Ludmila Rjazanova pie savas privātās mājas piestiprināja adreses plāksnīti ar ielas nosaukumu ne tikai latviešu, bet arī krievu un angļu valodās

"Pretvalstiskās" plāksnītes lieta Liepājā

145
(atjaunots 12:56 18.01.2017)
2015. gada liepājniece Ludmila Rjazanova pie savas privātās mājas piestiprināja adreses plāksnīti ar ielas nosaukumu ne tikai latviešu, bet arī krievu un angļu valodās. Uzrakstus apstrīdēja Valsts valodas centrs. Ludmila sāka tiesāties. Šodien lieta par "nelojālo" plāksnīti nonākusi līdz Satversmes tiesai.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Man vienmēr ir šķitis interesanti, kā cilvēki ar šādām lietām nonāk līdz valsts Augstākajai tiesai? Ja ierēdnis saka, ka krieviski "nedrīkst", lielākā daļa padevīgi raksta atļautajā latviešu (kaut vai ķīniešu!) valodā, taču atrodas cilvēki, kam pirmajā vietā ir pašcieņa, kuri saka: "Nē, ierēdņu rīkojums neatbilst sirdsapziņas balsij un, ciešāk ieskatoties, arī likumam!". Tad sākas ilgs un nemaz ne tik lēts tiesas proces, kas velkas gadiem ilgi…

Nesen maniem paziņām nācās mainīt plāksnīti pie mājas. Darbu viņi bija spiesti veikt uz sava rēķina. Tur ne tikai uzraksta valoda bija noteikta, bet arī plāksnītes izmērs milimetros, šrifta izmērs un krāsu kombinācija. Neko darīt, ielas iedzīvotāji paņurdēja un sagatavoja jaunās plāksnītes ierēdņu noteiktajā mēneša laikā. Trīs iemītnieki "noturējās" veselus divus mēnešus, taču pēc administratīvo inspektoru brīdinājuma paburkšķēja par pašvaldības patvaļību un izdarīja visu, kā bija teikts.

Liepājniece Ludmila Rjazanova no Rucavas ielas ierēdņa brīdinājumu neņēma vērā. Viņa uzskatīja par nepieciešamu, ka ielas nosaukums pie viņas mājas rakstīts ne tikai valsts valodā, bet arī viņas dzimtajā valodā, tāpat kā starptautiskajā — angļu mēlē. Tā, lai viesi no jebkuras pasaules valsts varētu atrast māju, lai bērni varētu iegaumēt savu adresi dzimtajā valodā. Vārdu sakot, no vienas puses — personiskie iemesli, no otras — labi saprotami argumenti, kas neviena tiesības nepārkāpj. Gluži otrādi, aiz cieņas pret savu valsti ielas nosaukums valsts valodā bija rakstīts lielākiem burtiem nekā angļu un krievu valodās.

— Taču šajā gadījumā izmēram nebija nozīmes, — Sputnik pastāstīja Cilvēktiesību komitejas sekretārs Aleksandrs Kuzmins, kurš aizstāv Ludmilu Rjazanovu tiesā. — Likums par valsts valodu nosaka, ka ielas nosaukums uz plāksnītes pie privātmājām var būt tikai latviešu valodā. Izņēmums pieļauts komercuzņēmumiem, kuri var rakstīt izkārtnes jebkurā valodā, lai piesaistītu tūristus. Šajā gadījumā patiešām uzrakstam latviešu valodā jābūt lielākam, taču atļautas arī citas valodas.

Nenovērtēts joks

Atmiņā ataust Valsts valodas centra amizantais strīds ar kafejnīcas "Ļeņingrad" īpašniekiem. Situācija īpaši komiska bija tāpēc, ka kafejnīcā pulcējas latviešu nacionālisti, bet uzraksts ir kirilicā — tāds smalks nacionālais humors. Manuprāt, katrs joko, kā prot, un nav nemaz tik slikti, ja atrodas cilvēki, ko vieno dīvaina humora izjūta. Valsts valodas centra inspektori joku nenovērtēja un piesprieda sodu. Tikai vēlāk, kad paziņas un draugi viņiem ieskaidroja, kur slēpjas joks, viņi lika mierā "labus cilvēkus."

Rjazanovas lietā viss tik gludi nenotika. Mēnesi pēc nestandarta plāksnītes parādīšanās, tā aizkaitināja modru pašvaldības policistu, kurš sastādīja protokolu par administratīvo pārkāpumu. Rjazanova protokolu pārsūdzēja, un trīs nedēļas vēlāk Pašvaldības policijas Liepājas administratīvās nodaļas priekšnieka vietnieks lēmumu par sodu atcēla un administratīvo lietu pārtrauca, jo uzraksts valsts valodā bija. 

Taču daudzi šim lēmumam nepiekrita, un pusgadu vēlāk "lieta par likumam neatbilstošu plāksnīti" nokļuva valodas inspekcijas redzeslokā.

Vecākā inspektore konstatēja, ka daudzvalodība šajā gadījumā neatbilst Valsts valodas likumam un piesprieda Ludmilai Rjazanovai sodu 75 eiro apmērā. Arī šajā gadījumā mājas īpašniece nepiekrita inspektora lēmumam. Vispirms viņa vērsās pie Valsts valodas centra direktora, vēlāk — Liepājas tiesā un Kurzemes apgabaltiesā. Taču tiesneši Valsts valodas centra lēmumu neatcēla. Pirms vērsties Satversmes tiesā, Ludmila lūdza palīdzību Cilvēktiesību komitejas juristiem, un viņi palīdzēja sastādīt dokumentu.

— Mēs uzskatām, ka šāds Valsts valodas centra un tiesu lēmums neatbilst vairākiem Satversmes pantiem, — Sputnik pastāstīja Aleksandrs Kuzmins. — Piemēram, tiesībām uz privātīpašumu un tiesībām uz vārda brīvību. Vārda brīvības pārkāpumu šajā lietā Satversmes tiesa noraidīja nekavējoties, taču privātās dzīves tiesību pārkāpumu nolēma izskatīt sīkāk. Gribētos ticēt, ka tā nostāsies mūsu pusē, jo Ludmilas Rjazanovas mērķis bija nevis latviešu tiesību ierobežošana, bet gan vēlme paust cieņu pret savu dzimto valodu. Pie tam "valodas lietas" nav izskatītas jau labu laiku, un kopš tā laika Satversmes tiesas tiesneši ir mainījušies. Iespējams, jaunie tiesneši ir lojālāk noskaņoti pret līdzpilsoņu dzimto valodu. Tiesa, ja Latvijā izcīnīt uzvaru neizdosies, ir arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa un ANO Cilvēktiesību komiteja. Latvijas tiesām ir jāņem vērā abu instanču lēmumi.

Privāta lieta

ANO Cilvēktiesību komiteja jau izskatīja līdzīgu lietu. Uzņemēji no Kvebekas provinces Kanādā aizstāvēja savas tiesības rakstīt izkārtnes ne tikai valsts valodā — franciski, bet arī angļu valodā.

Tiesa apstiprināja uzņēmēju pienākumu izmantot izkārtnes valsts valodā, taču atzina viņu tiesības izmantot jebkuras citas valodas. Tas pats attiecas uz pienākumu izmantot tikai valsts valodu, taču šo prasības daļu ANO Cilvēktiesību komiteja atzina par saistošu tikai valsts iestādēm nevis privātpersonām, pastāstīja Kuzmins.

Visā šajā situācijā jocīgākais ir tas, ka vairāku ielu nosaukumi mūsu valsts pilsētās un ciemos joprojām palikuši divās valodās, jo saglabājušies vēl no padomju laikiem. Dažas plāksnītes karājas pie mājām, kuru īpašnieki devušies meklēt laimi ārzemēs, citas mājas ir Latgales nomalēs, kur valodas inspektori nevar nokļūt Valsts valodas centra nepietiekamā finansējuma dēļ. Nabadzīgajām pašvaldībām valsts austrumos pietrūkst gan līdzekļu, gan vēlmes pildīt Valsts valodas likumu, un arī pašiem valodas inspektoriem nav precīzas informācijas.

Kas to lai zina: iespējams, kad cīnītāja par taisnību Ludmila Rjazanova panāks savu starptautiskajā tiesā, Latvijā vēl būs gana daudz vietu, kas agrāk gadu desmitiem teorētiski pārkāpa likumu par valodu, kādā rakstāmas informācijas plāksnītes, taču nu tās būs pavisam likumīgas. Varbūt tikai informāciju tās sniegs par vietām, kur cilvēku vairs gandrīz nav palicis.

145
Tagi:
Valsts valodas centrs, Latvija
Pēc temata
Troļļu karalis: meklējam galveno politisko trolli Latvijā
Saeimas deputāts aicina Latvijas varas iestādes runāt krieviski
Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele, foto no arhīva

Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19

1
(atjaunots 21:17 21.10.2020)
Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele ar nepacietību gaida koronavīrusa pandēmijas beigas, bet tikmēr stāsta sekotājiem sociālajos tīklos savus sapņus.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele savā Twitter lapā pastastīja sekotājiem par to, ko redzēja savā sapnī, kurš skāra jau visiem sāpīgo tematu – koronavīrusu.

Viņķele pastāstīja, ka sapnī viņa veica kādas aptiekas inspekciju, par kuru tika saņemtas sūdzības, ka tā tirgo maskas ar defektu, it kā tām gumijas ir par īsu.

"Ja vien būtu tik daudz vārdu, lai izteiktu, cik ļoti gaidu Covid pandēmijas beigas..." noslēdz savu publikāciju ministre.

​Iepriekš Viņķele pirmajā obligātā sejas masku režīma spēkā stāšanās dienā Latvijā izbrauca ar tramvaju Rīgā un pārbaudīja, kā pilsētnieki ievēro jaunos noteikumus. Kopumā viņa bijusi gandarīta.

Atgādināsim, ka no 7. oktobra sejas maska bija jālieto tikai sabiedriskajā transportā, taču kopš pagājušās nedēļas šī prasība tiek piemērota visām sabiedriskām vietām. Pašlaik ierobežojumi ir spēkā līdz 6. novembrim, tomēr valdība neizslēdz, ka sejas masku lietošanas prasība sabiedriskās vietās var tikt pagarināta arī līdz gada beigām, kā arī var tikt ieviesti arī papildu pasākumi ar mērķi novērst Covid-19 izplatību.

1
Tagi:
koronavīruss, maska, Ilze Viņķele
Pēc temata
"Smaga laušanās ar lāčiem": Viņķele par valdības sēdi Covid-19 jautājumā
Viņķele: plānveida medicīnisko pakalpojumus neatcels pilnībā
"Aizej pa labam, citādi padzīs": Gobzems aicina Viņķeli atkāpties no ministres amata
Viņķele: visiem kopā jābūt piesardzīgiem
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

21
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

21
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19