiem traģēdiju iemesliem sauc peldēšanos tam neparedzētās vietās, kā arī neapdomātu uzvedību uz ūdens.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik, Simona Aleksejeva. Anomālais karstums, kurš jūnijā pārņēma Latviju, veicināja antirekorda uzstādīšanu. Viena mēneša laikā Latvijas ūdenstilpēs noslīka 26 cilvēki, tai skaitā bērni un jaunieši. Tā kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests reģistrē tikai tos gadījumus, par kuriem tika saņemti izsaukumi, var pieņemt, ka reālie skaitļi var būt vēl traģiskāki.

Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs, komentējot šos datus, atzīmēja, ka šī tendence izraisa uztraukumu, jo parasti vislielākais noslīkušo skaits Latvijā tiek reģistrēts jūlijā. Tāpat viņš pauda cerību, ka medijos atspoguļotie traģiskie gadījumi un statistika veicinās izmaiņas sabiedrības ieradumos, sevišķi attiecībā uz atpūtu pie ūdens.

Statistika liecina, ka ik gadus Latvijā noslīkst vairāk nekā 100 cilvēku. Pēc noslīkušo skaita, rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Latvija saglabā vienu no bēdīgajiem rekordiem Eiropas valstu vidū. Parasti vairums traģēdiju notiek nelabiekārtotās peldvietās vai neapdomātas uzvedības rezultātā – piemēram, nirstot ūdenī ar galvu uz priekšu. Saskaņā ar federācijas aprēķiniem, vidējais noslīkušo vecums ir nedaudz virs 17 gadiem. Kā lai izskaidro šo pārgalvības kāri nepietiekami izpētītās ūdenstilpēs? Jaunieši uzskata, ka pludmalēs ar glābējiem viņiem neļaus kārtīgi izklaidēties.

Bēdīgās statistikas fonā peldēšanas klubs "Madwave Rīga" kopā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu paziņoja par bezmaksas atvērtām mācībām bērniem vecumā virs 10 gadiem un jauniešiem četrās Rīgas publiskajās vietās: Ķīpsalas, Lucavsalas, Rumbulas un Ķīšezera pludmalēs.

Peldēšanas nodarbības startēja 8. jūlijā un notiks trīs reizes nedēļā – trešdienās, sestdienās un svētdienās līdz 2. augustam. Pieteikties tām var katrs rīdzinieks kluba mājaslapā. Mācības rīko sertificēti treneri, izņemot praktisko daļu būs arī teorētiskā daļa – tostarp pasniedzēji kliedēs galvenos mītus par uzvedību uz ūdens un iemācīs pareizi rīkoties riskantās situācijā, lai nepieļautu jaunas traģēdijas.

4
Tagi:
pludmale, Rīga
Pēc temata
Noslīkt var 20 sekunžu laikā: glābēji lūdz nepeldēties reibuma stāvoklī
Latvija ieņem pirmo vietu noslīkušo cilvēku skaita ziņā
Glābējiem Latvijā atkal nācies vilkt ārā noslīkušo līķus no ūdenstilpēm
Latvijā jau noslīkuši 39 cilvēki. Laikapstākļi liek aizmirst drošību
RT telekanāla birojs Maskavā, foto no arhīva

Lietuva seko Latvijas piemēram un aizliedz RT retranslāciju

6
(atjaunots 09:55 09.07.2020)
Latvija pagājušajā nedēļā aizliedza RT televīzijas programmu retranslāciju, aicinot citas Eiropas valstis sekot tās piemēram.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lietuvas Radio un televīzijas komisija (LRTK) ieviesa aizliegumu brīvai televīzijas programmu RT, RT HD, RT Spanish, RT Documentary HD un RT Documentary retranslācijai un izplatīšanai Internetā, vēsta Sputnik Lietuva.

"Pēc Lietuvas Republikas Ārlietu ministrijas slēdziena saņemšanas – iestāde, kura ir pilnvarota īstenot sankcijas – LRTK pieņēma lēmumu apturēt brīvu augstākminēto televīzijas programmu uztveršanu Lietuvā," teikts regulatora paziņojumā.

Komisija apturējusi brīvu šo programmu uztveršanu, "jo RT kontrolē Dmitrijs Kiseļovs", paskaidroja LRTK vadītājs Mantass Martišs.

Kiseļovs, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas, ir mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors. "Rossija segodņa" un RT ir divas atšķirīgas juridiskās personas, šī informācija ir brīvi pieejama.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja par septiņu RT telekanālu retranslācijas aizliegumu Latvijā sakarā ar to, ka grupa it kā atrodas Dmitrija Kiseļova "faktiskā kontrolē", pret kuru Eiropas Savienībā ir ieviestas sankcijas. Rīga aicināja citas Eiropas valstis sekot tās piemēram. Par nolūku veikt analoģiskus pasākumus pirmdien, 6. jūlijā, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Baltijas valstu varasiestādes regulāri liek šķēršļus Krievijas un krievvalodīgo mediju darbam. KF ĀM jau atzīmēja, ka Krievijas mediju apspiešanas gadījumi Baltijā uzskatāmi demonstrē, ko praksē nozīmē demagoģiskie paziņojumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem.

6
Tagi:
RT, Lietuva
Pēc temata
"Mēs no sirds pasmējāmies": Kiseļovs aicina Latviju nekavējoties atjaunot RT apraidi
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē
Zaharova pasniedza Rīgai juridiskās pratības mācību pēc aizlieguma translēt RT