Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins

Mamikins: Diezin vai jaunais EP prezidents varēs izprast nepilsoņu problēmas

70
(atjaunots 09:09 19.01.2017)
Labējās partijas privatizējušas varu Eiropas Savienībā, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins. Jau pirms EP prezidenta vēlēšanu rezultātu pasludināšanas izsūtīta preses relīze, kas prasa slēgt petīciju nepilsoņu lietā.

RĪGA, 19. janvāris — Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Otrdien vēlu vakarā Eiropas Parlamenta plenārsēdē pēc ceturtās balsojuma kārtas tika ievēlēts jaunais EP prezidents — Eiropas tautas partijas frakcijas pārstāvis, 63 gadus vecais itāļu politiķis, bijušais eirokomisārs Antonio Tajāni.

Kā tas ietekmēs Latvijas un Igaunijas nepilsoņu dzīvi? Ar šo jautājumu Sputnik Latvija vērsās pie eiroparlamentārieša Andreja Mamikina, kurš visās četrās balsojuma kārtās atbalstīja Tajāni galveno oponentu — Eiropas sociālistu partijas pārstāvi Džanni Pitellu.

"Izjūtas ir divējādas. No vienas puses, Tajāni ir no Berluskoni partijas, kas parasti labvēlīgi attiecas pret Krieviju un ārpus Krievijas Federācijas robežām dzīvojošajiem krieviem. Un viņš varētu izprast Latvijas un Igaunijas nepilsoņu problēmas. No šī viedokļa viņa pozīcija ir maigāka nekā citiem eiroparlamentāriešiem no Latvijas, tās pašas Eiropas tautas partijas biedriem — Vaiderei, Kalnietei un Pabrikam," — skaidroja deputāts.

"Taču viņu ievēlēja, pirmkārt, Eiropas tautas partija, otrkārt, konservatīvie un, treškārt, radikālākais liberāļu spārns. Tā ir ļoti konservatīva masa, kas nejūt līdz nepilsoņu stāvoklim. Līdz ar to man sirdi plosa pesimisms," — piebilda Mamikins.

Tūlīt pēc Antionio Tajāni ievēlēšanas postenī Mamikins nolēma, ka jāpiesakās uz pieņemšanu pie jaunā Eiroparlamenta prezidenta, jo "pat deputātam nav nemaz tik vienkārši nokļūt pie Eiroparlamenta prezidenta — kolhozs ir pārāk liels, 751 deputāts."

"Gribētos aprunāties ar Tajāni personīgi. Varbūt doties pie viņa uz pieņemšanu kopā ar deputāti no Igaunijas Janu Tomu un pastāstīt, kas tās ir par nepilsoņu problēmām un kā tās atrisināt. Taču baidos, ka nekavējoties sekot Vaideres un Kalnietes histērija, kuras sāks klaigāt, ka sarkanais Putins atkal grib okupēt Baltijas valstis. Viņas noteikti atbalstīs poļi — arī viņi ir lieli rusofobi. Negribu teikt, ka petīciju par nepilsoņu jautājumu var aizmirst, taču tagad būs grūtāk turpināt cīņu," — uzskata deputāts.

Viņš paskaidroja, ka vakar, jau pirms EP prezidenta vēlēšanu rezultātu pasludināšanas izsūtīta preses relīze, kas prasa slēgt petīciju nepilsoņu lietā.

"Būtu vismaz līdz vakaram pagaidījuši vai šodien paziņojuši," — Mamikins pauda sašutumu un piebilda: "Vispār tas ir ļoti slikti, ka labējās partijas privatizē varu Eiropas Savienībā. Eiropas tautas partijai tagad pieder trīs svarīgākie posteņi: Eiropas komisijas prezidents — Junkers, Eiropas Padomes prezidents — Tusks un Eiropas Parlamenta prezidents — Tajāni. Bet otrā lielākā grupa — sociālisti?"

"Pats par sevi Tajāni ir ļoti simpātisks cilvēks, taču politikā "labs cilvēks" diemžēl nav profesija. Visu izšķir intereses, tāpēc patlaban līdzsvars Eiropas Parlamentā nenāk par labu Igaunijā un Latvijā dzīvojošajiem krievvalodīgajiem. Debatēm nepilsoņu jautājumā bija jānotiek janvārī, tās ir atliktas līdz februārim. Pašlaik noteikti spēki cenšas virzīt ideju: apvienot šīs debates ar jautājumu par trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav balsstiesību Vācijas un visas Eiropas Savienības teritorijā. Mēs ar Janu (Tomu — red.) norādām, ka mūsu petīcijas jautājums ir atšķirīgs un nevajag visu krāmēt vienā šķīvī. Ja debates tomēr notiks, pastāv liela iespēja izbīdīt šo rezolūciju plenārsēdē," — apgalvoja politiķis.

Jūnija beigās eirodeputāti no Igaunijas un Latvijas — Jana Toma, Tatjana Ždanoka un Andrejs Mamikins iesniedza Eiropas Parlamentā petīciju par nepilsoņu tiesībām, ko parakstījuši vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku. Deputāti lūdz dāvāt Igaunijas nepilsoņiem tiesības iestāties politiskās partijās un balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet Latvijas nepilsoņiem — balsstiesības pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Petīcija tika pieņemta un jāizskata 2017. gada sākumā.

"Tiesa, pēc Eiroparlamenta prezidenta vēlēšanām mani pārņēmis satraukums," — atzina Andrejs Mamikins.

70
Tagi:
Eiropa, ES, Mamikins, Latvija
Pēc temata
Par nepilsoņu tiesībām: petīcija iesniegta Eiropas Parlamentā
Trīs eirodeputāti iesnieguši petīciju par balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem

Pierādi, ka esi latvietis: cīņas par valsts valodu negaidīti rezultāti

14
(atjaunots 17:45 20.04.2021)
Latvieši ir spiesti iet uz arhīviem un maksāt par izziņām, lai apliecinātu, ka viņi mācījušies latviešu valodā.

RĪGA, 20. aрrīlis - Sputnik. Latviešu sūdzības par taksometru vadītājiem, kuri slikti prot valsts valodu, ir nospēlēja ļaunu joku ar pašiem latviešiem. Tagad taksometru vadītājiem ir jāapliecina latviešu valodas zināšanas, par ko reizēm jāmaksā. Situācija diez vai mainīsies tuvākajos trijos gados, ziņo TV3 raidījums Bez Tabu.

Jaunā prasība — pierādīt latviešu valodas prasmes — tika ieviesta pagājušajā vasarā, jo taksometru klienti sūdzējās, ka daudzi autovadītāji pienācīgā līmenī neprot valsts valodu un ar tiem ir grūti komunicēt. Bija gadījumi, kad ziņoja par to, ka vadītājs pat nevar sasveicināties latviešu valodā. Tagad licences saņemšanai taksistiem jābūt latviešu valodas B1 līmenim.

Licence jāatjauno ik pēc trim gadiem, Autotransporta direkcija pārbauda, vai vadītājam nav soda punktu un vai viņam ir vismaz trīs gadu braukšanas stāžs. Šogad taksisti saskārās ar jaunām prasībām, no kurām cieš arī latvieši.

Daiga, taksometra vadītāja no Ventspils, pastāstīja televīzijas raidījumam, ka viņai ir dokumenti par izglītību, taču tie nav pārliecinājuši Autotransporta direkciju par ventspilnieces valodas prasmēm. Lai gan latviešu valoda viņai ir dzimtā. 1981. gadā viņa absolvējusi Ventspils skolas 8. klasi, taču dokumentos nav nekāda apliecinājuma tam, ka mācības notika valsts valodā.

"Tagad mēs, latvieši, ejam pa arhīviem, maksājam naudu. Piemēram, Ventspilī šāds pakalpojums maksā 15 eiro. Lai izņemtu no arhīva, ka tu esi mācījies latviešu skolā, latviešu valodā. Tas nozīmē, ka mēs maksājam naudu par to, ka mēs esam latvieši un ka mēs mākam runāt latviski," stāsta Dagnija.

Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone, komentējot situāciju, atzīmēja, ka šī procedūra nebūšot jāatkārto pēc trim gadiem.

"Šobrīd Taksometru vadītāju reģistrā mums ir reģistrēti vairāk nekā 8000 autovadītāju. Un līdz šim esam izslēguši 22 par latviešu valodas nezināšanu, bet sūdzību ir bijis krietni vairāk. Labā ziņa ir tāda, ka šoferi atradīs šo izziņu un iesniegs to mums. Un tad vēl pēc trim gadiem šādu problēmu vairs nebūs autovadītājiem," stāsta Plone.

14
Tagi:
latviešu valoda, krievu valoda
Pēc temata
"Divvalodības terors": dzejniece piesaka karu firmām, kas pieprasa krievu valodas prasmes
"Nacionālisms aprij apgaismību": grozījumi Augstskolu likumā
Krievu valoda "iegāž": Wargaming IT speciālisti nevēlas mācīties latviešu valodu
Kāpēc visus krievus Latvijā tur aizdomās? Viņi runā krieviski un skatās Krievijas TV!
9. maija svinēšana Rīgā

Ušakovs: Latvijas veterāni saņems no Briseles dāvanas par godu 9. maijam

12
(atjaunots 13:39 20.04.2021)
Latvijā oficiālās personas neapsveic Lielā Tēvijas kara veterānus; EP sociālistu un demokrātu frakcijā sarūpēja dāvanas tiem, kuri uzvarēja nacismu.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Sociālistu un demokrātu frakcija Eiropas Parlamentā apmaksāja apsveikuma komplektus Lielā Tēvijas kara veterāniem Rīgā, paziņoja EP deputāts, bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs. Politiķis aicina brīvprātīgos palīdzēt ar dāvanu piegādi.

"Rīgā dzīvo aptuveni 500 Sarkanās armijas veterāni. Es tagad vēršos pie rīdziniekiem, pirmkārt, jauniešiem. Man un maniem biedriem ir nepieciešama palīdzība - 9. maijā nogādāt apsveikumus veterāniem Rīgā. Apsveikuma komplekti jau ir gatavi. Komplektā ietilpst viena liela silta vilnas sega un saldi našķi – tēja, medus, cepumi, konfektes," rakstīja Ušakovs savā Facebook lapā.

Ušakovs pasūrojās, ka amatpersonas neapsveic Latvijas veterānus, bet medijos "patīk ironizēt gan pār pašu Uzvaras dienu, gan pār tiem, kuri to svin 9. maijā, gan par tiem, kuri atbrīvoja Eiropu no nacisma."

"Mēs Latvijā esam pieraduši dzīvot, gūt panākumus, risināt problēmas — par spīti valdībai un valstij, nevis pateicoties tām. Un savus svētkus — no Pareizticīgās Lieldienas līdz Uzvaras dienai — mēs sev organizējam patstāvīgi. Tāpēc mums visiem ir tik svarīgi 9. maijā radīt svētku sajūtu tiem, kuri uzvarēja nacismu.

Nedaudz par tehniskajām niansēm. Apsveikuma komplekti pēc manas iniciatīvas apmaksāja sociālistu un demokrātu frakcija Eiropas Parlamentā. Es domāju, ka tas ir pareizi, ka mūsu veterāni saņems apsveikumus arī no Briseles - vienotās Eiropas galvaspilsētas," teikts Ušakova publikācijā.

9. maijā Latvijā oficiāli tiek atzīmēta Eiropas diena, taču daudzi cilvēki, pirmām kārtām krievvalodīgie iedzīvotāji, atzīmē Uzvaras dienu. Devītais maijs Rīga, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir krievvalodīgie, ir lieli – tautas – svētki. Katru gadu pie pieminekļa Atbrīvotājiem atnāk aptuveni 150 tūkstoši cilvēku, lai noliktu viedus un pagodinātu to cilvēku piemiņu, kuri cīnījās pret fašismu. Tiek rīkoti koncerti ar zvaigžņu piedalīšanos, savukārt vakarā tiek rīkots liels salūts.

Tāpat 2015. gadā Latvija pievienojās akcijai "Nemirstīgais pulks". 2019. gadā ar frontes cīnītāju portretiem Rīgas gājienā piedalījās aptuveni 20 tūkstoši cilvēku.

Pērn koronavīrusa pandēmijas dēļ masveida pasākumi tika atcelti, taču Uzvaras parku individuālā kārtībā vienalga apmeklēja aptuveni 20 tūkstoši cilvēku, kuri atnāca nolikt ziedus.

12
Tagi:
Nils Ušakovs, Eiropas Parlaments, Uzvaras diena
Pēc temata
Atmaskojot Solovjovu, Latvija atmaskojusi sevi: nacistu līdzskrējēji izrādījušies svētuļi
Dombrava cer, ka Uzvaras pieminekli nojauks ar armijas palīdzību
Karens Šahnazarovs: nacisms varēja izvērsties no Atlantijas līdz Urāliem
Savienotajās Valstīs pūlas pierādīt, ka visus pasaules karus sākuši krievi