Jelgavas dzelzceļa stacija

Latvijas dzelzceļš dabūjis pa mici no Valsts valodas centra

132
(atjaunots 09:04 06.01.2017)
Valsts valodas centrs uzlicis sodu "Latvijas dzelzceļam", taču soda apmēru pagaidām tur noslēpumā.

RĪGA, 6. janvāris — Sputnik, Jeļena Kirillova. Latvijas nacionālā dzelzceļu kompānija VAS "Latvijas dzelzceļš" iekritusi par Valodas likuma pārkāpumiem. Uzņēmums gatavojas pārsūdzēt tiesā VVC uzlikto sodu. 

Portāls Jelgavas Vēstnesis informē, ka pārkāpums konstatēts tablo Jelgavas dzelzceļa stacijā. Modrie pārbaudītāji ievēroja uzrakstus ne tikai latviešu, bet arī angļu un krievu valodās (piemēram, Train Nr./ Номер поезда uzrakstīts daudz mazākiem burtiem nekā latviešu valodā). Rezultātā uzņēmums sodīts.

Zināms, ka sods piemērots fiziskām personām — "Latvijas dzelzceļa" darbiniekiem. Administratīvo pārkāpumu kodekss par tādu pārkāpumu paredz sodu no 35 līdz 140 eiro apmērā, tomēr soda apmēru Valsts valodas centrs publiski nav gatavs atklāt, acīmredzot baidoties no liekas ažiotāžas.

Tiesa, sociālajos tīklos situācija jau tiek apspriesta pilnā sparā, ar epitetiem neskopojoties. "Laikam Jelgavā tūristi nav vajadzīgi", "Pilnīgi murgi!", "Idiotisms", "Tā mēs attīstām tūrismu?", "Nu jau vairs nezina, kur vēl naudu ņemt," — ir sašutuši vietējie iedzīvotāji. 

VVC — tūrisma kontrolieris

Jauni elektroniskie tablo tika uzstādīti vilcienu līniju Jelgava-Rīga un Jūrmala-Rīga stacijās 2015. gada nogalē saskaņā ar dzelzceļa infrastruktūras modernizēšanas projektu, atgādina Jelgavas vēstnesis. Jelgavas stacijā uz tablo svešvalodās ir šādi uzraksti: vilciena numurs, virziens un izbraukšanas laiks. Informācija, kas parādās uz displeja, ir latviešu valodā.

Vietējie mediji informē, ka lieta ierosināta, pamatojoties uz vērīga iedzīvotāja sūdzību. Valsts valodas centra Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna paskaidroja, ka šajā gadījumā ir pārkāpts Valsts valodas likuma 21. pants, kas nosaka: valsts uzņēmumam, kāds ir "Latvijas dzelzceļš", sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā.

Speciāliste apliecināja, ka Ministru kabineta noteikumi nosaka dažus izņēmumus, kuros pieļaujama svešvalodu lietošana, piemēram, tā ir ar starptautisko tūrismu, starptautiskiem pasākumiem un drošības apsvērumiem saistīta informācija.

Taču, pēc Pāvulēnas domām, par starptautisku tūrisma objektu uzskatāmi valsts nozīmes objekti, kuros ienāk un no kuriem iziet ārvalstu tūristi, piemēram, Rīgas staciju, bet uz Jelgavas un citām dzelzceļa stacijām tas nav attiecināms.

"Mēs nevaram visu valsti pārvērst par starptautisku tūrisma objektu, turklāt Jelgavas stacijā svešvalodās sniegtā informācija ir vispārīga un ārvalstu tūristiem nekādā veidā nepalīdz pārvietoties," — norāda Pāvulēna.

Spriežot pēc visa, "Latvijas dzelzceļa" viedoklis šajā ziņā ir atšķirīgs — uzņēmums gatavojas apstrīdēt Valsts valodas centra lēmumu par soda uzlikšanu.

Vairāk tūristu, vairāk pasažieru

Jelgavas reģionālā Tūrisma centra (JRTC) rīcībā esošā informācija liecina, ka ārvalstu ceļotāju skaits ar katru gadu palielinās. Piemēram, 2015. gadā Tūrisma informācijas centrā vērsās 5250 ārvalstu ceļotāji, bet aizvadītajā gadā informācijas pieprasījumu skaits pieaudzis jau par 14%.

Visbiežāk Jelgavu apciemo tūristi no Lietuvas, Krievijas, Igaunijas, Vācijas, ASV un Lielbritānijas. Jelgava ir viena no Latvijas pilsētām, kuru no Rīgas ir iespējams apmeklēt ar vilcienu, un tūristi aktīvi izmanto šo priekšrocību.

Vilcienu labprāt izmanto ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī ārvalstu ceļotāji, īpaši ērti tas ir velotūristiem. Tūristiem ir ļoti nepieciešams saņemt informāciju viņiem saprotamā valodā, ir pārliecināti tūrisma centra darbinieki.

Uzņēmuma "Pasažieru vilciens" apkopotā informācija norāda, ka 2016. gada 11 mēnešos Jelgava kā galastacija bija 739 937 pasažieriem, un šis rādītājs ir par 32 % lielāks salīdzinājumā ar 2015. gada rādītāju tādā pašā periodā.

132
Pēc temata
Nils Ušakovs pārsūdzējis Valsts valodas centra lēmumu
ASV vēstniecība Latvijā sākusi runāt krieviski
Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka

Parādu slogs gulsies uz bērniem: Latvijas MK iesaka mazināt apetīti

4
(atjaunots 07:38 14.07.2020)
Jau gada beigās Latvijas valsts parāds var sasniegt 50% IKP, un valdībai nāktos adekvāti vērtēt tēriņus, lai tie būtu efektīvi, uzsvēra Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Latvijas valdībai vajadzētu rūpīgāk vērtēt investīciju projektus, kas ierosināti koronavīrusa krīzes periodā, uzskata Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka. Savu viedokli viņa pauda Latvijas radio 4 ēterā. 

Šteinbuka atgādināja, ka jebkuri parādi ir jāatmaksā, turklāt ne tikai pati parāda summa, bet arī procenti.

"Kad tas velkas gadiem, slogs gulstas uz nākamajām paaudzēm, mūsu bērniem un mazbērniem..." viņa uzsvēra.

Pirms koronavīrusa krīzes valsts parāds sastādīja 39% no iekšzemes kopprodukta, tomēr jau līdz gada beigām tas var tuvoties 50% atzīmei un pat pārsniegt to, atzīmēja Šteinbuka. Protams, var salīdzināt šo rādītāju ar citām valstīm, kur situācija ir daudz sliktāka.

"Tomēr no otras puses, apetīti vajag apvaldīt," uzskata Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja.

Viņa uzsvēra, ka tagad ir svarīgi ieguldīt naudu tādos projektos, kuri nākotnē nesīs peļņu, bet no tās jau maksās nodokļus, algu.

"Mēs neredzam pietiekamu analīzi, kas mūs pārliecinātu: visi piedāvājamie investīciju projekti būs pietiekami efektīvi un ne tikai atmaksāsies, bet arī cels valsts konkurētspēju, cels darba atdevi," atzīmēja Šteinbuka.

Viņa atgādināja, ka valsts atbalsts var būt dažāds. Šteinbuka piekrita, ka ir izdevumi, no kuriem nevar atteikties: tas ir uzņēmumu atbalsts dīkstāves periodā, medicīnas finansējums. Taču jāpatur prātā arī citi izdevumi, kas palīdz stimulet ekonomikas izaugsmi.

"Ļoti svarīgi, lai šiem investīciju projektiem būtu konkrēts mērķis, lai tie pietiekami ātri nodrošinātu atdevi un lai tā nebūtu krāšņu lietu pirkšana, kas principā noderēs, taču ne šajos apstākļos," piezīmēja Šteinbuka.

Kas attiecas uz trim miljardiem eiro, ko Latvija varētu saņemt ES ekonomikas atjaunošanas ietvaros, Šteinbuka aicināja to skaitīt, kad nauda būs saņemta.

Šīs naudas saņemšanas izredzes ir pietiekami lielas, tomēr piedāvājums pagaidām tiek izskatīts, un, iespējams, Latvijai nepiešķirs tik lielus līdzekļus grantus, kā pašlaik plānots.

Šteinbuka uzskata, ka Latvijā var rasties problēmas ar nodokļu iekasēšanu, jo tautsaimniecības kopējais stāvoklis vēl joprojām ir nestabils un lielākā daļa rādītāju neuzlabojas. Svarīgi ir arī tas, ka bankas, kas jau pirms krīzes tikai nelabprāt izsniedzka kredītus, kļuvušas vēl piesardzīgākas, un šī tendence ātri nemainīsies.

"Tāpēc mēs nevaram teikt, kāds būs budžeta deficīts, un iespējas ar vajadzībām jāsamēro ļoti piesardzīgi," konstatēja Šteinbuka.

Viņa ieteica tērēt naudu tikai pašam nepieciešamākajam. Speciāliste vērtēja, ka valdības soļi krīzes periodā bija adekvāti, un jāturpina tādā pašā garā, izvairoties no īslaicīgiem lēmumiem.

4
Tagi:
valsts parāds, IKP
Pēc temata
Valdība nav izmaksājusi pat trešo daļu no iedzīvotājiem solītajiem 700 miljoniem eiro
Latvijas Ekonomikas ministra veikusi ilgtermiņa prognozes par pieprasītākajām profesijām
Laiks atradināties: analītiķis pastāstīja, kas notiks ar ES dotācijām Baltijai
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Latvijas dzelzceļš

Latvijas dzelzceļš turpina izpārdot īpašumus: tiks izsolītas 13 lokomotīves

6
(atjaunots 06:21 14.07.2020)
Kravu apgrozījuma lejupslīdes apstākļos "Latvijas dzelzceļš" pārskata biznesa procesus un atbrīvojas no liekajiem aktīviem.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" plāno pārdot izsolē 13 lokomotīves. Kopējā starta cena – 878 846 eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētā informācija.

Latvijas dzelzceļš pārdos izsolē 13 lokomotīves no sērijas "M62" (padomju kravu un pasažieru lokomotīve, izstrādāta 1965. gadā un ražota Luganskas lokomotīvju rūpnīcā no 1965. gada).

Deviņu lokmotīvju sākuma cena, kas tiks pārdotas izsolē sastāda 47 780 eiro, divām starta cena ir 51 913 eiro, vēl divām – 124 720 eiro.

Bez tam "Latvijas dzelzceļš" pārdos izsolē divas sērijas "2M62" lokomotīves (M62 variants ar divām sekcijām, tika ražotas no 1976. gada), kuru starta cena nav noteikta.

Astoņas lokomotīves М62 tiks pārdotas izsolē 17. augustā, bet pārējās piecas lokomotīves "М62" un divas lokomotīves "2М62" – 18. augustā.

Līdz 6. augustam izsolēs pārdodamo kustamo īpašumu būs iespējams apskatīt SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" teritorijā Rēzeknē.

Ja dalībai izsolē reģistrēsies tikai viens dalībnieks, izsole nenotiks, īpašums tiks pārdots par sākuma cenu.

Iepriekš vēstīts, ka pērn "Latvijas dzelzceļa" apgrozījums saruka par 7,5% salīdzinājumā ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinājumā ar peļņu 14,408 miljonu eiro apmērā, kas tika gūta gadu iepriekš.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvadāti 41,49 milj. tonnu kravu – par 7,77 milj. tonnu, jeb 15,8% mazāk nekā 2018. gadā. "Latvijas dzelzceļa" kravu plūsmas lielāko daļu sastāda partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

"Latvijas Dzelzceļa" ienākumi šogad sarukuši tik lielā mērā, ka nesedz izdevumus. Tāpēc izņēmums finansiālā līdzsvara nodrošināšanas labad pieprasa piešķirt no valsts budžeta 25 milj. eiro. vēl 15,8 milj. eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu izdevumu kompensācijai, informēja LDz.

"Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki – ceturtā daļa uzņēmuma personāla.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma. Piemēram, jūlija sākumā tika izsludināta izsole, kurā bija plānots pārdot 46 automašīnas. Maija vidū tika izsludināta izsole Jelgavas ceha brigāžu atpūtas nama pārdošanai.

Tāpat, pārskatot biznesa stratēģiju, uzņēmums sācis palielināt nomas maksu par tam piederošajiem zemes gabaliem, ko iznomā ražotāji.

6
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā
Pietiek vainot ģeopolitiku: Latvijā izskaidroja dzelzceļu modernizācijas izgāšanos