Iepirkumu ratiņš. Foto no arhīva

Ekspertu prognozes pārtikas cenu svārstībām 2017. gadā

328
(atjaunots 16:21 19.12.2016)
Nākamgad gaidāms cenu kāpums maizei, pienam, eļļām un apelsīniem; stabilas cenas - olām, zivīm un gaļai.

Rīga, 19.decembris — Sputnik. Nākamgad varētu būt gaidāms cenu pieaugums piena produktiem, kafijai, eļļām un apelsīniem, kas skaidrojams ar tendencēm pasaules tirgos, savukārt vietējā tirgus specifikas dēļ Latvijā cena varētu palielināties maizei, šodien žurnālistiem prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta nodaļas vadītāja Ingūna Gulbe, ziņo aģentūra LETA.

Vienlaikus viņa norādīja, ka atsevišķām produktu kategorijām — olām, zivīm, graudiem un gaļai — cenas turēsies stabilas vai arī nedaudz samazināsies.

Sankcijām pakļautās produkcijas iznīcināšana. Foto no arhīva
Управление Россельхознадзора по Брянской области

"Piena tirgū iepirkuma cenas turpina kāpumu, līdz ar to pārstrādei jāpalielina savas galaproduktu cenas, lai spētu samaksāt piegādātājiem. Patlaban zemniekiem maksā ap 30 centiem par kilogramu piena. Cena vēl kāpj, jo darbu sākušas vairākas rūpnīcas Lietuvā un Polijā. Nedomāju gan, ka cena sasniegs 40 centus, te jābūt robežai. Iespējams, ka nākamgad darbu varētu pārtraukt dažs labs mazais pārstrādes uzņēmums, kuri specializējas uz šauriem nišas produktiem un kuriem nav eksporta tirgu, jo vienkārši nespēs samaksāt zemniekiem," sacīja Gulbe.

"Savukārt kafijas cena varētu nedaudz pieaugt, jo šogad pasaulē problēmas ar "Robustas" šķirnes pupiņu ražu, tur veidojas deficīts. Arī taukvielām — eļļām un sviestam, — cenas būs ar pieaugumu, jo pārstrāde iepriekšējos gados nedaudz samazinājās, bet tagad pieprasījums strauji pieaug. Savukārt apelsīniem slikto ražu dēļ cenas kāpums varētu būt ievērojams. Tas nozīmē, ka arī apelsīnu sulas koncentrātiem gaidāms cenas pieaugums," — sacīja Gulbe.

Viņa arī norādīja, ka cenu samazinājums joprojām būs vērojams pasaules graudu tirgū, kur labo ražu dēļ veidojas uzkrājumi, krasi samazinot, piemēram, pārtikas kviešu cenas.

"Taču tas nebūs iemesls maizes cenu kritumam. jo korelācija starp miltu un maizes cenām ar katru gadu samazinās," — piebilda Gulbe.

Viņa norādīja, ka maizes cepšanas biznesā graudi veido vien 10% no kopējās pašizmaksas, kamēr pārējās izmaksas veido energoresursi, darbaspēks, nodokļi, loģistika, turklāt Latvijas tirgum piemīt īpaša specifika.

"Latvijas specifika ir ļoti zemās maizes cenas — pat zemākas par vienu eiro kilogramā, vidējā cena ir 2,50 par kilogramu. Vēl zemāk vairs nav kur krist. Šo specifiku diktē zemā pirktspēja un milzīgā konkurence. Tā kā maize ir nedabiski lēta, cena neizbēgami pieaugs. To jau var vērot saldskābās maizes segmentā, kur, nedaudz samazinoties iepriekšējos gados vērotajam pieprasījumam pēc graudu maizēm, tagad ir pieprasījuma kāpums," — norādīja Gulbe.

Tāpat viņa atzina, ka vietējā tirgū nākamgad stabilas būšot olu, zivju un gaļas cenas.

"Mums ir spēcīgs Baltijas tirgus spēlētājs AS "Balticovo", kas pietiekami labi spēj nodrošināt ar savu produkciju. Zivju cenas, īpaši lasim, gada pēdējos mēnešos gan pieauga par vairākiem eiro, bet tālāks kāpums nav prognozējams. Norvēģijai vienubrīd bija problēmas ar lašu slimībām, bet šo nišu ātri aizpildīja Skotija, turklāt arī Latvijā ir labi attīstīta akvakultūra ar iespējam audzēt lašveidīgās zivis. Savukārt gaļas tirgū stabilas vai zemākas cenas diktēs pietiekami lielais lopbarības, īpaši graudu, daudzums,"- sacīja eksperte.

Vienlaikus viņa prognozēja, ka nākamgad lauksaimniecības un pārtikas industrijai būšot "nervozs gads".

Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības (KRUS) viceprezidents Aleksandrs Muričovs
© Sputnik / Евгений Биятов

"Dārzeņu audzētājus joprojām ietekmēs milzīgais Polijas tirgus, kas, neraugoties uz laikapstākļiem, spēj nodrošināt ar pietiekamu produkcijas daudzumu. Tāpat Spānijas un dažu citu valstu cūkaudzētāji spēj saražot lielu daudzumu cūkgaļas, kuras loģistiku un citām valstīm sekmē arī zemās degvielas cenas. Tikmēr mūsu cūkaudzētājiem problēmas sagādā Āfrikas cūku mēris un ar to saistītie tirdzniecības ierobežojumi, kas sadārdzina produkciju, savukārt mājputnu audzētājiem bažas rada putnu gripa. Tā ka kopumā 2017. gads visai industrijai solās būt visai nervozs," — rezumēja Gulbe.

Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtā ik gadu tiek vākta informācija par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem. Tā tiek iesniegta Eiropas Komisijai lauksaimniecības produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtības noteikšanai.

328
Pēc temata
Latvijas ražotāji nes zaudējumus Spānijas cūkgaļas dēļ
Austrijas ministrs aicina ES atteikties no sankcijām un TTIP līguma
Govs pie Igaunijas parlamenta – zemnieki protestē

Covid-19 infekcijas gadījumu skaits Latvijā sasniedzis 1124

9
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī fiksēts viens jauns koronavīrusa infekcijas gadījums. Slimnīcās Covid-19 pacientu skaits nav pieaudzis.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Slimību profilakses un kontroles centrs vēsta, ka pēdējo 24 stundu laikā Latvijā fiksēts viens jauns Covid-19 gadījums. Jau vairākas dienas inficēto skaits valstī pieaug tikai par vienu jaunu gadījumu.

​Diennakts laikā veikti 1042 Covid-19 testi. Kopš pandēmijas sākuma veikti 157 826 izmeklējumi. Kopā Latvijā fiksēti 1124 koronavīrusa infekcijas gadījumi, 1000 cilvēki sekmīgi izveseļojušies, 30 pacienti miruši.

​Slimnīcās ārstējas 5 pacienti ar Covid-19 diagnozi. Vienam no viņiem konstatēta smaga slimības gaita. Kopā no stacionāra izrakstīts 181 pacients.

9
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna
Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu
Vietējas zemenes, foto no arhīva

Sēž vagoniņos un uz Latviju braukt negrib: latvieši nomainījuši dzimteni pret zemenēm

26
(atjaunots 10:36 05.07.2020)
Latvija vaid un cieš darba roku trūkuma dēļ, bet latvieši dzīvo Anglijā vagoniņos kopā ar poļiem un atgriezties negrasās. "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons paskaidroja, kāpēc tā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Eksperts lauksaimniecības politikas jautājumos, biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons intervijā radio Baltkom pastāštīja, kāpēc ārvalstīs strādājošos latviešus neizdodas atbilināt dzimtenē.

Trons konstatēja, ka zemniekiem Latvijā trūkst darba roku, tomēr latvieši nesteidz darbā uz laukiem Latvijā. Viņi dod priekšroku dzīvei vagoniņos kopā ar poļiem un zemeņu vākšanai Lielbritānijā.

Pat dzīve sešatā vienā vagoniņā neliek latviešiem padomāt par atgriešanos dzimtenē – kamēr viņi strādā Anglijā, viņu kontos ieripo laba naudiņa

Trons pastāstīja, ka koronavīrusa pandēmija likusi cerēt: varbūt vismaz kāda daļa iedzīvotāju atgriezīsies no citām valstīm, tomēr atkal visu ir atrisinājis naudas jautājums.

Zemnieki Vācijā, Anglijā un Francijā atklāti atzīst, ka ārvalstu darbinieku palīdzību apmaksās dāsnāk nekā lauksaimnieki Latvijā, jo nevēlas redzēt, kā viņu pašu laukos sapūst zemenes.

Iepriekš Latvijā populārā televīzijas šova "Saimnieks meklē sievu" dalībnieks Aivars, kurš strādāja vistu fermā Vācijā, pastāstīja, kāpēc nevēlas atgriezties Latvijā, lai arī skumst pēc mājām.

Viņš atzina: ja Latvijā piedāvātu tādu algu kā Vācijā, viņš ar prieku darītu arī smagāku darbu nekā tas, ko viņš tagad strādā ārzemēs.

Pie tam Aivars konstatēja, ka Vācijā viņam ir mājoklis un ir brīvais laiks, ko viņš var veltīt pats sev. Pārsvarā viņš strādā naktīs, bet dienā ar velosipēdu apbraukā apkaimi.

Bet tagad, kamēr latvieši apbrīno ainavu citās valstīs, Latvijā laukos pūst zemenes.

Latvijas augļkopju asociācijas biroja vadītāja Renāte Kajaka sūdzējās par novēloto atļauju fermeriem aicināt sezonas strādniekus no ārzemēm – lielākā daļa potenciālo strādnieku jau atraduši darbu citviet.

Šī iemesla dēļ liela daļa ogu ražas Latvijā patiešām var sapūt, nenokļuvusi veikalu plauktos.

26
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
TV šova dalībnieks: Latvijas laukos ir grūti dzīvot un strādāt
Iedzīvotāji negrib iet uz lauka, bet viesstrādniekus nelaidīs: ZM nepalīdzēja zemniekiem
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām
Krievijas Federācijas karogs

Krievijas ĀM stingri atspēkoja absurdos maldus par KF bruņojuma izmēģinājumiem

0
(atjaunots 11:02 05.07.2020)
Krievijas "Poseidon", "Burevestņik" un citiem ieročiem nav nekāda sakara ar incidentu. Krievijas ĀM norāda, ka pieņēmumi par bruņojuma izmēģinājumiem, kuri esot ietekmējuši radiācijas fonu Ziemeļeiropā, ir absolūti izdomājumi.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Krievijas ĀM stingri atspēkoja absurdos maldus par bruņojuma izmēģinājumiem, kuri esot ietekmējuši radiācijas fonu Ziemeļeiropā, vēsta RIA Novosti.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs norādīja, ka visi apgalvojumi par to, ka KF veiktie perspektīvo ieroču izmēģinājumi varējuši ietekmēt radiācijas fonu, ir absolūti nepamatoti. Diplomāts savā paziņojumā izteica loģisku pieņēmumu par to, no kurienes un ar kādu mērķi tamlīdzīga ziņa varējusi parādīties.

Jāatgādina, ka iepriekš medijos parādījās informācija: jūnija sākumā Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas teritorijā atmosfērā  fiksēta mazliet paaugstināta tā saucamās reaktoru izcelsmes radioaktīvo izotopu koncentrācija.

Vēlāk Visaptverošā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācijas Sagatavošanas komisijas izpildsekretārs Lassina Zerbo savā lapā Twitter publicējis karti, kurā atzīmēts rajons, kurā konstatēti radioaktīvie izotopi cēzijs-134, cēzijs-137 un rutēnijs-103.

Norādītais rajons ietver Baltijas jūru, Eiropas ziemeļu daļu un reģionu Krievijas rietumos Sanktpēterburgas rajonā. Atzīmēts, ka izotopi atrasti 22.-23. jūnijā.

Nīderlandes Nacionālais veselības un apkārtējās vides institūts (RIVM) uzskata, ka izotopi nākuši no Krievijas teritorijas. Tur pieļāva, ka kādas AES reaktorā Krievijā notikusi degvielas elementa dehermetizācija.

Taču Krievijas atomelektrostaciju operators "Rosenergoatom" norādīja, ka nekādi incidenti Ļeņingradas un Kolas AES nav fiksēti. Visas iekārtas darbojas ierastajā režīmā, iemeslu satraukumam nav.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka nav saņemta nekāda informācija par draudiem vai avārijas situācijām, kuru rezultātā valstī varētu augt radiācijas līmenis.

Šķita, ka jautājums ir izsmelts. Nekā nebija. Atradās spēki, kuri sāka izvērst sižetu. Rietumu mediji laida klajā pavisam muļķīgus pieņēmumus par to, ka radiācijas līmenis Ziemeļeiropā pieaudzis tādēļ, ka Krievija izmēģinājusi ieročus "Poseidon" un "Burevestņik".

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs stingri atspēkoja nepamatotos pieņēmumus – viņš tos kategoriski noliedz. Tamlīdzīgu informāciju diplomāts uzskata par propagandu un amerikāņu centienu elementu ar mērķi sēt bažas, it īpaši eiropiešu vidū.

Rjabkovs uzsvēra, ka no ASV puses iespējami arī tālāka līdzīga veida ziņu noplūde, kas attiecas uz Krievijas darbu kodolsavaldīšanas jomā. Pie tam to var nodrošināt gan anonīmas personas, gan augstu stāvoši ierēdņi.

Lieta tāda, ka amerikāņi apņēmušies atbrīvoties no bruņošanās savaldīšanas važām un nevēlas apstāties nekādu šķēršļu priekšā.

Interesanti ir arī tas, atzīmēja Rjabkovs, ka ASV ir informētas par Krievijas bažām, Maskava regulāri iesaka tām nodarboties ar perspektīvo bruņojuma sistēmu tēmu plašākā kontekstā, ņemot vērā virkni faktoru, kas ietekmē stratēģisko stabilitāti, pievēršot uzmanību amerikāņu perspektīvajām sistēmām, kas ārkārtīgi destabilizē situāciju.

Tomēr pagaidām, šķiet, adekvāta reakcija uz Krievijas ierosinājumiem nav sagaidāma.

0
Tagi:
Ārlietu ministrija, Krievija
Pēc temata
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
NI paskaidroja, kāpēc Krievijai ir pamats raizēties par NATO iebrukumu
Eksperts: Krievijas atbilde uz ASV aizsardzības stratēģiju būs negatīva
Kādu scenāriju izmanto ASV, lai demontētu bruņojuma kontroles sistēmu pasaulē