Nacionālo Bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš

Leonīds Kalniņš: obligātā iesaukuma atjaunošana nav iecerēta

70
(atjaunots 15:50 09.01.2017)
Nākamais Nacionālo Bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš uzskata, ka zemessargi pietiekami labi aizsargā Latviju, un obligātā iesaukuma atjaunošana tikai mazinās valsts aizsardzības spēju.

RĪGA, 9. janvāris – Sputnik. Pērn Zemessardzes rindās stājušies gandrīz 900 Latvijas pilsoņi, pastāstīja nākamais Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes".

To viņš uzskata par labu rādītāju. Kalniņš paskaidroja, ka vidēji cilvēks Zemessardzes rindās pavada astoņus gadus. Trīs gadus zemessargs mācās, bet pārējos piecus veido reālu spēku valsts aizsardzībai.

Kalniņš no jauna atgādināja, ka Latvija savulaik izlēmusi izvēlēties profesionālas armijas ceļu, un obligātā iesaukuma atjaunošana nav iecerēta. Obligātā karadienesta atjaunošana tikai mazinās valsts aizsardzības spēju, uzsvēra militārpersona.

Leonīds Kalniņš intervijā atgādināja, ka februāra beigās Latvijā ieradīsies ASV smagās bruņutehnikas rota saskaņā ar operācijas Atlantic Resolve ietvaros īstenoto rotāciju. Jautāts par to, cik tanki tiks nogādāti Latvijā, Kalniņš atzīmēja, ka to skaits sasniegs vairākus desmitus.

Aizvadītā gada novembrī Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis ierosināja NBS komandiera postenī iecelt NBS Apvienotā štāba priekšnieku Leonīdu Kalniņu, kad iepriekšējais NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube atkāpās no amata pirms pilnvaru termiņa beigām.

70
Pēc temata
Bergmanis pastāstīja, kāpēc Latvijā nevar atjaunot obligāto iesaukumu militārajā dienestā
Latvijas armijā aicina ar repu
Tukša klases telpa

Skolas palikušas aci pret aci ar pandēmiju: kāpēc ministrei laiks demisionēt

10
(atjaunots 12:55 27.11.2020)
Jau pavasarī kļuva skaidrs, ka jaunajā mācību gadā nāksies izmantot tālmācību režīmu, tomēr ministrija faktiski pameta skolas aci pret aci ar problēmām, ko bija itin vienkārši prognozēt.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Izglītības ministre Ilga Šuplinska spēlējas ar politiku, nevis attīsta izglītības nozari Latvijā: skolas palikušas aci pret aci ar koronavīrusa radītajām problēmām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja skolotājs no Daugavpils, Latvijas Krievu savienības loceklis Aleksandrs Livčaks.

Jaunās sanitārās normas paredz, ka katram 1.-6. klašu audzēknim skolā jāatvēl 3 kvadrātmetru platība, skolotāju pienākums ir valkāt maskas arī nodarbību laikā. Ja skola nevar nodrošināt minēto normu izpildi, tai jāorganizē attālinātās mācības.

"Tiek sperti tīri politiski soļi, apgūta Eiropas nauda, bet no izglītības attīstības nav ne smakas. Jau pavasarī bija skaidrs, ka nākamajā mācību gadā nāksies mācīties attālināti. Ministrijai vajadzēja visu vasaru strādāt, lai rastu risinājumus tālmācībām, laikus sagatavotu lekcijas un programmatūru, organizētu kursus skolotājiem. Taču patiesībā nekas netika darīts," norādīja Livčaks.

Pedagogs uzsvēra, ka jaunais mācību gads sācies ar acīmredzamām problēmām, ko bija itin vienkārši prognozēt.

"Kā vienmēr, skolas palika aci pret aci ar problēmām. Ministrija tikai izvirza bezgalīgas prasības, dažkārt –pretrunīgas. Piemēram, agrākajos gados resors rūpējās par klašu palielināšanu. Taču pašreizējās skolu ēkas neļauj to izdarīt. Parastas klases platība – 6x9 metri, tas ir, 54 kvadrātmetri.  Fizikas, ķīmijas un bioloģijas klases – 6x12, bet angļu valodas klase – 6x6. Tātad nepieciešama visu skolu kapitāla rekonstrukcija, lai pildītu jaunās normas – 90 kvadrātmetri 30 cilvēku klasei. Patlaban tādi izmēri ir tikai aktu zālei vai ēdamtelpai," pastāstīja Livčaks.

Skolotājs atzīmēja: pēc viņa domām, Šuplinksas ieteikums mainīt "tālmācībās" priekšmetus pa nedēļām  vai mēnešiem ir nepilnīgs.

"Pastāv noteikts stundu skaits, ko apmaksā skolotājam. Nevar piespiest skolotāju strādāt caurām diennaktīm... Lai virknētu nodarbības, ir jāatsakās no puses priekšmetu – kā šonedēļ var mācīties ķīmiju, bet nākamnedēļ – fiziku?" Livčaks bija neizpratnē.

Jaunievedumus skolās negatīvi novērtēja arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība – tā aicināja "godīgi" sūtīt mācību iestādes tālmācību režīmā, - tas šķiet mazāks ļaunums salīdzinājumā ar ministres prasībām. Arodbiedrība uzsvēra, ka plāno pieprasīt Šuplinskas demisiju un ir gatava šim nolūkam izmantot streiku.

Livčaks atzīmēja, ka ir grūti novērtēt skolotāju streika perspektīvas apstākļos, kad skolas pārsvarā strādā attālināti.

"Nekāda likuma norma nenosaka ministra demisijas atkarību no streikotāju skaita. Latvijā nav bijs tāds precedents, ka ministrs tiktu atstādinats ar streiku. Šuplinsku jau sen laiks atstādināt. Vai tas izdosies tagad, vai valdība uzklausīs arodbiedrības balsi – to rādīs laiks," secināja Livčaks.

Iepriekš Šuplinska paziņa, ka Covid-19 izplatības krišanās gadījumā 1.-6. klašu un izlaiduma klašu skolēli atgriezīsies pie mācībām klātienē. Ja epidemioloģiskā situācijā nemainīsies, pie tālmācībām pāries visas klases, izņemot sākumskolu.

10
Tagi:
Ilga Šuplinska, skola, pandēmija
Pēc temata
Īsta segregācija: nabadzīgās ģimenes nevar atļauties tālmācības
Trīs kvadrātmetri uz cilvēku: Latvijas Ministru kabinets apstiprināja jaunus ierobežojumus
Pedagogi saņems maksu par attālināto darbu: piešķirts vairāk nekā miljons eiro
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs
Tukša mācību telpa, foto no arhīva

Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām

16
(atjaunots 12:24 27.11.2020)
Daudzas skolas Latvijā nespēj pildīt jaunās prasības: trīs kvadrātmetru platība vienam skolēnam, tāpēc valdības lēmums ļaut skolām izvēlēties – strādāt pēc jaunajiem noteikumiem vai pāriet pie tālmacībām – patiesībā nedod nekādu izvēli.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Kādas Rīgas skolas direktore Anna Vladova ierosinājusi valdībai ieviest vispārēju karantīnu, nevis izvirzīt grūti pildāmas prasības skolām Covid-19 apkarošanas stratēģijas ietvaros. Citas skolas direktors Deniss Kļukins atzīmēja: lielākā daļa skolu nespēj nodrošināt normu izpildi un pāries pie tālmācībām, bet tās nav pārdomātas un nes negatīvas sociālās sekas – vēl lielāku sabiedrības šķelšanos.

Valdības lēmums paredz, ka no 30. oktobra visiem klātienē strādājošiem pedagogiem jāizmanto maskas gan nodarbību laikā, gan starpbrīžos. Katram skolēnam klasē jāatvēl vismaz 3 kvadrātmetri. Ja kādā pašvaldībā saslimstības kumulatīvais rādītājs divkārt pārsniegs vidējo rādītāju valstī, pie tālmācībām jāpāriet arī 5.-6. klašu skolēniem līdz ar 7.-12. klasēm, kas jau mācās attālināti.

Šo valdības lēmumu asi kritizēja Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, tagad viedokli pauda arī divu Rīgas skolu direktori – Anna Vladova un Deniss Kļukins.

Anna Vladova uzskata, ka labāk būtu ieviest pilnīgu karantīnu, nevis mocīt skolu administrācijas un vecākus ar jaunajiem noteikumiem, - tas patiešām palīdzētu mazināt slimnīcu slodzi.

"No vienas puses ar tādu saslimstības līmeni viss šķiet loģiski un pareizi. Bet jūs uz skolas administrāciju pleciem uzliekat atbildību par vai nu skolotāju vai vecāku mokām. No 6 līdz 8 stundām maksās, nenoņemot tās pat starpbrīžos. Lēmumu, ka jau pie mums ir pierasts, ir jāpieņem skolas administrācijai nevis valdībai, valdība taču piedāvāja izvēli!

Es darba nedēļā biju tirdzniecības centros. Tur it tik liels cilvēku un bērnu skaits, ka jebkura skola pēc "populācijas" skaita liksies kā tuksnesis salīdzinājumā ar megapolisi. Iespējams, ir laiks pārstāt eksperimentēt, un jāievieš pilnvērtīgu lokdaunu VISIEM, jāslēdz tirdzniecības centri uz vismaz divām-trim nedēļām? Jā, tas nozīmētu ka būs jāizmaksā kompensācijas, bet tām jums it kā visa pietiek? Varbūt ir pienācis laiks pārtraukt dejot uz kritiskās slimnīcu piepildījuma robežas un riskēt ar mūsu pilsoņu dzīvībām? Pretējā gadījumā jums nebūs neviena, kas veidotu putuplasta pieminekli par uzvaru pār pandēmiju," Vladova konstatēja publikācijā savā lapā Facebook.

Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins konstatēja, ka lielākā daļa skolu nespēj nodrošināt 3 kvadrātmetru platību katram skolēnam. Standarta klases platība ir 54 kvadrātmetri, saskaņā ar standarta prasībām katram skolēnam jānodrošina divi kvadrātmetri, un bieži vien netiek pildīts arī šis noteikums, jo IZM cenšas palielināt klases (no 30 skolēniem un vairāk). Trīs kvadrātmetrus skolēnam iespējams nodrošināt tikai gaiteņos un sporta zālēs, bet klasē varēs sasēsties tikai 18 skolēni.

"Mūsu skolā ir pietiekami daudz sporta zāļu un gaiteņu, lai atrisinātu kārtējo Izglītības ministrijas rēbusu. Vismaz pirmās klases mēs mācīsim klātienē līdz pēdējām. Tikai tas gan nav pateicoties, bet par spīti Šu komandas rīcībai.

Patiesībā jaunās normas nozīmē, ka no 30. novembra gandrīz visām skolām pilnībā jāpāriet uz attālinātajām mācībām. Kungi, lūdzu, saņemiet drosmi un nosauciet lietas īstajos vārdos.

Jā, es uzskatu, ka attālinātās mācības var būt daļējs ekvivalents pilna laika mācībām skolā. Tad tas ir stāsts par noteiktu un labi organizētu procesu, bet noteikti ne par pašreizējo situāciju.

Tas, kas notiek tagad, notiek jau ļoti sen - tā ir mūsu ministrijas cīņa ar pieejamu kvalitatīvu izglītību. Vienkārši sarežģītais covid periods nospēlējis viņiem par labu un tiek izmantots kā trumpis šajā spēlē.

Bērniem ar augstu motivāciju, no turīgākām ģimenēm, no ģimenēm, kurās vecāki tagad vai nākotnē, ar individuālām nodarbībām, var kompensēt šodienas izglītības nepilnības, viss būs vairāk vai mazāk labi. Bet kas ar pārējiem, lielāko vairākumu?

Pagājušā mācību gada eksāmenu rezultāti, kad atšķirība starp “stiprajiem” un pārējiem skolēniem izrādījās lielāka, nekā iepriekšējos gados, parādīja, ka nepārdomātas attālinātās mācības ir ceļš uz vēl lielāku sabiedrības noslāņošanos. Un tas vairs nav tikai par skolām," secināja direktors.

16
Tagi:
Anna Vladova, izglītība, pandēmija, skola
Pēc temata
Šuplinska dedzina ar napalmu: Rīgas skolas direktore par IZM trikiem ar tālmācību
Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām

"Būs sekas". Ko Baidena komanda gatavo Krievijai

0
(atjaunots 16:38 27.11.2020)
Varas tranzīts ASV ir sācies, lai arī prezidenta kampaņas oficiālais rezultāts tiks izsludināts tikai decembra vidū, kad nobalsos elektori. Vispārējo dienestu administrācija atbalstījusi demokrāta piekļuvi slēgtajai informācijai.

Parādījusies arī informācija par jaunajām amatpersonam. Par to, kas strādās jaunā valsts vadītāja kabinetā, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Katrai gaumei

Baidena komandai būs jāaizpilda aptuveni divi tūkstoši vakanto vietu dažādās iestādēs, bet pagaidām nosaukti tikai daži kandidāti. Tomēr jau tagad ir skaidrs – priekšroka dota profesionālajiem nopelniem, nevis pazīstamām personībām. Visi kandidāti ir cienījami eksperti un atzīti profesionāļi ar plašu pieredzi valsts pārvaldē, tāpēc nenāksies tērēt laiku un naudu apmācībām.

Tāda pieeja ir pretstatā trampismam, atzīmē amerikāņu mediji. Pašreizējais prezidents iecēla augstos amatos pretrunīgas personības, piekritējus bez nopietnām zināšanām, bieži vien – ideoloģizētus.

Piemēram, Tramps vēlējās sūtīt uz ANO Hezeru Nauerti – bijušo Fox News darbinieci. Galu galā viņa ieņēma Valsts departamenta oficiālā pārstāvja posteni. Baidens šim amatam iesaka pieredzējušu diplomāti – afroamerikāni Lindu Tomasu-Grīnfildi. Viņa jau vadījusi diplomātisko dienestu, vēstniecību Libērijā un ieņēmusi valsts sekretāra padomnieka amatu Baraka Obamas administrācijā.

Līdz ar viņu amerikāņu ārpolitikā strādās vēl divi "veterāni": valsts sekretārs – Entonijs Blinkens, padomnieks nacionālās drošības jautājumos – Džeiks Sallivans.

Atkal Blinkens

Entonija Blinkena biogrāfija šķiet it kā speciāli sastādīta, lai novestu pie ASV galvenā diplomāta krēsla. Tēvs, Hārvardas absolvents, bija ASV vēstnieks Ungārijā. Bērnību Entonijs pavadīja Parīzē, turpat macījās skolā, pēc tam tēva pēdās iestājās universitātē. Blinkena paziņas stāsta, ka viņam ir lieliskas manieres, viņš ir "labsirdīgs un maigs", labi spēlē ģitāru. Atzīmē arī viņa līdzību ar Baidenu, pat dēvē par jaunievēlētā prezidenta alter ego.

Pēc studijām Blinkens strādāja par advokātu un žurnālistu, Bila Klintona prezidentūras laikā iekļuva Nacionālās drošības padomē. No turienes – Senātā, Ārpolitikas komitejas kadru nodaļas vadītāja postenī. Tur viņš strādāja Baidena vadībā. Baraka Obamas prezidentūras laikā Blinkens pacēlās līdz padomnieka nacionālās drošības jautājumos vietnieka un valsts sekretāra vietnieka postenim.

Blinkenam bija vērā ņemama loma Usamas ben Ladena likvidācijas operācijā 2011. gadā un cīņā ar "Islāma valsti" Sīrijā un Irākā. Izcēlās arī konfrontācijā ar Krieviju 2014. gadā. Jāpiebilst, ka politiķa pozīcija attiecībās ar Maskavu ir visai skarba.

"Putins ir izcili mierīgs cilvēks. Viņš nelielās," stāstīja Blinkens intervijā PBS par Krievijas līdera pārrunām ar Obamu. – Var izteikties skarbi, taču mierīgi un sausi."

Taču, pēc Blinkena domām, Krievijas prezidents "diemžēl vienkārši saka nepatiesību, cenšas maldināt". "To viņš dara tikpat viegli, kā elpo," piebilda diplomāts.

Intervijā viņš pieļāva, ka Krievija un ASV atgriezīsies pie normālas sadarbības. "Ir cerība, ka reiz attiecības vairs nebūs spēle ar nulles likmi. Taču, kamēr Putina kungs nesapratīs, ka nevar tā skatīties uz pasauli un viņu gaida sekas, viņš turpinās savu līniju," klāstīja Blinkens.

Attiecības ar Maskavu

Patlaban ASV nav nevienas amatpersonas, kas nekritizētu Maskavu, konstatēja Krievijas Starptautisko lietu padomes programmu direktors Ivans Tmofejevs. "Krasu pavērsienu nebūs, vismaz ne uz labo pusi. Toties pastāv nepatīkamu pārsteigumu iespēja, un to mēs nevaram izslēgt," paskaidroja eksperts.

Pirmkārt, runa ir par sankcijām lietā par Alekseja Navaļnija saindēšanu. To ieviešanas risks ir liels, jautājums ir tikai par to, kā tas notiks. "Baidena administrācija aktīvāk strādās cilvēktiesību jautājumā, - uzskata Timofejevs. – Tomēr šī komanda ņems vērā politisko lēmumu reālo kaitējumu un bez svarīga iemesla neizšķirsies par stingriem ierobežojumiem."

Blinkena vadībā Valsts departaments turpinās spiedienu pret projektu "Ziemeļu straume 2", taču jaunā administrācija, iespējams, uzklausīs partneru argumentus. "Tramps ir apmāts ar pretestību "Ziemeļu straumei 2", Baidens ir piesardzīgāks," uzskata eksperts.

Pārmaiņas gaidāmas arī diplomātisko attiecību jomā. "Tehniskā aspektā," precizēja Timofejevs. Iespējama vismaz daļēja normalizācija, piemēram, diplomātiskā personāla daļēja atgriešanās. Šīs problēmas risinājums būtu izdevīgs visiem.

Jauna vecā komanda

Pārējiem jau zināmajiem kandidātiem arī ir pieredze sadarbībā ar Baidenu. Zināmu laiku viceprezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos bija Džons Sallivans. Tagad viņš ieņems prezidenta padomnieka amatu. Viņš ir 43 gadus vecs un izpelnījies ārpolitikas brīnumbērna reputāciju. Viņš bija Hilarijas Klintones palīgs, kad viņa ieņēma valsts sekretāra amatu, 2015. gadā viņam bija svarīga loma Irānas kodoldarījuma noslēgšanā, un viņš palīdzēja Klintonei 2016. gada kampaņā.

Džo Baidens ne vienu vien reizi ir atzīmējis, ka vispirms pievērsīsies iekšlietā. Šajā jomā jaunais padomnieks viņam noderēs, atzīmēja mediji.

Aparāta vadību uzņemsies Rons Klains, agrākais viceprezidenta Baidena administrācijas vadītājs. Nacionālo izlūkdienestu pirmo reizi vadīs sieviete – CIP vadītāja Evrila Heinsa. Agrāk viņa Obamas administrācijā bija padomnieka vietniece nacionālās drošības jautājumos. Iekšlietu ministrijā ieradīsies Alehandro Maijorks, iekšlietu ministrs Obamas laikā.

Bijušais valsts sekretārs Džons Kerijs kļūs par prezidenta speciālo pārstāvi klimata jautājumā. Pirmo reizi Nacionālās drošības padomē būs amatpersona, kas risinās klimata jautājumus, konstatēja komanda.

Aizsardzības ministra vakance vēl ir brīva. Prognozē, ka to ieņems Mišela Flērnoja, bijusī padomniece politikas jautājumos. Viņa atbalsta bruņojuma kontroli, un šis jautājums ir svarīgs Krievijai, atzīmēja Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko pētījumu institūta Eiroatlantiskās drošības centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Andrejs Baklickis. "Pie tam viņu ciena gan demokrāti, gan republikāņi, tāpēc, domājams, kandidatūru apstiprinās," uzskata eksperts.

Tomēr politiskos lēmumus pieņem ne tikai figūras, kas ieņem valsts sekretāra, aizsardzības ministra un padomnieka nacionālās drošības jautājumos amatus. "Šeit svarīgi arī attiecīgie vietnieki, - uzskata Baklickis. – Un demokrātiem tur ir papilnam rezervistu."

Demokrāti kopumā pozitīvi vērtē bruņojuma kontroli, tomēr viņu vidū ir arī skeptiķi, viņš norādīja. "Tie, kas atceras neveiksmīgās pārrunas par INF. Viņi neuzticas Krievijai, viņi guvuši negatīvu pieredzi." Tomēr jautājums par otrā plāna posteņiem tiks atrisināts tikai janvārī.

Kandidātus jāapstiprina Senātam. Republikāņi Kongresa augšpalātā mēģinās sabotēt dažus Baidena lēmumus, vēstīja izdevums Axios. Tātad diezin vai kabinetā nokļūs pretrunīgas figūras, tādas kā Sjūzena Raisa, ko reiz jau neizdevās iecelt valsts sekretāra postenī. Spriežot pēc visa, Baidena komandas devīze ir kompromiss un pieredze.

0
Tagi:
Džo Baidens, Krievija, ASV
Pēc temata
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Krievu hakeri var uzpīpēt: kas sagrābis savās rokās varu ASV