Saeimas deputāts Artus Kaimiņš

Saeimas deputātu tur aizdomās par fiktīvu nodarbināšanu

55
(atjaunots 11:06 07.02.2017)
Artusa Kaimiņa bijušais darbinieks paziņojis, ka deputāta uzdevumā fiktīvi nodarbinājis vairākus cilvēkus.

RĪGA, 7. februāris — Sputnik. Valsts ieņēmumu dienests izvērtē un analizē saņemto informāciju par kādu Saeimas deputātu, kurš, iespējams, vainojams fiktīvā nodarbināšanā un izvairījies no nodokļu nomaksas, aģentūrai LETA sacīja VID Sabiedrisko attiecību daļā.

Aizbildinoties ar likuma prasībām, VID neatklāja, vai runa ir par Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, lai gan vakar mikrouzņēmuma "Al De Media" īpašnieks Linards Kālis, kurš vairākus gadus strādājis pie Kaimiņa, LTV raidījumam "De Facto" apgalvoja, ka deputāta uzdevumā fiktīvi nodarbinājis vairākus cilvēkus.

"Pagājušā gada nogalē VID no Valsts policijas ir saņemts fiziskās personas iesniegums, kas sākotnēji iesniegts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) par SIA fiktīvu darbinieku nodarbināšanu un par Saeimas deputāta iespējamu saistību un rīcību ar iesniegumā minētajiem faktiem un iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas," — aģentūrai LETA sacīja VID.

VID saņemto informāciju izvērtē un analizē kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo informāciju par iesniegumā minēto personu, tajā skaitā, informāciju, kas norādīta personas iesniegtajās valsts amatpersonas deklarācijās un personai piederošajiem uzņēmumiem.

VID uzsvēra, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22. pants un likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 21. pants liedz VID izpaust informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju, tajā skaitā par tam plānotajiem vai veiktajiem nodokļu kontroles pasākumiem un to rezultātiem.

"Ja pārkāpumi tiks konstatēti, personai tiks piemērota normatīvajos aktos paredzētā atbildība," — uzsvēra VID.

Kā ziņots, iesniegumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) Kālis rakstīja, ka daļu no saņemtās algas devis deputātam atpakaļ skaidrā naudā. To raidījumam sacījusi vēl kāda persona, kas saņēmusi naudu no Kaimiņa.

Savukārt Kaimiņš noliedza, ka būtu saņēmis nedeklarētus ieņēmumus un neatzina, ka būtu devis norādījumus par darbiniekiem un algām.

Kaimiņš stāstīja, ka mikrouzņēmumā "Al De Media", kurā viņš nav bijis ne īpašnieks, ne vadītājs, darbinieki tiešām strādājuši viņa labā saistībā ar raidījuma "Suņu būda" veidošanu. "Norādījums (cik kuram maksāt — red.), tas ir jūsu interpretējums. No manas puses tas ir ieteikums, cik cilvēkam vajadzētu maksāt par izdarīto darbu," — raidījumam teica deputāts.

KNAB Kāļa iesniegumu pārsūtīja Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim, rakstot, ka "ziņas nesatur informāciju, kas liecinātu par koruptīviem darījumiem".

Arī policija uzskatīja, ka lieta nav tās kompetencē. Policija pārsūtīja iesniegumu Valsts darba inspekcijai, kas likuma pārkāpumus nekonstatēja, un Valsts ieņēmumu dienestam, kas atteicies Kāli informēt par rīcību, jo nedrīkst runāt par konkrētiem nodokļu maksātājiem.

Kā norāda "de facto", ja iesniegumā minētais ir patiesība, tad prātā nāk divi iemesli, kādēļ šāda naudas atdošana caur citu firmu varētu būt notikusi. Kaimiņš kā deputāts nedrīkst strādāt un saņemt algu savā uzņēmumā, taču deputātam nav liegts no "Suņu būdas" izņemt dividendes, bet tad viņam būtu jāmaksā 15% peļņas nodoklis, kamēr mikrouzņēmumā nodoklis līdz šim gadam bija 9%.

Otrs iemesls, pēc raidījuma domām, ir tāds, ka Kaimiņš, iespējams, negrib radīt liekus jautājumus, no kurienes saņemta nauda "Suņu būdas" veidošanai.

Kaimiņš sarunā ar raidījumu piesaucis noslēgtos reklāmas līgumus, bet bez ilggadējā sponsora alkohola tirgotāja "Spirits&Wine" citus partnerus nav minējis.

"Suņu būdas" mājaslapā tiek reklamēti raksti portālā "bnn.lv". Portāla investors ir Austrijā reģistrēts uzņēmums "Baltic News Network", kam savukārt Latvijā pieder uzņēmums "Media Support". Tā vadītājs iepriekš bija Ventspils mēra Aivara Lemberga oponenta, Šveices advokāta Rudolfa Meroni kontrolētajos uzņēmumos vadošos amatos strādājošais Edgars Ciniņš, bet tagad "Media Support" vada Meroni uzticamības persona Aivars Gobiņš.

Kaimiņš nav atklājis, uz kādiem nosacījumiem sadarbojas ar "Media Support", jo tas esot komercnoslēpums. Savukārt Gobiņš teicis, ka Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem neesot nekāda sadarbība ar Kaimiņu un "Suņu būdu", bet viņi augstu vērtē deputāta cīņu.

Kaimiņš vēl pirms raidījuma pārraidīšanas ēterā sociālajā tīklā "Facebook" publicējis ierakstu, kur apgalvo, ka neslavu viņam mēģina celt bijušais "Suņu būdas" producents Kaspars Upacieris jeb Ufo, kurš tagad ir "Latvijas Gāzes" sabiedrisko attiecību speciālists, un par Neo sevi dēvējošais informācijas tehnoloģiju speciālists Ilmārs Poikāns, kurš kopā ar Kaimiņu piedalījās partijas KPV LV dibināšanā. Kāli viņš nodēvējis par "aizvainotu puiku".

"Tie (Kāļa — red.) iesniegumi nav redzējuši virzību, jo nekā tur nav. KPV LV lai dauza, jo vairāk dauzīs, jo vairāk augs reitingi," — raksta deputāts.

55
Pēc temata
Personāla dokumentu glabāšanas termiņš samazināts no 75 uz 10 gadiem
VID klientu apkalpošanas centri ārpus Rīgas pieņems apmeklētājus trīs dienas nedēļā
Bijušais VID direktors ierosinājis ieviest nodokli par bagātību
Covid-19 antivielu testi, foto no arhīva

Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem

9
(atjaunots 15:52 30.11.2020)
Tomēr Veselības ministrijā atzīmēja, ka, ja situācija ar koronavīrusu valstī mainīsies, testēšanas algoritms var tikt pārskatīts.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne paziņoja, ka dotajā posmā netiek plānots paplašināt Covid-19 testēšanu, iekļaujot testēšanas algoritmā cilvēkus, kuri strādā noteiktās profesijās, kā tas notika pavasarī, raksta Press.lv.

Uz jautājumu, vai netiek plānots prioritāri testēt noteiktas cilvēku grupas, ja tas būs nepieciešams drošai profesionālo pienākumu izpildei, Veselības ministrijas pārstāve atbildēja, ka pagaidām šādu plānu nav, bet, ja situācija mainīsies, testēšanas algoritms var tikt pārskatīts.

Veselības ministrija uzskata, ka esošais algoritms garantē mērķtiecīgu valsts apmaksātu testēšanu – tā ir pieejama visiem ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ja rodas saslimšanas simptomi vai epidemioloģiskie rādītāji. Turklāt Slimību profilakses un kontroles centrs lemj, kādos gadījumos ir pamats plašākai testēšanai uzņēmumos, skolās un citās iestādēs.

Tāpat testēšana tiek nodrošināta medicīnas iestādēs un sociālās aprūpes centros, kur ir daudz riska grupu.

Veselības ministrijā atzīmēja, ka pašlaik testēšanas punktos visā Latvijā rindu nav, un jebkurš cilvēks, iepriekš pierakstoties, var operatīvi nodot testu tajā pašā vai nākamajā dienā un tikpat operatīvi saņemt rezultātus.

9
Tagi:
Latvija, koronavīruss, Veselības ministrija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Jaunas šausmas: ASV cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, sāk izkrist zobi
P. Stradiņa slimnīca, foto no arhīva

Ar pneimoniju mājās: slimnīcās beidzas gultasvietas pacientiem

14
(atjaunots 15:02 30.11.2020)
P. Stradiņa slimnīca vairs nevar uzņemt visus pacientus ar pneimoniju – dažiem nāksies ārstēties ambulatori.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Vieglākos plaušu iekaisuma gadījumos tagad nākas ārstēties mājās – slimnīcās nav vietu, vēsta LTV.

Vakar Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš savā uzrunā Latvijas iedzīvotājiem atzina, ka veselības sistēma valstī ir uz izdzīvošanas robežas, savukārt ieviestie drošības pasākumi nav atnesuši gaidīto efektu.

Pacientu skaits ar Covid-19, kuri nokļuvuši stacionāros, sasniedzis 510 cilvēkus. Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijas valsts sekretāre Diāna Mūrmane-Umbraško pastāstīja, ka šobrīd Covid-19 slimniekiem ir pieejamas 629 gultasvietas, savukārt akūtas nepieciešamības gadījumā to skaitu iespējams palielināt par 81. Tomēr var pienākt brīdis, kad veselības aprūpes sistēma nebūs spējīga palīdzēt visiem, kam ir nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Venspilī
© Sputnik / Sergey Melkonov

Mediķi uzsver: slimnieku jau ir tik daudz, ka visus uzņemt nav iespējams. Piemēram, Mārtiņš Purenkovs, P. Stradiņa slimnīcas interns atzīmēja, ka visnopietnākās komplikācijas, no kurām pacients var pat nomirt, – tā ir pneimonija un elpceļu mazspēja. Pacienti visbiežāk nokļūst slimnīcā šo iemeslu dēļ. Diemžēl slimnīca vairs nevar uzņemt visus pacientus ar pneimoniju, atzīmēja viņš. Medicīnas darbinieki cenšas sekot līdzi tam, vai pacients spēj turpināt ārstēties ambulatori – vai arī viņš ir jāievieto stacionārā.

Par to, ka tas var notikt, ārsti ir brīdinājuši jau vairākas reizes. Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs iepriekš skaidroja, ka ne tik svarīgas ir gultasvietas, bet gan personāla skaits, kurš netiek galā ar lielo pacientu skaitu. Neskaitot pārējo, liels daudzums mediķu šobrīd ir inficēto kontaktpersonas vai arī paši slimo ar Covid-19.

14
Tagi:
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, veselības aprūpes sistēma, Latvija
Pēc temata
"Slimnīcas ir pilnas ar inficētajiem": aizsardzības ministrs aicina rīkoties radikāli
VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas
Jāpalīdz mediķiem: kas traucē piesaistīt vairāk brīvprātīgo Latvijas slimnīcās
No slimnīcas mājup par 150 eiro: jauna problēma ar Covid-19 pacientiem
VAS Latvijas dzelzceļš

"Latvijas Dzelzceļš" izpārdod lokomotīves

0
(atjaunots 16:41 30.11.2020)
Izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves un sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru kopējā sākumcena ir 704 680 eiro.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. "Latvijas Dzelceļa" meitasuzņēmums "LDz cargo" pārdod izsolē astoņas dīzeļlokomotīves ar kopējo sākumcenu 704 680 eiro, tiek ziņots oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Tiek atzīmēts, ka izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves ar sākumcenu 92 920 eiro un 93 560 eiro. Tāpat tiks piedāvātas sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru sākumcena sastāda 82 850 eiro, 83 250 eiro, 84 850 eiro, 86 550 eiro, 88 050 eiro un 92 650 eiro.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada peļņu 14,408 miljonu eiro apmērā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno kravu plūsmas daļu pa Latvijas dzelzceļiem veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

Kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

0
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
"Latvijas Dzelzceļš" pārdod jau otro staciju