Nacionālo Bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš

Leonīds Kalniņš: obligātā iesaukuma atjaunošana nav iecerēta

68
(atjaunots 15:50 09.01.2017)
Nākamais Nacionālo Bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš uzskata, ka zemessargi pietiekami labi aizsargā Latviju, un obligātā iesaukuma atjaunošana tikai mazinās valsts aizsardzības spēju.

RĪGA, 9. janvāris – Sputnik. Pērn Zemessardzes rindās stājušies gandrīz 900 Latvijas pilsoņi, pastāstīja nākamais Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes".

To viņš uzskata par labu rādītāju. Kalniņš paskaidroja, ka vidēji cilvēks Zemessardzes rindās pavada astoņus gadus. Trīs gadus zemessargs mācās, bet pārējos piecus veido reālu spēku valsts aizsardzībai.

Kalniņš no jauna atgādināja, ka Latvija savulaik izlēmusi izvēlēties profesionālas armijas ceļu, un obligātā iesaukuma atjaunošana nav iecerēta. Obligātā karadienesta atjaunošana tikai mazinās valsts aizsardzības spēju, uzsvēra militārpersona.

Leonīds Kalniņš intervijā atgādināja, ka februāra beigās Latvijā ieradīsies ASV smagās bruņutehnikas rota saskaņā ar operācijas Atlantic Resolve ietvaros īstenoto rotāciju. Jautāts par to, cik tanki tiks nogādāti Latvijā, Kalniņš atzīmēja, ka to skaits sasniegs vairākus desmitus.

Aizvadītā gada novembrī Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis ierosināja NBS komandiera postenī iecelt NBS Apvienotā štāba priekšnieku Leonīdu Kalniņu, kad iepriekšējais NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube atkāpās no amata pirms pilnvaru termiņa beigām.

68
Pēc temata
Bergmanis pastāstīja, kāpēc Latvijā nevar atjaunot obligāto iesaukumu militārajā dienestā
Latvijas armijā aicina ar repu
Latvijas Aizsardzības ministrija

Viņiem pielaidi nevajag: organizācija ar ārvalstu sponsoriem pēta AM iepirkumus

3
(atjaunots 12:39 02.06.2020)
Izrādās, ka organizācijām ar ārvalstu finansējumu nav obligāti saņemt pielaidi valsts noslēpumam, lai visdetalizētākajā veidā izpētītu ziņas par Latvijas Aizsardzības ministrijas iepirkumiem ārkārtējās situācijas periodā.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Lai saņemtu pielaidi aizsardzības iestādes iepirkumu dokumentācijai, parastiem mirstīgajiem, piemēram, uzņēmējiem, jāiziet sarežģīta pārbaudes procedūra un jāsaņem individuālās drošības sertifikāts. Savukārt organizācijai "Delna", kura saņem ārvalstu finansējumu, šim nolūkam pietika ar vienkāršu sadarbības līgumu, vēsta Neatkarīgā

Šī gada aprīlī sabiedrība par atklātību "Delna" un Aizsardzības ministrija noslēdza sadarbības līgumu par iepirkumu uzraudzību ārkārtējās situācijas periodā. Līgums ļauj organizācijai, kura saņem ārzemju finansējumu, saņemt brīvu pieeju Aizsardzības ministrijas informācijai, "tai skaitā grāmatvedības un finanšu dokumentiem, iepirkumu dokumentācijai un noslēgtajiem līgumiem, šo līgumu ietvaros veiktajiem maksājumiem, kā arī citiem ar iepirkumu saistītajiem dokumentiem, informācijai, telpām un citām materiālām vērtībām" saistībā ar individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādi. "Delna" ir saņēmusi tiesības piedalīties Iepirkumu komisijas sēdēs un aptaujās ministrijas amatpersonas.

Uz jautājumu par to, vai "Delna" pārstāvjiem nav jāsaņem pielaide valsts noslēpumam, pirms viņi sāk pētīt aizsardzības iestādes iepirkumus, ministrijas Publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins paziņoja, ka līgums ar "Delna" nav saistīts ar valsts noslēpumu.

"Arī pats iepirkumu process un ar to saistītie dokumenti nav informācija, kas satur valsts noslēpumu, kā arī darbam ar tiem jautājumiem, kuri ir iepirkumu darba grupas kompetencē, nav nepieciešama pielaide valsts noslēpumam," paziņoja Galkins.

Viņš uzsvēra, ka "Delna" pārstāvji nevar saņemt piekļuvi objektiem, kas satur valsts noslēpumu, jo neatrodas telpās, kur šie objekti tiek glabāti, apstrādāti vai apspriesti.

Neatkarīgā vērsās arī Satversmes Aizsardzības birojā, lai noskaidrotu, vai kādam no "Delna" darbiniekiem ir pielaide valsts noslēpumam.

Birojā paziņoja, ka jautājums par pielaidi valsts noslēpumam Aizsardzības ministrijā vai NBS nav SAB kompetencē, bet gan Militārās izlūkošanas un drošības dienesta kompetencē.

"SAB neizsniedz speciālās atļaujas nevalstisko organizāciju pārstāvjiem," atzīmēja iestādē.

Saskaņā ar pēdējo pieejamo "Delna" atskaiti par 2018. gadu, ziedojumus organizācijai veikušas gan juridiskās personas, gan privātpersonas. Starp juridiskajām personām visvairāk līdzekļu tai ieskaitījusi ārzemju organizācija Transparency International, kas ir saistīta ar Džordžu Sorosu (75 465 eiro), un Vācijas vēstniecība (15 437 eiro).

3
Tagi:
Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Pabriks pastāstīja, kā ārkārtas situācijas režīmā tiek sargātas Latvijas robežas
Pazaudētā drona stāsts: ko īsti Latvija plānoja novērot
Latvijas NBS uzspridzināja padomju mantojumu
Zemessargi apgūs kaujas iemaņas Rīgas ielās: bez ieročiem

Nelegālās sacīkstes Rīgā: simtiem dragreisa cienītāju sapulcējās lidlaukā

4
(atjaunots 12:21 02.06.2020)
Aptuveni 800 cilvēku sapulcējās nelegālās sacīkstēs Rīgas Rumbulas lidlaukā, neraugoties uz masveida pasākumu aizliegumu; Sporta lietu apakškomisijas vadītājs gaida policijas paskaidrojumus.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Piektdien, 29. maijā, vēlā vakarā Rīgas Rumbulas lidlauka teritorijā notika nelegālas sacīkšu sacensības. Ar šo informāciju padalījies Saeimas deputāts no Jaunās konservatīvās partijas Sandis Riekstiņš.

Riekstiņš vada arī Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas Sporta lietu apakškomisiju, un šī dragreisa cienītāju pulcēšanās viņam izraisījusi dziļu sašutumu.

"Piektdienas vakars, Rumbula (video atrasts instagram), nelegālas dragreisa sacensības. Pēc neoficiālas informācijas tur bija ap 800 cilvēkiem un policija neparādījās. Kamēr oficiālie sacensību organizatori cieš zaudējumus, jo godprātīgi ievēro visus noteikumus, nelegālie rullē! Vērsīšu valdības uzmanību uz šo un gribēšu dzirdēt policijas paskaidrojumus. Ķerstīt tos, kuri atrodas pašizolācijā ir vieglāk, bet te atklāti ignorē visu un klusums?" uzrakstīja savā Facebook Riekstiņš, pievienojot klāt video no Instagram.

Vērts atzīmēt, ka Rumbulā šādas nelegālās sacīkstes notiek pietiekoši sen. Jā, tas nav droši, bet no otras puses, labāk ir rīkot sacīkstes uz bijušā skrejceļa, nekā Rīgas ielās. Cits jautājums, ka pašlaik ārkārtējās situācijas režīma laikā valstī visi masveida pasākumi ir aizliegti.

Nesen Lietuvā šāda veida nelegālo sacīkšu laikā Šauļos policija aizturēja deviņus cilvēkus, ieskaitot Lietuvas sporta zvaigzni Danu Rapšīsu. Slavenais peldētājs pēcāk atvainojās par tik neapdomātu rīcību no viņa puses, taču no soda neizspruka – viņam izrakstīja 85 eiro sodu un uz 3 mēnešiem atņēma vadītāja tiesības.

4
Tagi:
Rīga