Latvijas Republikas nepilsoņa pase

Brāķis ar nepilsoņiem: sākt no nulles

79
(atjaunots 00:34 04.02.2017)
Nepilsoņu institūts ir divu Baltijas valstu izgudrojums. Pēc PSRS iziršanas, pēc barikādēm un tankiem daļa Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju pēkšņi palika aiz borta. Aliens pass stabili iegāja abu neatkarīgo valstu lielas iedzīvotāju daļas ikdienas dzīvē.

Runas par nulles pilsonību ir veca tēma. Taču Igaunijas premjerministrs pēkšņi paziņoja, ka plāno piešķirt pilsonību cilvēkiem, kuri Igaunijā nodzīvojuši vismaz 25 gadus. Latvija pagaidām nedomā spert tādu soli. Vai es priecājos par igauņiem? Droši vien. Vai priecājos par Latviju? Protams. Vienkārši man – Latvijas iedzīvotājam – nospļauties par Igaunijas ikdienu. Taču par manu valsti – ne. Šausmas? Paskaidrošu.

Pērnā gada dati liecina, ka Latvijā dzīvo 252 tūkstoši nepilsoņu. Pieviltu cilvēku, kam solīta brīvība, vienlīdzība un brālība, bet tā vietā izdalītas violetas pases ar aizvainojošo uzrakstu "Alien". Tā mēdz saukt citplanētiešus. Visa šī draņķība notika pirms ceturtdaļgadsimta. Kā jau bija domājams, "svešie" bija mēmi no sašutuma.

Mēmo vidū bija arī mans tētis, muzikants, visu mūžu spēlējis simfoniskajā orķestrī, inteliģents līdz matu galiņiem. Viņš bija aizvainots: "Baltijas ceļš", barikādes, tanki – visur roku rokā. Bet pases – katram savas. Dažādu krāsu. Milzum daudzus cilvēkus pēkšņi pasludināja par "sabraukušajiem" okupantiem, atņēma balsstiesības un daudzas citas tiesības. Kad aizvainojums atdzisa, tētis to pārvērta atriebībā. Ņēma rokās mācību grāmatas, atsvaidzināja valodas zināšanas, atsauca atmiņā valsts vēsturi, ko bija pieradis saukt par savējo, pamācījās himnas vārdus (notis viņš zināja no galvas) un devās atriebties.

Atriebība izdevās jau pirmajā reizē: tētis saņēma pilsonību un devās lemt savas valsts likteni. Es gribu, lai manu valsti mainītu viņam līdzīgi cilvēki. Patiesībā tādu ir daudz. To, kuri izdarījuši izvēli, pārvarējuši aizvainojumu un ķērušies pie aizvainoto skaita mazināšanas. Likumīgā ceļā. 25 neatkarības gadu laikā daudz kas ir mainījies. Daudzviet roku pielikuši viņi. Daudzviet – par spīti. Taču viņi vismaz pūlējās. Daudzi mani paziņas godīgi centās nokārtot pilsonības saņemšanai vajadzīgos eksāmenus. Daži pat mēģināja kārtot eksāmenus vairākkārt, taču neizdevās. Kāds izgāzās valodas, cits – vēstures eksāmenā. Viņi neapvainojās. Kāds atmeta ar roku un dzīvo tālāk, citi gatavojas pamēģināt vēlreiz. Es vēlos, lai lēmumus manā valstī pieņemtu tādi cilvēki, kā viņi.

Man žēl, ka valstī ir nepilsoņi. Taču es nevēlos, lai pilsonību dāvātu visiem. Lieta tāda, ka daudzi pilsonību nav saņēmuši principiāli. Tādu ir 90% no tiem 252 tūkstošiem, kurus vajadzēja uzņemt pilsonībā, taču neuzņēma. Cilvēki, kuri 25 gadus ir jutuši aizvainojumu un krājuši naidu. Principiāli nav mācījušies "suņu valodu", nolējuši ar samazgām visu, kas notiek valstī. Atstājuši savus bērnus nepilsoņu statusā, lai arī bija iespēja uzņemt viņus pilsonībā pēc dzimšanas.

Tādi cilvēki gaida, kad gan beidzot Latvijā atkārtosies Ukrainas scenārijs. Īsti meistari apsaldēt ausis par spīti vecmāmiņai. Cilvēki, kuri ceturtdaļgadsimtu apzināti neko nav darījuši, kas dāvātu viņiem iespēju piedalīties savas valsts attīstībā. Viņi uz ceturtdaļgadsimtu ir pazuduši no savas valsts aktīvās dzīves, jo nespēj izstrādāt plānu, kas novestu pie laba rezultāta. Viņi nevēlas neko labot. Visās viņu runās publiskajā telpā tik vien skan, kā vārdi par to, ka vajagot visu nojaukt un pēc tam paskatīšoties, ko tālāk iesākt.

Latvijas valdība it nemaz nav ideāla. Katru reizi vēlēšanās, kad pie varas atkal un atkal nāk tās pašas sejas, kļūst acīmredzams: kaut kas ir jāmaina kardināli. Es gribu remontu. Kaut vai kapitālo. Taču es negribu neko nojaukt. Uz mani īpašu iespaidu neatstāj tie, kas ir pie stūres patlaban. Daudzus lēmumus uzskatu par nepareiziem. Ko tur lai saka: tāpat kā lielākā daļa mūsu valsts iedzīvotāju, arī es esmu pārliecināts, ka viņi strādā sevis, nevis valsts labā. Taču viņiem ir viena priekšrocība. Viņi ir civilizēti cilvēki, un viņu darbības ir paredzamas. Viņus nekaitētu pilnveidot, viņus ir jākontrolē un jāsauc pie atbildības. Visi šiem nolūkiem nepieciešamie instrumenti mums ir. Taču sudraba karotītes nepazūd, kad viņi nāk ciemos. Tāpēc es lūdzu tikai vienu: kaut taču šis 17. gads paietu mierīgi.

79
Pēc temata
Par nepilsoņu tiesībām: petīcija iesniegta Eiropas Parlamentā
Krievija cer, ka Latvija un Igaunija atrisinās nepilsonības problēmu
Andris Bērziņš: nepilsoņu problēma ir sarežģītāka nekā bēgļu jautājums
Aleksandrs Nosovičs

Analītiķis: Baltijas valstu aizsardzība maz uztrauc ES, naudu tās nesaņems

2
(atjaunots 11:12 04.07.2020)
Eiropas Savienība piešķīrusi naudu koronavīrusa pandēmijas seku pārvarēšanai, aizsardzības izdevumiem ar to nav nekāda sakara, paziņoja ekonomists, politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, komentējot Latvijas aizsardzības ministra paziņojumu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Latvija drīzumā saņems palīdzības paketi no Eiropas Savienības 2,9 miljardu eiro apmērā, taču aizsardzības nozarei finansējums nav paredzēts, pasūdzējās aizsardzības ministrs Artis Pabriks. "Ja mēs nedomāsim par savu drošību, mēs ne tikai neattīstīsim savus reģionus, kur ir izvietota mūsu darba zona, kur ir tie paši zemessargi un profesionālais dienests, bet mēs vienkārši sagatavosim augsni jaunām provokācijām. Senais teiciens "Kas nebaro savu armiju, baro svešu" ir patiess. Un nekas nav mainījies," sacīja ministrs.

"Līdzekļi Latvijai un citām ES valstīm tiek piešķirti koronavīrusa sociālekonomisko seku pārvarēšanai, kāds sakars ar to ir aizsardzības izdevumiem – jāvaicā Pabrika kungam. Šīs Latvijas pretenzijas Briselei ir absolūti bezjēdzīgas un ne ar ko nepamatotas," sacīja Nosovičs Sputnik Latvija intervijā.

Viņš atzīmēja, ka kopumā ES netiecas izpildīt Baltijas valstu aizsardzības iniciatīvas, tostarp tika noraidīts "militārās Šengenas" izveidošanas plāns.

"Šis projekts paredzēja apjomīgas investīcijas Austrumeiropas infrastruktūrā, lai militāras krīzes gadījumā pa to spētu ātrāk pārvietoties NATO militārā tehnika. Naudai bija jāaiziet ceļu un tiltu būvniecībai un remontam. Taču vēl pirms pandēmijas ES noraidīja projektu," sacīja Nosovičs.

Viņš atzīmēja, ka tas pats notiek ar dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvniecību, kur jau tiešā veidā sauc nevis par ekonomisku, bet par militāru projektu. Ar šo militāro pamatojumu Baltija prasa ES piešķirt arvien vairāk naudas, taču notiek tieši pretēji.

"Drošības un aizsardzības spēju ziņā Baltija ES īpaši neinteresē," nobeigumā sacīja Nosovičs.

Носович: оборона Прибалтики мало волнует ЕС, денег они не получат
2
Tagi:
NATO, aizsardzība, Artis Pabriks
Pēc temata
Un kodolieročus arī līdzi paķeriet: Krievijas ĀM par ASV spēku iespējamo izvešanu no VFR
"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu
Par Krievijas gāzi un iemaksu kavēšanu NATO: Tramps izved pusi karaspēku no Vācijas
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"
Egils Levits

Valsts valoda un "mežabrāļi": apkopoti Levita pirmā prezidentūras gada kopsavilkums

3
(atjaunots 11:06 04.07.2020)
Levita aizritējušā gada svarīgāko iniciatīvu kopsavilkumā iekļuva piedāvājums par valsts valodas lomas nostiprināšanu un "pareizo" vēsturisko atmiņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms amatā iestāšanās gadadienas Latvijas prezidents Egils Levits sarīkoja preses konferenci par sava darba rezultātiem un nākotnes plāniem. Valsts vadītāja mājaslapā par godu šim datumam tika publicēts detalizēts Levita darbības kopsavilkums atrodoties šajā amatā.

Kopumā prezidenta iniciatīvas ir sagrupētas trīs virzienos, kurus viņš noteica stājoties amatā 2019. gada 8. jūlijā: solidaritāte, piederība un moderna valsts.

Neskaitot pārējo, ir atzīmēti arī piedāvājumi, kas saistīti ar latviešu valodu un vēsturiskās atmiņas jautājumiem.

Tostarp solidaritātes sadaļā tiek runāts par Levita iniciatīvu padarīt 15. oktobri par Valsts valodas dienu, lai uzsvērtu tās lomu Latvijas valstiskuma atbalstīšanā un sabiedrības saliedēšanā. Savukārt Levita grozījumi par valodas kvotām telekanālu pamata komplektos, kuri faktiski ierobežo skatītāju piekļuvi krievvalodīgajai televīzijas apraidei, ir attiecināti pie "modernas valsts" izveidošanas pūliņiem. Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, pret šādiem pasākumiem uzstājās ne tikai krievvalodīgie, bet arī kabeļtelevīzijas operatori.

Tāpat sadaļā par solidaritāti ir izceltas iniciatīvas par "nacionālās pretošanās" tēla veidošanu vēsturiskajā atmiņā.

Šeit Levits ir atzīmējies ar veselu virkni iniciatīvu, tostarp ar piedāvājumu pasludināt 17. martu par Nacionālās pretošanās dienu, veltot to tā saucamajiem mežabrāļiem – šie ir nacionālistiskie pret PSRS vērstie grupējumi nodarbojās ar nekārtībām, laupīšanām un teroraktiem, turklāt visbiežāk par viņu upuriem kļuva mierīgie iedzīvotāji (par "mežabrāļu" darbībām Baltijā Sputnik jau ir stāstījis). Taču Levitam galvenais šeit ir pretošanās PSRS.

"Latviešu tautas nacionālajā atmiņā, kas ir svarīga ikvienai nācijai, ir ļoti būtiski iekļaut šo pretošanās kustību, kas beigu beigās noveda mūs pie Latvijas valsts atjaunošanas. Ja nebūtu pretošanās kustības, būtu izzudusi valstsgriba un nebūtu neviena, kurš gribētu atjaunot Latvijas neatkarību," pārliecināts Levits.

Neskaitot pārējo, viņš grasījās sarīkot Rīgas pilī forumu, kurš būtu veltīts nacionālā pretošanās kustībai Latvijas vēsturiskajā atmiņā, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ pasākums tika pārcelts uz 2021. gadu.

Šajā sadaļā par cīņu par "pareizo" vēsturisko atmiņu tiek atzīmēta arī grozījumu par padomju formastērpa aizliegumu publiskos pasākumos atgriešana atkārtotai izskatīšanai Saeimā – Levitam tie šķita nepietiekami bargi, un parlaments apmierināja viņa prasību.

3
Tagi:
Egils Levits
Pēc temata
"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu
Levits: Latvijas ekonomikas atveseļošana atkarīga no visiem tās iedzīvotājiem
Zobi vadzī nebūs jākar: Levits paskaidrojis deputātiem, kā prātīgi tērēt naudu
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu