Televīzijas programmu noskatīšanās. Foto no arhīva

NEPLP vadītāja noliedza informāciju par krievvalodīgā kanāla izveidošanu

21
(atjaunots 08:07 16.12.2016)
Latvijā nav plānots izveidot atsevišķu televīzijas kanālu krievvalodīgajai auditorijai, pavēstīja Aija Duļevska.

RĪGA, 16. decembris — Sputnik. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Aija Duļevska noliedza, ka tiktu veidoti plāni televīzijas un radio kanāla izveidei Latvijā krievu valodā.

"Jauna kanāla krievu valodā nebūs. LTV7 žurnālistu veidotie raidījumi krievu valodā tiks publicēti internetā. Tā būs platforma, kas apvienos LTV7 un radio stacijas "Doma laukums" programmas. Minētā platforma parādīsies 2018. gadā," — pastāstīja Duļevska radio Baltkom ēterā.

Viņa piekrita, ka tamlīdzīga interneta platforma nav principiāli jauns pasākums, jo pašlaik jau darbojas Latvijas radio un televīzijas apvienotais portāls — lsm.lv.

Duļevska piebilda, ka vienlaikus krievvalodīgās platformas izveidei plānots atvēlēt ievērojamus līdzekļus.

"Nevaru precīzi pateikt, kādi tieši līdzekļi tiks piešķirti šim nolūkam, taču domāju, ka aptuveni divi miljoni," — savu viedokli pauda NEPLP vadītāja.

Aija Duļevska izteica iespēju, ka līdz ar jaunās platformas izveidi no ētera varētu pazust LTV7 krievvalodīgās programmas.

"LTV7 programmas no ētera pāries internetā, jo kanāls strauji zaudē auditoriju. Pašlaik tā veido tikai 2%, salīdzinājumā ar agrākajiem 3-4%," — atzīmēja Duļevska.

21
Pēc temata
Krievu jaunieši Latvijas televīziju neskatās
Krievi netic nevienam, jeb krievu televīzijas kanāla izzušana
Nacionālistus uztrauc Latvijas prezidenta krieviskais akcents

No 2022. gada Latvijā pieaugs ģimenes valsts pabalsta apmērs

3
(atjaunots 14:35 07.05.2021)
Pabalsts par vienu bērnu palielināsies no 11,38 līdz 25 eiro; ja ģimenē ir trīs bērni, ik mēnesi tā saņems 225 eiro, patlaban pabalsts par trešo bērnu ir 34,14 eiro, par otro – 22,76 eiro.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. 6. maijā Latvijas parlaments galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz ģimenes valsts pabalsta palielināšanu, sākot ar 2022. gadu.

Grozījumus virzīja Labklājības ministrija.

Likumprojekts paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra par vienu bērnu, kas atrodas faktiskā ģimenes aprūpē līdz 20 gadu vecumam valsts maksās 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam – 100 eiro mēnesī (50 eiro par katru bērnu), par trim bērniem līdz 20 gadu vecumam - 225 euro mēnesī (75 euro katram bērnam). Par katru nākamo bērnu ģimenē pabalsts būs 100 eiro par katru bērnu.

Patlaban pabalsta apmērs par pirmo bērnu ir 11,38 euro, par otro - 22,76 euro, par trešo - 34,14 euro, par ceturto un katru nākamo bērnu - 50,07 euro.

Tādējādi, piemēram, ja vecākiem ir trīs bērni, tad viņi saņems pabalstu 225 eiro apmērā. Tagad viņi saņem 134,28 eiro. Tas nozīmē, ka, sākot ar 2022. gadu, ģimenes ienākumi, kurā aug trīs bērni, palielināsies par 90,72 eiro, kas ir būtisks atbalsts ģimenēm ar bērniem.

Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, papildu nepieciešamais finansējums ģimenes pabalstiem 2022. gadā un turpmāk ik gadu ir 81,4 miljoni eiro gadā.

Ģimenes valsts pabalsts, kas tika ieviests 1992. gadā, pašlaik ir vienīgais universālais pabalsts, ko regulāri saņem visas ģimenes ar bērniem Latvijā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja 359 457 bērni vecumā līdz 17 gadiem.

3
Tagi:
pabalsts, Latvija
Pēc temata
500 eiro pabalsti bērniem var radīt problēmas ģimenēs
Ne visi pensionāri saņems savus 200 eiro: kā nepieļaut pabalsta ieturēšanu par parādiem
Lūdz izmaksāt 500 eiro pabalstu arī studentiem
Naudu nodzēra, bērnam nopirka šokolādīti: kā iztērēja 500 eiro pabalstu

EP deputāts: Latvijai būs jārēķinās ar Krievijas atbildi par kravu tranzītu

6
(atjaunots 14:17 07.05.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Andris Ameriks (Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse) komentēja Krievijas un Latvijas attiecību esošo stāvokli un situāciju ar kravu tranzītu.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. Latvijai būs jārēķinās ar to, ka Krievija attīsta savas ostas un izmanto kravu plūsmas savas ārējās politikas veidošanai, paziņoja Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas, bijušais Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks, raksta "Latvijskije vesti".

"Patlaban Krievijas, Eiropas un ASV attiecības atrodas ļoti zemā līmenī, tuvu aukstā kara robežai. Tas ietekmē Baltijas jūras ostas, kurās daudzus gadus tika pārkrautas Krievijas kravas, turklāt tas tika darīts profesionāli, ar abpusēji izdevīgiem nosacījumiem.

Tagad kravu kustība arvien biežāk tiek pakļauta nevis izdevīguma apsvērumiem, bet politiskajām interesēm. Tāpēc pašlaik Krievijas kravas aiziet no ierastajiem maršrutiem. Krievija attīsta savas ostas, kā arī izmanto ostas un kravu plūsmas savas ārējās politikas veidošanai, un mums ar to būs jārēķinās," paziņoja Ameriks.

Pēc viņa vārdiem, viņš ir sadarbības piekritējs un uzskata, ka Eiropai ir jāatbalsta dialogs ar Krieviju, panākot visām pusēm pieņemamu rezultātu.

Pērn dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā saruka par 41,9%, kravu pārkraušana ostā – par 28%. visvairāk sarucis ogļu pārkraušanas apjoms – gandrīz par 80%. To lielākā daļa nāca no Krievijas. Lejamkravu apstrādes apjoms krities par 20%.

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš marta beigās, uzstājoties Saeimā, paziņoja, ka tranzīta un banku sektora darba modelis Latvijā ir novecojis un nevarot padarīt valsti bagātu.

"Šī te novecojusī doma, ka tranzīts mūs glābs – tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Nu kur tas mūs aizveda? Mēs vedam, vedām naftas produktus, akmeņogles, minerālvielas, beramkravas uz mūsu ostām. Šķērsojot mūsu teritoriju, /šīs kravas/ aiziet uz ostu un tiek sūtītas uz āru. Indivīdi varbūt no tā kļūst bagāti, bet valsts no tā diemžēl nekļūst bagāta," teica valdības vadītājs.

6
Tagi:
starptautiskās attiecības, tranzīts, Kravu pārvadājumi, kravas, Krievija, Latvija
Pēc temata
Kravas un nauda no KF nepadarīs Latviju bagātu: Kariņš pasludina spriedumu
Pēc pusgada būs skaidrs, kas notiks ar kravu tranzītu Latvijā
Deputāts: bez kravu tranzīta Latvijai draud sociālā degradācija