RĪGA

Bezdarba līmenis Latvijā ir sestais Eiropas Savienībā

395
(atjaunots 08:14 10.01.2017)
Latvijā joprojām ir augsts bezdarba līmenis, salīdzinot ar parējām Baltijas valstīm. Zemākie rādītāji ir Čehijā, Vācijā, Ungārijā un Lielbritānijā.

RĪGA, 10. janvāris — Sputnik. Latvijā pagājušā gada novembrī bezdarba līmenis bija 9,6%, kas bija sestais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ziņo LETA, atsaucoties uz ES statistikas pārvaldi "Eurostat".

Pēc "Eurostat" datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis novembrī bijis Spānijā — 19,2%, Kiprā — 14,2%, Itālijā — 11,9%, Horvātijā — 11,4% un Portugālē — 10,5%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis novembrī reģistrēts Čehijā — 3,7%, Vācijā — 4,1% un Maltā — 4,8%.

Lietuvā bezdarba līmenis pagājušā gada priekšpēdējā mēnesī 7,9%, kas ir nedaudz mazāk nekā ES vidējais rādītājs.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, bija 8,3% pretstatā 8,4% oktobrī, un tas ir zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009. gada februāra. 2015. gada novembrī bezdarba līmenis ES bija 9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis novembrī saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un bija 9,8%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009. gada jūlija. 2015. gada oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,5%.

"Eurostat" aplēses liecina, ka novembrī blokā bez darba bija 20,429 miljoni cilvēku, no kuriem 15,898 miljoni bezdarbnieku bija eirozonas valstīs. Salīdzinājumā ar oktobri bezdarbnieku skaits sarucis par 41 tūkstoti ES un par 15 tūkstošiem eirozonā, savukārt salīdzinājumā ar 2015. gada priekšpēdējo mēnesi bezdarbnieku skaits krities par 1,552 miljoniem ES un par 972 tūkstošiem eirozonā.

Gada izteiksmē bezdarba pieaugums novembrī reģistrēts Dānijā, kur kāpums bijis no 6,1% līdz 6,5% un Itālijā, kur tas pieauga no 11,5% līdz 11,9%. Pārējās bloka zemēs, par kurām pieejami dati, bezdarba līmenis novembrī bija zemāks nekā 2015. gada attiecīgajā mēnesī, un lielākais bezdarba samazinājums bloka valstu vidū vērojams Horvātijā, kur tas sarucis no 15,7% līdz 11,4%.

Dati par bezdarbu novembrī nav pieejami par Igauniju, Grieķiju, Lielbritāniju un Ungāriju.

395
Tagi:
bezdarba līmenis, Latvija, Rīga
Pēc temata
Bezdarba līmenis Latvijā ir ES pirmajā desmitniekā
Latvijā bezdarbnieku vidū vīriešu skaits ir lielāks
Kur Latvijā atrodams darbs
Alfrēds Rubiks

"Latvija nekaroja, cīnījās tauta": prezidenta Levita vārdus komentēja Alfrēds Rubiks

13
"Tauta karoja, bet Latvija kā valsts turēja sevi tīru": bijušais Saeimas deputāts un bijušais EP deputāts Alfrēds Rubiks pie Uzvaras pieminekļa Rīgā komentēja prezidenta Egila Levita vārdus par to, ka Latvija Otrajā pasaules karā nepiedalījās.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Svētdien, 9. maijā Uzvaras pieminekli Rīgā apciemoja arī bijušais Saeimas deputāts un bijušais EP deputāts Alfrēds Rubiks.

Izmantojot gadījumu, Sputnik Latvija korespondents nolēma apjautāties pieredzējušajam politiķim par to, vai taisnība ir prezidentam Egilam Levitam, kurš 8. maijā, Eiropas dienā, Brāļu kapos paziņoja, ka Latvija neesot piedalījusies Otrajā pasaules karā.

"Jūs palaidāt garām vienu svarīgu vārdu. Viņš teica "Latvija kā valsts". Tauta karoja, bet Latvija kā valsts tur sevi tīru. Tāpēc, ka padomju Latviju viņi neuzskata par valsti," paskaidroja Rubiks.

Viņš uzsvēra, ka Uzvaras diena ir svētki Latvijai, neskatoties ne uz kādiem politiskiem izteikumiem. Tie ir svētki ar asarām acīs.

"Es pats šajā dienā, atceros, biju Kurzemes katlā. Mans bioloģiskais tēvs gāja bojā tajā karā, cīnīdamies Sarkanās armijas pusē. Patēvs – latvietis – karoja Waffen SS. Tāpēc caur mani, caur manu galvu un sirdi ir izgājis viss," pastāstīja Rubiks.

Jautāts par to, kas būtu bijis ar Latviju, ja Padomju Savienība nebūtu to atbrīvojusi, Rubiks atbildēja, ka jūtas pārsteigts, kad latvieši tic: tie cilvēki, viņu tautieši, kuri gāja karot Waffen SS, karojuši par brīvu Latviju.

"Aizmirsuši, ko teica Hitlers. Viņš nekad nesolīja brīvību ne Latvijai, ne Lietuvai, ne Igaunijai. Viņš deklarēja, ka tā būs Ostlande. Un viņa labā roka – Rozenbergs – teica: kad mēs iegūsim šo telpu, mēs vienus apšausim, likvidēsim, bet citus atstāsim vairoties kā darba spēku," atgādināja Rubiks.

Pa to laiku cilvēki nesa ziedus pie žoga iejoztā Uzvaras pieminekļa. Ziedus lika uz speciāli novietotiem galdiem, no kurienes "Rīgas meži" pārstāvji tos aiznes tālāk pie pieminekļa.

Notika vairāki nenozīmīgi incidenti, taču kopumā at;mosfēra bija mierīga.

Policisti pat palīdzēja novietot pie monumenta plakātu, kas veltīts "Nemirstīgajam pulkam".

13
Tagi:
Uzvaras diena, Otrais pasaules karš
Pēc temata
Rīdzinieki iet pie pieminekļa Atbrīvotājiem: 75 gadi Latvijas atbrīvošanai no nacistiem
Izdota Latvijas "Atmiņas Grāmata": atslepenotie materiāli par karu un uzvaru
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka SS latviešu leģionāri ir jāgodina
Latvijas vēstures melnās lappuses: soda bataljoni un Waffen SS leģionāri
Policija Uzvaras parkā Rīgā, 9. maijā

Policisti slēdza piekļuvi Uzvaras piemineklim

43
(atjaunots 15:15 09.05.2021)
Brīdinājumus par to, ka piekļuve Uzvaras piemineklim tiks slēgta jebkurā brīdī, policisti sāka īstenot jau kopš paša rīta. Piekļuve piemineklim ir slēgta. Cilvēki stājās rindās.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Policisti brīdināja: ja Uzvaras dienā pie Uzvaras pieminekļa Rīgā ieradīsies pārlieku daudz cilvēku, piekļuve piemineklim tiks slēgta.

Brīdinājumu policisti sāka īstenot jau kopš paša rīta.

Piekļuve piemineklim tika slēgta, monumentu apjoza ar nožogojumu, pie tā nolika galdus, uz kuriem cilvēki var nolikt atnestos ziedus. Pēc tam tos nolikšot pieminekļa pakājē.

Цветы предлагают оставлять на столах, установленных возле памятника
© Sputnik / Sergey Melkonov
Policija Uzvaras parkā Rīgā, 9. maijā

Cilvēki, kuri Uzvaras dienā vēlējās godināt varonīgo padomju karavīru piemiņu, stājās rindā pie pieminekļa.

Полиция в парке Победы 9 Мая
© Sputnik / Sergey Melkonov
Policija Uzvaras parkā Rīgā, 9. maijā

Individuālā kārtībā ziedus pie monumenta izdevās nolikt tikai Krievijas Federācijas pagaidu pilnvarotajam Latvijas Republikā V. Vasiļjevam. Citus diplomātus pie monumenta nelaida. Arī žurnālistiem piekļuve bija slēgta.

Sestdien, 8. maijā preses konferencē Latvijas Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks brīdināja, ka policisti var kuru katru brīdi slēgt piekļuvi monumentam, ja viņiem radīsies iespaids, ka cilvēku skaits pie pieminekļa ir pārāk liels.

43
Tagi:
policija, Uzvaras piemineklis, Uzvaras diena
Pēc temata
Uzvaras diena Rīgā būs! Piekļuve Uzvaras piemineklim netiks slēgta
Jūrmalā atļauta 9. maija akcija "Nemirstīgais pulks"
9. maijā Nacionālā apvienība dosies pie Uzvaras pieminekļa
Putins apsveica ārvalstu līderus un pilsoņus Uzvaras dienā

Lielās Uzvaras latviešu durkļi. Brīvībai un Mieram

0
(atjaunots 09:14 10.05.2021)
Jūsu priekšā – dokumentālās filmas "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" trešā daļa. Tā tapusi par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai.

Dokumentālās filmas "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" trešā daļa veltīta Latvijas atbrīvošanai no vācu okupācijas – tā bija nenovērtējama velte 130. Latvišu strēlnieku korpusa karavīriem, ko komandēja ģenerālmajors Detlavs Brantkalns.

Latvijas atbrīvošana bija ļoti svarīgs elements Staļina Astotajā triecienā – triju Baltijas frontu stratēģiskā uzbrukuma operācijā.

1944. gada 17. jūlijā 307. Latviešu strēlnieku divīzijas vienības iegāja Šķaunes ciemā dzimtajā zemē. Līdz 1944. gada jūlija beigām visa Latvijas austrumu daļa bija atbrīvota.

Latgali līdz Aiviekstes upei korpuss šķērsoja triju nedēļu laikā. Priekšā bija Lubānas-Madonas un Rīgas uzbrukuma operācijas. Padomju Latvijas galvaspilsēta Rīga tika atbrīvota 1944. gada 13. oktobrī.

Dokumentālo filmu "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" īpašā projekta "Lielās Uzvaras latviešu durkļi: Latvijas īstie varoņi" ievaros sagatavoja Sputnik Latvija par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai. Tas stāsta par latviešu ieguldījumu visu padomju tautu lielajā kopīgajā uzvarā.

0