Ērģelniece Jeļena Privalova-Epšteina.

Ērģelniece: skatītāji sūdzas VVC, kad koncertā skan vārdi krievu valodā

133
(atjaunots 11:41 10.02.2017)
Ērģelniece Jeļena Privalova-Epšteina pastāstīja, ka pirms priekšnesuma saka ievadvārdus krievu valodā, kas daudziem mūzikas cienītājiem nepatīkot.

RĪGA, 10. februāris — Sputnik. Mūziķu trūkums un auditorijas sūdzības Valsts valodas centrā – ar šādām grūtībām nācies saskarties ērģelniecei Jeļenai Privalovai-Epšteinai, rīkojot koncertus Sv. Pāvila baznīcā Rīgā, informē Latvijas televīzijas portāls.

Latvijā jūtams ērģeļmūzikas koncertu trūkums, uzskata Privalova-Epšteina.

Salīdzinājumā ar Maskavu, "šeit ir daudz vairāk instrumentu, ko spēlēt, taču ērģelnieki to nez kāpēc neizmanto – spēlē tikai Doma baznīcā un paretam pa Latviju… Esošās bagātības paliek neizmantotas. Pat Rīgā koncerti notiek tikai Anglikāņu baznīcā, sv. Jāņa baznīcā un Domā. Mani tas pārsteidza."

Kad ērģelniece sāka rīkot koncertus sv. Pāvila baznīcā Rīgā, viņa cerēja, ka vienai spēlēt nenāksies. Taču noskaidrojās, ka visi ir aizņemti – cits darbs vai pedagoģiskā slodze.

"Spēlē, protams, Doma baznīcā, jo tas ir statuss, nespēlēt Domā ir neiespējami, atteikties spēlēt Domā arī ir neiespējami. Protams, visi spēlē Dubultos vasaras festivālā… (Uzstājas – red.) tikai jaunie ērģelnieki, kuriem pagaidām nav kur strādāt," – viņa paskaidroja.

Grūtības koncertu organizācijā sagādāja arī sūdzības Valsts valodas centrā, atzina mūziķe. Viņa pastāstīja, ka pirms priekšnesuma saka ievadvārdus krievu valodā – stāsta par mūziku, komponistiem, daiļdarbiem.

"Tas bija saskaņots ar mācītāju, saskaņots ar draudzi – tā pie mums ir latviska. Un mēs saskārāmies ar problēmu – par mums sāka sūdzēties Valsts valodas centrā. Mums rakstīja vēstules, izsauca, mācītājs divas reizes gāja uz Valsts valodas centru. Paldies Dievam, viss ir nokārtojies, taču līdz pat šim laikam sūdzības ienāk," – stāstīja Privalova-Epšteina.

Ērģelniece piebilda, ka par tādām sūdzībām labdarības koncertos viņai dažkārt ir ļoti rūgti ap sirdi.

"Domāju pēc visām šīm problēmām likt ievadvārdus pie malas, taču… (skatītāji – red.) sāka nākt gan pirms koncerta, gan pēc, lai pateiktu: "Cik labi, ka jūs mums stāstāt par mūziku, jo mēs taču neko nezinām, nesaprotam, mums vieglāk uztvert skaņdarbus, kas skan"," – viņa pamatoja savu lēmumu neatteikties no ievadvārdiem.

Privalova-Epšteina piebilda, ka patlaban jautājums ir nokārtots: koncertu reklāmas un afišas tiek veidotas divās valodās, un visur rakstīts par ievadvārdiem krievu valodā.

"Es konsultējos ar filharmoniju, konsultējos ar juristiem, lai formāli viss būtu izpildīts. Rīgā taču notiek liels skaits koncertu krieviem, un tur ne vienmēr ir iespēja nodrošināt sinhronu tulkojumu latviešu valodā. Tas ir dārgs pasākums, ko var atļauties tikai teātri ar repertuāru," – paskaidroja ērģelniece.

Pie tam neizdosies iepriekš uzdrukāt uzrunu latviešu valodā – ērģelniece pastāstīja, ka bieži improvizē, ņemot vērā to, kādas auditorijas priekšā uzstājas.

133
Pēc temata
Valsts valodu centrs ekspertu mudinājumu sniegt intervijas arī krievu valodā uzskata par nepārdomātu
Trīs jautājumi par valsts valodu
Eiropas Padome kontrolēs Ušakovam piespriesto VVC sodu

Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku

15
(atjaunots 16:31 04.03.2021)
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.

Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.

Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.

Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).

Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.

2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.

Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

15
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām

"Laikam vainīgs esmu es un krievi": Ušakovs par 20 transporta pieturu pazušanu Rīgā

16
(atjaunots 16:22 04.03.2021)
Tuvākajā laikā Rīga var zaudēt aptuveni simt pieturas, privāta uzņēmuma īpašumu, kurš tās uztur uz sava rēķina un par to izvieto reklāmu.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. Rīgā demontētas aptuveni 20 sabiedriskā transporta pieturas, tuvākajā laikā tāds liktenis var skart vēl vairākus desmitus būvju. Iemesls – īpašnieks un Rīgas būvvalde nav saskaņojuši savas darbības – vairākus gadus nav izdevies noregulēt objektu statusu, kam beidzies ekspluatācijas un reklāmas izvietošanas laiks, vēsta Latvijas televīzija.

Citu starpā pazudušas nojumes Rušonu un Šķirotavas pieturās. "Vispirms bija sarkanbaltas lentes. Nākamajā dienā pieturas vairs nebija. Kas nebija kārtībā? Droši vien, bija avārijas stāvoklī. Tikai tā var nodomāt," stāsta Ķengaraga iedzīvotāja Ņina.

Pilsētā demontētas jau aptuveni 20 nojumes. Transporta uzņēmums "Rīgas satiksme" uz LTV7 jautājumu atbildēja, ka iemesli viņiem nav zināmi – pieturas nav viņu ziņā. Pieturu pazušanas iemeslus varēja paskaidrot tikai Rīgas būvvalde. Izrādījies, ka nojauktās pieturas ir uzņēmuma JCDecaux īpašums. Tās uzstādītas jau 2000. gadu sākumā. Firmai pieder apmēram 600 pieturas Rīgā, kura tās uztur uz sava rēķina, un par to izvieto reklāmu, nomaksājot atbilstošu nodokli.

Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns paziņoja, ka kompānijai beidzies atļaujas termiņš reklāmas izvietošanai, tāpēc, acīmredzot, tā nolēmusi demontēt nojumes.

Taču, lai likumīgi demontētu nojumes, ar būvvaldi jāsaskaņo atbilstošus dokumentus, informēja Butāns. Viņš piezīmēja, ka dokumenti nav saņemti, tāpēc pagaidām citu pieturu demontāža apturēta.

Savukārt "JCDecaux Latvija" direktore Jeļena Brokāne pastāstīja, ka runa ir nevis par reklāmas izvietošanas atļauju, bet gan par to, ka pieturām jau 2016. gadā beidzies ekspluatācijas termiņš. Viņa atzina, ka visus šos četrus gadus firma mēģinājusi būvvaldē noskaidrot, ko darīt ar šīm pieturvietām. Atbilde kļuva skaidra šogad – kompānija saņēmusi sodus par reklāmas izvietošanu, izrakstīti 44 administratīvie akti par vairākiem tūkstošiem eiro.

Uzņēmums nolēmis vairs tālāk negaidīt un tagad nojauc vecās pieturas. 20 jau demontētas, palikušas vēl 80.

Butāns pastāstīja, ka nojumes vēl varētu saglabāt, iesniedzot dokumentus par ekspluatācijas termiņa pagarinašanu. Tomēr Jeļena Brokāne konstatēja, ka par to pirmo reizi uzzinājusi no žurnālistiem, nevis no būvvaldes. Par jautājumu ieinteresējusies arī Rīgas dome. Tā vēlas nojumes saglabāt.

Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks pastāstīja, ka situācija nākusi gaismā ļoti interesanti: viņi gribējuši ar būvvaldi saskaņot reklāmu, bet ierēdņi paskatījušies dokumentus, kuros tāda būve pat nav pieņemta ekspluatācijā, principā, tā ir nelegāla. Ja to legalizēt, jāmaksā zemes noma. Viņi stāsta, ka ar iepriekšējo administrāciju noslēgtajā līgumā nekas nav teikts par zemes nomu, un viņi atsakās par to maksāt. Pulks piebilda, ka līgums ar firmu noslēgts līdz 2034. gadam, bet punkts par to, ka zemes nomu var nemaksāt, ir nelikumīgs.

Brokāne stāsta citu: uzņēmums uzstāda pieturas par savu naudu, maksā reklāmas nodokli, tiesa, samazinātu. Pie tam firma maksā zemes nomu "Rīgas satiksmei" caur kompāniju, kas uzvarēja konkursā par pieturvietām un reklāmas izvietošanu uz sabiedriskā transporta. Brokāne atzina: viņai sāp sirds, vērojot, kāda pēdējos gados ir attieksme pret uzņēmējiem.

Kamēr uzņēmums un būvvalde strīdas par vecā līguma niansēm, pasažieriem nāksies mirt lietū. Tiesa, Satiksmes departaments sola soliņus. Tas ir pagaidu risinājums, kamēr Rīgas dome lemj, kā atgūt pieturas.

Situāciju jau indīgi komentēja Rīgas bijušais mērs Nils Ušakovs, kurš dažkārt labprāt iedzeļ jaunajai Rīgas varai.

"Iznāk tīri laba Rīgas atiestatīšana. Ne pusgads nav pagājis, bet jau mīnus 100 nojumes sabiedriskā transporta pieturās. Interesanti, mēs atkal jau drīz izdzirdējis – "vainīgs Ušakovs, Saskaņa un krievi?" Ušakovs uzrakstīja savā lapā Facebook.

16
Tagi:
Nils Ušakovs, sabiedriskais transports, Rīgas Satiksme, Rīga
Pēc temata
Opozīcija pirmoreiz apspēlēja koalīciju: Rīgā nebūs jāmaksā nodeva par tirdzniecību ielās