Eiro naudaszīmes

Ierosināts atbrīvot no dubulta nodokļu sloga materiālo atbalstu no ārzemēm

57
(atjaunots 17:33 03.01.2017)
Patlaban uz Latviju noteiktā apmērā pārskaitīti naudas līdzekļi saņēmējiem ir jādeklarē un var tikt aplikti ar nodokli 23% apmērā.

RĪGA, 3. janvāris – Sputnik. Eiropas Latviešu apvienība (ELA) sākusi pilsonisko iniciatīvu, aicinot parakstīties par iespēju no ārvalstīm atbalstīt tuviniekus bez dubulta nodokļu sloga un nesamērīgiem administratīviem šķēršļiem, informē aģentūra LETA.

ELA informēja, ka parakstu vākšana notiek portālā "Manabalss.lv" ar mērķi Saeimā panākt grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), kas pašlaik paredz, ka uz Latviju noteiktā apmērā pārskaitīti naudas līdzekļi saņēmējiem ir jādeklarē un var tikt aplikti ar nodokli 23% apmērā.

Apvienība piedāvā ar IIN neaplikt dāvinājumus iztikai, ko fiziskām personām sniedz Latvijas valstspiederīgie ar ārvalstīs reģistrētu dzīvesvietu, un deklarēšanas pienākumu noteikt tikai par summām, kuras gadā pārsniedz 12 minimālo mēnešalgu apmēru.

ELA prezidija pārstāve Elīna Pinto uzsvēra diasporas pārskaitījumu nozīmi Latvijā, norādot, ka diaspora ik gadu uz Latviju nosūta tikpat naudas, cik valdība tērē valsts aizsardzībai un veselības aprūpei kopā.

"Šī nauda nav tikai abstrakti skaitļi. Daudziem jo daudziem Latvijā tā ir "dzīvības līnija". Tie ir iztikas pamatlīdzekļi, par ko gados vecākiem vai slimības skartajiem iegādāties zāles un apmaksāt ārstus, tā ir skolas nauda gados jaunākiem, tas ir atbalsts mājokļa vai saimniecības uzturēšanai Latvijā. Tas ir atspaids ne tikai tuviniekiem, bet visai valstij, kam citādi nāktos risināt daudz asāku sociālo spriedzi," – viņa sacīja.

ELA iniciatīvā skaidro, ka pašreizējā sistēma rada trīs problēmas. Pirmkārt, uz Latviju sūtītajiem līdzekļiem nodokļus piemēro divkārt – par ārvalstīs nopelnīto jau ir nomaksāti nodokļi sūtītāja mītnes zemē. Otrkārt, nodokļa piemērošana naudas saņēmējiem, kas nav laulātie vai tuvi radi, faktiski īpaši smagi skar sociāli mazaizsargātus tuviniekus.

ELA apkopotās liecības no ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas cilvēkiem liecina, ka iztikas līdzekļi no ārvalstīm uz Latviju bieži tiek sūtīti izpalīdzīgiem tālākiem radiem, draugiem, kaimiņiem, lauku pastniekiem. Viņi naudu Latvijā tālāk nodod aprūpētajiem saņēmējiem – sirmgalvjiem, bērniem, lauku cilvēkiem, kam vecuma, slimības vai attāluma dēļ naudas saņemšana bankā vai bankomātā nav risinājums.

Paredzot 23% nodokli šādos gadījumos, tiek īpaši smagi skarti šie jau tā sociāli mazaizsargātie cilvēki, par ko uz vietas Latvijā palīdz rūpēties kāds līdzcilvēks, uzskata ELA.

"Šis nodoklis jāmaksā arī ārvalstīs strādājošo neprecētiem dzīvesbiedriem, kas palikuši Latvijā. Visbeidzot, pienākums deklarēt saņemto atbalstu, kas gadā pat nesasniedz minimālās algas apmēru, ir nesamērīgs birokrātisks šķērslis cilvēkiem, kas bieži vai nu paši ir mazaizsargāti vai par šādiem cilvēkiem izpalīdzīgi gādā," – norādīja ELA.

ELA ir apvienojusies 21 latviešu un latviešu sadraudzības nevalstiskā organizācija no 17 Eiropas valstīm ārpus Latvijas. ELA mērķis ir pārstāvēt Eiropas latviešu diasporas intereses, saskaņot tās biedru organizāciju darbību informācijas, latviskās izglītības un kultūras un pilsoniskās līdzdalības jomās, kā arī veicināt sadarbību starp biedru organizācijām un ar radniecīgām organizācijām.

57
Pēc temata
Jaunā iniciatīva Manabalss.lv – "Par kopbraukšanas ieviešanu Latvijā"
Latvijā vāc parakstus par bordeļu legalizāciju
 Sandis Ģirģens

Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību

3
(atjaunots 08:21 21.09.2020)
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atgādināja, ka zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība ir jau trešais šāda veida noziegums Latvijā pēdējo dažu gadu laikā, tāpēc policisti pieliks visus spēkus, lai atklātu šo lietu.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Svētdien, 20. septembrī, kļuva zināms, ka zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks, kurš bija viens no farmakoloģiskās kompānijas "OlainFarm" padomes locekļiem, tika noslepkavots savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu.

Valsts policija paziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Autozaglis, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pauda visdziļāko līdzjūtību nogalinātā radiniekiem un komentēja šo skaļo lietu.

Viņš paziņoja, ka policija strādājusi pastiprinātā režīmā visas nakts garumā, un tagad policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi, paziņoja Latvijas IeM vadītājs.

Tāpat Ģirģens uzsvēra, ka tagad, ekonomiskā kritiena laikā valsts līmenī, kad noziedzība pieaug, ir jāatrod veidi atbalstīt policiju un citas Latvijas iekšlietu iestādes. Šim nolūkam ir nepieciešams atrisināt darbinieku trūkuma problēmu un nostiprināt materiāltehnisko bāzi.

Vērts atzīmēt, ka jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka viņš bijis pie viņa ciemos, pēc kā vēlā naktī aizbrauca mājās, kur arī tika atrasts nogalināts. Un Krieķis uzskata, ka šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu.

Pēc Krieķa domām, šīs slepkavības pamats ir politisks, savukārt pasūtītāji ir saistīti ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

Atgādināsim, ka 2018. gada maijā Rīgā, netālu no Brāļu kapiem tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šauts tika no autofurgona Volkswagen, kurš vēlāk tika atrasts sadedzināts netālu no nozieguma vietas. Tiek uzskatīts, ka slepkavas bija divi. IeM praktiski uzreiz paziņoja, ka slepkavība, visticamāk, ir veikta pēc pasūtījuma.

2019. gada jūlijā Latvijā, Mārupē, tika nogalināts advokāts, bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš.

3
Tagi:
slepkavība, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi
Policijas darbinieks, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas Valsts policijas darbinieki izdara pašnāvību

33
(atjaunots 14:17 20.09.2020)
Pēdējo divu gadu laikā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki izdarīja pašnāvību: starp šo nāves iemesliem tiek saukti sociālekonomiskie apstākļi.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. 2019. un 2020. gadā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki brīvprātīgi aizgājuši no dzīves, izdarot pašnāvību, vēsta Mixnews.lv.

Valsts policijā komentēja šīs nāves, norādot iemeslus, kuri noveda pie traģēdijām.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem, par pašnāvību iemesliem viņu darbinieku rindās kļuva problēmas privātajā dzīvē un sociālekonomiskie apstākļi.

Taču Valsts policijā atzīmēja, ka darbiniekiem katru dienu ir pieejami dažādi psiholoģiskā atbalsta veidi, tādi kā konsultācijas, psiholoģiskā atbalsta nodarbības un dalība rehabilitācijas programmās.

Līderi pēc pašnāvību skaita

Atgādināsim, ka Eiropas Savienībā lielākais pašnāvību skaits uz vienu iedzīvotāju ir un paliek Baltijas valstīs.

2016. gadā ES pašnāvību izdarīja 48 700 cilvēki – tas ir 1% no visām nāvēm ES. Vidēji pēc savas gribas mirst 11 ES iedzīvotāji uz 100 tūkstošiem cilvēku. Aptuveni 8 no 10 pašnāvniekiem (77%) ir vīrieši.

2017. gadā lielākais pašnāvnieku skaits bija Lietuvā – 26 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Aiz tās sekoja Slovēnija (20), Latvija (18) un Igaunija (17). Statistika pēc reģioniem ļauj precizēt, ka vislielākais pašnāvību skaits ES ir Lietuvas centrālajā un austrumu daļā (28).

Viszemākais pašnāvību līmenis ir Kiprā (4), Grieķijā un Maltā (5).

Latvijā nav statistikas pēc reģioniem (mazo izmēru dēļ Eurostat neiedala Latviju un Igauniju statistikas reģionos), taču iepriekš psihiatrs Andris Saulītis pastāstīja, ka visvairāk pašnāvību Latvijā notiek Latgalē, jo tas ir nabadzīgs, depresīvs reģions ar sliktu klimatu. Tikmēr Rīgā, pēc viņa sacītā, situācija ir labāka, nekā Beļģijā un Dānijā.

Kur meklēt palīdzību?

Latvijas Veselības ministrija ziņoja, ka, lai gan pašnāvību skaits Latvijā samazinās, valsts joprojām ieņem otro vietu ES pēc pašnāvību skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Veselības ministrijas mājaslapā atrodama sadaļa ESparveselibu.lv, kur var apskatīt speciālistu rekomendācijas par to, kā atpazīt pašnāvnieciskas domas un kas jādara, lai novērstu nelaimi.

Tāpat ir pieejami krīzes un konsultāciju centra "Skalbes" telefoni – 67 222 922 un 27 722 292.

Turklāt ir resursu centrs pusaudžiem, ar kuru var sazināties pa tālruni 29 164 747. Var palīdzēt arī bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111.

Ārkārtas situācija var vērsties pie ātrās palīdzības pa tālruni 113.

33
Tagi:
policija, Latvija, pašnāvība
Pēc temata
Latvija – starp līderiem pašnāvību skaita ziņā: kā pazīt uz pašnāvību noskaņotu pusaudzi
NMPD: kopš gada sākuma 140 pusaudži mēģinājuši izbeigt dzīvi pašnāvībā
Latvija ir starp ES līderiem pēc pašnāvību skaita