Ogista Rodēna skulptūra Domātājs

Urbanovičs: kurš vainīgs un kas notiks tālāk

64
(atjaunots 08:55 13.01.2017)
Pēdējais gadu desmits pasaulē aizritējis pastāvīgas krīzes apstākļos. Arī patlaban tā nekur nav pazudusi, neskatoties uz visiem mūsu "veiksmes stāstiem" un triumfālajām relācijām no Briseles un uz Briseli. Krīze ne tikai dzīvo kopā ar mums, – tā zeļ un plaukst, meklē un atrod jaunus upurus.

RĪGA, 13. janvāris — Sputnik. Pēdējais gadu desmits pasaulē aizritējis pastāvīgas krīzes apstākļos. Tā līdzinās velnam, kurš, padzīts pa durvīm, lien pa logu un rāpjas pa skursteni, ja logi ir ciet. Tā parādās aiz dažādām maskām, dažādās pasaules vietās, viena pati un veselām armijām. Tā grauj valstu ekonomikas, pārvēršot veselas valstis par cerību kapsētām, ir pārliecināts partijas "Saskaņa" deputāts Jānis Urbanovičs.

Arī patlaban krīze nekur nav pazudusi, neskatoties uz visiem mūsu "veiksmes stāstiem" un triumfālajām relācijām no Briseles un uz Briseli. Krīze ne tikai dzīvo kopā ar mums, — tā zeļ un plaukst, meklē un atrod jaunus upurus.

Par svarīgākajiem notikumiem aizvadītajā gadā kļuva Brexit un Tramps. Tieši viņu dēļ pērnais gads ir īpašs; iespējams, tas nekļuva par karastrofas slieksni, taču iezīmēja radikālas transformācijas, ko mums vēl nāksies pārdzīvot.

Ne jau es pirmais esmu teicis, ka abus šos notikumus radījis tautu dumpis pret eliti. Iemesls ir redzams: dažādu valstu pilsoņi nesaskata, ka elite vēlētos pārmaiņas vai spētu mainīties. Elite ir "iekūņojusies".

Elite vēlas dzīvot kā rantjē, tāpēc apgalvo sabiedrībai: "Nu, jūs taču paši redzat, ka mēs labāk zinām, kas jums ir vajadzīgs. Jūs esat mūs šurp atveduši, tāpēc sēdiet un neķēmojieties. Klausiet mūs. Mums no augšas ir labāk redzams." Tā pat nav augstprātība, tā ir politiska pašnāvnieka loģika, jo politika vienmēr ir cerību tirdzniecība, taču pašreizējām elitēm tādas preces nav… 

Bažas rada politisko līderu deficīts, — trūkst cilvēku, kas spētu saskatīt lielus sabiedriskos mērķus un doties tiem pretī. Trūkst īstu vizionāru. Rietumvalstu politiskā kultūra mūsdienās štancē vienu pelēcību pēc otras un bīda tās uz valsts varas virsotnēm. Principā, iespējams, tas nav slikti nākotnes pasaulei, par ko rakstīja Fukujama, taču šis laiks vēl nav pienācis.

Mērķu nav, pārmaiņu nav, un tas biedē. Trauksmes sajūta parādās instinktu līmenī no vienas puses un TV rādītās globālās ainas ietekmē — no otras puses. Visi barometri nepielūdzami apstiprina, ka tuvojas vētras. Un neviens no elites nespēj piedāvāt plānu to pārvarēšanai vai apliecināt, ka bažas nav pamatotas.

Satraukums par nākotni un nevēlēšanās gaidīt, kad viss atrisināsies "pats no sevis", ir viens no galvenajiem faktoriem, kas noveda pie Brexit. Pašlaik britu situācijā pats muļķīgākais ir sēdēt un gaidīt, kad kāds viņu vietā uzrakstīs Brexit formulu. Mehānisms, kā rīkoties, izstājoties no Eiropas Savienības, tāpat kā savulaik — no Padomju Savienības, nav aprakstīts, jo veidojot gan vienu, gan otru savienību, nebija domājams, ka atradīsies kāds, kurš vēlēsies izstāties, un ka viņam to atļaus.

Pašlaik jau ir skaidrs: kāds tomēr vēlas izstāties, un nav neviena, kas tam varētu stāties ceļā. Tātad angļiem nāksies piespiest savu eliti pašiem sacerēt ceļa karti prom no ES, kas savukārt pavērs durvis arī visiem pārējiem.

Tautu kustība pret elitēm patur prātā divus simbolus — Kameronu un Trampu. Pirmais gribēja visus pievilt, cerēja saņemt trumpi tirdzniecībā ar ES, taču galu galā pats cieta sakāvi visā šajā situācijā ar referendumu. Ņikita Hruščovs reiz politiski nekorekti izteicās: "Sagribēja nopirsties, bet apkakajās." Kas tas ir, ja ne populisms? Taču izrādījās, ka Kameronam nav pa spēkam kļūt par efektīvu populistu, jo nepietiek tikai saprast šī vārda nozīmi un vēsturiskos piemērus, vajadzīgas arī ciešas saiknes ar tautu, pie kuras vērsies.

Savukārt populists Tramps guva daudz lielākas sekmes nekā viņa kolēģis Lielbritānijā. Atkārtošu vēlreiz: politika ir cerību tirdzniecība, tāpēc populisms var noderēt, un dažkārt tas ir pat nepieciešams. Piemēram, ja tu esi iesācējs politikā, tāpat kā Tramps, bez pietiekamas pieredzes, bez panākumu stāsta, bez komandas, bez partijas vai valsts aparāta aiz muguras.

Jāpiebilst gan, ka nevajadzētu paniski baidīties no populisma. Zināmā mērā gan Čērčils, gan Bismarks, gan arī de Golls bija populisti. Pat Latvija savā jaunākajā vēsturē ir iepazinusi divus spilgtus populistus. Pirmais bija Andris Šķēle, kurs paziņoja, ka valsti var vadīt kā firmu. Otrais — Einārs Repše, kurš cilvēku acīs izskatījās kā vājprātīgais, ar kuru nebija iespējams vienoties un kurš gribēja iznīcināt oligarhus un sagraut pūstošo korupcijas sistēmu.

Ir arī vēl viena paradoksāla parādība, kam es piekrītu pilnībā: 2016. gada vēlēšanu situācijā Donalds Tramps varēja uzvarēt tikai pār Hilariju Klintoni, bet viņa savukārt varēja zaudēt tikai Trampam. Ja šajā pārī būtu nomainīts kaut viens no sāncenšiem, uzvaru svinētu nevis populistiskais miljardieris, bet gan daudz pieredzējusī politiķe.

Lieta tāda, ka Donalds un Hilarija iemieso divas dažādas pieejas. No vienas puses — emocionālais, dzīvais, spēcīgais, dzīvespriedzīgais sārtvaidzis Tramps ar savu seksīgo sievu, kurš pat ļauj ielaist pirkstus savā ērkulī, lai televīzijas skatītāji pārliecinātos, ka tā nav parūka. Piedevām vēl nāk viņa prasme reaģēt, nemeklēt vārdus, skaidri un spilgti izteikt savas domas.

No otras puses — neapšaubāmi zinošā, pieredzējusī, ieturētā Hilarija, kas izgājusi visus Olimpā kāpšanas lokus, nogurusi no dzīves, ne reizi vien pārvarējusi sevi, ar fanātisku mirdzumu acīs un rokām veidotu ārieni. Viņa neslēpj vēlēšanos līdzināties varonīgai karotājai par liberālisma un demokrātijas vērtībām.

Formai, tāpat kā saturam ir mode un sabiedriskais pieprasījums. Manās acīs tas projicējas uz nesenajām vēlēšanām Amerikā, kurās uzvarēja publikas interese par dzīvo, ideju, emociju un kaislību pilno varoni. Man šķiet, tuvākajā laikā to pašu vērosim arī Eiropā…

64
Tagi:
Brexit, Urbanovičs
Pēc temata
Polijas eksprezidents gatavs iziet uz barikādēm
Jaunais, dīvainais Lielbritānijas ārlietu ministrs
 RT

Kāpēc Latvijai kārtējais izlēciens attiecībās ar Krieviju? Lindermans par ideoloģisko indi

10
(atjaunots 13:27 06.07.2020)
Latvijas valdības rusofobajiem izlēcieniem nav nekāda sakara ar veselīgu politiku – tā vienkārši ir politiskās indes izgāšana. Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins apsprieda aktuālākās tēmas.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nolēmusi aizliegt RT kanālu grupu, lai arī faktiski tie nav krievvalodīgie kanāli un lielākā daļa tiek translēta ES valodās. Tomēr NEPLP sameklēja citu argumentu – aizliegt tāpēc, ka pret Dmitriju Kiseļovu ieviestas ES sankcijas.

Vēl vairāk, Latvija spēra vēl vienu soli uz priekšu. Valsts aicina citas ES valstis rīkoties tāpat.

Kā izskaidrot tik muļķīgu Latvijas soli un citus dīvainos lēmumus un pasākumus? To mēģinaja noskaidrot publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins iknedēļas notikumu apskatā.

Vienkārši nekaunība

"Iemesli ir tik viegli saskatāmi, ka tos pat nav vērts ilgi apspriest. Skaidrs, ka visu, kas nāk no Krievijas, Latvijas valdība uztver kā ideoloģisku indi. Tomēr vajadzētu tikt skaidrībā: kas tas ir – sankcijas, ko tās paredz? Jā, Kiseļovs ir iekļauts ES sankciju sarakstā, kas paredz tikai divas lietas – cilvēks nevar iebraukt ES valstīs, viņš nevar turēt īpašumā, pārvaldīt un kontrolēt aktīvus šo valstu teritorijā. Tomēr Kiseļovs nevada un nekontrolē RT telekanālus. Viņš ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" direktors. Tātad no NEPLP puses šīs telekanālu paketes bloķēšana ir vienkārši nekaunība, par ko viņi izšķīrušies cerībā, ka izdosies, izspruks cauri," paskaidroja Lindermans.

Publicists piebilda, ka Drošības policija Latvijā tādā pašā manierē ierosina lietas par "okupācijas" noliegšanu, kad Latvijā nav likuma, kas aizliegtu okupācijas noliegšanu.

Tāpēc Lindermans uzskata, ka šajā situācijā lēmums ir jāapstrīd, jāapsūdz. Pie tam tas ir izdarāms Latvijas administratīvajā tiesā, jo tiesneši Latvijā bieži netiek līdzi politiskajai nepieciešamībai un risina lietas daudz objektīvāk nekā ierēdņi.

"RT gadījumā vajadzēs iesniegt pierādījumus. Un Krievija varēs no savas puses pierādīt, ka Kiseļovs nav RT vadītājs. Tātad no NEPLP puses tā ir nekaunība un virzība uz priekšu līdz ar Krievijai naidīgā noskaņojuma vilni. Tomēr man šķiet, ka tam var būt sekas. Es necerētu, ka solīdās Eiropas valstis nesekos Latvijas piemēram. Lieta tāda, ka mazo, taču ļauno Baltijas valstu iniciatīvas tomēr cērt ceļu Eiropā, gan ne uzreiz un ne visas. Pieredze rāda. Tātad ļaut Latvijai vaļu nevar nekādā gadījumā, brīdināja Lindermans.

Te jāatgādina, ka RT un ziņu aģentūras "Rossija segodņa" galvenā redaktore Margarita Simoņana iepriekš ironiski uzslavēja Latvijas izlūkdienestu pēc lēmuma aizliegt RT translāciju Baltijas valstī.

Simoņana uzsvēra, ka Kiseļovs ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" direktors, bet viņa – RT galvenā redaktore, un pie tam nekādas ES sankcijas uz viņu nav attiecinātas. Mediju menedžere atzīmēja, ka kompānijas ir divas dažādas juridiskās personas, un tas jau sen ir publiski zināms.

Kā no dažādām planētām

Vienlaikus Latvija, acīmredzot, netikusi skaidrībā ar Krievijas medijiem, tomēr atļāvusies reveransu krieviem, kas rāda: valsts interesējas par jautājumiem, kas nodarbina 30% iedzīvotaju.

Eiropas Parlamenta birojs Latvijā organizēja diskusiju internetā par mediju satura patēriņu valsts krievvalodīgo vidū. Diskutēja trīs cilvēki. Patiesībā viņiem vajadzēja apspriest, kādus plašsaziņas līdzekļus izvēlas krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji, kā informācija pie viņiem nokļūst. Pēc būtības, nekādas saturīgas sarunas nebija.

Tā bija vētrainas rīkošanās imitācija, atzīmēja Lindermans. Viņš norāda, ka daži pasākumi tiek organizēti "kārtības labad", taču, protams, tādas diskusijas rada drūmu iespaidu.

"It kā mēs ar šiem cilvēkiem, kuri apsprieda krievvalodīgos cilvēkus, dzīvotu uz dažādām planētām. Nedomāju, ka viņi noskaņoti naidīgi, tomēr radās iespaids, ka viņiem nekas daudz nav zināms," publicists atklāja savas emocijas.

Lindermans uzskata, ka titulētās nācijas pārstāvjiem Latvijā, arī žurnālistiem un politologiem nav ne jausmas, ka vairāk nekā trešā daļa iedzīvotāju valstī ir krievi.

"Viss krieviskais ir slikts"

Vienlaikus Saeimas Ārlietu komisija izskatīja otrajā lasījumā Starptautisko skolu likumu, kas it kā attiecas uz visiem Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku bērniem. Tas paredz, ka ārzemnieku bērniem būs jāapgūst Latvijas kultūra un tradīcijas, jāmācās tikai Eiropas Savienības un NATO valstu valodās. Vai tas skar arī krievus?

Publicists paskaidroja, ka jau pirmajā lasījumā paredzēts: skolas ārzemniekiem Latvijā var atvērt tikai ES un NATO valstis. Norādīts, ka Krievija pie tām nepieder.

"Tas nozīmē, ka no Krievijas puses nav juridiskās bāzes tādu skolu atvēršanai, bet nacionālisti grib vēl ieviest papildinājumu, ka tādas skolas nedrīkst strādāt trešo valstu valodās. Tas ir tīri politisks lēmums. tas nav saistīts ar problēmu, ka krievi nemācās latviešu valodu un tā tālāk. Vēl vairāk, tas ir ģeopolitisks lēmums, saskaņā ar to politiskā pretinieka valoda valstī nedrīkst figurēt," paskaidroja publicists.

Viņš piebilda, ka Starptautisko skolu likums faktiski liedz iespēju atvērt krievu skolu KF vēstniecības paspārnē, lai arī pie Latvijas vēstniecības Krievijā latviešu skola strādā.

"Tātad krievu izglītība tiek slēgta visā Latvijā. Lai arī tam nav praktiskas jēgas. Tas ir pārgājis simbolu kategorijā, ka viss, kas nāk no Krievijas ir slikts: krievu valoda – slikti, lentīte – slikti, skolas – slikti. Es vēl gaidu, kad aizliegs Krievijas karogu…" Lindermans piebilda.

Krievus Latvijā glābs tiesas?

Labi vēl, ka neuzdrošinājās aizliegt Krievijas pilsoņiem Latvijā balsot par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā. Un lielākā daļa Krievijas pilsoņu atbalstīja grozījumus.

Krievus Latvijā interesē Konstitūcijas 69. pants, kas paredz: Krievija atbalsta ārzemēs dzīvojošos tautiešus.

Lindermans uzskata, ka grozījums ir svarīgs, jo nosaka KF saistības ārvalstīs dzīvojošo krievu un krievvalodīgo priekšā. Līdz šim bija tikai morālas saistības. Šajā aspektā jaunais grozījums ir interesants. Tomēr praksē sāpīgākais jautājums ir par to, kā grozījums tiks īstenots praktiski.

"Es neredzu, ka būtu precīzi nosprausts uzdevums, kurp tas virzās. Kādam politiskajam mērķim. Kad nav uzdevuma, nevar novērtēt darbības efektivitāti. Atliek cerēt, ka "Rossotrudņičestvo" jaunā vadība formulēs jaut kādas precīzas prioritātes – ne vispārīgas, bet katram reģionam atsevišķi," situāciju skaidroja publicists.

Viņš pastāstīja, ka tas nepieciešams, lai tiesās cīnītos par krievu tiesībām Baltijas valstīs, jo pat Krievijai naidīgi noskaņotajās Baltijas valstīs tiesas vēl prot skatīt lietas objektīvi. Tas jāizmanto, uzskata Lindermans.

"Ir jāizmēģina, kā strādā tiesu sistēma šajās valstīs, jāmeklē juristi, kuri var aizsargāt. Mēs nevaram saviem spēkiem piebeigt pretinieku," atzina publicists.

Kāpēc viltvārdis?

Lindermans pauda arī viedokli par ļoti interesantu tēmu – žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes grāmatu "Viltvārdis" – Latvijas prezidenta Egila Levita biogrāfiju.

Lindermans atgādināja: viņš jau runājis par to, ka Levits kaut kā dīvaini izvairās atbildēt uz jautājumiem par saviem vecākiem un pilsonību.

Publicists vēlreiz pastāstīja, ka viņam šķita savādi Levita centieni publiski noliegt, ka viņš bijis Vācijas pilsonis, lai arī ilgu laiku tur dzīvojis. Ja cilvēkam ir dubulta pilsonība, viņš nevar būt Latvijas prezidents.

"Man skaidrs ir tikai viens – tas viņš viļ un kaut ko slēpj. Izlasīsim Lapsas grāmatu, iespējams, noskaidrosim," secināja Lindermans.

10
Tagi:
Vladimirs Lindermans, politika, RT, Latvija
Pēc temata
Vai grib kļūt par otro Kārli Ulmani? Kāpēc Levits ierosina mainīt Satversmi
Latvijas prezidents atbildēja uz "Viltvārdi"

putns uz jumta "sveicienu" atstāj, iet ar lāpām! Rīgā sākas cīņa par kaijām

9
(atjaunots 12:59 06.07.2020)
Facebook lasītājs aicinājis rīdziniekus izturēties žēlsirdīgāk pret dabu, nevis linčot kaijas – putni ne pie kā nav vainojami.

RĪGA, 6. jūlijs - Sputnik. Nesen rīdzinieki atsauca atmiņā petīciju portālā Manabalss.lv, kas publicēta jau 2017. gadā. Petīciju, ko sagatavojis Andis Lācis, ierosina rīdziniekiem atbrīvoties no kaijām, kas skaļi kliedz, rakņājas atkritumu tvertnēs un rada dažādus traucēkļus.

Lācis aicināja izmantot kaut kādus tehniskus līdzekļus, kas palīdzēs atbiedēt putnus. Tie varētu būt skaņas signāli vai mehānismi, kas reaģēs uz kaijām ar detektoru palīdzību, atgādināja Mixnews.lv.

Kopš brīža, kad petīcija atkal atausa atmiņā, tā savākusi vēl vairākus simtus balsu – līdz 821, lai arī kopš 2017. gada bija iestrēgusi pie 344 parakstiem.

Vienlaikus cilvēki aicina pielikt punktu kaiju diskriminācijai. Piemēram, grupā "Imanta/Иманта" Facebook kās lietotājs raksta:

"Visi mīl dabu un dzīvniekus, kad skatās mīļus video... Bet tiklīdz kaka nokrīt uz jumta, uzreiz iet ārā (ar lāpām)! Jūs esat divkoši! Tā ir daba, kurā mēs dzīvojam, ne otrādi! Protams, arī barošanai jābūt saprātīgai... tai nav jāpārvēršas par trakumu! Taču tas nav iemesls, lai atbrīvotos no tiem, kuri nespēj sevi aizstāvēt! Vārdu sakot, draugi! Neesiet tik nežēlīgi... Darbu dzīvē pietiek visiem... bet mēs visu uzveļam putniem! Sargiet savus nervus... (Putniņam katrs var nodarīt pāri!)"

Citi lasītāji komentāros atzina, ka paši sagrāvuši ekosistēmu. Kaijām patiesībā ir jādzīvo jūrā, nevis jāmeklē uzturs atkritumu tvertnēs pilsētā un jāvij ligzdas uz daudzstāvu māju jumtiem.

Jāpiebilst, ka jau 2018. gadā Rīgas pašvaldības portālā skaidroja, ka kaijas apmetušās Rīgā, jo dzīve līdzās cilvēkiem nodrošina tām daudz labvēlīgākus apstākļus nekā dabā.

Pašvaldība atzīmēja, ka Rīgas mikrorajonu iedzīvotājus kaitina kaiju kliedzieni, viņi bieži sūdzējas pašvaldībā. Tomēr nekādi līdzekļi cīņā ar trokšņainajiem spārnaiņiem līdz šim nav izdomāts.

PSRS laikā kaiju populācija tika kontrolēta, ligzdas no jumtiem tika aizvāktas. Putnik bija spiesti izvēlēties citas vietas mājoklim.

Tāpat putnu izvākšanos no pilsētām sekmēja arī attīstītā zvejniecība. Kaijas pārtika no zivīm pie jūras, taču tagad ir spiestas meklēt uzturu atkritumu tvernēs vai gaidīt želsirdību no pilsētniekiem.

9
Pēc temata
Lietuvā paziņoja par Kuršu strēles piesārņojumu ar parafīnu
Kaijas ir visneizglītotākās: kā Rīgas lidosta aizsargā lidmašīnas
Ornitologs: plastikāta atkritumi nogalina kaijas Latvijā
Eiro

Eiropā parādīsies banknotes ar jaunu parakstu

0
(atjaunots 17:19 06.07.2020)
Banknotes ar piecu un desmit eiro nominālu tagad rotās Eiropas Centrālās bankas tagadējās vadītājas Kristīnes Lagardas paraksts.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā lapā Twitter informēja, ka tiek laistas klajā jaunas eiro banknotes ar piecu un desmit eiro nominālu. Uz jauno banknošu partijas parādīsies ECB tagadējās vadītājas Kristīnes Lagardas paraksts.

​Jaunās banknotes plānots laist apgrozījumā visā Eiropā jau šonedēļ. Patlaban eirozonā apgrozījumā ir banknotes ar Lagardas priekšgājēju – Vima Duizenberga, Žana Kloda Trišē un Mario Dragi parakstiem.

Kristīne Lagarda ieņēma ECB vadītāja posteni 2019. gadā. No 2007. līdz 2011. gadam viņa ieņēma Francijas finanšu ministra vietu un izpelnījās plašu starptautisku atzinību par sekmīgu valsts ekonomikas pārvaldi globālās finanšu krīzes laikā. No 2011. gada viņa vadīja Starptautisko valūtas fondu.

Uzsvērt, ka vecās banknotes nezaudēs likumīga maksājumu līdzekļa statusu pēc jauno banknošu laišanas klajā.

0
Tagi:
eiro, Eiropas Savienība
Pēc temata
Jo garākas, jo lielāks nomināls: ECB iepazīstina ar jaunajām 100 un 200 eiro banknotēm
ES izbeigta 500 eiro banknotes izlaišana
Jaunās 100 un 200 eiro banknotes nonāks apgrozībā 28.maijā
Gada laikā iedzīvotāji saņēmuši vairāk nekā 2 miljonus eiro par latiem – apmaiņa turpinās