Paketes ar uzrakstu Latvijas Finanšu ministrija. Foto no arhīva

Finanšu ministrija: Mikrouzņēmumu nodokļa palielināšanas dēļ minimālās sociālās iemaksas augs par 62%

62
(atjaunots 16:21 10.12.2016)
FM piedāvātais risinājums atteikties no VSAOI mēneša minimālā objekta un palielināt MUN likmi līdz 15% no 2017.gada paredz ietekmi gan uz uzņēmējdarbību kopumā, gan sociālo nodrošinājumu.

RĪGA, 10. decembris — Sputnik. Novirzot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) palielinājumu valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), MUN darbinieku samaksātās sociālās iemaksas, salīdzinot ar esošo situāciju, 2017.gadā vidēji palielināsies par 62%, bet 2018.gadā — par 84%, aģentūrai LETA skaidroja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.

FM piedāvātais risinājums atteikties no VSAOI mēneša minimālā objekta un palielināt MUN likmi līdz 15% no 2017.gada paredz ietekmi gan uz uzņēmējdarbību kopumā, gan sociālo nodrošinājumu.

Jarockis stāstīja, ka patlaban vidēji MUN maksātāju apgrozījums ir 14 000 eiro gadā un vienā MUN uzņēmumā vidēji strādā divi darbinieki. Aptuveni 67% mikrouzņēmumu apgrozījums ir zem vidējā. Modelējot piedāvātās izmaiņas, FM atzīst, ka nodokļu slogs uz šādu maksātāju samazinās un ir proporcionāls ieņēmumiem.

Patlaban Saeimā pieņemtajā variantā, kas paredz no nākamā gada noteikt MUN likmi 5% apmērā un minimālās sociālās iemaksas, viens mikrouzņēmums vidēji 2017.gadā nomaksātu 3035,16 eiro. Turpretī jaunajā piedāvājumā, kas paredz atteikties no minimālajām sociālajām iemaksām un paaugstināt MUN likmi līdz 15%, viens uzņēmums vidēji 2017.gadā nodokļos nomaksās 2110,2 eiro. Tādējādi jaunajā variantā viens uzņēmums 2017.gadā ietaupīs 924,96 eiro.

"Jaunais variants ļaus arī maza apjoma komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem turpināt piemērot administratīvi vienkāršo MUN režīmu. Lielāks nodokļu sloga samazinājums būs mikrouzņēmumiem ar mazāku apgrozījumu, tādējādi tiks veicināta MUN sistēmas progresivitāte," uzsvēra Jarockis.

Tāpat pēc viņa teiktā, tiks novērsta situācija, kad MUN maksātājiem, kuriem ir sezonālas darbības raksturs, ir jāmaksā nodokļi, kad faktiski netiek veikta uzņēmējdarbība. 2016.gada deviņu mēnešu dati liecina, ka šādu MUN darbinieku skaits ar izteiktu sezonalitāti ienākumos svārstās no 8000 līdz 9000. Aptuveni 60% no šiem darbiniekiem strādā tikai MUN režīmā.

Jarockis arī stāstīja, ka, novirzot MUN palielinājumu sociālās apdrošināšanas iemaksām, MUN darbinieku samaksātās VSAOI vidēji palielināsies. Salīdzinot ar šā brīža situāciju, 2017.gadā par 62%, bet 2018.gadā — par 84%, attiecīgi palielinot darbinieku gan īstermiņa, gan ilgtermiņa sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēru, vienlaikus veicinot sociāla budžeta ilgtspējību. "VSAOI daļa tiek personificēta katram mikrouzņēmuma darbiniekam atkarībā no mikrouzņēmuma apgrozījuma, darbinieku skaita un viņu algas," piebilda FM pārstāvis.

Patlaban viena darbinieka vidējā sociālā iemaksa mēnesī ir 38,19 eiro, taču nākamgad, ieviešot jaunās izmaiņas, tie būs 61,9 eiro, tādējādi uzņēmuma darbinieks vidēji iegūs 23,7 eiro. Jarockis atzina, ka, samazinoties nodokļu slogam, būs mazāk uzņēmumu, kuri būs spiesti atlaist darbiniekus, tādējādi tiks gūts ietaupījums uz īstermiņa sociālo pabalstu rēķina.

FM aprēķinājusi, ka MUN likmes noteikšana 15% apmērā 2017.gadā ļaus valsts budžetā iekasēt 78,64 miljonus eiro, no kuriem sociālajās iemaksās tiks iekasēti — 69,5 miljoni eiro (no tā valsts speciālajā budžetā — 69,57 miljoni eiro, bet valsts fondētajā budžetā — 11,89 miljoni eiro), iedzīvotāju ienākuma nodoklī plānots iekasēt 8,86 miljonus eiro (no tā valsts budžetā — 1,77 miljoni eiro, bet pašvaldību budžetā — 7,08 miljoni eiro), uzņēmumu ienākumu nodoklī — 140 000 eiro, bet uzņēmējdarbības riska nodevā — 66 000 eiro.

Savukārt, atsakoties no sociālajām iemaksām, nākamā gada budžets zaudēs 74,17 miljonus eiro, no kuriem sociālajās iemaksās netiks iekasēti — 68,98 miljoni eiro (no tā valsts speciālajā budžetā — 67,19 miljoni eiro, bet valsts fondētajā budžetā — 11,79 miljoni eiro), iedzīvotāju ienākuma nodoklī neiekasēs 8,86 miljonus eiro (no tā valsts budžetā — 1,73 miljoni eiro, bet pašvaldību budžetā — 6,9 miljoni eiro), uzņēmumu ienākumu nodoklī netiks iekasēti — 163 000 eiro, bet sociālo izdevumu samazinājums — 3,64 miljoni eiro.

No jaunajām izmaiņām 2017.gada budžets iegūs 4,47 miljonus eiro, taču fiskālā ietekme uz nākamo gadu budžetiem ir negatīva — 2018. gadā un 2019. gadā tie ir 1,7 miljoni eiro.

"Pasākuma kopējo fiskālo ietekmi jāskatās kopā ar grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", jo minimālo VSAOI atcelšanai, kas rada negatīvu fiskālo efektu, un MUN likmes palielināšanai, kas rada pozitīvu fiskālo efektu, kopumā ir jānodrošina fiskālā neitralitāte," atzina Jarockis.

Jau vēstīts, ka pašlaik koalīcijai piedāvāts attiekties no minimālajām sociālajām iemaksām, bet tā vietā palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Starp valdošās koalīcijas partijām gan joprojām nav vienprātības par atbalstu šim piedāvājumam, jo "Vienotība" nobremzējusi lēmuma pieņemšanu, aizbildinoties ar nepieciešamību vispirms redzēt konkrētu ieceri un aprēķinus.

 

62
Pēc temata
Andris Piebalgs vēlas atteikties no deputātu kvotām
Izmaiņas sociālās apdrošināšanas iemaksu likmēs 2017. gadam
"Saskaņa": Atdodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā budžeta likumus, prezidents izteiktu neuzticību valdībai
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

1
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

1
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

6
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

6
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts