Bērns. Foto no arhīva

Ne naudas, ne slavas: kāpēc krievvalodīgajiem Latvijā un Igaunijā ir maz bērnu

100
(atjaunots 11:56 07.02.2017)
Gan Latvijā, gan Igaunijā bērnu skaits krievvalodīgo iedzīvotāju ģimenēs ir mazāks nekā latviešu un igauņu saimēs. Speciālisti atzīst vispārējo tendenci, taču min atšķirīgus iemeslus.

RĪGA, 7. februāris — Sputnik. Neskatoties uz Latvijas un Igaunijas sniegto atšķirīgo finansiālo atbalstu, abu valstu krievvalodīgajiem iedzīvotājiem dzimst mazāk bērnu nekā latviešiem un igauņiem, stāsta LTV7 raidījums "Personīga lieta".

Igaunija: valsts palīdzība

"Mums ir ļoti tradicionāla sabiedrība, un tā arī nosaka bērnu skaitu ģimenē. Dzīve ir nestabila. Un tam nav nekāda sakara ar to, cik ir bērnu tavā ģimenē. Šodien darbs ir. Rīt — vairs ne. Šodien tev ir attiecības ar kādu, ar kuru audzināt bērnu. Bet jau rīt šī cilvēka nav. Un tomēr ļaudis vēlas, lai viņiem būtu divi un trīs bērni. Faktiski ir viens vai divi, taču vidēji tomēr divi," — pastāstīja Tatjana Valdeka, bērnudārza Līkuri direktore Tallinas krievvalodīgajā rajonā Lasnamē.

Igaunijas Sociālo lietu ministrijas Audzināšanas un ģimenes nodaļas vadītāja Hanna Vseviova atšķirību dzimstībā skaidro arī ar darba tirgus īpatnībām. Krievvalodīgie biežāk nodarbojas ar tādu darbu, ar kuru ir grūti veiksmīgi savienot ģimenes dzīvi.

"Šī tendence mums ir zināma. Taču atšķirības starp igauņu un krievu ģimenēm ir ļoti mazas. Un tā nav īpāsi liela problēma Igaunijā. Igaunijas valdība ir veikusi virkni pasākumu, lai ģimenes justos labāk aizsargātas," — norāda Vseviova.

Pēc viņas teiktā, kopš šī gada jūlijā izmaksas kļūs lielākas — ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērni, maksās aptuveni 500 eiro.

"Tiks izveidotas labākas bērnu aprūpes iespējas. Sistēma kļūs elastīgāka, un mēs ļoti ceram, ka šīs pārmaiņas palīdzēs gan krievvalodīgo ģimenēm, gan citām ģimenēm, kuras nejūtas pietiekami pasargātās Igaunijā," — teica Vseviova.

Urbānismam izdabājot

Savukārt Tallinas universitātes Demogrāfijas centra darbinieki LTV7 paskaidroja, ka nedz profesija, nedz labklājība tieši neietekmē bērnu skaitu ģimenē. Kā atzīmē pētnieki, dzimstība krievu ģimenēs Igaunijā sāka kristies jau pēc Otrā pasaules kara, kad krievu valodas un krievvalodīgo statuss bija citāds. Kā rāda statistika, krievi galvenokārt mitinās pilsētās, un tur dzimstība ir zemāka nekā laukos, kur ir lielāks skaits daudzbērnu ģimeņu.

Vēl viens negatīvās tendences faktors — ne igauņiem, ne latviešiem nav iebildumu pret ārlaulības bērniem. Precīzas statistikas nav, taču demogrāfi pievērsuši tam uzmanību gan Tallinā, gan Rīgā.

"Iespējami arī citi skaidrojumi, kas saistīti ar atšķirībām kultūrā un tradīcijās. Statistikas dati liecina, ka krievvalodīgie parasti precas, un pēc tam laiž pasaulē bērnus. Savukārt igauņu ģimenēs laulība nav tik svarīga," — norāda Vseviova.

Latvija: tautības izvēle

Pēc Latvijas CSP Sociālās statistikas departamenta direktora vietnieces Baibas Zukulas teiktā, latvietes biežāk dzemde otro un trešo bērnu, savukārt krievu sievietes — retāk.

"Esam pievērsuši pastiprinātu uzmanību vientuļiem vecākiem — pilsētā tādu ir vairāk. Protams, ja cilvēks viens audzina bērnu, diez vai viņam būs daudz bērnu," — saka Zukula.

Viņa norādīja, ka pērn bija vērojams pavērsiena punkts — jaundzimušo latviešu bija vairāk nekā mirušo. Zukula paskaidroja, ka pieaugums bijis negatīvs, taču pērn bērnu skaits, kam pēc dzimšanas norādīta tautība "latvietis", 60 cilvēkiem pārsniedza mirušo skaitu ar tādu pašu ierakstu.

"Visām pārējām tautībām saglabājies negatīvs rādītājs, un īpaši spilgti tas vērojams krievu tautības pārstāvju vidū. Taču tas saistīts ar to, ka jaundzimušiem retāk ieraksta tautību "krievs", un ar to, ka iedzīvotāju vecuma struktūrā ir sevišķi daudz vecākās paaudzes krievu," — skaidro Zukula.


Gan vēlme dzīvot pilsētās, gan īpaša attieksme pret laulību, gan iespēja pašiem izvēlēties jaundzimušo tautību — visi šie faktori ir noveduši pie tā, ka krievvalodīgo daļa jauniešu vidū, kā rāda CSP dati, pēdējos gados ievērojami samazinājusies, secina LTV7.

 

100
Pēc temata
Tiesībsargs un bāriņtiesas strīdējās par audžubērniem
Teroristi izmanto bērnus pašnāvnieku lomai
Skumjā jubileja: kāpēc buksē naturalizācija
Banku ēkas Rīgas centrā, foto no arhīva

"Zaļais koridors" baltkrievu kompānijām sadusmoja Latvijas uzņēmēju

33
(atjaunots 23:39 17.09.2020)
Uzņēmējs, kurš pēc savas pieredzes ir izjutis visu Latvijas banku sistēmas darbības absurdumu, ir neapmierināts ar "speciālo pieņemšanu" baltkrievu kompānijām.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievu kompānijām, kuras grasās pārcelt savu darbību uz Latviju, apsolīja "zaļo koridoru" – tikmēr Latvijā jau strādājošiem uzņēmumiem nākas saskarties ar absurdām banku prasībām.

"Zaļā koridora" izveidošana ārzemju kompānijām sadusmojusi vienu no Latvijas uzņēmējiem, kuram pašam "palaimējies" saskarties ar bankas iestāžu represīvajām metodēm. Viņš ir pārliecināts, ka sākumā vajadzētu normalizēt attieksmi pret esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, un pēc tam domāt par biznesa piesaistīšanu no citām valstīm.

"Vakar @ltvpanorama klausījos, ka 12 jaunie BLR uzņēmumi, kuri pārcels savu darbību uz Latviju, gada laikā samaksās nodokļos 250 000 EUR un tiem būšot "zaļais koridoris" Latvijas bankās," raksta Twitter uzņēmējs Mārtiņš Lauva.

​​"​Tikmēr vienam no manis vadītajiem uzņēmumam, kurš pagājušajā gadā nodokļos Latvijā samaksāja ~400 000 EUR, banka nelaiž cauri maksājumu uz Eiropas LIELĀKĀ attiecīgas produkcijas ražotāja kontu par jau uz Rīgas ostu ceļā esošu kuģi, prasot pierādīt, ka tas nav FIKTĪVS darījums...

Kuģa dokumenti (bill of lading), kas ir absolūts standarts starptautiskajā tirdzniecībā, kur ir fiksēts kravas apjoms, kravas apraksts, uzkraušanas laiks utt. nebija pietiekami, vajadzēja vēl iesniegt līgumus, rēķinus, klientu sarakstus, noliktavu līgumus utt.," sūrojas biznesmenis.

Pēc Lauvas sacītā, var tikai un vienīgi sveikt šādas rūpes par topošajiem nodokļu maksātājiem no Baltkrievijas un "zaļā koridora" ieviešanu bankās, taču šobrīd problēmas vēl pastāv vietējām kompānijām.

"Bet varbūt iesākumā vajadzētu normalizēt banku attieksmi pret jau esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, lai tās vismaz neiznīcina reāli strādājošus uzņēmumus," raksta Lauva.

"Manā gadījumā, ja maksājums nebūtu izgājis cauri, soda nauda par kuģa dīkstāvi Rīgas ostā būtu aptuveni 10'000eur dienā. Un nu jau vairākus gadus šādas pilnīgi absurdas, banku radītas situācijas ir jebkura Latvijas uzņēmēja ikdiena," piebilst uzņēmējs.

Komentētāji gandrīz vienbalsīgi atbalstīja autora sašutumu un pat operatīvi aprēķināja, ka izdevīgums no Baltkrievijas kompāniju pārvākšanās Latvijas budžetam pagaidām izskatās visnotaļ pieticīgi, jo algas daudzološajā nozarē sastādīs vien 550 eiro pirms nodokļu samaksas.

"Ja matemātika mani neviļ, tad tas sanāk 1736 EUR nodokļos mēnesī? Vai arī katrs no viņiem samaksās 250 tūkstošus gadā? Arī nav nekādi dižie celmlauži gan," apšauba viesstrādnieku veiksmīgumu Arvīds Rasa.

​​"​Pēc tā sižeta veicu nelielus aprēķinus: ja 500 darbinieki gadā "algu nodokļos" (IIN?) samaksā 250 tūkstošus, man sanāk, ka viens cilvēks katru mēnesi samaksā 42 €... šāda summa ir pie 550 eiro bruto algas," sniedz aptuvenos skaitļus Dzintars Hmieļevskis.

​Citus sociālo tīklu lietotājus pārsteidza tas, kura tad banka atvērs kontus ārzemju kompānijām.

"Tad Latvijas valdība var komandēt privātas Zviedru bankas? Mums pašiem taču savu vairs nav," retoriski vaicā Ineta Butāne.

​​"​"Zaļā koridora" pieminēšana liek domāt, ka valdībai tomēr ir ietekme uz bankām. Vai arī tā ir tukša runāšana," piekrīt lietotājs ar segvārdu Chiulju Pussala.

​​"​Nu ja, nu ja! Ja atvērs koridori, piemēram baltkrievu Sababa Labs LLC, kas ir interneta kazino un spēļu biznesā, tad Znotiņai un VID būs, ko darīt. Welkommen," prognozē nodokļu problēmas kāds ar lietotājvārdu Dzintars.

​Atgādināsim, ka, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, lēmumu pārcelt savu biznesu uz Latviju pieņēmušas 12 Baltkrievijas kompānijas. Šīs kompānijas pārstāv informācijas, kumunikācijas un citu tehnoloģiju nozares, tostarp ar "zaļo" enerģiju saistīto tehnoloģiju nozares.

Dažas no tām tiek kvalificētas kā jaunas kompānijas atbilstoši Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumam. Firmas plāno pārcelt uz Latviju aptuveni 470 savu esošo darbinieku, galvenokārt valdes priekšsēdētājus un galvenos speciālistus.

33
Tagi:
sociālie tīkli, Uzņēmēji, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Latvijas Ekonomikas ministrija vēlas izveidot "zaļo koridoru" baltkrievu investoriem
Tādi kadri mums ir vajadzīgi: Latvija pacīnīsies par baltkrievu speciālistiem
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Georga lentīte, foto no arhīva

Saeima pirmajā lasījumā apstiprinājusi aizliegumu publiski lietot Georga lentītes

33
(atjaunots 23:30 17.09.2020)
Saeima pirmajā lasījumā nobalsojusi par aizliegumu izmantot Georga lentītes publiskos pasākumos. Grozījumu autori ir Nacionālās apvienības politiķi.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Saeima pirmajā lasījumā apstiprinājusi grozījumus likumdošanā, kuri paredz aizliegumu izmantot Georga lentītes publiskos pasākumos – gan izklaides un svētku pasākumos, gan sapulcēs, gājienos un piketos, liecina informācija parlamenta tīmekļa vietnē.

Grozījumu autori ir Nacionālās apvienības deputāti.

Georga lentīte
© Sputnik / Александр Кондратюк

Par aizliegumu izmantot Georga lentītes izklaides un svētku pasākumos nobalsoja 49 deputāti, pret – 34 deputāti. Balsojumā par lentīšu aizliegumu piketos un gājienos: 49 "par", 33 – "pret".

Iepriekš Saeima atbalstīja grozījumus Publisko pasākumu likumā, kuri aizliedz bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku, kā arī kārtībsargājošo iestāžu pārstāvju formas tērpu un apģērba elementu izmantošanu.

Iepriekš vēstīts, ka ierosinājumu aizliegt Georga lentītes asi nosodīja gan Latvijā dzīvojošie krievi, gan Krievija.

Bijušais EP deputāts no Latvijas Miroslavs Mitrofanovs paziņoja, ka tā ir tikai kārtējā nacionālistu iniciatīva, un piezīmēja: viņiem tik un tā neizdosies atņemt lentīti tiem, kam tā dārga.

Krievijas Sabiedriskā palāta plāno vērsties Eiropas Parlamentā un EDSO jautājumā par Latvijas nacionālistu iniciatīvu, lai Eiropas organizācijas nepārprotami nosodītu iniciatīvu, kas var stiprināt nacionālistiskos spēkus un provocēt konfliktus un sadursmes.

33
Tagi:
Georga lentīte, Saeima
Pēc temata
Krievu valodu aizvākt, Georga lentes aizliegt: Lindermans par Latvijas perspektīvām
Latviešu varoņi arī saņēma Georga krustus: Cilevičs par Georga lentes aizliegumu
Pliners: nevienu nespiež nēsāt Georga lentīti, tomēr cilvēkiem uz to ir tiesības
Zaharova asi izteicās par Latvijas Saeimas darbu pie Georga lentes aizlieguma
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

0
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

0
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē