Lielākais nereģistrēto strādnieku skaits nodarbināts būvniecības nozarē

Lielākais nereģistrēto strādnieku skaits nodarbināts būvniecības nozarē

62
(atjaunots 16:43 04.02.2017)
Kopumā pērn Valsts darba inspekcija veica 3081 apsekojumu saistībā ar nereģistrēto nodarbību, kurās konstatēti 1307 nereģistrēti darbinieki. 2015. gadā tika konstatēti 1406 šādi darbinieki.

RĪGA, 2. februāris — Sputnik. Visvairāk nereģistrēti nodarbināto pērn pieķerti būvniecības nozarē, vēsta aģentūra LETA, atsaucoties uz Valsts darba inspekcijas (VDI) vadītāju Renāru Lūsi.

Ja 2015. gadā, strādājot bez darba līguma un reģistrēšanas Valsts ieņēmumu dienestā (VID), tika pieķerti 887 cilvēki, tad pērn — 837 cilvēki. Savukārt, piemēram, 2012. gadā bez darba līguma un bez reģistrēšanās VID tika pieķerti 2799 cilvēki.

Tāpat sarūk arī to darbinieku skaits, kuri pieķerti strādājot ar darba līgumu, bet bez reģistrēšanās VID. Ja 2015. gadā atklāti 403 šādi darbinieki, tad 2016. gadā — 333 darbinieki. Savukārt bez darba līguma, bet ar reģistrēšanos VID 2016. gadā tika pieķerti 137 cilvēki, bet 2015. gadā — 116 cilvēki. Lūsis gan atzīmēja, ka nopietnāks pārkāpums ir tad, ja darbinieks nav reģistrēts VID, nekā tad, ja viņam nav darba līgums, jo tas norāda no izvairīšanās no nodokļu nomaksas.

Visvairāk nereģistrēti nodarbināto pērn atklāti būvniecības nozarē — 345. Tāpat gana daudz nereģistrēti nodarbināto atklāti izmitināšanas un ēdināšanas nozarē — 184, apstrādes rūpniecībā — 172, tirdzniecībā — 147, kā arī lauksaimniecībā- 145. Lūsis atzīmēja, ka šīs nozares gandrīz arī pārklājas ar tām, kurās atklāti visvairāk darba drošības pārkāpumu.

Kopumā pērn VDI 4419 uzņēmumā atklājusi 15 002 ar darba drošību saistītus pārkāpumus. Kopumā piemēroti 1785 administratīvie sodi. Lūsis gan norādīja, ka inspekcijas mērķis nav pēc iespējas vairāk sodīt uzņēmumus, bet gan novērst darba drošības riskus. Kopumā puse no sodiem uzlikti saistībā ar nereģistrēto nodarbinātību. Šādos gadījumos VDI var uzlikt sodu no 700 līdz 3600 eiro, bet pie atkārtota pārkāpuma — pat līdz 7100 eiro.

Lūsis atzīmēja, ka darba devējus no nelikumīgas darbinieku nodarbināšanas var atturēt ne tikai naudas sods, bet arī tas, ka šādā gadījumā, piemēram, būvniekam var tikt liegtas iespējas piedalīties publiskos iepirkumos.

Tāpat 42% gadījumu VDI uzņēmumus sodījusi par nesadarbošanos. Lūsis aicināja uzņēmumus būt atvērtākiem, pat tad, ja pārkāpumi tik tiešām pastāv. Viņš skaidroja, ka pārkāpums ne vienmēr var beigties ar naudas sodu, bet nesadarbošanās ar VDI gan, visticamāk, tiks sodīta.

Savukārt tikai 8% sodu piemēroti tikai saistībā ar darba aizsardzības pārkāpumiem.

Jau ziņots, ka pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis darba vietās notikušo letālo nelaimes gadījumu skaits, liecina Valsts darba inspekcijas informācija.

Ja 2015. gadā Latvijā darba vietās notika 26 letāli nelaimes gadījumi, tad 2016. gadā — 31. Paredzams, ka šis skaits vēl varētu pieaugt, ņemot vērā, ka 14 gadījumi vēl tiek izmeklēti.

Labklājības ministrija (LM) gan norāda, ka pieaug arī nesmago nelaimes gadījumu skaits, kas nozīmē, ka darba devēji šādus negadījumus vairs necenšas slēpt, bet gan mēģina tos izmeklēt. 2015. gadā Latvijā notika 1539 nesmagi nelaimes gadījumi darbā, bet, saskaņā ar 2016.gada operatīvajiem datiem, pērn notika 1585 šādi negadījumi.

Visvairāk negadījumu darbā notikuši apstrādes rūpniecībā — 545.

62
Pēc temata
Šrēdera kungs, kāds būs 2017. gads?
Ziemassvētki bez pārmērībām: gadā nogalē Saeimas darbinieki nesaņems prēmijas
Izmaiņas sociālās apdrošināšanas iemaksu likmēs 2017. gadam