Okupācijas muzeja filiāle

Okupācijas zaudējumu aprēķinu komisija pērn izlietojusi 35 000 eiro

34
(atjaunots 14:03 30.01.2017)
Komisija norāda, ka par šiem līdzekļiem tika izstrādāti pieci pētījumi, veiktas divas ekspertīzes par 2015.gada pētījumu, veikti tulkošanas un rediģēšanas darbi un citi pasākumi.

RĪGA, 30. janvāris – Sputnik. Komisija PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai pērn izlietojusi 35 427 eiro, informē LETA.

Pērn komisijas uzdevumu izpildei tika piešķirti 35 771 eiro, no kuriem izlietoti 35 427 eiro.

Informatīvajā ziņojumā komisija norāda, ka par šiem līdzekļiem tika izstrādāti pieci pētījumi, veiktas divas ekspertīzes par 2015.gada pētījumu, papildināta PSRS režīma represēto personu datu bāze, veikti tulkošanas un rediģēšanas darbi, papildināta komisijas mājaslapa "www.okupacijaszaudejumi.lv", noorganizētas trīs intervijas, sešas darba tikšanās Lietuvā un Igaunijā, kā arī veikti 2015.gadā izdoto trīs grāmatu prezentācijas un izplatīšanas darbi.

Izstrādājot komisijas darbu plānu 2016.gadam un arī nākamajiem gadiem, tika ņemts vērā 2015.gada 5.novembra Baltijas valstu tieslietu ministru kopīgajā deklarācijā noteiktais par metodoloģiju saskaņošanu PSRS okupācijas režīma nodarīto zaudējumu aprēķināšanas darbā.

Kā skaidro komisijā, pērn notika izstrādāto metodoloģiju saskaņošanas un apgūšanas darbi arī Igaunijā un Lietuvā, kas turpināsies šogad un arī nākamajos gados.

Savukārt Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers uzskata par nesaprātīgu pieprasīt no Krievijas "padomju okupācijas" radīto zaudējumu kompensāciju.

"Igaunijas valsts negrasās izvirzīt prasību par okupācijas nodarīto zaudējumu piedziņu. Tā ir Tieslietu ministra iniciatīva, bet valdības nostāja kopumā ir tāda pati kā pirms gada," — viņš uzsvēris.

"Mazai valstij, kas grib būt droša un stabila, nebūtu saprātīgi izvirzīt tādas prasības. Izvirzīt pretenzijas, prasības, kurām nav nekādas perspektīvas un kuras nevar atrast mūsu svarīgāko sadarbības partneru sapratni, — to es neuzskatu par prātīgu," — paskaidrojis Igaunijas ĀM vadītājs igauņu telekanāla ERR ēterā.

Padomju okupācijas zaudējumu apzināšanas komisija Latvijā tika izveidota 2005. gadā. Tā saņem finansējumu no valsts budžeta, tomēr laikā no 2008. līdz 2014. gadam nestrādāja līdzekļu trūkuma dēļ.

2015. gadā Baltijas valstu tieslietu ministri parakstīja memorandu par darbības koordināciju, kuras mērķis ir izvirzīt prasības Krievijai — PSRS tiesību mantiniecei — par "padomju okupāzijas nodarīto zaudējumu" kompensāciju.

Pērn Igaunijas bijušais premjerministrs Tāvi Reivass pavēstīja, ka Igaunija nepieprasīs no Krievijas nekādas kompensācijas. Viņš piebilda, valdībai vajadzētu nodarboties ar daudz nopietnāku jautājumu risinājumu, nevis izvirzīt Krievijai bezperspektīvas prasības par zaudējumu kompensāciju, kas it kā nodarīti valstij laikā, kad tā atradusies PSRS sastāvā.

Latvija uzskata, ka laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam tajā valdījusi PSRS okupācija. Krievija šādu nostādni neatzīst. Okupācijas zaudējumu apzināšanas komisija ir valdības veidota, turklāt saņem finansējumu no valsts budžeta. 2015. gada novembrī Baltijas valstu tieslietu ministri parakstīja memorandu par sadarbību, kas paredz darbības koordināciju jautājumā par prasībām, kas tiek izvirzītas Krievijai par "padomju okupācijas zaudējumu" kompensāciju.

Krievija kā PSRS tiesību mantiniece to kategoriski neatzīst. Krievijas valdība jau vairākkārt norādījusi, ka ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas Ārlietu ministrija ir paskaidrojusi, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tālaika starptautiskajām tiesībām.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs informēja, ka Latvijas prasības par milzīgo kompensāciju padomju pagātnes dēļ izvirza "slimi cilvēki ar neārstējamu psihi."

"Mēs tur izveidojām rūpniecību, modernizējām viņu ekonomiku, ieguldījām līdzekļus, kas uz vienu iedzīvotāju bija daudz lielāki nekā pašā KPFSR," — piezīmēja diplomāts.

Ārlietu ministrijas pārstāvji uzsver, ka šajā gadījumā nav iespējams izmantot terminu "okupācija", jo karadarbība PSRS un Baltijas valstu starpā nenotika, un karaspēks tika ievests saskaņā ar vienošanos un šo valstu valdību piekrišanu. Jāpiebilst, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā laikā, kad tās atradās Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu Lielā Tēvijas kara gados) strādāja nacionālās varas iestādes.

34
Pēc temata
Latvija vēlas saņemt 185 miljardus eiro par "padomju okupāciju"
"Padomju okupācijas" nodarītie zaudējumi sasnieguši 300 miljardus
Vīrietis ar viedtālruni, foto no arhīva

"Smadzenēm ir jāatslābinās". Vai spēlēt spēles telefonā ir kaitīgi?

0
(atjaunots 17:13 28.09.2020)
Spēles telefonā, kuras neprasa īpašu koncentrēšanos un saspringšanu liekas vienkāršs laika kavēklis. Taču noteikts labums šajās spēlēs tomēr ir, uzskata speciālisti.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Spēles telefonā – tas ir kaitīgi? Psihiatre, medicīnas zinātņu doktore, atkarību no spēlēm speciāliste Nataļja Šemčuka pastāstīja radio Sputnik intervijā, ka viss nav tik viennozīmīgi.

Spēles telefonā, kuras neprasa īpašu koncentrēšanos un saspringšanu – tās pašas bumbiņas, kuras ir jāsaliek pa trim vienā rindā, – liekas vienkāršs laika kavēklis. Taču noteikts labums šajās spēlēs tomēr ir, uzskata psihiatre Nataļja Šemčuka.

"Bumbiņas ļauj atslābināties visām smadzeņu daļām. Mūsu smadzenes pašas izvēlas atslābināšanās veidus. Kāds šim nolūkam klausās klasisko mūziku (viens klausās Vāgneru, cits – Čaikovski, taču viņi abi atslābinās, lai gan mūzika ir dažāda), savukārt cits cilvēks teiks: kā tas var palīdzēt atslābināties?" atzīmēja radio Sputnik intervijā Nataļja Šemčuka.

Viņasprāt, ja cilvēks spēlē laiku pa laikam pēc darba, nevis tā vietā, tad šādā brīvā laika pavadīšanas veidā nav nekāda pamata raizēm – tā nav atkarība, bet gan vienkāršs atpūtas veids.

"Nedrīkst jaukt atslābinošas spēles ar atkarību no spēlēm. Ja cilvēks brauca metro – spēlēja, izgāja no metro – spēlē, atnāk mājās – atkal turpina, vai spēlē darba vietā – tā ir atkarība. Bet kad cilvēks ar kaut ko ir aizņemts 2-3 stundas brīvajā laikā, tajā nav nekādas atkarības," padalījās domās ar radio Sputnik Nataļja Šemčuka.

Viņa piebilda, ka nav nekā briesmīga, ja šādas spēles palīdz atbrīvoties no emocionālās, prāta un fiziskās spriedzes. Galvenais – lai tas netraucē cilvēka sociālajiem un darba pienākumiem, neaizstāj citas viņa dzīves jomas.

0
Tagi:
azartspēles
Pēc temata
Pusotrs tūkstotis Latvijas iedzīvotāju atzina sevi par atkarīgiem no azartspēlēm
Angliete laimēja loterijā XVII gadsimta kotedžu
Mušmires, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas iedzīvotāji ēd sarkanās mušmires

6
(atjaunots 13:58 28.09.2020)
Toksikologi katru gadu arvien mazāk sastopas ar saindēšanās gadījumiem ar meža sēnēm, izņemot sarkanās mušmires.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijas toksikologi noraizējušies par bīstamo tendenci – cilvēki arvien biežāk ēd sarkanās mušmires, lai apreibinātos, vēsta raidījums "TV3 ziņas".

Ja vairāk nekā pirms desmit gadiem saindēšanās ar sēnēm tika konstatēta 60 cilvēkiem sezonā, tad pēdējos gados mediķu palīdzība ir nepieciešama vidēji pieciem – cilvēki sākuši labāk orientēties sēnēs. Tomēr toksikologus uztrauc tas, ka atsevišķi cilvēki arvien biežāk ēd atpazīstamas indīgās sēnes – sarkanās mušmires – nevis kļūdas pēc, bet gan speciāli.

Sarkanā mušmire (Amanita muscaria) satur ļoti stiprus halucinogēnus un spēj izraisīt ļoti spēcīgas halucinācijas. Daudzās valstīs tās ir atļauts tirgot, un šo iespēju izmanto, piemēram, Lietuvas mušmiru lasītāji – viņu preci iegādājas gan ārstnieciskos, gan izklaides un pat reliģiskos nolūkos.

"Tā ir zināma tendence pēdējos piecus gadus, un šo pacientu skaits noteikti ir ar tendenci pieaugt. Sarkanā mušmire rada alkohola reibumam līdzīgu stāvokli, jo darbojas uz tiem pašiem receptoriem," skaidro toksikoloģijas un sepses klīnikas reanimatologs Roberts Stašinskis.

Dažkārt cilvēki ēd mušmires uzreiz mežā, taču sēņu halucinogēnā ietekme ir tik spēcīga, ka tās pagaršojušie sēņotāji pēc tam nespēj iziet no meža.

"Nokrīt nevarīgs, bezspēcīgs bezsamaņā, mežā ir slapjš un auksts, viņš tur var arī nosalt un iet bojā. Gandrīz katru gadu mums regulāri tiek atvesti pacienti no meža. Šie saindēšanās gadījumi līdz šim nav beigušies ar pacientu invaliditāti un nāvi, tā ka tas ir pozitīvi," stāsta Stašinskis.

Saindēšanās ar mušmirēm sezona nebeidzas pat ziemā – kaltēšana saglabā sēņu toksiskās īpašības.

6
Pēc temata
Meža vietā – uzarts lauks: sēņotāju uzvedība Latvijā pārkāpj likumus
Latviju jau ir pārņēmis sēņu drudzis
"Liekas, ka karš notika": Latvijas sēņotāju barbarisms šokē
Darba nav: Latvijas lauku iedzīvotājus glābj sēnes un ogas