Zīdainis

Vecāki vēlas dzimšanas apliecībā bērna vārdu ierakstīts arī transliterācijā no krievu valodas

71
(atjaunots 14:09 15.01.2017)
Pieteicēji vērsās tiesā, lūdzot labvēlīga administratīva akta izdošanu, ar kuru tiktu grozīti ieraksti dzimšanas reģistrā un dzimšanas apliecībā.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 18. janvārī skatīs prasību nodrošināt iespēju dzimšanas reģistrā un dzimšanas apliecībā līdzās pieteicēju bērna vārdam un uzvārdam latviešu valodā ierakstīt vārdu latīņalfabētiskajā transliterācijā no krievu valodas, vēsta aģentūra LETA.

Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja informēja, ka dzimtsarakstu nodaļa noraidījusi lūgumu reģistrēt dzimšanas reģistrā un dzimšanas apliecībā līdzās pieteicēju bērna vārdam un uzvārdam latviešu valodā arī vārdu latīņalfabētiskajā transliterācijā no krievu valodas. 

Pieteicēji vērsās tiesā, lūdzot labvēlīga administratīva akta izdošanu, ar kuru tiktu grozīti ieraksti dzimšanas reģistrā un dzimšanas apliecībā.

Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, norādot, ka no tiesību normām izriet, ka transliterācija paredzēta personvārdiem, kuru oriģinālformu citā valodā var dokumentāri apliecināt ar ierakstiem attiecīgos civilstāvokļa akta reģistros. Citos gadījumos personvārda transliterācija nav paredzēta. Pieteicējiem nav ierobežotas tiesības dot bērnam vārdu un lietot to ikdienas saziņā nacionālās minoritātes valodā, norādīja tiesā.

Pieteicēji par apgabaltiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, tajā skaidrojot, ka personvārds ir personas tiesību uz privāto dzīvi sastāvdaļa, savukārt prasība dokumentāri apliecināt personvārda oriģinālformu vārda transliterācijas mērķiem ierobežo personas tiesības uz privāto dzīvi. Šim ierobežojumam nav leģitīma mērķa un tas nesamērīgi ierobežo nacionālajos un starptautiskajos tiesību aktos noteiktās pieteicēju cilvēktiesības.

AT rakstveidā skatīs pieteicēju kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Kā norāda AT, lietā risināms jautājums, vai ir jānodrošina personvārda atveide latīņalfabētiskajā transliterācijā no svešvalodas arī gadījumā, ja persona vārda oriģinālformu citā valodā nevar dokumentāri apliecināt ar ierakstiem attiecīgos civilstāvokļa akta reģistros.

71
Pēc temata
Jau rudenī Latvijā tiks aizliegti krievu vārdi
Tiesa Igaunijā aizliegusi tēvvārdus
Bērni ir palikuši bez tēvvārda
Pirmais sniegs Rīgā, foto no arhīva

Atnācis uz veikalu maskā un dabūjis sodu: rīdzinieks palika bez 20 eiro

16
(atjaunots 09:24 22.01.2021)
Rīdzinieks iegājis veikalā ar masku uz sejas. Noskaidrojās, ka viņš tomēr pārkāpis noteikumus. Kā tas noticis?

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kāds rīdzinieks savā lapā sociālajā tīklā Facebook publicējis video ierakstu no veikala, kur viņš saņēma sodu – 20 eiro par Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviesto noteikumu pārkāpumu.

Vīrietis ieradies veikalā saskaņā ar noteikumiem – maskā, tomēr policisti tik un tā atraduši, kur "piekasīties". Izrādās, maska uzlikta šķībi.

Tas, ka vīrietis nēsā brilles, kas maskas nēsātājiem aizsvīst, varas pārstāvjus nesamulsināja. Maskai ir pilnībā jāaizklāj deguns. Ja tā pie viena aizsedz acis – tā vairs nav likumsargu problēma.

Tā nu par savu netīšo "koviddisidenta" soli vīrietim nācās šķirties no 20 eiro.

"20 eiro soda nauda par to, ka viņiem veikalā nepatika, kā man maska uzlikta. Tā, sak, neesot aizklājusi visu degunu," bija sašutis jaunizceptais "disidents".

Atgādināsim, ka, pēc zinātnieku domām, neizdodas pilnībā novērtēt masku efektivitāti, tāpēc ka nav zināms, cik godprātīgi tās nēsā cilvēki. Speciālisti uzskata, ka, pareizi nēsājot šo individuālās aizsardzības līdzekli pandēmijas laikā, maskas palīdz pasargāties no infekcijas, taču pie tam mutei un degunam jābūt aizsegtam.

16
Tagi:
sods, policija, valdība
Pēc temata
"Novest valsti līdz epidēmijai, cilvēkus līdz kliņķim": Ušakovs kritizē valdību
Latviju sagaida divas naktis ar "komandanta stundu": kam draud maksimāls sods
Rīgas mērs pastāstīja par gatavību vakcinēties un soda naudām Latvijā
Uz darbu var, pie ciemiņiem gan nē: kurp var doties vienā automašīnā
Bankomāts

Bankomāti "mūk" prom no ielām, skaidrā nauda pieejama mazāk

11
(atjaunots 09:05 22.01.2021)
Kāpēc Latvijas pilsētu ielās pazūd bankomāti? Vai tad tos lieto retāk? Izrādās, cilvēki tomēr skaidro naudu noņem, un bankomāti vēl aizvien ir populāri.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Iespējams, esat pamanījuši, ka daudzi bankomāti vairs neatrodas ierastajās vietās. Tos aizvien biežāk pārvieto iekštelpās. Šādu tendenci apstiprina Latvijas lielāko banku pārstāvji. Daudzi bankomāti, kas bija pieejami visu diennakti, tiek pārvietoti uz lielveikalu vai citu plaši apmeklētu būvju iekštelpām un turpmāk pieejami tikai konkrētās iestādes darba laikā, stāsta Skaties.lv, atsaucoties uz "900 sekundes".

Centrtieces spēks

Viens piemērs: Sarkandaugavā, Rīgā, Tilta ielā agrāk bija Swedbank filiāle, un bankomāts pieejams no ielas, tagad šādas iespējas vairs nav

"Bankomāti maina atrašanās vietu," apstiprināja Swedbank pārstāvis Jānis Krops, norādot, ka bankomātu izzušana ir tikai šķietama. Swedbank ir gandrīz 370 bankomāti Latvijā, un aizvadītajā gadā to skaits pat par diviem bankomātiem esot pieaudzis. Tomēr ielās tie redzami arvien retāk.

"Te ir taisnība, ka bankomāti mēdz "migrēt" uz tirdzniecību centriem, vienkārši tāpēc, ka mēs tur biežāk uzturamies," atzina Swedbank pārstāvis.

Ne tikai Swedbank bankomāti ir biežāk pieejami lielveikalos, tāpat notiek arī ar citām Latvijas populārākajām bankām.

"Mēs skatāmies, lai tos bankomātus tiešām izmanto," norādīja bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs. Viņš atgādināja, ka lielveikalos bankomātus lieto vairāk cilvēku. Taču tas ir tikai viens no pārmaiņu iemesliem.

"Jā, vairāk tie bankomāti pārceļo uz iekštelpām, tas saistīts arī ar drošības apsvērumiem, jo iekštelpās cilvēki jūtas drošāk un pieprasījums lielāks," piebilda bankas valdes loceklis.

Banku pārstāvji spiesti atzīt, ka bankomāti, kas izvietoti ielās, cieš no vandālisma. "Cilvēki mēģina salauzt kaut ko," konstatēja SEB Bankas pārstāve Jeļena Novaka. Viņa  atzina, ka bankomātu pārcelšana uz iekštelpām diemžēl nozīmē ierobežotu pieejamību: "Jāsaprot, ka bankomāts ir iekšā, tad pieejamība ir saistīta ar veikala darba laiku, ja bankomāts ārā, tad tas pieejams diennakti."

Negribam maksāt "svešiem"

Taču ir arī labās ziņas. Piemēram, SEB banka ir atjaunojusi iespēju lauku novados izņemt naudu mazumtirdzniecības veikalos, kuru sarakstu var atrast bankas mājaslapā. Tāpat arī citu banku mājaslapās ir sadarbības veikalu saraksti.

Tomēr aizvien biežāk seniori žēlojas, ka sarūk bankomātu un banku filiāļu skaits – kad vajadzīga skaidrā nauda, sirmgalvji spiesti izmantot "svešas" bankas bankomātu.

"Es ar savu Swedbank kartiņu noņēmu nelielu summu Luminor bankomātā. Komisija bija 2,15 eiro! Patvaļa! Man taču ir grūti aiziet līdz citam bankomātam!" bija sašutis pensionārs.

Patiešām, tagad senioriem ir daudz vairāk grūtību, ņemot vērā izmaiņas ierastajā dzībē. Bankas organizē optimizāciju, filiāļu un bankomātu skaits sarūk, tomēr skaidrā nauda vēl aizvien ir vajadzīga. Īpaši neērti ir pensionāriem – ne visiem ir dators, ne visi saprot, kā un kas darbojas.

Piedevām lielas raizas sagādā komisijas nauda, ko banka iekasē par naudas saņemšanu no "sveša" bankomāta. Tātad tās summa ir jānoskaidro iepriekš.

Noņem retāk, toties biežāk

Bankas Luminor sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Kronberga pastāstīja, ka pērn vidējā no bankomātiem izņemtās naudas summa nav mainījusies, tomēr pandēmijas ietekmē krities bankomātu lietošanas biežums, tātad cilvēki izņem naudu retāk, toties lielākas summas.

Tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm no bankomātiem izņemtās summas ir vismazākās. Lietuvā tās ir par 32% lielākas, Igaunijā – par 18%. Pirmajos pandēmijas mēnešos bija vērojama liela bankomātu izmantošanas un izņemto summu lejupslīde.

Iedzīvotāji aizvien aktīvāk izmanto dažādus bezskaidras naudas norēķinus, tomēr skaidrās naudas nozīme nebūt nekrītas. Pērn augustā līdz 32% kritās skaidrās naudas īpatsvars norēķinos – tas ir zemākais rādītājs pēdējos gados. Tomēr no bankomātiem izņemtās skaidrās naudas apjoms ir aptuveni saglabājies.

11
Tagi:
nauda, bankas
Pēc temata
Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī
Simt tūkstoši nav domāti visiem: ieguldītājiem jābūt gataviem likumīgi nesaņemt neko
Krievija vēlas pastiprināt Latvijas maksājumu sistēmas kontroli

Jaunais prezidents: daži fakti par Džo Baidenu

0
(atjaunots 12:01 22.01.2021)
Džo Baidens ir 78 gadus vecs. Kad politiķis pirmo reizi kandidēja uz prezidenta posteni, viņš bija daudz jaunāks. Sputnik apskatā – daži Baidena politiskās karjeras stūrakmeņi.

Džo Baidens jau divas reizes kandidējis uz prezidenta posteni – viņš cerēja pārstāvēt demokrātus 1987. gadā un 2007. gadā. Toreiz gan neizdevās balotēties no partijas. Tomēr Baidena karjera ir visnotaļ spilgta.

No 2009. līdz 2017. gadam viņš pildīja viceprezidenta pienākumus Baraka Obamas valdībā. Obama viņam piešķīra Prezidenta brīvības medaļu. Pats Baidens Obamu sauca par "brāli".

Baidena privātajā dzīvē bijuši vairāki smagi brīži. Viņa pirmā sieva Nelija, politiķa mīlestība kopš skolas laikiem, un viņu meita Naomi gāja bojā autokatastrofā. Automašīnā bija arī dēli – Bo un Hanters. Zēni guva smagas traumas, taču izdzīvoja.

Dzīvesprieku Džo Baidenam atgrieza viņa otrā sieva Džilla. Starp citu, viņa būs viena no izglītotākajām pirmajām lēdijām ASV vēsturē – Džillai Baidenai ir doktora pakāpe un divi maģistra grādi! Viņa neplāno pamest pasniedzēja darbu un plāno strādāt pat pirmās lēdijas statusā.

Arī pats Baidens nav slikts pasniedzējs. Bieži vien cilvēki stājās rindās uz viņa semināriem. Starp citu, Baidens nelieto alkoholu. Un vēl viņš ir otrais katoļticīgais ASV prezidents pēc Kenedija.

  1. gadā žurnāls Time iekļāva Baidenu starp "200 nākotnes personībām, kas radīs vēsturi". Pavisam drīz mēs uzzināsim, kāds ir Baidena viedoklis par ASV vēsturi.
0