Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins

Mamikins: Diezin vai jaunais EP prezidents varēs izprast nepilsoņu problēmas

70
(atjaunots 09:09 19.01.2017)
Labējās partijas privatizējušas varu Eiropas Savienībā, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins. Jau pirms EP prezidenta vēlēšanu rezultātu pasludināšanas izsūtīta preses relīze, kas prasa slēgt petīciju nepilsoņu lietā.

RĪGA, 19. janvāris — Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Otrdien vēlu vakarā Eiropas Parlamenta plenārsēdē pēc ceturtās balsojuma kārtas tika ievēlēts jaunais EP prezidents — Eiropas tautas partijas frakcijas pārstāvis, 63 gadus vecais itāļu politiķis, bijušais eirokomisārs Antonio Tajāni.

Kā tas ietekmēs Latvijas un Igaunijas nepilsoņu dzīvi? Ar šo jautājumu Sputnik Latvija vērsās pie eiroparlamentārieša Andreja Mamikina, kurš visās četrās balsojuma kārtās atbalstīja Tajāni galveno oponentu — Eiropas sociālistu partijas pārstāvi Džanni Pitellu.

"Izjūtas ir divējādas. No vienas puses, Tajāni ir no Berluskoni partijas, kas parasti labvēlīgi attiecas pret Krieviju un ārpus Krievijas Federācijas robežām dzīvojošajiem krieviem. Un viņš varētu izprast Latvijas un Igaunijas nepilsoņu problēmas. No šī viedokļa viņa pozīcija ir maigāka nekā citiem eiroparlamentāriešiem no Latvijas, tās pašas Eiropas tautas partijas biedriem — Vaiderei, Kalnietei un Pabrikam," — skaidroja deputāts.

"Taču viņu ievēlēja, pirmkārt, Eiropas tautas partija, otrkārt, konservatīvie un, treškārt, radikālākais liberāļu spārns. Tā ir ļoti konservatīva masa, kas nejūt līdz nepilsoņu stāvoklim. Līdz ar to man sirdi plosa pesimisms," — piebilda Mamikins.

Tūlīt pēc Antionio Tajāni ievēlēšanas postenī Mamikins nolēma, ka jāpiesakās uz pieņemšanu pie jaunā Eiroparlamenta prezidenta, jo "pat deputātam nav nemaz tik vienkārši nokļūt pie Eiroparlamenta prezidenta — kolhozs ir pārāk liels, 751 deputāts."

"Gribētos aprunāties ar Tajāni personīgi. Varbūt doties pie viņa uz pieņemšanu kopā ar deputāti no Igaunijas Janu Tomu un pastāstīt, kas tās ir par nepilsoņu problēmām un kā tās atrisināt. Taču baidos, ka nekavējoties sekot Vaideres un Kalnietes histērija, kuras sāks klaigāt, ka sarkanais Putins atkal grib okupēt Baltijas valstis. Viņas noteikti atbalstīs poļi — arī viņi ir lieli rusofobi. Negribu teikt, ka petīciju par nepilsoņu jautājumu var aizmirst, taču tagad būs grūtāk turpināt cīņu," — uzskata deputāts.

Viņš paskaidroja, ka vakar, jau pirms EP prezidenta vēlēšanu rezultātu pasludināšanas izsūtīta preses relīze, kas prasa slēgt petīciju nepilsoņu lietā.

"Būtu vismaz līdz vakaram pagaidījuši vai šodien paziņojuši," — Mamikins pauda sašutumu un piebilda: "Vispār tas ir ļoti slikti, ka labējās partijas privatizē varu Eiropas Savienībā. Eiropas tautas partijai tagad pieder trīs svarīgākie posteņi: Eiropas komisijas prezidents — Junkers, Eiropas Padomes prezidents — Tusks un Eiropas Parlamenta prezidents — Tajāni. Bet otrā lielākā grupa — sociālisti?"

"Pats par sevi Tajāni ir ļoti simpātisks cilvēks, taču politikā "labs cilvēks" diemžēl nav profesija. Visu izšķir intereses, tāpēc patlaban līdzsvars Eiropas Parlamentā nenāk par labu Igaunijā un Latvijā dzīvojošajiem krievvalodīgajiem. Debatēm nepilsoņu jautājumā bija jānotiek janvārī, tās ir atliktas līdz februārim. Pašlaik noteikti spēki cenšas virzīt ideju: apvienot šīs debates ar jautājumu par trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav balsstiesību Vācijas un visas Eiropas Savienības teritorijā. Mēs ar Janu (Tomu — red.) norādām, ka mūsu petīcijas jautājums ir atšķirīgs un nevajag visu krāmēt vienā šķīvī. Ja debates tomēr notiks, pastāv liela iespēja izbīdīt šo rezolūciju plenārsēdē," — apgalvoja politiķis.

Jūnija beigās eirodeputāti no Igaunijas un Latvijas — Jana Toma, Tatjana Ždanoka un Andrejs Mamikins iesniedza Eiropas Parlamentā petīciju par nepilsoņu tiesībām, ko parakstījuši vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku. Deputāti lūdz dāvāt Igaunijas nepilsoņiem tiesības iestāties politiskās partijās un balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet Latvijas nepilsoņiem — balsstiesības pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Petīcija tika pieņemta un jāizskata 2017. gada sākumā.

"Tiesa, pēc Eiroparlamenta prezidenta vēlēšanām mani pārņēmis satraukums," — atzina Andrejs Mamikins.

70
Tagi:
Eiropa, ES, Mamikins, Latvija
Pēc temata
Par nepilsoņu tiesībām: petīcija iesniegta Eiropas Parlamentā
Trīs eirodeputāti iesnieguši petīciju par balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem
Latvijas un NATO karogs, foto no arhīva

Latvijas mediji: NATO - demokrātiskā dzīvesveida garants Latvijā?

16
(atjaunots 12:03 18.01.2021)
Politologs Veiko Spolītis apgalvo, ka NATO ir demokrātisku valstu vienotība - labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Kopš 2016. gada dažu lielvaru vadītāju divdomīgie spriedelējumi par NATO nākotni rosināja ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu pēc 2019. gada alianses septiņdesmitās jubilejas svinībām paziņot, ka "vecajo padome" sagatavos alianses nākotnes politiskās attīstības redzējumu, Latvijas Avīzē stāsta politologs Veiko Spolītis.

NATO aizsargās "mūsu demokrātisko dzīvesveidu"?

Tagad "daži" lielvalstu vadītāji atkāpjas vēsturē un gandrīz vienlaikus NATO galvenajā mītnē Briselē tika publicēts ziņojums "NATO 2030: vienoti jaunam laikmetam", kas kalpos par stratēģisku priekšrakstu Eiroatlantiskās kopienas turpmākajai attīstībai.

Ziņojuma autori secina, ka pirmo reizi trīsdesmit gadu laikā no 2014. gada NATO ir nepieredzēti pastiprinājusi kolektīvās aizsardzības militāro komponentu. Lai alianse darbotos militāri nevainojami, NATO ilgtspējai ir nepieciešams politiskais komponents jeb organizatoriskā pieskaņošanās un dalībvalstu vienotība.

"Alianse ir pārdzīvojusi PSRS sabrukumu, Suecas krīzi, dalībvalstu atšķirīgos uzskatus par Vjetnamas karu, militārās huntas alianses dalībvalstīs, spīvas debates par kodolieroču izvietošanu Eiropā, domstarpības par NATO paplašināšanu un Irākas karu. Neskatoties uz to, vienoti principi, demokrātiskās institūcijas un tas, ka visi sabiedrotie ir ieguvēji no kolektīvās drošības, ir ļāvis NATO palikt vienotai."

Spolītis ieskatās 2030. gadā un redz, kā NATO kolektīvā aizsardzība aizsargās Eiroatlantiskās telpas iedzīvotājus no fiziskas drošības apdraudējumiem un aizsargās demokrātisko dzīvesveidu.

Izaicinājumi

Gandrīz uz septiņdesmit lapām uzskaitīti Eiroatlantiskās drošības kopienas izaicinājumi un rekomendācijas to risinājumiem. Apdraudējumi nav sarindoti prioritārā secībā, saraksts ir paredzami iespaidīgs, un pirmo reizi NATO vēsturē tiek minēta Ķīna.

Пресс-служба Минобороны РФ

Citi mūsu izaicinājumi, apgalvo politologs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, ir Krievija, nekontrolēta tehnoloģiju attīstība, terorisms, dienvidu puslodē notiekošais, masu iznīcināšanas ieroču kontrole, enerģijas piegāžu drošība, globālā sasilšana un tās sekas, pandēmiju izplatība, cilvēkdrošība, hibrīdie un kiberdraudi, kosmosā notiekošais un visbeidzot stratēģiskā komunikācija un dezinformācijas izplatība.

Izaicinājumu saraksts ir pietiekami plašs, lai pārliecinātos, ka neviena NATO dalībvalsts ar šiem izaicinājumiem nevar tikt galā viena. Līdzīga sapratne ir izveidojusies arī Eiropas Savienībā, un darba dalīšana, lai veicamie uzdevumi nepārklātos, būs viens no institucionālās savietojamības uzdevumiem divu starptautisko organizāciju starpā.

Lai risinātu šos stratēģiskos uzdevumus, dalībvalstu pārvaldes kvalitātes uzlabojumi ar digitālajiem risinājumiem un mākslīgā intelekta palīdzību būs neizbēgami. Tas nozīmē, ka likuma varas nostiprināšana un cīņa ar korupciju dalībvalstīs tiks pastiprināta, jo, lai civilmilitārā kontrole efektīvi darbotos, ir nepieciešama pašpietiekama un izglītota pilsoniskā sabiedrība.

"Situācijā, kur mūsu austrumu kaimiņš ir NATO pasludinājis par galveno ienaidnieku, mums nav jāizgudro jauns ritenis," ir pārliecināts autors. Labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai, raksta Spolītis, ir demokrātisku valstu vienotība.

Tāpēc ziņojuma autori secina: "Mieram, kuru eiropieši ir baudījuši pēdējos septiņdesmit gadus, ir izņēmuma raksturs, un NATO saglabājas, lai nodrošinātu šo nenovērtējamo sasniegumu."

NATO uzstādījums paliek nemainīgs: "Viens par visiem un visi par vienu," Spolītis noslēgumā atsauca atmiņā musketieru devīzi.

Jā, tas jau ir labāk, nekā "visi pret vietu". Savā iepriekšējā rakstā Latvijas Avīzē Spolītis minēja tādu piemēru, skaidrodams, kāpēc NATO valstīm nevajagot baidīties no Krievijas.

"Lietderīgi atgādināt, ka NATO valstu iedzīvotāju skaits pārsniedz Krieviju deviņas reizes," viņš atzīmēja, acīmredzot, cerībā, ka mūsdienīgi bruņoto lielvalsti varēs ar cepurēm apmētāt... Tiesa gan, autors ir aizmirsis vēsturi – tas nevienam un nekad nav izdevies.

16
Tagi:
Latvija, NATO
Sniegs Rīgā, foto no arhīva

Namīpašniekus Rīgā sodīs par sniegu uz jumtiem

14
(atjaunots 11:50 18.01.2021)
Rīgas dome vērsusies pie namu īpašniekiem un pārvaldniekiem ar lūgumu rūpīgi sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim sniegputeņu laikā. Maksimālais sods par prasību pārkāpumu – 1400 eiro.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Sakarā ar bagātīgajiem sniegputeņiem un mainīgajiem laikapstākļiem Rīgas dome lūdz namu īpašniekus un pārvaldniekus sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim atbilstoši normatīvo aktu prasībām, raksta Bb.lv.

Rīgas dome atgādināja, ka teritoriju uzkopšanas un ēku uzturēšanas noteikumi paredz arī sniega un ledus novākšanu no gājēju ietvēm un koplietošanas celiņiem pagalmos. Sniegs jānotīra ik dienas rīta pusē, lai nepakļautu gājējus riskam.

Vienlaikus namu īpašnieki un pārvaldnieki atbild par balkonu, lodžiju un jumtu stāvokli. Sods par minēto objektu neatbilstošu uzturēšanu var sasniegt 1400 eiro juridiskām personām un 350 eiro – fiziskām personām.

Pagalmu un ēku stāvokli pārbauda Rīgas domes administratīvā inspekcija. No 2020. gada decembra tā ierosinājusi jau 31 administratīvā pārkāpuma lietu par pagalmu un ēku neatbilstošu stāvokli ziemas periodā.

Tāpat Rīgas dome atgādināja, ka jumtu tīrīšana jāuzdod profesionāļiem – jumtu tīrīšana saviem spēkiem vai piesaistot privātpersonas nav pieļaujama. Uz jumta var atrasties tikai profesionālis, nodrošināts ar visām nepieciešamajām iekārtām darbu veikšanai augstumā.

14
Tagi:
sniegs, Rīgas dome
Pēc temata
Jaungada dāvana no austrumiem: Latvijai tuvojas sniegputenis