Latvijas karavīrs

Latvijā uzsākta kampaņa par obligātā militārā dienesta atjaunošanu

70
(atjaunots 09:11 04.01.2017)
Iniciatīvā uzsvērts, ka pašreizējās ģeopolitiskās situācijas dēļ ir nepieciešams attīstīt Latvijas aizsardzības spējas.

RĪGA, 4. janvāris — Sputnik. Sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv sākta parakstu vākšana par obligātā militārā dienesta atjaunošanu, vēsta aģentūra LETA. Kā iniciatīvas iesniedzējs norādīts Raimonds Lejnieks-Puķe.

Iniciatīvā uzsvērts, ka pašreizējās ģeopolitiskās situācijas dēļ ir nepieciešams attīstīt Latvijas aizsardzības spējas.

Latvijā dzīvojošiem vīriešiem, kurš ir sasnieguši 18 gadu vecumu un kuram ir atbilstošs veselības un fiziskais stāvoklis ir obligāti nepieciešams iziet militāro dienestu, kur viņi apgūtu valsts aizsardzības pamatus, lai militāra konflikta gadījumā, viņu varētu mobilizēt, un viņš būtu atbilstoši apmācīts.

Lejnieks-Puķe piebilda, ka arī tiem, kuru veselības un fiziskais stāvoklis ir neatbilstošs militārajam dienestam, būtu jāiziet saturiski individuāli veidots obligātais militārais dienests, kura laikā tiktu apgūtas specifiskas valsts aizsardzībai nepieciešamas iemaņas un prasmes.

Iniciatīvā pausts, ka būtu jānosaka laiks, līdz kuram ikvienam būtu jābūt izgājušam obligātais militārais dienests. "Jārada iespēja iziet obligāto militāro dienestu noteiktā laika posmā, lai cilvēks varētu saplānot pats, kad ies dienēt, piemēram, periodā līdz trim gadiem," — norādīja idejas autors.

Pēc iniciatīvas autora domām, obligātā dienesta izpildes laikā būtu jāmaksā vidējā alga, kādu pašlaik saņem profesionālā dienesta karavīri. Tāpat būtu jārod iespēja šajā laikā saņemt visas pārējās karavīram pienākošās sociālās garantijas. Obligātā dienesta laikā cilvēkam saglabājama darba vieta, un vismaz kāda daļa no algas, piebilda Lejnieks-Puķe.

Iniciatīvas autors pārliecināts, ka idejas realizācijas gadījumā sabiedrība iegūtu valsti, kas militāra konflikta gadījumā būtu gatava sevi aizstāvēt. Tāpat tiktu efektīvāk realizēts Ziemeļatlantijas līguma trešais pants, un "sabiedrībā notiktu pašattīrīšanās no valstij nelojāliem pilsoņiem un nepilsoņiem, jo viņi emigrētu uz ārvalstīm".

70
Pēc temata
22 Latvijas karavīri dosies starptautiskajās misijās
Latvija aizsardzībai tērē mazāk nekā Lietuva un Igaunija
Valdība apstiprina jauno aizsardzības koncepciju
Panorāmas rats Amsterdamā

Lietuvas uzņēmums uzbūvēs Rīgā panorāmas ratu

3
(atjaunots 14:58 31.05.2020)
Panorāmas rata būvniecības projektam Uzvaras parkā Rīgā jābūt īstenotam līdz 2022. gada septembrim.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Izsoles laikā Lietuvas uzņēmums "RPR Operators" ieguva tiesības uzbūvēt Pārdaugavā Raņķa dambī panorāmas ratu, raksta Tvnet.lv.

Lēmumu par apbūvi Rīgas dome pieņēma jau 2019. gada jūlijā.

Izsole notika 2019. gada oktobrī. Par uzvarētāju kļuva Lietuvas kompānija, kura nodarbojas ar atrakciju un atpūtas parku būvniecību.

Pēc izsoles apbūvētājam nodeva zemesgabalu 5,7 tūkstošu kvadrātmetru platībā Uzvaras parkā, starp Raņķa dambi un Slokas ielu. Saskaņā ar noteikumiem, panorāmas rata augstums nedrīkst pārsniegt 60 metrus. Kompānijai tiek dotas apbūves tiesības uz 30 gadiem.

Līdz 2021. gada 30. septembrim "RPR Operators" ir jāizstrādā un jāapstiprina panorāmas rata projekts, kurš ir jāsaskaņo ar departamentu. Būvniecības beigas ir ieplānotas līdz 2022. gada septembra beigām.

Pēc Rīgas Būvvaldes pārstāvja Edgara Butāna sacītā, jau ir saņemta Lietuvas uzņēmuma būvniecības ideja par rata uzstādīšanu, lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts 2020. gada 20. jūnijā.

3
Tagi:
Rīga
Pēc temata
Poļu tūristi iedarbinājuši panorāmas ratu mirušajā Pripetē
Televizori un wi-fi augstumā: Ķīnā atklāts jauns panorāmas rats
Cietumā, foto no arhīva

Latvijā samazinājies nāvessoda atjaunošanas piekritēju skaits

3
(atjaunots 14:44 31.05.2020)
Cik Latvijas iedzīvotāju uzskata par iespējamu atjaunot nāvessodu, kā augstāko soda mēru valstī.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzstājas par nāvessoda kā augstākā soda mēra atjaunošanu, pēdējo trīs gadu laikā samazinājies līdz 11%. Par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati, vēsta Grani.lv.

Vēl 20% ir drīzāk par, nekā pret nāvessoda atjaunošanu.

Toties stingri pret nāvessodu Latvijā uzstājās 56% aptaujāto. 27% respondentu pozīcija svārstās. Viņi ir drīzāk pret, nekā par.

Cietums. Foto no arhīva
© Sputnik / Иван Руднев

Vien 13% nespēja izlemt, ko viņi domā par nāvessodu.

2016. gadā par nāvessoda atjaunošanu Latvijā bija 35% respondentu, 2017. gadā – 45%.

Latvijā nāvessods netiek pielietots kopš 1996. gada, lai gan Krimināllikums pieļāva augstākā soda mēra iespēju vīriešiem, kuri kara laikā pastrādāja slepkavību ar vainu pastiprinošiem apstākļiem.

Eiropas valstu vidū nāvessods mūsdienās pastāv tikai Baltkrievijā. 2020. gadā tur jau tika paziņots nāvessoda spriedums brāļiem no Mogiļevas apgabala – 21 gadu vecajam Iļjam un 19 gadus vecam Staņislavam Kosteviem, kuri nogalināja kaimiņos dzīvojušo skolotāju.

3
Tagi:
Latvija, nāvessods, cietums, cietumsods