Personāla dokumentu glabāšanas termiņš samazināts no 75 uz 10 gadiem

Personāla dokumentu glabāšanas termiņš samazināts no 75 uz 10 gadiem

884
(atjaunots 14:10 02.02.2017)
Paredzams, ka likumprojekta tiesiskais regulējums samazina administratīvo slogu institūcijām un privātpersonām, kā arī administratīvās izmaksas privātajam sektoram varētu samazināties par 284 574 eiro gadā.

RĪGA, 2. februāris — Sputnik. Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Arhīvu likumā, kas nepieciešami, lai personāla dokumentu glabāšanas termiņu privāto un publisko juridisko personu arhīvos samazināt no 75 uz 10 gadiem, vēsta aģentūra LETA

Šādu izmaiņu ieviešanai Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā par grāmatvedību.

Patlaban Arhīvu likums nosaka visu dokumentu par personas darba vai dienesta gaitu un izglītojamās personas, tajā skaitā studējošā, lietas glabāt 75 gadus. Turklāt minētā norma attiecas tikai uz institūcijām, ne privātpersonām.

SIA "Pricewaterhouse Coopers" pētījumā "Administratīvā sloga samazināšanas iespēju izpēte privātajam sektoram darbības dokumentēšanas un dokumentu glabāšanas jomā", kā arī Kultūras ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā "Par administratīvā sloga mazināšanu un administratīvo procedūru vienkāršošanu privātā sektora darbības dokumentēšanas un dokumentu glabāšanas jomā" tika konstatēts, ka privātpersonām — komersantiem bieži nav zināms, cik ilgi glabāt dokumentus.

Dokumentu glabāšana un ar to saistītās administratīvās izmaksas ir nepieciešamas, lai noteiktu laiku nodrošinātu darba ņēmēju, izglītojamo, fizisko personu, ar kurām slēgti uzņēmuma vai autora līgumi, tiesības pieprasīt informāciju valsts pensiju u.c. jautājumu kārtošanai.

Minētā situācija ir analoga arī fiziskajām personām, kuras nav reģistrēti kā komersanti, bet uz darba, uzņēmuma vai autora līguma pamata nodarbina citas fiziskās personas, kā arī fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. Tādēļ būtu nepieciešams jauns regulējums, kurš precizētu un skaidri noteiktu privātpersonu dokumentu glabāšanas ilgumu.

Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais arhīvs, konsultējoties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), konstatēja, ka no 1999. gada VID un VSAA ir pieejama pilna informācija par sociālajiem maksājumiem. Informāciju par personas veiktajiem sociālajiem maksājumiem no 1999. gada saglabā gan VID, gan VSAA, gan darba devēji, radot nevajadzīgu dublējošu dokumentu saglabāšanu, turklāt tādējādi tiktu mazināts administratīvais slogs privātajām un publiskajām personām.

Tā kā nav nepieciešama dublējošās informācijas glabāšana pie darba devēja, tiek piedāvāts mainīt no 1999. gada radīto attaisnojuma dokumentu par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu glabāšanas termiņu no 75 uz 10 gadiem.

Likumprojekta mērķgrupa ir 4000 institūcijas, 233 000 privāto tiesību juridiskās personas, kā arī vairāk nekā 49 000 fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību un kurām ir saistoši pienākumi glabāt dokumentus.

884
Pēc temata
CIP publiskojusi savu dokumentu arhīvu
Uz robežas ar Krieviju vārna nolaupījusi Igaunijas pilsoņa pasi
Nelikumības autoservisos un auto tirdzniecībā valstij rada lielus zaudējumus