Temīda. Foto no arhīva

Latvija izmaksās kompensāciju bijušajam PSRS VDM darbiniekam

69
(atjaunots 22:02 09.01.2017)
Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums nosaka, ka Latvijas valstij ir jāizmaksā Jānim Kiršteinam kompensācija par nodarīto morālo kaitējumu.

RĪGA, 7. janvāris — Sputnik. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmumu Latvijas Ministru kabinets pieņēmis lēmumu izmaksāt kompensāciju 3 tūkstošu eiro apmērā bijušajam Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas (VDM) darbiniekam pulkvedim Jānim Kiršteinam par nodarīto morālo kaitējumu, jo viņa lieta tiesā tika izskatīta vairāk nekā 10 gadus, informē RIA Novosti, atsaucoties uz izdevuma Latvijas Avīze interneta versiju.

Pērnā gada 20. oktobrī ECT komiteja vienbalsīgi atzina, ka Latvija ir pārkāpusi Kiršteina tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā. Atbilstoši ECT lēmumam, valsts pienākums ir izmaksāt viņam kompensāciju par morālo kaitējumu. Spriedums nav pārsūdzams.

"Šo summu (3 tūkstošus eiro — red.) Latvija izmaksās bijušajam valsts drošības darbiniekam, kuru valsts 10 gadu laikā nav varējusi notiesāt par viņa līdzdalību soda operācijās pret nacionālajiem partizāniem un citiem Latvijas patriotiem," — raksta izdevums.

Saeimas deputāts vēsturnieks Ritvars Jansons atzīmēja, ka ir jāņem vērā: ECT spriedums par kompensāciju ir saistīts nevis ar apsūdzībām, bet gan ar Latvijas tiesu darbībām, kuras šo lietu izskatījušas pārāk ilgi.

89 gadus vecais Jānis Kiršteins, PSRS periodā — Valsts drošības ministrijas pulkvedis, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tika apsūdzēts par valsts iedzīvotāju genocīdu, taču 2008. gadā, pēc desmit gadus ilgiem tiesu darbiem tika pilnībā attaisnots sakarā ar nozieguma sastāva trūkumu. Viņš tika apsūdzēts represijās pret nacionālajiem partizāniem, tajā skaitā jautājumu izlemšanā par pretestības grupu dalībnieku arestu.

Pats Jānis Kiršteins sarunā ar citu preses izdevumu — NRA — paskaidroja, ka prokurori pirms apsūdzības celšanas būtu varējuši izvērtēt viegli pārbaudāmus faktus.

Pulkvedis uzsvēra, ka viņš nav piedalījies pretestības grupu un to atbalstītāju izsekošanā no 1944. gada, jo mobilizēts darbam drošības orgānos tikai no 1945. gada 20. septembra.

"Līdz tam man nebija nekāda sakara ar drošības orgānu darbību. Būdams nepilngadīgs, es nekādi nevarēju būt ne virsnieks, ne arī operatīvais darbinieks," — norādīja atvaļinātais VDK pulkvedis.

Operatīvajā darbā viņš piedalījies no 1946. gada, taču viņa darbs nav bijis saistīts ar represijām pret nacionālajiem partizāniem vai pretestības grupu dalībnieku arestu.

J. Kiršteins uzskata, ka prokurori sagatavojuši krimināllietā ļoti nevērīgi, tostarp kļūdaini norādījuši struktūrvienību, kuras sastāvā viņš it kā esot veicis genocīdu — "LPSR VDM īpašo lietu izmeklētājs". Tādas štata vienības Latvijas PSR drošības orgānos nav bijis, viņš uzsver.

1953.-1954. gadā J. Kiršteins mācījās Maskavā, no 1959. līdz 1963. gada martam strādājis Austrumberlīnē, PSRS VDK pārstāvniecībā, turpretī krimināllietā apgalvots, ka viņš tajā laikā piedalījies čekistu akcijās, kurās sagūstīti un šauti nacionālie partizāni.

69
Tagi:
Eiropas Cilvēktiesības, Latvija, PSRS
Pēc temata
Nils Muižnieks uzskata, ka cilvēktiesību jomā Latvijā vēl ir daudz darāmā
Mamikins par ES: svešā acī salmiņu redzam, bet savējā baļķi nemanām
Tatjana Ždanoka: Cilvēktiesību jēdziena selektīva izpratne apdraud mazākumtautību tiesības uz vienlīdzību
Latviešu vēsturnieks tiesā uzvarējis Igaunijas valsti
Ēnu dienas dalībnieki Paula Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Ministra tvītu par rindu slimnīcā apspriedīs Saeimas komisijā

0
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Tiklīdz satiksmes ministrs pasūdzējās sociālajos tīklos par garo rindu pie ārsta, uzreiz šo situāciju nolēma apspriest Saeimas komisijā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Rīt, 11. augustā, plkst. 13:00 notiks Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedriskās veselības apakškomisijas sēde, kurā paredzēts apspriest satiksmes ministra Tāļa Linkaita publikāciju Twitter, vēsta Press.lv.

Pagājušajā nedēļā Linkaits izrādījās rindā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā un pastāstīja par savu pieredzi sociālajos tīklos.

Pēc viņa sacītā, rindā nācies gaidīt sešas stundas, turklāt uzgaidāmajās zālēs nepietiek krēslu, un tas nozīmē, ka pacientiem ar traumām ilgi jāstāv kājās. Tomēr medicīniskais personāls, pēc viņa sacītā, strādā ātri, laipni un profesionāli.

Ministra publikācija sociālajos tīklos piesaistīja ne vien parasto Latvijas iedzīvotāju, bet arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekļu uzmanību. Atzīmēsim, ka šīs komisijas vadītājs, ārsts-kardiologs Andris Skride ("Attīstībai/Par!"), arī strādā Stradiņa slimnīcā, kur ministram nācies gaidīt rindā.

Stradiņa slimnīcas un Veselības ministrijas pārstāvji, kā arī Linkaits tika uzaicināti, lai pastāstītu komisijai par situāciju.

Komisijas sēde notiks attālināti videokonferences režīmā.

0
Tagi:
Saeima, Latvija, medicīna, Tālis Linkaits
Pēc temata
Linkaits izlicies par vienkāršu pasažieri. Rīgas lidostā rindu nebija
Sešas stundas rindā: Latvijas satiksmes ministrs veica eksperimentu slimnīcā
Operāciju zāle P.Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Dakteris Internets: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar pašārstēšanos

7
(atjaunots 16:19 10.08.2020)
Pašārstēšanās var būt bīstama jūsu veselībai – Internetā atrasto informāciju labāk ir apspriest ar savu ārstu.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Gandrīz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (28%) pēdējā gada laikā ārstējās patstāvīgi, vadoties pēc Internetā atrastās informācijas, liecina aptaujas rezultāti, kuru veica aptieku tīkli "Mana Aptieka" un "Apotheka".

"Mana Aptieka" un "Apotheka" Veselības indekss ir ikgadēja aptauja, kas tiek veikta sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskā viedokļa pētījumu centru SKDS. Ik gadu tajā piedalās vairāk nekā tūkstotis cilvēku vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 83% respondentu uzticas farmaceitiem kā veselības aprūpes nozares speciālistiem, taču 28% ārstējas patstāvīgi, izmantojot Internetā atrasto informāciju.

Pašārstēšanās ir daudz bīstamāka, nekā varētu likties: cilvēki bieži nepamana visus saslimšanas simptomus, atrod sev nepareizas diagnozes un apdraud savu veselību, izvēloties nepiemērotas zāles, izmantojot nepareizo devu vai dažādu medikamentu kombināciju.

Ierastām slimībām var būt līdzīgi simptomi ar ļoti nopietnām, cilvēka dzīvību apdraudošām slimībām. Tāpat ir svarīgs simptomu ilgums, piemēram, klepus vairāku dienu garumā var nozīmēt saaukstēšanos, savukārt klepus vairāku nedēļu garumā var norādīt uz absolūti ko citu, nopietnāku slimību.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš uzsver, ka Internetā atrastajai informācijai nekad nav jākļūst par avotu diagnozes noteikšanai un vēl jo vairāk pirms ārstēšanas uzsākšanas.

"Diemžēl farmaceiti joprojām pārāk bieži saskaras ar situācijām, kad cilvēki vēršas pie farmaceita pēc konsultācijas tikai tad, kad pašu izvēlētā metode nav nesusi vēlamos rezultātus," saka Kūliņš.

"Mana Aptieka" farmaceite Agnese Ritene atzīmē, ka, pat ja cilvēks ir veicis klīnisko izmeklējumu un atlasīja ticamu informāciju Internetā, nav garantiju, ka izvēlētā ārstēšanās metode būs efektīva un droša viņa veselībai. Internetā atrasto informāciju ir vērts apspriest ar ārstu vai farmaceitu.

7
Tagi:
Latvija, zāles, medicīna
Pēc temata
Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka
Eurostat: Latvijā ir pārāk maz medicīnas māsu un akušieru
"Nāciet pēc 197 dienām": par cenām, rindām un jauno medicīnas reformu Latvijā
Bezmaksas medicīnas Latvijā nav: bērnam mēnešiem ilgi jāgaida pat maksas vizīte