Latvijas Republikas nepilsoņa pase

Brāķis ar nepilsoņiem: sākt no nulles

82
(atjaunots 00:34 04.02.2017)
Nepilsoņu institūts ir divu Baltijas valstu izgudrojums. Pēc PSRS iziršanas, pēc barikādēm un tankiem daļa Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju pēkšņi palika aiz borta. Aliens pass stabili iegāja abu neatkarīgo valstu lielas iedzīvotāju daļas ikdienas dzīvē.

Runas par nulles pilsonību ir veca tēma. Taču Igaunijas premjerministrs pēkšņi paziņoja, ka plāno piešķirt pilsonību cilvēkiem, kuri Igaunijā nodzīvojuši vismaz 25 gadus. Latvija pagaidām nedomā spert tādu soli. Vai es priecājos par igauņiem? Droši vien. Vai priecājos par Latviju? Protams. Vienkārši man – Latvijas iedzīvotājam – nospļauties par Igaunijas ikdienu. Taču par manu valsti – ne. Šausmas? Paskaidrošu.

Pērnā gada dati liecina, ka Latvijā dzīvo 252 tūkstoši nepilsoņu. Pieviltu cilvēku, kam solīta brīvība, vienlīdzība un brālība, bet tā vietā izdalītas violetas pases ar aizvainojošo uzrakstu "Alien". Tā mēdz saukt citplanētiešus. Visa šī draņķība notika pirms ceturtdaļgadsimta. Kā jau bija domājams, "svešie" bija mēmi no sašutuma.

Mēmo vidū bija arī mans tētis, muzikants, visu mūžu spēlējis simfoniskajā orķestrī, inteliģents līdz matu galiņiem. Viņš bija aizvainots: "Baltijas ceļš", barikādes, tanki – visur roku rokā. Bet pases – katram savas. Dažādu krāsu. Milzum daudzus cilvēkus pēkšņi pasludināja par "sabraukušajiem" okupantiem, atņēma balsstiesības un daudzas citas tiesības. Kad aizvainojums atdzisa, tētis to pārvērta atriebībā. Ņēma rokās mācību grāmatas, atsvaidzināja valodas zināšanas, atsauca atmiņā valsts vēsturi, ko bija pieradis saukt par savējo, pamācījās himnas vārdus (notis viņš zināja no galvas) un devās atriebties.

Atriebība izdevās jau pirmajā reizē: tētis saņēma pilsonību un devās lemt savas valsts likteni. Es gribu, lai manu valsti mainītu viņam līdzīgi cilvēki. Patiesībā tādu ir daudz. To, kuri izdarījuši izvēli, pārvarējuši aizvainojumu un ķērušies pie aizvainoto skaita mazināšanas. Likumīgā ceļā. 25 neatkarības gadu laikā daudz kas ir mainījies. Daudzviet roku pielikuši viņi. Daudzviet – par spīti. Taču viņi vismaz pūlējās. Daudzi mani paziņas godīgi centās nokārtot pilsonības saņemšanai vajadzīgos eksāmenus. Daži pat mēģināja kārtot eksāmenus vairākkārt, taču neizdevās. Kāds izgāzās valodas, cits – vēstures eksāmenā. Viņi neapvainojās. Kāds atmeta ar roku un dzīvo tālāk, citi gatavojas pamēģināt vēlreiz. Es vēlos, lai lēmumus manā valstī pieņemtu tādi cilvēki, kā viņi.

Man žēl, ka valstī ir nepilsoņi. Taču es nevēlos, lai pilsonību dāvātu visiem. Lieta tāda, ka daudzi pilsonību nav saņēmuši principiāli. Tādu ir 90% no tiem 252 tūkstošiem, kurus vajadzēja uzņemt pilsonībā, taču neuzņēma. Cilvēki, kuri 25 gadus ir jutuši aizvainojumu un krājuši naidu. Principiāli nav mācījušies "suņu valodu", nolējuši ar samazgām visu, kas notiek valstī. Atstājuši savus bērnus nepilsoņu statusā, lai arī bija iespēja uzņemt viņus pilsonībā pēc dzimšanas.

Tādi cilvēki gaida, kad gan beidzot Latvijā atkārtosies Ukrainas scenārijs. Īsti meistari apsaldēt ausis par spīti vecmāmiņai. Cilvēki, kuri ceturtdaļgadsimtu apzināti neko nav darījuši, kas dāvātu viņiem iespēju piedalīties savas valsts attīstībā. Viņi uz ceturtdaļgadsimtu ir pazuduši no savas valsts aktīvās dzīves, jo nespēj izstrādāt plānu, kas novestu pie laba rezultāta. Viņi nevēlas neko labot. Visās viņu runās publiskajā telpā tik vien skan, kā vārdi par to, ka vajagot visu nojaukt un pēc tam paskatīšoties, ko tālāk iesākt.

Latvijas valdība it nemaz nav ideāla. Katru reizi vēlēšanās, kad pie varas atkal un atkal nāk tās pašas sejas, kļūst acīmredzams: kaut kas ir jāmaina kardināli. Es gribu remontu. Kaut vai kapitālo. Taču es negribu neko nojaukt. Uz mani īpašu iespaidu neatstāj tie, kas ir pie stūres patlaban. Daudzus lēmumus uzskatu par nepareiziem. Ko tur lai saka: tāpat kā lielākā daļa mūsu valsts iedzīvotāju, arī es esmu pārliecināts, ka viņi strādā sevis, nevis valsts labā. Taču viņiem ir viena priekšrocība. Viņi ir civilizēti cilvēki, un viņu darbības ir paredzamas. Viņus nekaitētu pilnveidot, viņus ir jākontrolē un jāsauc pie atbildības. Visi šiem nolūkiem nepieciešamie instrumenti mums ir. Taču sudraba karotītes nepazūd, kad viņi nāk ciemos. Tāpēc es lūdzu tikai vienu: kaut taču šis 17. gads paietu mierīgi.

82
Pēc temata
Par nepilsoņu tiesībām: petīcija iesniegta Eiropas Parlamentā
Krievija cer, ka Latvija un Igaunija atrisinās nepilsonības problēmu
Andris Bērziņš: nepilsoņu problēma ir sarežģītāka nekā bēgļu jautājums
Norādītājs Melnās piektdienas izpārdošanā Čikāgas lielveikalā, foto no arhīva

"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem

3
(atjaunots 23:32 28.11.2020)
Sociālo tīklu apmeklētāji atklāti pauda sašutumu par pūļiem tirdzniecības centros galvaspilsētā "melnajā piektdienā". Atlaides veikalos sagrozījušas cilvēkiem galvas un likušas aizmirst visu pārējo, pat vīrusu.

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Dažiem sociālo tīklu apmeklētājiem šķiet, ka 20% atlaides "melnajā piektdienā" nav tā vērtas, lai riskētu ar veselību un pārkāptu ierobežojumus, kuru mērķis ir apturēt Covid-19 izplatību, vēsta Mixnews.lv.

Twitter lietotāja Agija Kola-Kanča pauda savu sašutumu par ļaužu pilnajiem veikaliem, kurās daudziem nerūpēja ne sociālā distance, ne masku pareiza valkāšana.

"Wow, mīļie cilvēki, KO JŪS DARĀT VEIKALOS? Spici gāž riņķī, veikalos rindas, distances nav, deguni ārā no maskām, pilns ar māmiņām un mazuļiem... tā 20% atlaide ir arī interneta veikalos, jūsu un apkārtējo veselība ir vairāk vērta!" raksta Agija Kola-Kanča.

​Skrupulozi komentētāji apjautājās, ko viņa pati darījusi "Spicē" tik grūtā laikā. Viņa paskaidroja, ka devusies uz Gulbja laboratoriju, lai nodotu Covid-19 testu.

Kāds cits lasītājs piekrita Agijai. "Nopietni? Tiešām cilvēki nepadomā, ka tās melnajā piektdienā sapirktās Ziemassvētku dāvanas nebūs kam dāvināt, ja turpinās šitādā garā?" rakstīja komentētājs ar lietotājvārdu  •••KriJu•••.

​Savukārt Ance Dobrova raksta, ka pati nolēmusi Twitter lapā uzrakstīt to pašu par "Plazas Maxima", kur ieskrējusi pēc produktiem.

Viņa ieraudzīja, ka centrs ir pilns. "Tikko ienācu twitterī, lai to pašu ierakstītu par Plazas Maximu. Ieskrēju pēc pārtikas brīvdienām un tur pāāāāārbāāāzts ar cilvēkiem! Saprotu, ka 40% atlaides rotaļlietām liekās vilinoša, bet kamon-nafig jāvelkās visai ģimenei? Un visi tie mazie bebuki..." šaubas pauda Ance Dobrova.

​Atgādināsim, ka iepriekš lasītāji publicēja fotogrāfijas no kartsvīna ballītes, kas piektdienas vakarā ritēja Rīgas centrā. Tur restorāni un bāri "Garāža", "B bārā", "Balzambārs" un "Cuba Cafe" pievilināja rīdziniekus ar interesantu loteriju un uzkodām uz ielas.

Ballīti apmeklēja daudzi, un, spriežot pēc fotogrāfijām, visi izmeta no galvas gan sociālo distanci, gan individuālās aizsardzības maskas.

3
Tagi:
sociālie tīkli, veikals, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Kas jāpatur prātā pirms "melnās piektdienas"
Uzskrūvē cenas un apmuļķo! Latvijas iedzīvotājus šokējusi "Melnā piektdiena"
"Melnā piektdiena": galvenā šopoholiķa diena
Nils Ušakovs Eiropas Parlamentā, foto no arhīva

Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā

34
(atjaunots 13:47 28.11.2020)
EP deputāts Nils Ušakovs publikācijā Facebook asi kritizēja valdību, kas pūlas padzīt krievvalodīgos no politikas un atgādināja, ka var mīlēt krievu valodu, pie tam runājot latviski. Viņš piebilda, ka ir pareizi vēlēties, lai bērni mācītos dzimtajā valodā.

RĪGA, 28. novembris — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook nāca klajā ar graujošu publikāciju "Par Eiropas un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju nākotni". Tās noslēgumā viņš aicināja Latvijā dzīvojošos krievvalodīgos nepalikt malā no politiskajiem procesiem valstī un visā Eiropā.

Publikācijas mērķis – piesaistīt krievvalodīgo uzmanību Konferencei par Eiropas nākotni, tomēr paralēli politiķis skāra gan latviešu valodu, gan "nacionālo valdību" un pat viņu algas.

Ušakovs sāka ar rezultātiem, ko uzrādīja sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS aptauja, veikta pēc interneta žurnāla "Spektr" pasūtījuma ar Nīderlandes un Zviedrijas vēstniecību Latvijā atbalstu. Atgādināsim, ka aptauja notika šī gada jūlijā un augustā visā Latvijā. Pētnieki aptaujāja 1100 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus (pilsoņus un nepilsoņus), kam krievu dzimto vai ģimenes saziņas valodu.

Ušakovs publicēja monitoringa rezultātus: 65% krievvalodīgo uzskata sevi par eiropiešiem; 73% norāda, ka pieturas pie Eiropas vērtībām, 50% runā latviski labi vai ļoti labi, vēl 29% - vidējā līmenī, 84% norāda, ka par galveno uzskata piederību krievu kultūras telpai, 88% uzskata par būtisku izglītību krievu valodā.

Ņemot vērā šos datus, Rīgas bijušais mērs secināja, ka ir dabiski un pareizi uzskatīt sevi par eiropieti, tāpat kā saistīt sevi ar Latviju, labi pārvaldīt latviešu valodu un pie tam mīlēt dzimto krievu valodu. Pēc viņa domām, pareizi ir arī vēlēt bērniem iespēju saņemt izglītību dzimtajā valodā.

Pēc šī slēdziena Ušakovs sāka uzbrukumu nacionālistiskajiem latviešu politiķiem un nosauca viņus par "parodiju Borata stilā".

"Nacionālie latviešu politiķi gadiem ilgi mēģina dēmonizēt Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus, lai izspiestu viņus no politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem. Tomēr paskatieties uz tiem, kuri pašlaik stāv pie varas stūres. Tie ir cilvēki, kuri pandēmijas laikā paceļ algas tikai sev. Tā jau ir politikas parodija Borata stilā. Protams, viņi baidās no jebkādas konkurences, vienalga, vai to sastāda citādi domājoši latvieši vai krievvalodīgie," konstatēja Ušakovs.

Šajā kontekstā politiķis atgādināja, ka Latvijā jau ilgi nav organizētas aptaujas, kas palīdzētu noskaidrot, cik daudzi vēl tic iespējām mainīt valsts attīstības kursu. Viņaprāt, tamlīdzīgas aptaujas rezultāti diezin vai būtu apmierinoši.

"Tomēr kursu mainīt var, piedaloties gan vēlēšanās mājās, gan procesos Eiropas līmenī, - Ušakovs ierunājās par galveno. – Par vienu no galvenajiem notikumiem ES politiskajā dzīvē tuvākajā laikā kļūs Konference par Eiropas nākotni. To organizēs Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija. Tā ilgs vismaz divus gadus. Visā Eiropā ritēs tikšanās un diskusijas. Eksperti, sabiedriskie darbinieki, ES pilsoņi piedāvās savu vīziju par mūsu kontinenta nākotni. Konferencei jāliek pamati nākamajām pārmaiņām un reformām ES."

Ušakovs apsolīja parūpēties par to, lai daļa pasākumu Eiropas nākotnei veltītās konferences ietvaros tiktu organizēta krievu valodā.

"To es nodrošināšu kā Eiropas Parlamenta deputāts no sociālistiem un demokrātiem sadarbībā ar kolēģiem no "Saskaņas"," viņš apliecināja un aicināja savā komandā visus, kas vēlētos piedalīties pasākumu sagatavošanā un organizācijā. Visus interesentus Ušakovs lūdz rakstīt uz e-pastu nils.usakovs@europarl.europa.eu.

34
Tagi:
krievu valoda, Nils Ušakovs, Eiropas Parlaments
Pēc temata
Ušakovs atbildējis uz Iesalnieka izteikumiem par to, ka viņš esot svešs Latvijai
IQ līmeni var noteikt pēc paziņojumiem: Ušakovs izsmēja Latvijas kultūras ministru
Nils Ušakovs pastāstīja, kāpēc nav gājis "bungot" pret krievu skolu likvidāciju
Rīgā informē par aizliegumu pulcēties krievu valodā! Latviete sašutumā, Ušakovs iejaucās
Krievijas mierneši kontrolpunktā Lačinas koridorā, foto no arhīva

Sīrijas kaujinieki Karabahā: brauca karot vai apmesties uz dzīvi?

0
(atjaunots 14:54 29.11.2020)
Sīrijas kaujinieki-emigranti var kļūt par reālu faktoru Kalnu Karabahā pēckara periodā. Analogi vēsturē ir: albāņu pārcelšanās uz serbu Kosovu Osmāņu impērijas laikā.

No Turcijas viedokļa šī organizētā migrācija dāvā vēl vienu iespēju nopietni un uz ilgu laiku nostiprināties Dienvidkaukāzā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Bruņotais konflikts Kalnu Karabahā piesaistījis tūkstošiem algotņu no Sīrijas – viņi ieradušies karadarbības zonā ar Turcijas atbalstu un strādāja Azerbaidžānas pusē. Pēc trīspusējā līguma noslēgšanas un kara pārtraukšanas vēl joprojām nekas nav zināms par tūristu-teroristu atgriešanos dzimtenē. Pastāv iespēja, ka sīrieši ar savām ģimenēm apmetīsies Azerbaidžānai atdotajos rajonos.

Saskaņā ar telekanāla Sky News Arabia datiem, Turcijas valdība stimulē turkomānu ģimeņu migrāciju no Sīrijas ziemeļaustrumiem uz Kalnu Karabaha rajoniem (emigrantiem sola Azerbaidžānas pilsonību), lai mainītu reģiona demogrāfiju. Pie tam Turcijai jau ir pieredze tamlīdzīgas transformācijas projektā Afrinas pilsētā (Sīrijas ziemeļaustrumos), kur patlaban palikuši vien nepilni 7% pamatiedzīvotāju.

Sīrijas ziemeļaustrumu autonomās administrācijas pārstāvis Šafans al Haburi intervijā Sky News Arabia apstiprināja informāciju par Turcijas valdības iniciatīvu jautājumā par sīriešu ģimeņu pārcelšanos uz Kalnu Karabaha reģionu. Viņš uzsvēra, ka Turcijas vadība nav aizmirsusi, kā 1923.-1929.gg. Karabaha teritorijā pastāvēja "Sarkanās Kurdistānas Republika" ar galvaspilsētu Lačinas pilsētā.

Projekts nemaz nav pārlieku fantastisks. Migranti-turkomāni (tjurku emigrācijas viļņa pēcteči Tuvajos Austrumos pirms Osmāņu impērijas veidošanās) ar teroristisku pieredzi veido visnotaļ apmācītu "militāro kontingentu" un par nelielu naudu spēj piedalīties karadarbībā – vienalga, kur, un vienalga, pret ko. Savukārt Karabahas hipotētiksā pārvēršana par "Kaukāza Kosovu" dos iespēju Ankarai jebkurā brīdī aizsargāt brālīgo tautu. Turcijas parlaments jau atbalstīja bruņoto spēku nosūtīšanu uz Azerbaidžānu, un tas ir tikai sākums lielajā ģeopolitiskajā spēlē Dienvidkaukāzā. Tajā piedalīsies arī Krievijā aizliegtas teroristiskas organizācijas "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultan Murad" un ekstrēmistiskie kurdu grupējumi.  

Jaunie "janičāri" Kaukāzā

Turcija oficiāli noliedz, ka nosūtītu algotņus uz Azerbaidžānu, un apgalvo, ka Armēnija atbalsta Kurdistānas Darba partijas (KDP) kaujieniekus, kuri gadu desmitiem cīnās pret Turcijas valdību. Baku klāsta, ka Armēnijas pusē ir algotņi no Sīrijas un Libānas. Tehnoloģiski tas ir iespējams, tomēr vairs nav aktuāli. Trauslajam mieram vēl ir jāpārcieš laika pārbaude. Ir jāmeklē diplomātiska izeja no strupceļa Karabahā, nevis jāpārvieto turp "kolonisti" ar apšaubāmu pagātni no Tuvajiem Austrumiem.

Atgādināšu, ka Latākijas un Alepo provincēs dzīvo aptuveni 100 tūkstoši sīriešu turkomānu, kuri saistīti ar virkni teroristisko organizāciju un ilgus gadus karo ar Sīrijas valdības spēkiem. Turcijas vadība atbalsta turkomānu bruņotās vienības. 23. novembrī mediju resurss Afrinpost informēja, ka turki atklājuši divus ofisus Afrinas kurdu reģiona centrā Sīrijas ziemeļos. Tie paredzēti ģimenēm, kuri vēlas piereģistrēties migrācijai uz Kalnu Karabahu, "uz azerbaidžāņu armijas ieņemto teritoriju". Pie tiem jau rindās stājas turkomānu ģimenes (pārsvarā – no Homsas provinces). Domājams, turkiem izdevies motivēt visus šos cilvēkus. Turcijas izlūkdienests iekļauj savā datu bāzē informāciju par viņiem pirms došanās uz Kalnu Karabahu.

Azerbaidžānas Kurdu kultūras centra "Ronai" vadītājs Fahraddins Pašajevs vērtēja,  ka patlaban Azerbaidžānā dzīvo aptuveni 240 tūkstoši kurdu, taču Turcija plāno pārvietot uz Kalnu Karabahu nevis Tuvo Austrumu kurdus, bet gan tikai turkomānus ar ģimenēm. Vai tas nāks par labu Azerbaidžānai, nerunājot jau par armēņu tautības iedzīvotājiem?

1923. gada tautas skaitīšana parādīja, ka Kalnu Karabaha autonomajā apgabalā armēņi veidoja 94% iedzīvotāju, 6% - pārsvarā bija azerbaidžāņi, kurdi un krievi bija mazākumā. Padomju varas gados armēņu skaits Karabahā saruka līdz 77%, azerbaidžāņu – pārsniedza 21%. Karš 90. gadu sākumā ieviesa savas korekcijas. Demogrāfiskā situācija perspektīvā ir grūti prognozējama.

Armijas ikdiena

Krievijas miernešu grupējums Kalnu Karabaha armēņu daļā dara visu iespējamo, lai sakārtotu dzīvi pēc kara. Inženieru-sapieru vienības nodarbojas ar tehnisko izlūkošanu, atmīnē ceļus, evakuē sadegušo tehniku no koplietošanas ceļiem. Stepanakertā atjaunots ceļu segums, ūdens un elektrības padeve civilās infrastruktūras ēkās un dzīvojamos namos, darbojas humānās palīdzības centrs, top aeromobilais hospitālis. Krievijas mierneši pavada autobusus ar bēgļiem, mājās atgriezušies tūkstošiem cilvēku.

Sapieru darba
© Sputnik / Максим Блинов

Saskaņā ar trīspusējo vienošanos, ko 9. novembrī parakstīja Krievijas prezidents, Azerbaidžānas valsts vadītājs un Armēnijas premjerministrs, 25. novembrī Azerbaidžānas armijas vienības iegāja Kelbadžaras rajonā, 20. novembrī Azerbaidžānas kontrolē nonāca Agdamas rajons, drīz vien (1. decembrī) – Lačinas rajons. Teritoriju nodošana Azerbaidžānai ar Krievijas miernešu starpniecību neparedz tūlītēju 1992. gadā bēgļu gaitās devušos cilvēku atgriešanos.

Karabahas tālākais liktenis lielā mērā ir atkarīgs no Azerbaidžānas armijas un militāri politiskās vadības. Armēnijas "drošības zonas" rajonu transformācija par tikpat mazapdzīvotu un bīstamu azerbaidžāņu zonu ir ļoti nevēlama. Pastāv risks, ka septiņos rajonos apmetīsies sīriešu turkomāni. Pēc 28 gadiem ir ļoti grūti atsaukt atpakaļ simtiem tūkstošu azerbaidžāņu bēgļu, kuri jau iedzīvojušies jaunajās vietās. Tā var notikt mākslīga vienas tautas aizstāšana ar citu.

Iepriekš Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, tiekoties ar Turcijas aizsardzības ministru Hulusi Akaru, ārlietu ministru Mevlutu Čavušoglu, izlūkdienesta vadītāju Hakanu Fidanu un sauszmes spēku komandieri Umitu Dundaru, klāstīja par Krievijas un Turcijas "līdztiesīgajām lomām" konflikta risināšanā. Valstī ir liels skaits kara padomnieku no Turcijas, it īpaši Nahičevānas autonomijā – tālu no Karabaha, taču pie robežas ar Armēniju. Tas liecina, ka Baku un Ankara sākotnēji bija gatavas lielam karam visā "Armēnijas frontē". Krievija vienlīdzīgi apturējusi karadarbību, un daudzi ar to nav apmierināti.

Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.
© Sputnik / Валерий Мельников

24. novembrī Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka pārrunas ar Krieviju turpinās arī pēc trīspusējās vienošanās noslēgšanas, tiekot plānotas turku patruļas starp novērošanas punktiem Karabaha un, šķiet, arī pašu svarīgāko: "Mēs to īstenosim saskaņā ar savām pārrunām ar Azerbaidžānu."

Kļūst skaidrs, ka runa nav par kopīgu monitoringa centru. Ankara ir gatava rīkoties pretēji reģiona interesēm un konflikta pušu samierināšanas loģikai. Iespējams, kādam nekādi neliek mieru "jaunais miers" Karabahā.

0
Tagi:
drošība, Krievija, Sīrija, Turcija, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā