RĪGA

Bezdarba līmenis Latvijā ir sestais Eiropas Savienībā

394
(atjaunots 08:14 10.01.2017)
Latvijā joprojām ir augsts bezdarba līmenis, salīdzinot ar parējām Baltijas valstīm. Zemākie rādītāji ir Čehijā, Vācijā, Ungārijā un Lielbritānijā.

RĪGA, 10. janvāris — Sputnik. Latvijā pagājušā gada novembrī bezdarba līmenis bija 9,6%, kas bija sestais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ziņo LETA, atsaucoties uz ES statistikas pārvaldi "Eurostat".

Pēc "Eurostat" datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis novembrī bijis Spānijā — 19,2%, Kiprā — 14,2%, Itālijā — 11,9%, Horvātijā — 11,4% un Portugālē — 10,5%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis novembrī reģistrēts Čehijā — 3,7%, Vācijā — 4,1% un Maltā — 4,8%.

Lietuvā bezdarba līmenis pagājušā gada priekšpēdējā mēnesī 7,9%, kas ir nedaudz mazāk nekā ES vidējais rādītājs.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, bija 8,3% pretstatā 8,4% oktobrī, un tas ir zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009. gada februāra. 2015. gada novembrī bezdarba līmenis ES bija 9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis novembrī saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un bija 9,8%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009. gada jūlija. 2015. gada oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,5%.

"Eurostat" aplēses liecina, ka novembrī blokā bez darba bija 20,429 miljoni cilvēku, no kuriem 15,898 miljoni bezdarbnieku bija eirozonas valstīs. Salīdzinājumā ar oktobri bezdarbnieku skaits sarucis par 41 tūkstoti ES un par 15 tūkstošiem eirozonā, savukārt salīdzinājumā ar 2015. gada priekšpēdējo mēnesi bezdarbnieku skaits krities par 1,552 miljoniem ES un par 972 tūkstošiem eirozonā.

Gada izteiksmē bezdarba pieaugums novembrī reģistrēts Dānijā, kur kāpums bijis no 6,1% līdz 6,5% un Itālijā, kur tas pieauga no 11,5% līdz 11,9%. Pārējās bloka zemēs, par kurām pieejami dati, bezdarba līmenis novembrī bija zemāks nekā 2015. gada attiecīgajā mēnesī, un lielākais bezdarba samazinājums bloka valstu vidū vērojams Horvātijā, kur tas sarucis no 15,7% līdz 11,4%.

Dati par bezdarbu novembrī nav pieejami par Igauniju, Grieķiju, Lielbritāniju un Ungāriju.

394
Tagi:
bezdarba līmenis, Latvija, Rīga
Pēc temata
Bezdarba līmenis Latvijā ir ES pirmajā desmitniekā
Latvijā bezdarbnieku vidū vīriešu skaits ir lielāks
Kur Latvijā atrodams darbs
Latvijas Saeimas ēka, foto no arhīva

Latvijā komunisti ir pie varas? Sadusmotie iedzīvotāji nolamāja kārtējo nodokļu reformu

0
(atjaunots 20:15 29.10.2020)
Valdības iecere ņemt uzskaitē visus iedzīvotājus, kas pelna mazāk nekā 500 eiro mēnesī, radījusi vētrainu atbalsi sociālajos tīklos.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Dziļu iespaidu sociālo tīklu lietotājiem radīja labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) vārdi, kura apsolīja no 1. janvāra ne tikai minimālās algas pacelšanu līdz 500 eiro, bet arī jaunu sociālo iemaksu uzskaites un sociālo dienestu darba kārtību.

Tagad tiem cilvēkiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nepelna šos 500 eiro mēnesī, būs jāiesniedz dokumenti sociālajā dienestā, un ar katru šādu cilvēku strādās konsultanti.

Viņiem nenāksies reģistrēties kā maznodrošinātajiem, bet viņiem būs jāsadarbojas ar sociālo dienestu, kurš novērtēs, vai tiešām šim cilvēkam nav iespējas pelnīt vairāk, vai arī viņš apzināti slēpj savus patiesos ienākumus, paskaidroja Petraviča.

Šāda pieeja izraisīja sašutuma vētru ne tikai sociālo tīklu lietotāju, bet arī politiķu vidū.

"Sociālās apdrošināšanas vienota šablona akla uzspiešana visiem valsts iedzīvotājiem izjauks uzņēmējdarbību, samazinās ekonomikas konkurētspēju, un kopumā dārgi izmaksas valstij ilgtermiņā. Nav pārsteigums. Vājākie labklājības un ekonomikas ministri 30 gados," komentēja ideju ar nodokli Twitter ekonomists un Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

​Daudz asākus epitetus izvēlējās situācijas aprakstam avīzes Diena komentētājs Romāns Meļņiks, kurš savu dusmu pilno rakstu nosauca "Kariņa neokomunistu valdības patiesā seja".

"Nedēļas sākumā ar klaji komunistiskiem vēstījumiem šokēja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV). Ja personas ienākumi nesasniegs minimālās algas apmēru, lai nemaksātu kā no minimālās, cilvēkam būšot jāvēršas sociālajā dienestā, kur tikšot vestas pārrunas ar attiecīgo personu (gluži kā padomju laikos ar tā dēvētajiem liekēžiem). Bet tas vēl nav viss – tādai valsts ieskatā par maz strādājošai personai būšot jāpiedalās pasākumos, konsultācijās, apmācībās, katrs tikšot arī brīdināts, ka gada beigās var veidoties iemaksu parāds, un kādā veidā tiek veikti galīgie aprēķini. Nu, sakiet vēl, ka pie varas atkal nav komunisti!" sūrojas publikācijas autors.

​Sociālo tīklu lietotāji kvēli atbalstīja Romāna Meļņika viedokli.

"Katram, katram, katram ir jāizlasa šis raksts, jo tas ir par mūsu nākotni, precīzāk - nākotnes važām, ko klusībā kaļ Reira - Jaunzemes - Vienotības mafija. No labi apmaksātas aizdomīgu ierēdņu armijas miera tāpat nebūs – sauks uz pratināšanu," atzīmēja uzņēmējs no Daugavpils Andrejs Faibuševičs.

​​"Vakar aizdomājos, ka Latvijas laukos, kur daudziem ikmēneša ienākumi ir zem 500€, šī reforma nozīmēs vienu no 3 variantiem: a) cilvēku aizbraukšanu no laukiem; b) aiziešanu pelēkajā zonā; c) dzīvi uz nabadzības robežas. Malači "Jaunā Vienotība"," uzskata Dainis Gžibovskis.

​​"Šķiet, valdībā slepeni izsludinātas sociālistiskās sacensības ar nosaukumu "Stulbākā un valstij kaitīgākā ideja". Patlaban līderos izrāvušies vairāki spilgti sociālistiskā darba varoņi. Taču nojaušams, ka šis darba kolektīvs vēl pārsteigs ar jauniem paraugdemonstrējumiem," sarkastiski raksta Guntars Gūte.

​​"Skatos uz to visu kā uz cirku. Interesanti, kāds būs darbības algoritms, ja cilvēks nesadarbosies ar socdienestu/negrābs lapas. Ieradīsies konsultante un pie rokas aizvedīs spaidu darbos?" interesējas Līva.

​​"Vecs ka pasaule! Šajā gadījumā vecs kā es! 80tajos šo jau pieredzēju pie komunistiem! Mums komunisti pie varas?!" retoriski vaicā lietotājs riekstiņš.

​Atgādināsim, ka iepriekš Finanšu ministrija paziņoja, ka no 2021. gada minimālo algu pacels no esošajiem 430 līdz 500 eiro.

Aizritējušajā pavasarī, pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes iestāšanās, noskaidrojās, ka trešā daļa cietušajās nozarēs strādājošo pelna mazāk nekā minimālo algu. Tas pamudināja valdību izlemt, kā panākt sociālās garantijas visiem darbiniekiem, tai skaitā nodarbinātajiem atvieglotajos nodokļu režīmos.

No 2021. gada 1. jūlija plānots ieviest obligātās minimālās sociālās iemaksas visiem strādājošajiem.

0
Tagi:
sociālie tīkli, nodokļu reforma, Latvija
Pēc temata
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
"Valdība nerēķinās ar cilvēku interesēm": ZZS aicina uz protesta akciju "Atdod karoti"
Mikrouzņēmumu režīma reorganizācija atstās bez darba desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju
Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: mikrouzņēmumu īpašniekiem jāpadomā par nākotni
Meitenes skolā, foto no arhīva

Šuplinska paņēma savus vārdus atpakaļ: vecākiem neatļaus izvēlēties tālmācības

14
(atjaunots 19:13 29.10.2020)
Vecāki nevarēs paši izvēlēties starp mācībām klātienē vai attālinātām mācībām – tas padara skolotāju darbu neiespējamu.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Nav iespējams atļaut vecākiem pašiem pieņemt lēmumu par attālinātu mācību režīmu, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska preses konferencē.

Šonedēļ tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka tiek izskatīta iespēja ļaut vecākiem pašiem izlemt, vai bērni ir jāsūta uz skolu, vai jāturpina viņu mācības attālināti, un ka Šuplinska devusi tam principiālu piekrišanu.

Tas izraisīja kārtējo kritikas vilni attiecībā pret ministri: pedagoģijas zinātņu doktors, Rīgas domes deputāts Jakovs Pliners (Latvijas Krievu savienība) paziņoja, ka Šuplinska pārlika atbildību par bērnu izglītošanu uz vecāku pleciem, savukārt Rīgas 80. vidusskolas direktore, Rīgas domes deputāte Anna Vladova ("Saskaņa") uzrakstīja sašutuma pilnu publikāciju Facebook.

Pēc tam Šuplinska paziņoja, ka šāds lēmums ne vien dubultotu pedagogu darbu, bet padarītu to vienkārši neiespējamu.

Tajā pašā laikā Šuplinska norādīja uz virkni alternatīvu, kuras varētu izmantot vecāki, ja viņi baidās sūtīt bērnus uz skolu risku dēļ, kas saistīti ar Covid-19 izplatību.

Pirmkārt, vecāks var uzņemties atbildību par bērna izglītošanu saslimšanas vai īpašu ģimenes apstākļu gadījumā. Ja vecākiem ir iespēja pieskatīt un atbalstīt bērnu, tad, konsultējoties ar skolu, var savstarpēji organizēt mācību procesu, saņemot vienīgi skolotāja konsultācijas.

Otrkārt, var organizēt mācības mājās. Taču ministre uzsvēra, ka pamatizglītība ir obligāta, un nepamatota skolas neapmeklēšana ir pārkāpums, kura gadījuma ir iespējama pat sociālā dienesta iejaukšanās.

"Ja vecāks ir sazinājies ar skolu un vienojies, ka viņam ir bažas, var pieskatīt bērnu, pieskatīt, atbalstīt un sagādāt mācību materiālus, ir gatavs skolotāja konsultāciju vienreiz nedēļā saņemt, tur nav bažu. Līdzīgi, kā tas ir saslimšanas gadījumos, līdzīgi, kā tas ir kāda ģimenes apstākļa gadījumā, organizēt šo mācību procesu kopīgi. Un tad no skolotāja saņemt tikai to konsultāciju," paziņoja Šuplinska.

Atbildot uz jautājumu par to, kādā situācijā tomēr var tikt izskatīts tālmācību variants visiem skolēniem, Šuplinska atbildēja, ka tas var notikt ārkārtējās situācijas režīma ieviešanas gadījumā valstī. Iepriekš šādu iespēju pieļāva Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele.

14
Tagi:
Ilga Šuplinska, attālinātās mācības, Latvija
Pēc temata
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Maiņas vai tālmācības ik pēc nedēļas: kā skolas sāks mācību gadu
Valdībai ir izdevīgi turēt skolēnus mājās: kāpēc LKS iebilst pret tālmācībām