Rīgas panorāma

Latvijā minimālā alga ir trešā zemākā ES

1010
(atjaunots 10:26 11.02.2017)
Zemāka minimālā alga Eiropas Savienībā novērojama Bulgārijā, Rumānijā un Latvijā, savukārt tām seko Lietuva un Čehija. Par to liecina Eurostat dati par 2017. gada sākumu.

RĪGA, 11. februāris — Sputnik. Šā gada 1.janvārī noteikta minimālā mēnešalga bija 22 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, no kurām Latvijā tā bija trešā zemākā, informē LETA, atsaucoties uz ES statistikas departamenta "Eurostat" publicētajiem datiem.

Latvijā un Lietuvā minimālā alga pašlaik ir 380 eiro mēnesī. Mazāka tā noteikta vien Bulgārijā (235 eiro mēnesī) un Rumānijā (275 eiro mēnesī).

500 eiro mēnesī valsts noteiktā minimālā alga nepārsniedz arī Čehijā (407 eiro mēnesī), Ungārijā (412 eiro), Horvātijā (433 eiro), Slovākijā (435 eiro), Polijā (453 eiro) un Igaunijā (470 eiro).

Valstīs ES dienvidos minimālā alga svārstījās no 500 līdz 1000 eiro: Portugāle (650 eiro), Grieķija (684eiro), Malta (736eiro), Slovēnija (805eiro) un Spānija (826eiro).

Tikai valstīs Eiropas Savienības rietumos un ziemeļos minimālais atalgojums krietni pārsniedz 1000 eiro mēnesī. To vidū ir Lielbritānija (1 397 eiro), Francija (1 480 eiro), Vācija (1 498 eiro), Beļģija (1 532 eiro), Nīderlande (1 552 eiro), Īrija (1 563 eiro) un Luksembruga (1 999 eiro).

Salīdzinājumā ar 2008.gadu Baltijas valstis uzrādījušas strauju minimālās algas pieaugumu. Viskrasāk minimālā alga augusi Bulgārijā (+109%), Rumānijā (+99%), Slovākijā (80%), kam seko Igaunija (+69%), Latvija (+65%) un Lietuva (+64%). Grieķija ir bijusi vienīgā valsts, kur šogad salīdzinājumā ar 2008.gadu minimālā alga ir sarukusi (-14%).

Valsts noteiktas minimālās algas pašlaik nav Austrijā, Dānijā, Itālijā, Kiprā, Somijā un Zviedrijā.

1010
Pēc temata
Tiesībsargs sola cīnīties ar nabadzību
Saeima palielinās deputātu atalgojumu, sekojot Prezidenta kancelejas pēdās
Ilze Viņķele

Latvijas slimnīcas vēl spēj uzņemt pacientus: Viņķele par hospitāli Ķīpsalā

9
(atjaunots 08:43 03.12.2020)
Latvijas Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele pastāstīja par hospitāļa izvietošanas iespēju Ķīpsalā Covid-19 pacientu ārstēšanai.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Latvijas iedzīvotājus uztraucošo jautājumu par to, vai izstāžu zāle Ķīpsalā, Rīgā tuvākajā laikā var pārtapt hospitālī, žurnālisti uzdeva veselības ministrei Ilzei Viņķelei, vēsta Rus.lsm.lv.

Intervijā Ziņu dienestam Viņķele pastāstīja, ka pagaidām nevar apstiprināt informāciju par to, ka izstāžu zāle tiktu gatavota pārveidošanai pagaidu hospitālī. Tās ir tikai baumas, uzsvēra ministre.

Pēc viņas teiktā, kas tāds var notikt tikai tad, kad Latvijas slimnīcas būs pārpildītas un citas iespējas tiks izsmeltas, kā tas notiek citās Eiropas valstīs.

"Latvijā mēs pagaidām šādā situācijā neesam," paziņoja Viņķele.

Vērts atgādināt, ka Viņķele iepriekš pati pastāstīja par to, ka Ķīpsalas izstāžu zāli varēs izmantot kā Covid-19 hospitāli. Šāda veida palīdzību gadījumā, ja tas būs nepieciešams, piedāvāja BT1 valdes priekšsēdētājs un zāles īpašnieks Viesturs Tīle.

Viņķele pat bija paziņojusi, ka nepieciešamais aprīkojums ir un glabājas noliktavā – tātad, šādas idejas īstenošanai Rīga ir gatava.

Taču pēcāk ministre spēra soli atpakaļ, sakot, ka, ja valstī stacionēšana būs nepieciešama 1000 vai 2000 Covid-19 pacientu un slimnīcas netiks galā, nāksies aizdomāties par to, kā palielināt veselības aprūpes resursus. Taču uz jautājumu tieši par Ķīpsalas iespējām konkrētu atbildi vairs nesniedza.

9
Tagi:
Ilze Viņķele, koronavīruss
Pēc temata
Politologs: Kariņa konflikts ar Viņķeli iesēja paniku sabiedrībā
Valdība apstiprināja Latvijā jaunus Covid-19 ierobežojumus
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir uzsāktas 600 lietas par ierobežojumu pārkāpumiem
ANO notiks Krievijas vakcīnas Sputnik V prezentācija

Latvijas AM gatavo armijas piesaistīšanas plānu ierobežojumu ievērošanas uzraudzībai

5
(atjaunots 08:30 03.12.2020)
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi sniegt atbalstu Iekšlietu ministrijai, atliek tikai sagaidīt informāciju no tās, kāda tieši palīdzība ir nepieciešama, paziņoja Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Kaspars Galkins.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Aizsardzības ministrijas (AM) preses sekretārs Kaspars Galkins paziņoja, ka Nacionālie bruņotie spēki jau ir sākuši plānot palīdzības sniegšanas stratēģijas Iekšlietu ministrijai neparastās epidemioloģiskās situācijas ietvaros, raksta Mixnews.lv.

Galkins atzīmēja, ka armijai jau ir pieredze palīdzības sniegšanā gan Latvijas policijai, gan Valsts robežsardzei. Tā, piemēram, iepriekšējā ārkārtējās situācijas režīma ieviešanas laikā Latvijā, 2020. gada pavasarī, armija un zemessargi īstenoja kontroli valsts austrumu robežā, kā arī piedalījās mācībās, kuras notika kopā ar policiju.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks pauda gatavību gadījumā, ja valdība ieviesīs bargākus Covid-19 izplatības ierobežojumus, piesaistīt zemessargus situācijas kontrolēšanai.

Interesanti, ka iepriekš Pabriks pārdzīvoja par to, ka pandēmija atņems resursus viņa ministrijai un Latvijai neizdosies piešķirt nepieciešamos 2% no IKP aizsardzībai, kā to pieprasa NATO.

Pabriks paziņoja, ka pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nav jāaizmirst par tās atbalstīšanu. Viņš apgalvoja, ka koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gada krīze.

Atgādināsim, ka aizvakar, pēc ilgstošas Latvijas valdības sēdes, tika ieviesti jauni pasākumu, kuru mērķis ir samazināt koronavīrusa izplatību valstī. Tostarp no 3. decembra visā Latvijas teritorijā būs atļauts kopā pulcēties ne vairāk kā diviem cilvēkiem (izņēmums – ģimenes), kā arī jāievēro 2 metru distance. Tiek atcelti visi privātie pasākumi, ballītes, pulcēšanās.

Spēkā stājas ierobežojumi arī veikalu darbība – brīvdienās viņi pārtrauc darbu, izņemot tos, kuri pārdod pārtikas produktus, kā arī pirmās nepieciešamības preces (zāles, higiēnas preces). Kā arī virkne citu ierobežojumu.

5
Tagi:
koronavīruss, armija
Pēc temata
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus
Covid-19 ierobežojumu pārkāpumus varētu pielīdzināt genocīdam
Politologs: Kariņa konflikts ar Viņķeli iesēja paniku sabiedrībā
Valdība apstiprināja Latvijā jaunus Covid-19 ierobežojumus