Akceptē Latvijas un ASV valdību savstarpējo līgumu par iepirkumiem aizsardzības vajadzībām

Akceptēts Latvijas un ASV savstarpējs līgums par iepirkumiem aizsardzības vajadzībām

70
(atjaunots 05:31 18.01.2017)
Līguma noslēgšana atvieglos ne tikai Latvijas uzņēmumu dalību ASV puses organizētajos iepirkumos, bet nodrošinās vienādotas iespējas abu valstu uzņēmējiem piedalīties otras valsts iepirkumu procedūrās.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Valdība šodien akceptēja Latvijas un ASV valdību savstarpējo līgumu par iepirkumiem aizsardzības vajadzībām, ziņo aģentūra LETA.

ASV normatīvais akts nosaka, ka ASV valdībai, veicot iepirkumus, priekšroku jādod ASV uzņēmumu ražotajai produkcijai. Līdz ar to Latvijas uzņēmumu dalība ASV iepirkumos ir ierobežota, kavējot Latvijas kā NATO dalībvalsts apņemšanās nodrošināt aizsardzības spēju savietojamības principu ievērošanu izpildi.

Lai novērstu šo situāciju, nepieciešama divpusēja Latvijas un ASV valdību līguma par iepirkumiem aizsardzības vajadzībām noslēgšana, skaidro Aizsardzības ministrijā (AM).

Līguma noslēgšana atvieglos ne tikai Latvijas uzņēmumu dalību ASV puses organizētajos iepirkumos, bet nodrošinās vienādotas iespējas abu valstu uzņēmējiem piedalīties otras valsts iepirkumu procedūrās. Līguma noslēgšana veicinās Latvijas drošības un aizsardzības industrijas rūpnieciskās bāzes attīstību, kā arī standartizācijas militārajā jomā nodrošināšanu abu valstu kā NATO dalībvalstu starpā, norāda AM.

Līgums attiecas uz ASV Aizsardzības departamenta un Latvijas AM aizsardzības spējas iegūšanu, īstenojot izpēti un attīstību, izejvielu un materiālu, tostarp aizsardzības priekšmetu, iepirkumus un aizsardzības priekšmetu atbalsta pakalpojumu iepirkumus.

Līgums nosaka procedūras savstarpēju iepirkumu realizācijai. Līgums gan neattiecas uz būvniecību un būvmateriāliem, kas tiek piegādāti saskaņā ar būvlīgumiem.

Šādu līgumu ar ASV pagājušā gada septembrī ir parakstījusi arī Igaunija.

AM norāda, ka būtiska ir ASV puses prasība, ka iepirkuma organizētājs nepieciešamības gadījumā veic pārbaudi uzņēmēja telpās.

Attiecīgi šāds nosacījums ir ietverts līgumā ar mērķi noteikt, ka Latvijas institūcijas uz šādiem gadījumiem neattiecina industriālās aizsardzības politiku un nerada šķēršļus otras puses iepirkumu veicēja pārstāvjiem apmeklēt Latvijas uzņēmumu telpas.

Līgums neparedz atšķirīgu regulējumu no spēkā esošajiem nacionālajiem tiesību aktiem iepirkumu jomā.

Līgums paliek spēkā piecus gadus un tiek automātiski pagarināts uz nākamajiem piecu gadu periodiem, ja vien kāda no pusēm to neizbeidz.

70
Tagi:
aizsardzība, Latvija, ASV
Pēc temata
Krievija uzskata par apdraudējumu amerikāņu tanku dislokāciju Polijā
Krievijas AM informē par bruņojuma uzlabošanu Rietumu kara apgabalā un Piemaskavā
Neaizskaramie: amerikāņu karavīrus nevarēs tiesāt Latvijā
Dzintara figūriņa. Foto no arhīva

"Sadalīja" KF un aizmirsa, ka cilvēki jāēdina: Lindermans par Latviju, kur caursita dibenu

1
(atjaunots 12:07 11.07.2020)
Krievu diskriminācijas kampaņa Latvijā, "sadalījums" Nacionālās apvienības deputāta Twitter lapā un Rīgas domes vēlēšanas. Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins runā par visasākajiem tematiem.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Saeimas Ārlietu komisija izskatīja otrajā lasījumā likumu par starptautiskajām skolām. Partija "Saskaņa" nobalsoja par šo likumu ar balsu vairākumu, un tur apgalvo, ka nekāda sakara ar krieviem tam nav. Vai ir vērts ticēt "saskaņiešiem"?

Par to un ne tikai runā publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins Sputnik Latvija iknedēļas notikumu apskatā.

Latviešu valodai ar to nav sakara

Lindermans paskaidroja, ka Saeimā cauri izvestais likums par starptautiskajām skolām reglamentē ārvalstu pilsoņu skolu izveidošanas kārtību Latvijas Republikas teritorijā. Un šis likums sniedz tiesības atvērt skolas tikai Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Krievijas un citas valstis paliek aiz borta.

"Saskaņa" absolūtā vairākumā nobalsoja par un atbalstīja šo likumu. Kāda tad ir partijas loģika, kura it kā aizstāv krievu intereses Latvijā?

Lindermans paskaidroja, ka viņi spriež, orientējoties uz Latvijā pastāvošo latviešu valodas monopolu. Un, saskaņā ar šo pozīciju, iespējai pasniegt valstī citās valodās – angļu, turku, somu, it kā jāiztaisa caurums šī monopola fundamentā un kaut kādā attālā nākotnē jānoved pie tā, ka arī krievu valodā Latvijā atļaus mācīt.

Taču Lindermans uzskata, ka tas ir "bērnišķīgs arguments". Jo nav nekādas saiknes starp to, ka Latvijā leģitimēja pasniegšanu angļu un turku valodā un krievu valodas temata virzību. Tātad "saskaņiešiem" absolūti nav taisnība, un viņi vienkārši manipulē ar apziņu.

Taču vēl sliktāks ir tas, ka šis likums pašos pirmsākumos ir diskriminējošs. Ja valsts pieņem lēmumu, kurš paplašina angļu un franču valodas tiesības, taču nepieņem krievu valodu, lai gan tajā dzīvo vairāk nekā 30% krievvalodīgo, tad tā ir diskriminācija. Un tas ir fakts.

"Un likuma raksturs tīri pragmatiski gūst ārkārtīgi diskriminējošu raksturu. Tātad motivācija šī likuma pieņemšanai ir diskriminēt krievus, nevis sagraut latviešu valodas monopolu. Tādēļ "Saskaņa" faktiski nobalsoja par likumu, kurš pašos pirmsākumos diskriminē krievu iedzīvotājus," uzsvēra Lindermans.

Taču publicists atzīmēja, ka vēstniecību skolas šis jautājums neskar. Lindermans atzina, ka tas, ko viņš teica iepriekšējā raidījumā attiecībā uz Krievijas vēstniecības Latvijā skolas izveidošanas aizliegumu, ir nekorekti. Tiesa, publicists norāda, ka ar to likums par starptautiskajām skolām nekļūst mazāk diskriminējošs.

"No politiskā viedokļa šis likums iekļaujas koncepcijā – viss no Krievijas nākošais nozīmē sliktu. Un es uzskatu, ka tādai partijai kā "Saskaņa" nebūtu jābalso par šādiem likumiem," atzīmēja publicists.

Nepiepildāmie sapņi

Tikmēr deputāts Aleksandrs Kiršteins no Nacionālās apvienības, kurš ir pazīstams ar saviem skandalozajiem izlēcieniem attiecībā pret Krieviju, padalījās ar Twitter lietotājiem kāda vācu ģeogrāfa kartē, kurā Krievija ir sabrukusi, bet tās teritorija ir sadalīta starp tās kaimiņvalstīm.

"Kā jums liekas, pēc cik ilga laika šādi tiks sadalīta Krievija?" uzdeva dzēlīgu jautājumu lietotājiem deputāts.

​Ko var sacīt par latviešu politiķiem, kuri sapņo šādus sapņus?

Lindermans uzskata, ka latviešu nacionālradikāļiem šāda karte ideāli iekļaujas latviskās Latvijas koncepcijā, kura vairs nav tilts starp Krieviju un Rietumiem.

Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro, foto no arhīva
Sputnik / Sergey Melkonov

"Tātad, ja Latvija – tas nav tilts starp Krieviju un Rietumiem, tad tas ir cietoksnis, kurš sadumpojies austrumu kaimiņa virzienā. Pēc šādas loģikas būtu labi, lai potenciālais "ienaidnieks" sabrūk dažādās valstīs. Un šī ideja nav jauna. Amerikāņiem arī bija plāni veicināt vienotās padomju telpas sabrukumu, varbūt, tagad arī Krievijas. Tikai mūsdienu apstākļos tas nav iespējams. Spēcīgas valstis tiecas kontrolēt procesus citās valstīs, nevis teritoriju ar cilvēkiem, kuri ir jāēdina," paskaidroja situāciju Lindermans.

Viņaprāt, Kiršteins ir nevis vienkārši politiski nekorekts jokdaris, bet gan sava veida daļas latviešu nacionālistu zemapziņas vēlmes rupors. Kuri redz sadrumstalotā Krievijā kaut kādu perspektīvu priekš sevis.

"Atliek atminēties vien Starpjūru projektu, saskaņā ar kuru daļai Krievijas teritoriju šajā Starpjūrā ir jābūt iekļautām. Tikai tas viss ir nereāli. Turklāt mazajām Baltijas valstīm ļoti patīk spēlēt militārisma spēles ar agresīviem izlēcieniem – no sērijas mēs esam mazi, taču mēs visiem parādīsim. Tā kā Kiršteina melnais humors paliek vienkārši ļauns melnais humors un nekas vairāk," atzīmēja publicists.

Visi uz vēlēšanām?

Tikmēr Rīgā jau sācies oficiālais aģitācijas periods Rīgas domes vēlēšanu gaidās, kuras ieplānotas 29. augustā. Kāda ir esošā situācija, kādas ir partiju izredzes?

Lindermans atgādināja, kad bija iecerēts stāsts ar Rīgas mēra Nila Ušakova nocelšanu no amata un domes atlaišanu, latviešu partijām bija zibenīgs plāns – ātri atbrīvoties no mēra, atlaist domi, iznīcināt "Saskaņu". Taču te iejaucās koronavīruss un vecā latviešu partiju hroniskā slimība – tās nespēja vienoties.

"Tām nav nekāda vienota līdera, kuru viņi varētu prezentēt cilvēkiem kā personu, kura var kļūt par jauno Rīgas saimnieku. Tādēļ šodien "Saskaņai" ir tāds pats reitings, kā pirms korupcijas skandāla. Plusā Latvijas Krievu savienība ir guvusi izredzes, un pat "Gods kalpot Rīgai!" var uz kaut ko cerēt," uzskata Lindermans.

Pēc viņa sacītā, tieši prognozēt kaut ko nav iespējams, taču faktiski situācija ir 50 pret 50. Pati par sevi "Saskaņa" neiegūs 30 mandātus, taču 20-22 mandātus iegūt var. Un ar kaut kādu sabiedroto var pacelties no dzelmes.

Publicists atzīmēja, ka "Saskaņa" izdarījusi likmi uz Konstantīnu Čekušinu – jaunu, visās nozīmēs patīkamu cilvēku, taču ne nekaunīgu. Un to var skatīt kā Ušakova reinkarnācijas mēģinājumu. Atliek tikai skatīties, kas no tā iznāks.

Savukārt krieviem, protams, svarīgākais jautājums skar skolas, bērnudārzus, izglītību krievu valodā. Un no pašvaldība ir atkarīgs tas, kā tas tiks īstenots.

 "Tāpēc es esmu par Latvijas Krievu savienību, kura cīnās par krievu izglītības saglabāšanu," godīgi atzinās publicists.

1
Tagi:
Rīgas dome, Latvija, Krievija
Pēc temata
Vai Latvija ir Krievijas civilizācijas daļa
Nevarat elpot – sāciet domāt: kāpēc akcija pret rasismu Rīgā kļuvusi par farsu?
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Aivars Lembergs

Lauzt ir vieglāk nekā celt: Lembergs pastāstīja, Latvija iznīcina Ventspils ostu

4
(atjaunots 10:24 11.07.2020)
Labā ziņa ir tāda, ka Latvijas varasiestādes nepalūdza amerikāņiem nomest kodolbumbu uz Ventspili, taču ir acīmredzami, ka valsts arī bez tā iznīcina ostu un pilsētu, paziņoja Aivars Lembergs.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits un tranzīta nozares pārstāvji tikšanās laikā Ventspilī apsprieda jauno Latvijas ostu pārvaldes stratēģiju. Linkaits aicināja trīs lielāko Latvijas ostu pārstāvjus strādāt pie jaunām sadarbības idejām un tranzīta pakalpojumu kvalitātes celšanas.

Ar savām darbībām Latvijas valsts iznīcina Ventspils ostu kopā ar pilsētu, paziņoja Sputnik Latvija bijušais Ventspils Brīvostas priekšsēdētājs, Ventspils mērs Aivars Lembergs.

"Sankcijas un absolūtais juceklis radīja apstākļus, kad klienti nesaprot, ar ko viņiem būs jākārto darīšanas un kas viņus sagaida, vai ar ostu vispār var noslēgt līgumus. Tie klienti, kuri varēja aiziet no Ventspils ostas, aizgāja uzreiz," konstatēja Lembergs.

Pēc viņa sacītā, šāda ir ostas īpašnieka – Latvijas valsts – mērķtiecīgā politika.

"Šajās darbībās nav nekādas loģikas, izņemot politisko – sodīt Ventspils iedzīvotājus par to, ka viņi nebalso par valdošo koalīciju, sodīt mani kā politiķi, kurš atrodas opozīcijā. Latvijas varasiestādes iznīcina ostu un Ventspils pilsētu – tas ir nepieļaujami, bet tas ir fakts. Ir arī labā ziņa – viņi nepalūdza amerikāņiem nomest kodolbumbu uz pilsētu," ironiski atzīmēja Lembergs.

Visas Latvijas varasiestāžu darbības ar sankcijām un pārvaldes izmaiņām ievieš nervozitāti un neizpratni – kas būs rīt, uzsvēra Ventspils mērs.

"Turklāt tas notiek ne tikai attiecībā uz Ventspils ostu, bet arī Rīgas un Liepājas ostām. Ir iedragāta visa Latvijas tranzīta nozare, tai skaitā dzelzceļš. Kā saka, lauzt ir vieglāk nekā celt," atgādināja krievu teicienu Lembergs.

ASV Finanšu ministrija pērnā gada decembrī iekļāva sankciju sarakstā Lembergu un četrus ar viņu saistītus uzņēmumus, tai skaitā Ventspils ostu. Nākamajā dienā Lembergs pameta ostas valdi, paziņojot, ka nevēlas traucēt tās darbam. Taču Latvijas valdība paziņoja par nepieciešamību pārvest Ventspils ostu valsts kontrolē, kā arī Rīgas ostu. Saeima operatīvi atbalstīja grozījumus, kuri ļāva veikt reorganizāciju ostu valdes struktūrā.

Uzreiz pēc nacionalizācijas Ventspils osta tika izslēgta no sankciju saraksta. Pēc 2020. gada pirmā ceturkšņa datiem, kravu iekraušana Ventspils ostā kritusies par 41%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni.

Лембергс рассказал, как власти Латвии уничтожают порт Вентспилса
4
Tagi:
osta, ventspils, Aivars Lembergs
Pēc temata
Bijušais premjers par sankcijām pret Lembergu: kauns par Latviju
Sprūds pastāstīja, kādēļ Latvija joprojām dzīvo Padomju Savienībā
Tikai Latvijas pilsonis, vēlams – Lembergs: rīdzinieki par ideālu mēru

Krievijas ĀM vadītājs nosauca negaidītu koronavīrusa draudu

0
(atjaunots 12:09 11.07.2020)
Koronavīrusa pandēmija saasinājusi ne tikai visus esošos draudus – parādās jauni izaicinājumi, un tie ir visnotaļ negaidīti.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka koronavīrusa pandēmija saasinājusi visus esošos draudus un izaicinājumus.

"Parādījušās spekulācijas, ka starptautiskie teroristi domā, kā viņi var izmantot šī vīrusa rasi, bet varbūt radīt jaunas rases," atzīmēja Lavrovs.

Pēc viņa sacītā, pasaulē vērojami arī centieni izmantot koronavīrusa izraisīto krīzi šauri savtīgās interesēs, kad atsevišķas valstis nevēlas piedalīties kopējā cīņā ar pandēmiju. Plašāka informācija pieejama Sputnik video.

0