Talantīgais Raivis Veckāgans: no mūsu ostas — jūsējai

Talantīgais Raivis Veckāgans: no mūsu ostas jūsējai

459
(atjaunots 11:10 17.01.2017)
Jaunajam Ukrainas Jūras ostu administrācijas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājam ir liela pieredze un iespaidīgs karjeras ceļš Latvijā. Tomēr izteikts Raivja Veckāgana talants ir prasme veidot izdevīgus biznesa kontaktus, risināt konfliktus un sveikā izsprukt cauri tiesas prāvām.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik, Ludmila Pribiļska, žurnāla " Bizness Klass" redaktore. Jauno Ukrainas Jūras ostu administrācijas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Latvijas pilsoni Raivju Veckāganu, prezentēja kā Eiropas jauno slotu, kas izslaucīs no valsts iestādes korupcijas dubļus un nenopelnītas prēmijas.

Администрация морских портов Украины и.о. главы Райвис Вецкаганс
Raivis Veckāgans

Viņa oponenti ātri atraduši komprominējošu informāciju — ziņas par tiesas prāvu, kurā Veckagānam kopā ar citiem Latvijas jūras kuģniecības menedžeriem inkriminēja vai nu neveiksmīgu menedžmentu, vai zaudējumu nodarīšanu par summu aptuveni 18 miljonu eiro apmērā.

Patiesību sākot, pārmetums nav taisnīgs: tiesa beidzās ar miera izlīgumu, apsūdzības izšķērdēšanā tika atsauktas.

Jautājums, vai Veckāgans ir efektīvs vadītājs, tiesu neinteresēja, bet mums šis jautājums ir svarīgāks nekā pārējie. Vai šī persona spēj risināt Ukrainas varas iestāžu uzdevumus?

41 gadu vecais Raivis Veckāgans ir klasisks self made man. Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes otrajā kursā viņš uzsāka praksi Baltijas tranzīta bankā kopā ar trim saviem biedriem. Visi viņi cēluši spīdošu karjeru.

Juris Gulbis vada Lattelecom, un oficiāli ir vislabāk apmaksātais menedžeris Latvijā ar ienākumiem 503 tūkstoši eiro gadā.

Jānis Kasalis pārvalda Rīgas brīvostas Rīgas Centrālo terminālu, kuram veiksmīgi piesaistīja japāņu investorus.

Dmitrijs Latiševs — bankas Baltikums prezidents, ko 2001. gadā dibinājuši jūras virsnieki, brāļi Peškovi.

Par universitātes jauno studentu bankas prakses iniciatoru kļuva Dmitrija tēvs, agrākais tālo reisu kuģa kapteinis Valērijs Latiševs, kuru Baltijas tranzīta banka aicināja darbā, pateicoties viņa starptautiskā biznesa zināšanām un angļu valodai, kurā 90. gadu baņķieri tikko sāka runāt.

Viņš tieši ietekmējis Veckagānu, jo viņa vadībā puisis apguvis biznesa pamatus- vienā no Latvijā pirmajām līzinga kompānijām. 1997. gadā Raivis saņēmis ekonomista diplomu, un jau 1998. gadā sāka vadīt Baltijas tranzīta bankas līzinga nodaļu. 2000. gadā viņš tika pārcelts uz korporatīvo klientu nodaļu.

"Veckāgans un viņa universitātes biedri bija talantīgi puiši, — atceras toreizējā BTB prezidente Gaļina Alijeva. — Visi viņi ir parādījuši sevi no labās puses un kļuvuši par lieliem priekšniekiem."

Valērija Latiševa jūras pagātne tāpat ietekmēja viņa audzēkņus: 90. gados Latvija pelnīja ar tranzītu un ostām, kur ļoti noderēja tālo reisu kuģa kapteiņa sakari. Bankas korporatīvie klienti, starptautiskie iegrāmatojumi, ārzonas — tas viss bija saistīts ar jūras biznesu, tāpēc nākamais Raivja Veckāgana karjeras solis bija loģisks: viņš devās uz lielāko Baltijas ostu centru- Ventspili, lai tur vadītu bankas Nord /LB filiāli.

2000.-2002. gadā notika mūsu jaunā varoņa liktenīgā satuvināšanās ar Ventspils pilsētas tēviem un ostas uzņēmumu vadītājiem. 2003. gadā viņš saņēma savu pirmo posteni šajā ģimenē un kļuva par Ventspils zivju konservu kombināta direktoru. Šķiet, tur viņš sevi parādīja labi, un jau 2005. ieņēma AS "Ventspils tirdzniecības osta" finanšu departamenta direktora posteni un valdes locekļa vietu.

Kopā ar amatu ostas centrālajā uzņēmumā Veckāgans saņēma līdzvērtīgus amatus citos uzņēmumos — VK Tranzīts (agrāk Ventspils pieostas rūpnīcas amonjaka komplekss), Baltic Coal Terminal Bio-Venta.

2008. gada 28. janvārī ar akcionāru lēmumu viņš tika iecelts Latvijas Kuģniecības viceprezidenta amatā, kura kopš 2002. gada 26. jūnija arī atradās Ventspils biznesa grupas biznesa orbītā, kad "Ventspils nafta" Rīgas Fondu biržā iegādājās 49,94% tās akciju.

Var teikt, ka tā bija mūsu varoņa iedvesmojošā stāsta virsotne, tad viņa klusajā ostā sākās vētras.

Lēcieni liftā

"Nav jēgas lēkāt liftā, kurš brauc uz leju," — pauž vadības gudrība. 2008. gadā Latviju skāra pasaules finanšu krīze. Viens pēc otra sāka jukt tā saucamo trekno gadu projekti, kuru vidū bija arī Ventspils grupas plāni. Divdesmitstāvīgais Preses nams, kas tika iegādāts, pateicoties tā atrašanās vietai Daugavas krastmalā, līdz ar lielāko tipogrāfiju Latvijā kļuva par pieminekli efektīvo menedžeru ambīcijām.

No sākuma debesskrāpi bija iecerēts pārvērst par elitāru nekustamā īpašuma objektu, taču toreizējā situācijā tā renovācija vai pat nojaukšana tika atlikta uz nenoteiktu laiku. Rīgas piepilsētā izbūvētā ciklopiskā tipogrāfija sāka zaudēt pasūtījumus un beigās bankrotēja ar tīriem zaudējumiem vairāk nekā 16,5 milj. latu apjomā (kreditoru prasības 12,5 miljonu apmērā tika segtas, pārdodot īpašumu).

Šiem zaudējumiem jāpieskaita arī tas, ka līdz šim nerentablā AS "Preses Nams" tika pārdota Latvijas kuģniecībai un tās meitas uzņēmumam "LASCO Investments" par 60 milj. latu (vairāk nekā 85 miljoni eiro). Darījums tika veikts grupas iekšienē: pārdevēja lomā bija "Ventspils nafta", atbrīvojoties no aktīviem pirms kontrolpaketes pārdošanas.

Raivis Veckāgans bija AS "Preses Nams" valdes loceklis un vienlaikus — investoru pārstāvis. Pirmajā lomā viņš apgalvoja, ka "maksātnespēja neietekmēs "LASCO Investments" mātes uzņēmumu — "Latvijas jūras kuģniecību" (2009. gada decembris). Tolaik "LASCO Investments" arī paziņoja, ka vairs neieguldīs līdzekļus poligrāfijas biznesā, toties tā prioritāte būs investīcijas nekustamajā īpašumā, to attīstība, izaugsme un vērtības palielināšana. Šajā darbībā investors arī bija veiksmīgs, kā liecināja nākamā desmitgade.

Krietni īsāks laika sprīdis Raivim Veckāganam bija vajadzīgs, lai saprastu stratēģiskās kļūdas: jau 2010. gada 22. oktobrī viņš iesniedzis atlūgumu no Latvijas Jūras kuģniecības valdes locekļa un viceprezidenta amatiem. Protams, viņam izteica pateicību "par veiksmīgu darbu starptautiskā jūras tirgus un nekustamo īpašumu krīzes grūtajos apstākļos." Lūk, viņš esot cīnījies kā lauva par transakciju noteikumiem starp "LASCO Investments" un "Ventspils nafta", taču nespēja vienoties, tāpēc viņa darba devējs bijis spiests vērsties tiesā par tiesisko aizsardzību…

Ja paskatīsimies tuvāk uz "Preses Nama" un investora pārvaldnieku darbību, nāksies atzīt viņu apbrīnojamo tuvredzību un ambīcijas: sākot zaudēt tirgu ilgi pirms 2008. gada finanšu krīzes, viņi iesaistījās eksporta ekspansijā līdz ar jaunās ražotnes būvniecību, kas beidzās ar iepriekš paredzamu katastrofu. "Mums vēl ir saistības lielos ieguldījumu projektos, ko mēs nevaram segt tikai no sava apgrozījuma," — taisnojās efektīvie menedžeri.

Lūgumus kreditoriem veikt parādu kapitalizāciju pavadīja solījumi "aktīvi attīstīties atbilstoši pašreizējām tirgus prasībām." Atcerēsimies: tirgus bruka, tādā tirgū bija jādomā par procesu optimizāciju un konsolidāciju, nevis jāmētājas ar lozungiem. Vārdu sakot, tāda lēkāšana liftā vien bija, kurā vienu no galvenajām lomām tēloja Raivis Veckāgans.

Tiesas prāvas

Pēc solījumiem plašsaziņas līdzekļos pāriet privātajā biznesā Raivis Veckāgans uzreiz iekļuva tiesas prāvā, ko ierosināja Latvijas kuģniecības jauna vadība pret veco. Prasības summa pret desmitiem amatpersonu sastādīja 12,84 milj. latu (18,27 miljoni eiro).

Par taisnību cīnījās starptautiskais investors — "Vitol Group", kurš nopirka lielākā kuģniecības īpašnieka "Ventspils nafta" kontrolpaketi. Viņš negribēja piedot dīvainus nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas darījumus, kuru attīstīšanai, kā mēs atceramies, gribēja pievērsties kuģniecības "meita" "Lasco Investment" Raivja Veckagāna un Edvīna Bērziņa vadībā.

2011. gadā tā tika pasludināta par maksātnespējīgu un uzņēmuma aktīvi — Preses nams, Ventspils biznesa centrs un viesnīca "Rīgas līcis" Jūrmalā — tika arestēti.

Interesanti, ka vienīgais kuģniecības "mazmeitas" — "Lasco nekustamie īpašumi" — kreditors, kurš vienlaikus ar "Lasco Investment" meitasuzņēmumu ierosināja tiesiskās aizsardzības procesu, bija ārzonā (Menas salā) reģistrētais uzņēmums "Wilcox Holdings Limited", ko pārstāvēja Naidžels Hovards Malpass.

Šis "jūras eksperts" kļuva slavens ar to, ka laikā, kad tika pasludinātas sankcijas pret Irānu, piereģistrēja desmitiem Irānas kuģu dažādās ārzonu firmās un tādējādi palīdzēja apiet ierobežojumus. Tiesiskās aizsardzības procesā figurēja parāds par kuģniecības biznesā niecīgu summu — 17 tūkstošiem latu…

2015. gada oktobrī virkne prāvu, kurās vieni Ventspils uzņēmēji un vadītāji apsūdzēja otrus, beidzās ar miera izlīgumiem. Visas pretenzijas tika atsauktas, vienošanos saturs palika konfidenciāls.

Kopā ar pārējiem arī mūsu varonis tika atbrīvots no visām prāvu nastām. Tiesa, aktīvajā biznesā viņš atgriezās daudz agrāk. Viņa cīņu biedrs Edvīns Bērziņš tika ievēlēts Latvijas dzelzceļa valdē (pērn viņš vadīja uzņēmumu), bet Raivis Veckāgans pārcēlās uz Rīgu un uzsāka darbu Rīgas Tirdzniecības ostā.

 

459
Tagi:
Ukraina, Veckāgans
Pēc temata
Latvija pauž rūpes par Krievijas naftas tranzīta aizstāšanas iespējām
Latvijas tranzīta traģēdija, jeb Krievija ir neaizstājama
Bez Krievijas naftas tranzīta Baltija zaudēs miljardu eiro
Krievija var atstāt Latvijas ostas bez Baltkrievijas tranzīta
Sudajeva konstrukcijas mašīnpistole, foto no arhīva

Solīja ziemā "izķert" visus: latviešu partizānu darbības 1942. un 1943. gadā

37
(atjaunots 12:25 12.05.2021)
Turpināsim iedziļināties notikumos Latvijas teritorijā Lielā Tēvijas kara gados. Kopā ar vēsturnieku Igoru Gusevu izpētīsim latviešu partizānu vienību reidus 1942.-1943. gados.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. 1942. gada maijā trīs nelielas partizānu vienības – pārsvarā 201. Latviešu strēlnieku divīzijas karavīri un komandieri un brīvprātīgie no evakuēto vidus, pārgāja frontes līniju, koncentrējās Ļeņingradas novadā uz dienvidrietumiem no Staraja Rusas un sāka gatavoties tālākam ceļam. Viņu ierašanās sakrita ar vācu soda ekspedīciju uzbrukumu pavasarī. Cīņās ar viņiem piedalījās arī latviešu partizāni.

15. maijā Otomāra Oškalna komandētā vienība cīņā pie Boļšoje Zapoļje ciema sagādāja vērā ņemamu kaitējumu pretinieka vienībām, kas ar tanku un bruņumašīnu atbalstu mēģināja izlauzties pa ceļu no Čihačevas uz Staraja Rusu. Partizānu izlūki un sapieri organizēja vairākas sekmīgas diversijas un slazdus pie komunikācijām.

Latviešu partizānu reidam neizdevās izpildīt uzdevumu – nostiprināties Latvijā un izveidot kopīgu centru, kas vadītu darbu ar vācu okupantiem. Tomēr reidam bija liela nozīme partizānu cīņas tālākajā attīstībā, tas audzināja pieredzējušus komandierus latviešu partizāniem.

Ņemot vērā reidā gūto pieredzi, tika izstrādāti partizānu darbību un bāzēšanās principus atbilstoši Latvijas apstākļiem.
Partizānu grupu darbības 1942. gada rudenī

Pēc neveiksmīgā reida partizānu organizatoriskā centra radīšana Latvijā ieilga. Tomēr dažas grupas jau vadīja komandieri ar nepieciešamo pieredzi. Nelielais partizānu skaits, bruņojuma un munīcijas, it īpaši spridzekļu trūkums neļāva organizēt lielas operācijas pret vācu okupantiem. Bieži vien nācās pat izvairīties no sadursmēm ar hitleriešiem.

Partizānu grupu darbības šajā periodā precīzi raksturoja Ziemeļlatvijas partizānu komisārs A. Raškevičs: "Ko mēs varējām darīt? Cīnīties pret ienaidnieka melīgo propagandu, organizēt cilvēkus, kuri gatavi atbalstīt partizānus, radīt aģentūras tīklu, izlūkot un – pats galvenais – popularizēt partizānu karu; protams, neizvairīties no sadursmēm ar nelieliem pretinieka spēkiem un iznīcināt tos, taču nesāk cīņas ar lielām soda ekspedīcijām, kas var mūs sakaut."

Ziemeļlatvijas partizānu vienību vajāja policija un soda vienības, taču tā turpināja sekmīgi strādāt, pateicoties pareizai taktikai: īslaicīga slēpta bāzēšanās un pastāvīgi manevri. Partizāni nepārtraukti pārvietojās no viena mežu masīva uz otru, jauca pēdas un nogurdināja savus vajātājus. Sakari ar zemniekiem, ko partizāni izveidoja 1942. gada rudenī, droši sargāja no soda ekspedīciju triecieniem ziemas periodā.

Partizāni apguva cīņas iespējas plašā teritorijā, iepazinās ar vietējiem iedzīvotājiem, organizēja virkni diversiju, iznīcinot tālruņa tīklu, dzelzceļa sliedes, sodīja vairākus nodevējus.

Šajā periodā apstākļiem Latgalē raksturīga bija Kaunātes organizācijas darbība, kas aptvēra vairākus ciemus Kaunātes, Rēznas un Pildas pagastos. Antinacistiski noskaņoto patriotu grupas organizējās 1942. gada sākumā – par to liecina Rēzeknes policijas materiāli.

Jautājums par partizānu vienības formēšanos Kaunātes rajonā kļuva īpaši aktuāls, kad ieradās neliela partizānu grupa ar V. Rubuli priekšgalā. Viņš uzņēmās organizācijas vadību. Septembrī izdevās nodibināt sakarus ar partizāniem Osvejas mežos, un bija nolemts veidot vienību. "Man izdevās aptver daļu Rēzeknes un Ludzas apriņķus, nodibināt sakarus arī ar Rēzeknes un Ludzas pilsētām; zināmi sakari bija arī ar Rīgu. Uzskaitē ņemti 200 cilvēki, kas gatavi ņemt rokās ieročus," V. Rubulis rakstīja atskaitē.

Ar savāktajiem ieročiem nepietika, vienības formēšana ievilkās. Hitleriešiem izdevās iesūtīt pagrīdes organizācijā savus provokatorus. 1942. gada 21. septembrī trijos pagastos sākās aresti. Tika sagūstīti 66 organizācijas locekļi, bēgšanas mēģinājums maksāja dzīvību diviem cilvēkiem.

Arī vēlāk turpinājās aresti. Daudzus pagrīdniekus nošāva Rēzeknē vai nomocīja hitleriešu nāves nometnēs. Tā gāja bojā četri Barščevsku ģimenes locekļi. Bruņota partizānu grupa ar kauju pārrāva ienaidnieka ielenkumu, un novembrī iekļāvās Osvejas partizānu rindās.

1942. gada septembrī un oktobrī Latvijas austrumu daļā ieradās vēl piecas partizānu organizatoru grupas.

Solīja ziemā "izķert" visus

Tomēr, sākoties ziemai, ienaidniekam izdevās atrast visu triju grupu bāzes un izkliedēt tās. Atšķirībā no Ezernieka vienības, viņiem neizdevās izveidot vitāli nepieciešamos sakarus ar vietējiem. Turklāt radisti nespēja uzturēt pastāvīgus sakarus ar centrālo štābu. Atlikušie partizāni aizgāja pagrīdē, daži pārvācās uz baltkrievu mežiem.

1942. gada beigās gan pilsētās, gan laukos brieda antinacistiskās pretošanās spēki, izvērsās nelegālo organizāciju darbs, taču bruņotā cīņa vēl nebija masveidīga.

Tuvojās ziema, tāpēc partizānu darbības bija apgrūtinātas, kustības pieaugums nebija gaidāms. Tādu viedokli pauda gan prese, gan okupantu policija, kas solīja ziemā "izķert" visus partizānus. Tomēr tieši 1942./43. gada ziemā partizānu kustības organizatoriskās noformēšanas un idejiskā brieduma procesā notika ass pavērsiens. Aktīvu hitleriskā režīma pretinieku rindās stājās aizvien plašāki iedzīvotāju slāņi. Ziemas vidū Latvijas teritorijā beidzot izdevās radīt efektīvu antinacistiskās cīņas organizatorisko centru.

To veicināja Latviešu partizānu speciālās vienības (komandieris – Vilis Samsons, komisārs – Otomārs Oškalns, partijas organizācijas sekretārs – Imants Sudmalis, štāba priekšnieks – Mihails Muravskis, komjauniešu organizācijas vadītājs – Antonijs Bunga) darbība.

Šī vienība 1942. gada decembra sākumā smagos apstākļos pēc 200 km gara reida, sakāvusi vairākās cīņās soda vienības, kas tika sūtītas pret partizāniem, apmetās netālu no Latvijas dienvidaustrumu robežas Osvejas mežos (Baltkrievija). 1943. gada janvārī speciālajā grupā savu bāzi izveidoja un darbu izvērsa Latvijas PSR KP CK operatīvā grupa – štābs antinacistiskās cīņas vadībai.

Latviešu un baltkrievu partizānu kopīgā cīņa

Latviešu partizānu speciālajā vienībā bija nepilni simt cīnītāji, pārsvarā – pieredzējuši kareivji no Latviešu strēlnieku divīzijas, kā arī no varas reida dalībniekiem. Vienība bija sagatavota galvenā uzdevuma izpildei – par katru cenu nostiprināties mežos pie pašām Latvijas robežām. Ar automātiskajiem ieročiem bruņotā vienība šķērsoja frontes līniju 1942. gada 4. decembra naktī uz ziemeļiem no Veļikije Luki kopā ar trim vienībām no 4. Kaļiņina partizānu brigādes, ko vadīja brigādes komandieris Vasilijs Ļisovskis.

Partizāni pārvietojās pa naktīm, no rītiem apstākās atpūsties un organizēja vispārēju aizsardzību tālos ciemos. Īso ziemas dienu laikā hitleriešiem neizdevās savilkt lielus spēkus un ielenkt partizānus. Kuri savā ceļā likvidēja nelielas karavīru un policistu vienības.

Lielas cīņas ar hitleriešu soda vienībām sākās tuvāk Latvijas robežai, Sebežas rajonā. 14. decembra naktī pretinieks ar triju bataljonu spēkiem trīs reizes uzbruka Aderevo ciemam (30 km uz ziemeļiem no Sebežas), kurā kaļiņinieši un latviešu partizāni apstājās divas dienas ilgai atpūtai. Hitleriešiem neizdevās padzīt partizānus no Aderevas un atspiest uz Latvijas robežu, pie kuras slazdu organizēja trīs vācu bataljoni. Šajā kaujā pretinieks zaudēja 216 karavīrus un virsniekus. Partizāni izrāvās dienvidu virzienā un, pārejot Sebežas-Zilupes dzelzceļa līniju, nonāca Osvejas-Sebežas partizānu novadā.

Latviešu partizānu speciālā vienība apmetās Osvejas mežos un ar krievu un baltkrievu partizānu palīdzību sāka karadarbības Latvijas teritorijā. Apvienojot vietējo partizānu nelielās grupas, kas strādāja pierobežas joslā, vienība pārvērtās par ievērojamu vienību un palīdzēja partizāniem attīrīt no ienaidnieka Osvejas-Sebežas partizānu novadu un organizēt tā rietumu robežu apsardzi.

Operācijas 1942. gada sākumā Latvijas teritorijā bija ļoti nozīmīgas politiskā aspektā. Ziņas par tām ātri izplatījās visā Latvijā, palīdzēja izjaukt hitleriešu mobilizācijas plānus un norādīja ceļu uz Latvijas partizānu centru.
Kopā ar Kaļiņinas un Vitebskas partizāniem vienība organizēja vairākas lielas operācijas.

Piemēram, 1943. gada 12. janvāra naktī apvienotie partizānu spēki, iekļuvuši Latvijas teritorijā, ieņēma Vecslabadas pagasta centra (35 km uz dienvidaustrumiem no Ludzas). Šajā operācijā piedalījās arī Rokosovska brigādes (komandieris – Aleksandrs Romanovs) un Drisenes brigādes (komandieris – Georgijs Gerasimovs) partizāni, divas Osvejas brigādes (komandieris – Ivans Zaharovs), neliela vienība no Lietuvas (komandieris – Pjatrs Praņavičs) un citi partizāni. Kopā – 780 bruņoti partizāni un 330 pajūgi ar važoņiem.

Visbiežāk gan latviešu partizāni organizēja nelielas operācijas saviem spēkiem. 1943. gada 31. janvārī specvienības izlūki saņēma gūstā 8 apsargus. 4. februāra naktī pēc tāla reida trieciena grupa ar I. Sudmali vadībā sakāva Rundenes pagasta valdi, policijas iecirkni un telefona staciju.

Latviešu partizānu specvienības darbības satrauca reihskomisariāta "Ostland" aparātu. Drošības policijas un SD komandieris spēra vairākus soļus, piemēram, saformēja plašu garnizonu tīklu pierobežas joslā.

Saskaņā ar slepeno pavēli no 1943. gada 12. februāra Ludzas un Daugavpils apriņķos tika papildus radīti 27 nocietināti "atbalsta punkti", kas saņēma 1000 policistus, ko komandēja vācu virsnieki.

Tādus pašus soļus hitlerieši spēra arī Sebežas un Drisenes rajonos, lai pilnībā izolētu partizāņu zonu no ziemeļiem un dienvidiem. Janvārī vāciešiem izdevās izspiest Vitebskas apgabala partizānu brigādes no "trijstūra" Polocka-Nevela-Vitebska un bloķēt arī Osvejas-Sebežas partizānu zonas austrumu robežas.

Turpinājums sekos.

37
Tagi:
Lielais Tēvijas karš, partizānu kustība, Latvija
Sarkanā zvaigzne no ziediem pie Uzvaras pieminekļa, ko izkārtojuši brīvprātīgie

"Sātana pentagramma": patrioti sūkstās par sarkano zvaigzni pie monumenta

38
(atjaunots 22:38 11.05.2021)
Uzvaras dienas svētki Rīgā vēl aizvien neliek mieru nacionāli noskaņotajiem – tagad viņiem naktsmieru laupa zvaigzne no ziediem Uzvaras pieminekļa pakājē Pārdaugavā.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Vēl aizvien nerimst kaislības ap Uzvaras dienu Rīgā. Atgādināsim, ka 9. maijā piekļuve Uzvaras piemineklim bija slēgta. To iejoza dzeltens žogs, pie kura nolika galdus – uz tiem cilvēki varēja atstāt līdzatnestos ziedus. Pēc tam tos pie monumenta novietoja pašvaldības uzņēmuma "Rīgas meži" darbinieki.

9. maija naktī brīvprātīgie no organizācijas 9may.lv sakārtoja pie monumenta ziedu paklāju un simbolisku sarkanu zvaigzni. Ziņots, ka viņiem palīdzēja garāmgājēji.

Tomēr ziedu kompozīcija saniknojusi nacionālpatriotus – par sarkano zvaigzni sūkstījās vismaz divi gana pazīstami nacionālistu spārna pārstāvji.

"Pajautāšu trešo reizi. Vai tas bija Valsts policijas auto, kas naktī uz 10.05 karātavu laukumā izgaismoja sātana pentagrammas izlikšanu?" bija sašutusi pazīstamā latviešu publiciste Elita Veidemane.

​Kopā ar viņu par zvaigzni un policijas darbībām ir sašutis Ainis Sproģis, kurš 9. maija priekšvakarā "izcēlās" ar savu izdomu – viņš ieradās pie Uzvaras pieminekļa ar melnu zārku. Ar savu akciju viņš esot gribējis atgādināt represijas, ko Latvijai nesusi PSRS.

"Lūdzu Valsts policiju veikt pārbaudi par šo neatļauto pulcēšanos. Ceru, ka VL/TBLNNK un konservatīvie pieprasīs video no novērošanas kamerām. Kas šis par auto un uz kāda pamata tas atrodas karātavu laukumā?" skaidrojumu prasa Ainis Sproģis.

​Kārtības sargi paskaidroja, ka izpildīja savus pienākumus, bet zvaigzne nav kriminālnoziegums.

"Labdien! Policija šajā vietā atradās, lai uzraudzītu sabiedrisko kārtību, nevis lai izgaismotu apkārtni. Apgaismojums parkā ir nodrošināts tāpat. PSRS simbols ir sirpis un āmurs līdz ar piecstaru zvaigzni. Zvaigzne viena pati nav uzskatāma par PSRS simbolu," Veidemanei atbildēja Valsts policija savā lapā Twitter.

​Taču, spriežot pēc publicistes atbildes replikas "Jāāā! Šī atbilde ir vienkārši šedevrs!", diezin vai viņa ir gatava apstāties pie sasniegtā.

Jāpiebilst, ka, saskaņā ar policijas datiem, nekādi nopietni incidenti 9. maijā nebija fiksēti, reģistrēti tikai daži pulcēšanās aizlieguma pārkāpumi un padomju simbolikas pielietojums.

Policijas dati liecina, ka 9. maijā Uzvaras pieminekli Rīgā apmeklējuši apmēram 20 tūkstoši cilvēku.

38
Tagi:
sociālie tīkli, nacionālpatrioti, Rīga, Uzvaras piemineklis, Uzvaras diena
Pēc temata
Sociālie tīkli sašutuši par plāniem rīkot Dziesmu un deju svētkus
"Politiska pašnāvība": sociālajos tīklos skan kritika par VIP vakcināciju
"Sporta Latvijā nav un nebūs": sociālajos tīklos kritizē jaunos ierobežojumus Covid-19 dēļ
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Amerikāņu analītiķis pastāstīja, Rietumu kolēģus "apspēlējis" Lavrovs

0
(atjaunots 12:45 12.05.2021)
Analītiķis nosaucis vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem".

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Amerikāņu analītiķis Toms Rogans rakstā izdevumam Washington Examiner nosauca vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem", vēsta RIA Novosti.

"Viņš (Lavrovs – red.) meistarīgi apspēlē viņus, piemēram, Žozepu Borelu, pārlieku lētticīgo Džonu Keriju vai pārlieku pašpārliecināto Hilariju Klintoni," viņš rakstīja izdevumā.

Žurnālists savā publikācijā uzsvēra, ka Rietumu oponenti cita starpā var ciest sakāvi Krievijas diplomāta konsekvento izteikumu dēļ.

Pie tam Rogans īpaši izcēla Maiku Pompeo, kurš, viņa ieskatā, ir spējīgs pats uz savu spēli.

 

0
Tagi:
Sergejs Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs apsūdz ASV un ES par totalitārisma uzspiešanu
Sergejs Lavrovs: Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida
Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību