Dzelzceļš

Dzelzceļa kompānijas arvien vairāk konkurēs par kravām ar autopārvadātājiem

24
(atjaunots 08:48 02.01.2017)
Vienlaikus gan kravas automašīnām ir piekļuve tām vietām, kur dzelzceļa nav, un tādēļ šī niša saglabāsies vienmēr.

RĪGA, 1. janvāris — Sputnik. Autopārvadātājiem jārēķinās, ka dzelzceļa kompānijas turpmāk orientēsies arī uz tām kravām, kuras tradicionāli tika uzskatītas par autotransporta nišu, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Taujāts, vai "Rail Baltica" dzelzceļa izbūve varētu atņemt kravas autopārvadātājiem, Godiņš atbildēja apstiprinoši.

"Arī "Latvijas Dzelzceļš" sāk aizdomāties par variantiem, ka kravas pie dzelzceļa var pievest ar kravas automašīnām un tālāk jau vest pa dzelzceļu, kā tas arvien vairāk notiek Eiropā," — viņš sacīja.

Vienlaikus gan kravas automašīnām ir piekļuve tām vietām, kur dzelzceļa nav, un tādēļ šī niša saglabāsies vienmēr.

"Tomēr ir jārēķinās, ka arī dzelzceļa kompānijas turpmāk orientēsies ne tikai uz liela apmēra kravu pārvadāšanu, bet arī uz tām kravām, kuras tradicionāli tika uzskatītas par autotransporta nišu," — piebilda Godiņš.

ATD ir vienotas valsts politikas realizētāja pasažieru un kravu pārvadājumu jomā. Tās darbība galvenokārt saistīta ar sabiedriskā transporta — pasažieru pārvadājumu ar autobusu un vilcienu — plānošanu, licenču izsniegšanu kravu un pasažieru komercpārvadājumiem un atļauju izsniegšanu starptautisko pārvadājumu veikšanai.

24
Pēc temata
Latvija un Krievija vienojas par kravu un pasažieru autopārvadājumiem
Latvijas un Baltkrievijas dzelzceļi parakstījuši sadarbības vienošanos
Latvijas dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms samazinājies par 15,6%
Lielais sliežu ceļš: kā tika būvēta Transsibīrijas maģistrāle
Egils Levits

Latvijas prezidents atzina, ka banku pakalpojumi nav vienādi pieejami visiem

1
(atjaunots 10:04 30.09.2020)
Banku sektors ir cieši saistīts ar valsts drošību un tās imidžu, paziņoja Latvijas prezidents Egils Levits.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Valstij ir jāprot pārvaldīt riski, nevis izvairīties no tiem, banku pakalpojumiem nākotnē jākļūst pieejamiem vienlīdzīgā kvalitātē visiem Latvijas iedzīvotājiem, paziņoja prezidents Egils Levits konferencē "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti", vēsta Mixnews.

Valsts vadītājs atzīmēja, ka bankas vienmēr ir spēlējušas svarīgu lomu Latvijas labklājības celšanā. Banku kredītportfeļa ilgtspēja var kļūt par pamatu Latvijas ekonomikai arī nākotnē.

Lai gan Latvijas banku sektors ir piedzīvojis vairākas krīzes, tas nenozīmē, ka no bankām ir jābaidās. "Mēs esam pieredzējuši banku bankrotus, banku maiņu, to ienākšanu un aiziešanu no Latvijas, bet tās ir cieši saistītas ar Latvijas ārējo tēlu un valsts drošību," sacīja Levits.

Pēc viņa sacītā, valstij ir jāprot veiksmīgi pārvaldīt riski, nevis jāizvairās no tiem.

Savukārt ģenerālprokurors Juris Stukāns pauda pārliecību, ka drīzumā Latvijā tiks izveidots mehānisms, kurš pilnībā izslēdz "netīrās" naudas apgrozījumu. Prokurors piebilda, ka bez finanšu aprites Latvijas ekonomika nav iespējama.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka piekrīt prezidenta domām par to, ka banku pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem visiem, taču šobrīd, viņasprāt, par aizdomīgiem uzskata visus klientus.

"Ir ļoti svarīgi, lai Latvija nepārvēršas par policejisku valsti, lai gan jau tagad visi bankas klienti tiek uzskatīti par aizdomās turamajiem," sacīja Šteinbuka.

Atgādināsim, ka Latvijā sākās banku tīrīšana pēc skandāla ar ABLV Bank, kuru 2018. gadā ASV Finanšu ministrija apsūdzēja naudas atmazgāšanā, saiknē ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo gan ECB, gan Latvijas Banka nolēma to neglābt.

2018. gada augustā Eiropas Padomes Naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumu vērtēšanas komisijas Moneyval eksperti sniedza kritisku vērtējumu Latvijas iestāžu spējām novērst šādas pretlikumīgas darbības un ierobežot personu darbību, kuri finansē masu iznīcināšanas ieroču izplatību. Pret Latviju tika piemērots pastiprināts pastiprinātas kontroles režīms, jo valsts saņēma zemu un vidēju vērtējumu virknē kritēriju.

Pēc tam Latvijas banku sistēma tika pakļauta plašām izmaiņām, galvenā no kurām bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajām čaulas kompānijām. "Netīrās" naudas apkarošana izvērtās ar tik lielu spēku, ka "kampaņas" varā nonāca arī firmas, kuras veic visnotaļ caurspīdīgu uzņēmējdarbību, maksā nodokļus un neizmanto ofšoru jurisdikcijas. Uz tā pamata vien, ka viņi ir nerezidenti, un tādēļ uzskatāmi par "aizdomīgiem", viņiem sāka slēgt kontus un atteikt jaunu atvēršanā, pieprasīt kaudzi dokumentu, kuri apliecina līdzekļu izcelsmi, iesaldēt aktīvus līdz apstākļu noskaidrošanas beigām.

2020. gada janvārī Moneyval novērtēja progresu, kuru sasniegušas Latvijas varasiestādes, izpildot 11 rekomendācijas, taču saglabāja Latvijai īpašas uzraudzības statusu. Februārī kļuva zināms, ka Latvijai izdevās izbēgt no iekļaušanas finanšu ziņā nedrošo valstu "pelēkajā sarakstā".

1
Tagi:
bankas, Egils Levits
Pēc temata
Analītiķis: Latvijas skaistā dzīve ir beigusies, palikušas tikai šprotes
Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām
Mairis Briedis

"Latvijas vizītkarte": publicists izkritizēja bokseri Briedi par pareizticīgo ikonām

6
(atjaunots 08:44 30.09.2020)
Pasaules boksa supersērijas uzvarētājs Latvijas sportists Mairis Briedis saņēmis dozu kritikas par savu pareizticību – tas pat nav tik slikti, ka Brieža uzvaru redzamākie mediji piemin atturīgi, atzīmēja publicists Māris Luste.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Pirms dažām dienām Pasaules boksa supersērijas finālā Latvijas sportists Mairis Briedis izcīnīja uzvaru pār kubieti Junieru Dortikosu. Briedis kļuva par Muhameda Ali trofejas, Starptautiskās Boksa federācijas (IBF) un žurnāla Ring titula ieguvēju.

Taču atšķirībā no vairuma Latvijas iedzīvotāju, publicists Māris Luste pievērsa uzmanību nebūt ne boksera sasniegumiem sportā, bet gan viņa pareizticīgo ikonām ģērbtuvē un veltīja šim apstāklim veselu opusu Facebook.

"Lai arī politiķi cits caur citu steidz sveikt bokseri Briedi par Latvijas vārda nešanu pasaulē, varbūt nemaz nav tik slikti, ka redzamākie sporta mediji viņa uzvaru atspoguļo visai rezervēti. Profesionālā boksa asociāciju konkurence ir sīva, tādēļ dūres meistaru publicitāte atkarīga vienīgi no redakcijas simpātijām. Un ja Briedis ir Latvijas vizītkarte pasaulē, tad šī vizītkarte ir krievu valodā aurojoši sekundanti un pareizticīgo ikonas ģērbtuvē pirms cīņas. Gluži pretēji - viņa pretinieka kubieša Dortikosa nometnē dzirdam vienīgi spāņu valodu, lai arī uzvarētāja pasludināšanas ceremonijā tumsnējais atlēts parādās ietinies savas mājvietas - ASV karogā," raksta Māris Luste.

"Tā kā globālā mērogā Krievija paliek Krievija neatkarīgi no tā, vai tajā valda impēriskie, padomju vai federālie likumi, deviņdesmitajos uzskatījām par pienākumu katram satiktajam ārzemniekam skaidrot, ka latvieši nav krievi un pat runā citā valodā. Izskaidrot to šodien uz Latvijas vizītkartes - Brieža piemēra, būtu visai grūti," sūrojas ieraksta autors.

Pēc Māra Lustes sacītā, Livonija jau 16. gadsimtā izsludināja ticības brīvību un līdzjutējiem, protams, nav nekādas daļas gar to, kādu vīraku Briedis kurina ģērbtuvē.

"Galu galā - viņš ringā dodas pēc Muhameda Ali vārdā nosauktās balvas. Un kā zināms - katoļu un baptistu apdzīvotajā Luīvilā dzimušā Kasiusa Marsellusa Kleja pāreja islāma kārtā līdzinājās kārtīgam aperkotam pa sabiedrības žokli. Šis bija gluži revolucionārs "Black Lives Matter" izaicinājums - populāra, bērnībā kristīta vergu šķiras atvase bija uzdrošinājusies izvēlēties reliģiju un pat nomainīt ironisko vārdu romiešu antīkajā tradīcijā, kas, vergturiem par uzjautrinājumu, reiz tika piekopta visai bieži. "Celies kājās, Baltā Amerika! Kāds ir mans vārds, kretīn?" - uz Vegasas ringa dēļiem notriektajam rases brālim Floidam Patersonam 1965. gadā kliedza Kasiuss - Muhameds. Tam pašam katolim Patersonam ar zvaigžņoti strīpaino karogu plecos, kurš "patriotisku apsvērumu" vadīts, pirms cīņas solīja šajā "krusta karā" atgūt Amerikai čempiona kroni," turpina savu sarežģīto stāstu publicists Luste.

Tiesa, publicists atzīmē, ka Brieža pareizticībā iespējams nav nekādu zemūdens akmeņu. Taču rietumu kristieši uzstājas par pacifismu, kamēr Krievu Pareizticīgā baznīca "atbalsta kodolieroču izstrādi un palīdz Kremlim militarizēt sabiedrību". "Ar šo baznīcu gluži vai simbiozē esošo Krievijas Stratēģisko raķešu spēku devīze "Pēc mums klusums" visai cieši sasaucas ar apokaliptisko redzējumu, kas Svētās Krievijas tradicionālo vērtību aizstāvībai akceptē jebkādus līdzekļus. Un kā jautā vadošais reliģijas ekspluatators politiskiem mērķiem - Putins: kam mums pasaule, kurā nav Krievijas?"

"Komunisma ideja ir izgāzusies un vienīgā Krievijas iespēja atkal stabili nostāties pret Rietumiem, atrasta tās nomaiņā pret citu globālu ideoloģiju - tikumību un "ģimenes vērtībām", kuras Maskava ar politiskām manipulācijām un oligarhu naudu nu cenšas piejaucēt pasaulei, atverot reliģiskus centrus un pareizticīgos dievnamus te Singapūrā, te Parīzē," atmasko Kremļa "viltīgo ieceri" Luste.

Maskavas patriarhāts, diemžēl, pārvērsts kareivīgās tikumības propagandas institūtā, nonāk pie secinājuma autors.

"Protams, kāds teiks, ka Briedis ir profesionālis un sacensībās pārstāv tikai sevi. Nevis Latviju, Pareizticīgo baznīcu, postpadomju humanitāro telpu ar krievu valodu starpetniskās saziņas līdzekļa kvalitātē vai bijušo darbavietu - Valsts policiju ar kuras uzšuvi uz halāta viņš lepojas joprojām. Taču šķiet, ka to neapzinās ne viņš pats, ne politiķi, ne arī ierindas līdzjutēji," brīdina par briesmām Māris Luste, pievienojot savai publikācijai slavenā boksera attēlu pareizticīgo ikonu fonā.

Zem publicista Māra Lustes publikācijas izcēlās aktīva diskusija un vairums komentētāju atklāti pauda sašutumu par autora viedokli.

"Latvijā arī ir pareizticīgo baznīca, dievkalpojumi notiek gan baznīcas slāvu, gan latviešu valodā. Vispār jau pareizticīgie ir gan Serbijā un Bulgārijā, gan Grieķijā un Rumānijā. Vieglāk bija uzrakstīt "man kaut kā galīgi nepatīk krievi"," nosodīja autoru Lolita Tomsone.

"Tā kā Mairi pazīstu personīgi, tad varu pateikt par šo rakstu, ka tas ir pilns ar naidu vai skaudību, grūti saprast. Mairis Briedis ir daudz lielāks patriots, kā jūs domājat... Nav tik skaidrs, kam veltījāt tik garu savārstījumu, varēja tak īsāk pateikt, ka nepatīk viņa reliģija," pauž sašutumu Gatis Panavs.

"Sīks murgotājs un intrigants. Un ja Brieža treneris būtu brits, kura uzmundrinājumi fonā skanētu angliski? Nevajag apliet ar samazgām cilvēku, kurš ar savu balvu fotografējas pie Brīvības pieminekļa un uzreiz pēc cīņas lepojas, ka palīdzējis pacelt Latviju uz ērgļa spārniem. Ir pilnīgi skaidrs, kas ir viņa spēka avoti," uzskata Viesturs Rudzītis.

"Piesieties pie kāda cilvēka ticības ir ļoti nepieklājīgi," norāda Martins Smits.

"Kad tad Latvija bijusi tīrasiņu latviešu lielvalsts? Apbrīnojami, kādai tumsai jābūt cilvēkā, lai tērētu enerģiju šādā sacerējumā," atbildēja publicistam Jolanta Eriņa.

Atzīmēsim, ka Mairis Briedis nekad nav plaši stāstījis par saviem reliģiskajiem uzskatiem. Taču ir zināms, ka 2017. gadā 11.novembra krastmalā bokseris izpildīja pareizticīgo rituālu – trīs reizes ielienot ūdenī, katru reizi nokrustojoties. Izejot no ūdens, sportists atzinās, ka sajūtas bijušas ļoti asas, taču tas bija tā vērts.

Atgādināsim, ka Mairis Briedis, kuram janvārī būs 35 gadi, savā profesionālajā karjerā ir izcīnījis 26 uzvaras, 19 no kurām – ar nokautu, un piedzīvoja vienu zaudējumu no iepriekšējās sezonas supersērijas uzvarētāja – ukraiņu boksera Aleksandra Usika.

6
Tagi:
Mairis Briedis
Pēc temata
Mairis Briedis pasaules čempions boksā WBO: cīņas labākie brīži